VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2012. gada 18. janvārī (*)(1)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “BASmALI” reģistrācijas pieteikums – Agrāka nereģistrēta preču zīme un agrāks apzīmējums “BASMATI” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 4. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts)
Lieta T‑304/09
Tilda Riceland Private Ltd, Gurgāona [Gurgaon] (Indija), ko pārstāv S. Maliničs [S. Malynicz], barrister, N. Ērvins [N. Urwin] un D. Sils [D. Sills], solicitors,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Gerulaks [P. Geroulakos], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Siam Grains Co. Ltd, Bangkoka [Bangkok] (Taizeme), ko pārstāv K. Tomass‑Rakvīns [C. Thomas‑Raquin], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 19. marta lēmumu lietā R 513/2008‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Tilda Riceland Private Ltd un Siam Grains Co. Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un A. Popesku [A. Popescu],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 31. jūlijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 14. janvārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 7. decembrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 31. martā,
ņemot vērā atbildi uz replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 7. jūlijā,
ņemot vērā Vispārējās tiesas rakstveida jautājumus lietas dalībniekiem,
ņemot vērā apsvērumus, ko lietas dalībnieki Vispārējās tiesas kancelejā iesnieguši 2011. gada 11., 13. un 14. jūlijā,
pēc 2011. gada 7. septembra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 4. novembrī persona, kas iestājusies lietā – Siam Grains Co. Ltd, iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši grozītajai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Prece, attiecībā uz kuru tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “gargraudu rīsi”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2004. gada 13. septembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 37/2004.
5 2004. gada 10. decembrī United Riceland Private Ltd (tagad – Tilda Riceland Private Ltd, turpmāk tekstā – “prasītāja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minēto preci.
6 Iebildumi bija balstīti uz agrāku nereģistrētu preču zīmi vai apzīmējumu “BASMATI”, ko izmanto komercdarbībā attiecībā uz rīsiem.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts) paredzēto pamatu. Prasītāja it īpaši uzsvēra, ka tā saskaņā ar Apvienotajā Karalistē piemērojamām tiesībām var nepieļaut reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanu, ceļot prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu (action for passing off).
8 Iebildumu nodaļa 2008. gada 28. janvārī pilnībā noraidīja iebildumus. Tā it īpaši uzskatīja, ka prasītāja nebija iesniegusi dokumentus, kuros aprakstīts veids, kādā tiek tirgoti rīsi, kurus tā eksportēja uz Apvienoto Karalisti. Šādos apstākļos prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir ieguvusi nepieciešamo “goodwill”, lai sekmīgi izmantotu Apvienotajā Karalistē piemērojamās tiesības attiecībā uz [apzīmējuma] maldinošu izmantošanu.
9 2008. gada 20. martā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 ITSB Apelāciju pirmā padome ar 2009. gada 19. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību. Tā būtībā uzskatīja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu iebildumu iesniedzējai bija jāpierāda, ka tā ir tiesību, uz kurām balstīti iebildumi, īpašniece. Tomēr šajā gadījumā prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir tiesību, uz kurām atsaucas, īpašniece. Apelāciju padome it īpaši uzskatīja, ka vārds “basmati” nav preču zīme vai apzīmējums, kuru aptver īpašuma tiesības, bet vienkārši parasts rīsu veida apzīmējums. Vārds “basmati” esot sugas vārds. Turklāt Apelāciju padome uzsvēra, ka īpašums, kuru aizsargā prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, neattiecas uz konkrēto apzīmējumu, bet gan uz “goodwill”. Apelāciju padome secināja, ka prasītāja nebija pierādījusi, ka tai ir īpašumtiesības uz vārdu “basmati” un ka tādēļ iebildumi neatbilst Regulā Nr. 40/94 paredzētajam nosacījumam attiecībā uz īpašumtiesību esamību.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Prasītāja būtībā izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta pārkāpumu, sadalot minēto pamatu četros iebildumos. Pirmkārt, Apelāciju padome, pamatojoties vienīgi uz gramatisku Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta interpretāciju, esot centusies kļūdaini piemērot “Kopienas “īpašumtiesību” jēdzienu” attiecībā uz agrāku preču zīmi vai apzīmējumu, uz kuru atsaucas. Otrkārt, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, nošķirot “ekstensīva” veida prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu Apvienotajā Karalistē, ar kuru pamatoti iebildumi, un Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, kurš, Apelāciju padomes ieskatā, būtu jāattiecina uz ekskluzīvām tiesībām, kuru īpašnieks esot vienīgi uzņēmējs. Treškārt, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, pieprasot, lai iebildumu iesniedzēja pierāda īpašumtiesības uz agrāku apzīmējumu papildus tam, ka pierāda nemantiskas īpašumtiesības. Ceturtkārt, Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka vārds “basmati” ir sugas vārds.
