Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedumu apvienotajās lietās F-116/07, F-13/08 un F-31/08 L/Eiropas Parlaments 2011. gada 18. jūlijā iesniedza L

(lieta T-317/10 P)

Tiesvedības valoda - lietuviešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: L (Luksemburga, Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvji - Audrey Sèbe un Vytautas Sviderskis, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

atcelt Civildienesta tiesas 2010. gada 7. jūlija spriedumu apvienotajās lietās F-116/07, F-13/08 un F-31/08 L/Eiropas Parlaments;

pilnībā vai daļēji kā pamatotus apmierināt prasījumus, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirzījis pirmajā instancē;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini interpretēts jēdziens "lēmums, ko pieņem kā atbildi uz sūdzību" ("décision prise en réponse à la réclamation"). Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskatiem, lēmums, ko 2007. gada 10. jūlijā pieņēma Eiropas Parlamenta institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus ("IPNDL"), ir kļūdaini uzskatīts par jaunu lēmumu, ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek atlaists no darba un ar ko tiek atcelts pirmais lēmums par atlaišanu, jo ar to netika atjaunots stāvoklis, kāds pastāvēja pirms pirmā lēmuma pieņemšanas.

Otrais pamats ir saistīts ar IPNDL 2008. gada 13. februāra lēmuma, ar ko ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja otrā sūdzība, pamatojoties uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs minēto lēmumu ir saņēmis tikai 2008. gada 27. februārī, - proti, pēc tam, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs 2008. gada 25. februārī bija iesniedzis trešo sūdzību, - nepieņemamību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskatiem, Civildienesta tiesas secinājums, ka minētais princips nav piemērojams gadījumā, kad ir izbeigts pagaidu darba līgums, kas balstīts uz savstarpēju uzticēšanos, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesu judikatūrai un Starptautiskās Darba organizācijas secinājumiem.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa kļūdaini izvērtējusi Parlamenta iekšējo noteikumu [par ierēdņu un pārējo darbinieku pieņemšanu darbā] 10. panta pārkāpuma sekas, nospriežot, ka lēmumu par atlaišanu nevar atcelt, pamatojoties uz to, ka ir pārkāpts pienākums par to iepriekš paziņot Personāla komitejai.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts objektivitātes princips.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, jo, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskatiem, 2007. gada 10. jūlija lēmumam nebija sniegts nekāds pamatojums.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības efektīvi vērsties tiesā, ņemot vērā faktu, ka Civildienesta tiesa nosprieda, ka tai nav jurisdikcijas izvērtēt atlaišanas pamatojuma pareizību un nopietnību.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja atlaišana no darba nebija pamatota ar faktiskiem pierādījumiem.

____________