Lieta T‑320/10

(publicēts izvilkumu veidā)

Fürstlich Castell’sches Domänenamt Albrecht Fürst zu Castell-Castell

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “CASTEL” – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Pieņemamība – Apelāciju padomē neizvirzīts absolūts atteikuma pamats – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Regulas (EK) Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2013. gada 13. septembra spriedums

Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Spēkā neesamības atzīšanas process attiecībā uz absolūtiem atteikuma pamatiem – Pārbaude, kas aprobežojas ar izvirzītajiem pamatiem

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkts, 52., 55. pants un 76. panta 1. punkts)

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 76. panta 1. punktu, lai noteiktu, vai uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas vai neattiecas viens no šīs pašas regulas 7. pantā paredzētajiem reģistrācijas atteikuma pamatiem, absolūtu atteikumu pamatu vērtēšanas laikā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) pārbaudītājiem – un apelācijas gadījumā – Biroja Apelāciju padomēm ir jāpārbauda fakti pēc savas iniciatīvas. No minētā izriet, ka kompetentajām Biroja struktūrām var būt pamats savus lēmumus pamatot ar tādiem faktiem, ko reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs nav norādījis. ITSB ir pienākums pēc savas iniciatīvas izvērtēt atbilstošos faktus, kuru dēļ būtu jāpiemēro absolūts atteikuma pamats.

Tomēr saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu Birojam nevar tikt uzlikts pienākums atkārtoti pēc savas iniciatīvas veikt pārbaudītāja īstenoto atbilstošo faktu pārbaudi, kas tam var ļaut piemērot absolūtus atteikuma pamatus. No Regulas Nr. 207/2009 52. un 55. panta izriet, ka Kopienas preču zīmi uzskata par spēkā esošu, līdz spēkā neesamības atzīšanas procesa rezultātā Birojs to ir atzinis par spēkā neesošu. Tātad uz to attiecas spēkā esamības prezumpcija, kas ir Biroja saistībā ar preču zīmes reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu veiktās pārbaudes loģiskas sekas.

Šī spēkā esamības prezumpcija ierobežo Biroja Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktā noteikto pienākumu pēc savas iniciatīvas izskatīt atbilstošos faktus, kuru dēļ tam būtu jāpiemēro absolūti atteikuma pamati, attiecinot to uz Biroja pārbaudītāju un – apelācijas gadījumā – apelāciju padomju veikto Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu minētās preču zīmes reģistrācijas procedūras laikā. Proti, saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu, tā kā Kopienas preču zīme tiek prezumēta par spēkā esošu, personai, kas iesniegusi pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, Birojā ir jāiesniedz konkrēti pierādījumi, kas ļautu apšaubīt tās spēkā esamību.

(sal. ar 26.–28. punktu)