14 ITSB attiecībā uz prasītājas izvirzīto pirmo un ceturto iebildumu apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzētajiem apzīmējumiem ir jāatbilst “vienotiem Eiropas kritērijiem”. Apelāciju padome esot pamatoti uzskatījusi, ka vārds “basmati”, izmantots ar atsauci uz rīsiem, neveido tiesības Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē. Šādos apstākļos neesot bijis nepieciešams piemērot valsts tiesības, ar kurām ir pamatoti iebildumi. Konkrētāk, apzīmējums “BASMATI” neļaujot īstenot preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preču, kuras tā apzīmē, izcelsmi. Attiecībā uz prasītājas izvirzīto otro un trešo iebildumu ITSB norāda, ka Apelāciju padome, secinot, ka vārds “basmati” neveido tiesības Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē, bija pamatojusi apelācijas sūdzības noraidīšanu ar šo konstatējumu, jo nebija nepieciešams izvērtēt valsts tiesībās paredzētās prasības.
15 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka nosacījums, ka iebildumu iesniedzēja ir apzīmējuma īpašniece, veido “patstāvīgu nosacījumu”, kurš ir jāinterpretē neatkarīgi no valsts tiesībās paredzētajiem nosacījumiem. Tā apgalvo, ka tās Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta interpretācija neizslēdz iebildumus, kas pamatoti ar prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, ciktāl iebildumu iesniedzējs balstās uz apzīmējumu, kuru tas vienīgais izmanto tirgū un kurš tam ļauj savu klientu vidū iegūtās reputācijas dēļ nošķirt tā preces vai darbības no citu uzņēmumu precēm vai darbībām. Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, atgādina, ka apzīmējums “BASMATI” ir sugas apzīmējums attiecībā uz rīsu veidu un neveido apzīmējumu, kas ļauj nošķirt viena uzņēmuma preces no citu uzņēmumu precēm. Šādos apstākļos Apelāciju padome esot vienkārši izsecinājusi no tā, ka apzīmējums “BASMATI” ir sugas vārds un ka prasītāja nav šī apzīmējuma “īpašniece”.
16 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, ja nereģistrētas preču zīmes vai cita apzīmējuma, ko izmanto attiecīgajā nozarē un kas nav tikai vietējas nozīmes, īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja, ciktāl uz attiecīgo apzīmējumu attiecas valsts tiesību akti, pirmkārt, tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai prasītās [apgalvotās] prioritātes datuma attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un, otrkārt, šis apzīmējums piešķir tā īpašniekam tiesības aizliegt kādas nākamās [jaunākas] preču zīmes izmantošanu.
17 No tā izriet, ka viens no Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta piemērošanas nosacījumiem ir tāds, ka iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda, ka viņš ir apzīmējuma, uz kuru ir balstīti tā iebildumi, īpašnieks. Šis nosacījums nozīmē, ka iebildumu iesniedzējam ir jāpierāda tiesību uz minēto apzīmējumu iegūšana (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑137/08 BCS/ITSB – Deere (Zaļās un dzeltenās krāsas kombinācija), Krājums, II‑4047. lpp., 73. punkts, un 2010. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑255/08 Montero Padilla/ITSB – Padilla Requena (“JOSE PADILLA”), Krājums, II‑2551. lpp., 63. punkts). Šīm tiesībām saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu ir jādod iespēja aizliegt jaunākas preču zīmes izmantošanu.
18 Turklāt un tā kā prasītāja savu iebildumu pamatojumam atsaucas uz Apvienotās Karalistes tiesībās paredzēto prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, ir jāatgādina, ka izskatāmajā lietā piemērojamās dalībvalsts tiesības ir 1994. gada Trade Marks Act (Apvienotās Karalistes Likums par preču zīmēm), kura 5. panta 4. punktā tostarp ir paredzēts:
“Preču zīmi nereģistrē, ja vai ciktāl pret tās izmantošanu Apvienotajā Karalistē var iebilst:
a) pamatojoties uz ikvienu tiesību normu [it īpaši pamatojoties uz tiesībām attiecībā uz apzīmējuma maldinošu izmantošanu (law of passing off)], kas aizsargā nereģistrētu preču zīmi vai jebkuru citu komercdarbībā izmantojamu apzīmējumu [..].”
19 No šī teksta, kā to ir interpretējušas dalībvalsts tiesas, izriet, ka iebildumu iesniedzējam atbilstoši Apvienotās Karalistes tiesībās paredzētajam prasības saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu tiesiskajam regulējumam ir jāpierāda, ka ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, iegūts goodwill (jeb klientu piesaistīšanas spēks), maldinoša izmantošana un goodwill radītais kaitējums (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 9. decembra spriedumu lietā T‑303/08 Tresplain Investments/ITSB – Hoo Hing (“Golden Elephant Brand”), Krājums, II‑5659. lpp., 93. un 101. punkts un tajos minētie valsts tiesu nolēmumi).
20 Izskatāmajā lietā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome noraidīja iebildumus vienīgi tā iemesla dēļ, ka prasītāja neesot sniegusi pierādījumu, ka tā ir apzīmējuma, uz kuru balstīti iebildumi, īpašniece. Apelāciju padome attiecīgi atzina, ka “prasība nav [nebija] pamatota”, ka “iebildumu iesniedzēja nav [nebija] apzīmējuma, uz kura tā balsta [balstīja] savus iebildumus, īpašniece”, un ka “argumenti ir [bija] izklāstīti iepriekš” (apstrīdētā lēmuma 14. apsvērums). Savas argumentācijas rezultātā Apelāciju padome secināja, ka, “tā kā iebildumu iesniedzēja nav sniegusi tās rīcībā esošos pierādījumus, ka tā saskaņā ar pašas apgalvojumiem ir vārda [“]Basmati[”] īpašniece, iebildumi, kas celti, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu, nav [nebija] pamatoti un [ka] apelācijas sūdzība [bija] jānoraida” (apstrīdētā lēmuma 29. apsvērums). Lai izdarītu šādu secinājumu, Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgais apzīmējums nav preču zīme, tostarp tādēļ, ka tas ir sugas vārds, un tādēļ, ka prasītājas apgalvotās “īpašumtiesības” attiecas vienīgi uz “goodwill”. Tomēr Apelāciju padome nenoraidīja iebildumus tā iemesla dēļ, ka attiecīgo apzīmējumu pašu par sevi nevarēja izmantot kā iebildumu pamatu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktam. Konkrēti, no apstrīdētā lēmuma neizriet, ka Apelāciju padome būtu uzskatījusi, ka vārds “basmati”, izmantots ar atsauci uz rīsiem, “neveido [neveidoja] tiesības [Regulas Nr. 40/94] 8. panta 4. punkta izpratnē”, kā ITSB to norāda savos procesuālajos rakstos. Tādēļ nav nozīmes ITSB un personas, kas iestājusies lietā, izvirzītajiem argumentiem, ar kuriem tie tiecas apgalvot, ka attiecīgais apgalvojums neietilpstot Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta piemērošanas jomā.
21 Pirmkārt, lai gan apstrīdētais lēmums šajā ziņā ir divdomīgs, šķiet, ka Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka prasītājai bija jāsniedz pierādījumi, ka tai formāli pieder “īpašumtiesības” uz apzīmējumu, uz kuru balstīti iebildumi. Tomēr, kā tas ir atgādināts iepriekš 17. punktā, nosacījums, ka iebildumu iesniedzēja ir pretstatītā apzīmējuma īpašniece, nozīmē pierādīt tiesību uz minēto apzīmējumu iegūšanu. Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā nav precizēts veids, kādā būtu jānotiek šādu tiesību iegūšanai. Turklāt Apelāciju padomes izraudzītā acīmredzami ierobežojošā pieeja ir pretrunā ar faktu, kuru ITSB minējis savos Vispārējā tiesā iesniegtajos procesuālajos rakstos, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzētie apzīmējumi visbiežāk tiek izmantoti, nevis reģistrēti.
22 Otrkārt, ir jāuzskata, ka jautājumu par to, vai iebildumu iesniedzējs ir ieguvis tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai komercdarbībā izmantotu apzīmējumu – un tātad, vai viņš ir apzīmējuma, uz kuru atsaucas Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē, īpašnieks – nevar atrisināt, neņemot vērā valsts tiesības, ar kurām ir pamatoti iebildumi. Šajā kontekstā piemērojamo valsts tiesību loma ir definēt tiesību uz apzīmējumu, uz kura balstīti atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktam celtie iebildumi, iegūšanas veidus.
23 Tāpat Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 24. apsvērumā pati ir tieši atsaukusies uz valsts tiesībām, lai uzskatītu, ka īpašums saistībā ar prasību saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu attiecas vienīgi uz “goodwill”. Turklāt ir jānorāda, ka ITSB Vadlīniju attiecībā uz procesiem ITSB (C daļas ar nosaukumu “Iebildumu process” 4. sadaļas ar nosaukumu “Tiesības saskaņā ar [Regulas Nr. 40/94] 8. panta 4. punktu”) pielikumā ir publicējis “valsts tiesību, kas veido agrākas tiesības [Regulas Nr. 40/94] 8. panta 4. punkta izpratnē”, sarakstu. Šajā sarakstā ir precizēts attiecīgo “valsts tiesību” raksturs, kā arī to iegūšanas veidi. Tādējādi attiecībā uz Apvienoto Karalisti tajā ir paredzētas nereģistrētas preču zīmes un komercdarbībā izmantojami apzīmējumi, kurus “aizsargā jebkādas tiesību normas, tostarp [prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu] (“passing off”)”.
24 ITSB argumenti attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 53. panta 2. punkts) nevar grozīt šo secinājumu. Pieļaujot, ka patiešām, kā to apgalvo ITSB, uz visām agrākām tiesībām nevar atsaukties Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta ietvaros, tas noteikti nenozīmē, pirmkārt, ka attiecīgais apzīmējums a priori ir izslēgts no apzīmējumiem, kas ietilpst šīs normas piemērošanas jomā – ko Apelāciju padome nav apgalvojusi – un, otrkārt, ka izskatāmajā lietā valsts tiesībām nav nozīmes, lai noteiktu tiesību uz apzīmējumu, uz kuru atsaucas, iegūšanas veidus.
25 Treškārt, ir jāuzsver, ka 1994. gada Trade Marks Act 5. panta 4. punkta otrajā daļā ir precizēts, ka persona, kurai ir tiesības nepieļaut preču zīmes izmantošanu, ir uzskatāma par “agrāku tiesību īpašnieci”. No tā izriet, ka saskaņā ar Apvienotajā Karalistē piemērojamām tiesībām prasības saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu ietvaros agrāku tiesību īpašnieka statusu nevar definēt autonomi, kā to apstrīdētajā lēmumā būtībā ir darījusi Apelāciju padome, neņemot vērā iebildumu iesniedzēja tiesības nepieļaut preču zīmes izmantošanu.
26 Šo secinājumu nevar grozīt fakts, ka īpašums, kuru aizsargā prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu, attiecas nevis uz vārdu vai nosaukumu, kura izmantošana no trešo personu puses ir ierobežota, bet gan uz klientu kopumu, kuram ar apstrīdēto izmantošanu nodarīts kaitējums (Vispārējās tiesas 2009. gada 11. jūnija spriedums apvienotajās lietās T‑114/07 un T‑115/07 Last Minute Network/ITSB – Last Minute Tour (“LAST MINUTE TOUR”), Krājums, II‑1919. lpp., 61. punkts), kā Apelāciju padome būtībā ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 24. apsvērumā. Apstāklis, ka iebildumu iesniedzējs formāli ir vienīgi klientu kopuma, kuram ir nodarīts kaitējums, īpašnieks, noteikti nenozīmē, ka viņš nav ieguvis tiesības uz apzīmējumu, uz kuru atsaucas; tiesības, kuras dod viņam iespēju attiecīgā gadījumā nepieļaut jaunākas preču zīmes izmantošanu. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka prasības saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu ietvaros tieši apzīmējums, kuru izmanto, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus, ir tas, kurš iegūst reputāciju tirgū (skat. šajā ziņā iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās LAST MINUTE TOUR, 84. punkts). Turklāt tieši attiecīgā apzīmējuma izmantošana ir tā, kas ļauj fiziskai vai juridiskai personai būt “agrāku tiesību īpašniekam” Apvienotajā Karalistē piemērojamo likumu izpratnē.
27 Attiecībā uz faktu, ko persona, kas iestājusies lietā, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, darīja zināmu, ka prasītāja savos Vispārējai tiesai iesniegtajos procesuālajos rakstos nav atsaukusies uz 1994. gada Trade Marks Act 5. panta 4. punkta otro daļu, pietiek norādīt, ka Apvienotās Karalistes tiesībās paredzētā prasība saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu tika izmantota kā pamats prasītājas iebildumiem, kurus tā iesniedza ITSB. Attiecīgi Apvienotajā Karalistē piemērojamās tiesības veidoja neatņemamu strīda, ko izskatīja Apelāciju padome, daļu. Tātad šīs tiesības ir daļa no atbilstošajiem faktiem un tiesībām, attiecībā uz kuriem Vispārējai tiesai ir jāveic tās pārbaude.
28 Ceturtkārt, faktu, ka prasītāja savu iebildumu pamatojumam izvirzītajos argumentos varēja apvienot vārdu “preču zīme” ar apzīmējumu, uz kuru atsaucas, kā to norāda Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 19. apsvērumā, neatkarīgi no tā, ka šo apstākli var radīt atsauce uz nereģistrētu preču zīmi iebildumu pamatojumam, nevar aplūkot, neņemot vērā to, ka iebildumi bija tostarp balstīti uz komercdarbībā izmantoto apzīmējumu. Turklāt Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumā ir norādījusi šo iebildumu pamatojumu. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Apelāciju padomes norādītais apstāklis, saskaņā ar kuru apzīmējums “BASMATI” neesot preču zīme, noteikti nenozīmē, ka prasītāja nebija ieguvusi tiesības uz šo apzīmējumu Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta, aplūkota kopsakarā ar izskatāmajā lietā piemērojamām valsts tiesībām, izpratnē. Konkrēti, attiecībā uz Apelāciju padomes apgalvojumu, saskaņā ar kuru vārds “basmati” esot sugas vārds, no valsts judikatūras izriet, ka apzīmējums, ko izmanto, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus, var iegūt reputāciju tirgū prasībai saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu piemērojamo tiesību izpratnē pat tad, ja sākotnēji tam bija aprakstošs raksturs vai tam nav atšķirtspējas (iepriekš 26. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās LAST MINUTE TOUR, 84. punkts). Turklāt no valsts judikatūras izriet, ka apzīmējums, ko izmanto, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus, var iegūt reputāciju tirgū prasībai saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu piemērojamo tiesību izpratnē pat tad, ja to ir izmantojuši vairāki uzņēmēji savā komercdarbībā (spriedums lietā Chocosuisse Union des fabricants suisses de chocolat & Ors pret Cadbury Ltd. [1999] EWCA Civ 856). Šī tā sauktā prasības saistībā ar apzīmējuma maldinošu izmantošanu “ekstensīvā” forma, kas ir atzīta valsts judikatūrā, tādējādi ļauj vairākiem uzņēmējiem būt apveltītiem ar tiesībām uz apzīmējumu, kas ir ieguvis reputāciju tirgū. Tādēļ Apelāciju padomes norādītais apstāklis, pat ja tas tiktu pierādīts, piemērojamo valsts tiesību kontekstā nevar atspēkot faktu, ka iebildumu iesniedzējs var būt ieguvis tiesības uz apzīmējumu, uz kuru atsaucas.
29 No visiem šiem elementiem izriet, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, noraidot iebildumus tā iemesla dēļ, ka prasītāja neesot pierādījusi, ka tā ir attiecīgā apzīmējuma īpašniece, bet konkrēti neanalizējot to, vai prasītāja bija ieguvusi tiesības uz minēto apzīmējumu, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes tiesībām.
30 Šādos apstākļos ir jāapmierina prasītājas izvirzītais vienīgais pamats un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
31 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadalīšanu.
32 Izskatāmajā lietā ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi nav apmierināti. Turklāt prasītāja ir lūgusi piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 Šādos apstākļos ITSB papildus saviem tiesāšanās izdevumiem ir jāpiespriež atlīdzināt divas trešdaļas no prasītājas tiesāšanās izdevumiem un personai, kas iestājusies lietā, papildus saviem tiesāšanās izdevumiem ir jāpiespriež atlīdzināt vienu trešdaļu no prasītājas tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 19. marta lēmumu lietā R 513/2008‑1;
2) ITSB papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina divas trešdaļas no Tilda Riceland Private Ltd tiesāšanās izdevumiem;
3) Siam Grains Co. Ltd papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina vienu trešdaļu no Tilda Riceland Private Ltd tiesāšanās izdevumiem.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 18. janvārī.
[Paraksti]