Pagaidu versija
VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2024. gada 17. aprīlī (*)
Augu šķirnes – Kopienas augu šķirņu aizsardzības piešķiršana kartupeļu šķirnei ‘Melrose’ – Ikgadējās atlīdzības nesamaksāšana noteiktajā termiņā – Aizsardzības atzīšana par spēkā neesošu – Pieteikums par restitutio in integrum – Paziņošanas nosacījumi CPVO lēmumiem un ziņojumiem
Lietā T‑2/23
Romagnoli Fratelli SpA, Boloņa (Itālija), ko pārstāv E. Truffo un A. Iurato, advokāti,
prasītāja,
pret
Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO), ko pārstāv M. García‑Moncó Fuente un Á. Martínez López, pārstāves,
atbildētājs,
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin], tiesneši I. Nemms [I. Nõmm] (referents) un G. Šteinfate [G. Steinfatt],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā, ka trīs nedēļu laikā pēc paziņojuma par tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanu izsniegšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis pieteikumu par tiesas sēdes rīkošanu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 106. panta 3. punktu pieņēmusi lēmumu lemt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Romagnoli Fratelli SpA lūdz atcelt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) 2022. gada 7. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
Tiesvedības priekšvēsture
2 2009. gada 10. decembrī prasītāja iesniedza CPVO pieteikumu par Kopienas augu šķirnes aizsardzību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV 1994, L 227, 1. lpp.). Šis pieteikums tika reģistrēts ar Nr. 2009/2240.
3 Augu šķirne, kurai tika lūgta Kopienas aizsardzība, ir Solanum tuberosum L. sugai piederošā ‘Melrose’ kartupeļu šķirne.
4 Ar CPVO 2012. gada 20. februāra lēmumu attiecīgajai augu šķirnei tika piešķirta Kopienas aizsardzība.
5 2021. gada 27. oktobrī CPVO izdeva un nosūtīja prasītājai paziņojumu par parādu saistībā ar ikgadējo atlīdzību par attiecīgās Kopienas augu šķirnes aizsardzību, izmantojot prasītājas personisko piekļuvi MyPVR.
6 Tā kā parāds paziņojumā noteiktajā termiņā netika samaksāts, 2022. gada 10. janvārī prasītājai tika nosūtīts formāls atgādinājums saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 83. panta 2. punktu, izmantojot personisko piekļuvi MyPVR. Saistībā ar šo atgādinājumu CPVO aicināja prasītājai viena mēneša laikā samaksāt ikgadējās atlīdzības summu, lai novērstu Kopienas aizsardzības attiecīgajai augu šķirnei atcelšanu atbilstoši minētās regulas 21. panta 2. punkta c) apakšpunktam.
7 Tā kā dokumentus saistībā ar ikgadējo atlīdzības maksājumu prasītāja nebija lejupielādējusi no personiskās piekļuves MyPVR, 2022. gada 16. februārī CPVO elektroniskajā pastā tai nosūtīja vēl vienu atgādinājumu, tomēr nepagarinot samaksas termiņu.
8 Tā kā ikgadējais atlīdzības maksājums noteiktajā termiņā netika samaksāts, CPVO 2022. gada 21. martā atcēla attiecīgās augu šķirnes Kopienas aizsardzību. Lēmums par šo atcelšanu prasītājai tika paziņots 2022. gada 22. martā.
9 2022. gada 6. maijā prasītāja iesniedza pieteikumu par restitutio in integrum saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 80. pantu saistībā ar iepriekš minēto ikgadējā atlīdzības maksājuma termiņu.
10 2022. gada 6. maijā prasītāja samaksāja līdz šim nesamaksāto ikgadējo atlīdzības maksājumu.
11 Ar apstrīdēto lēmumu CPVO noraidīja prasītājas pieteikumu par restitutio in integrum. Minētais pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt, tas neatbilst Regulas Nr. 2100/94 80. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un, otrkārt, prasītāja nav pierādījusi, ka ir saskārusies ar neparedzamiem apstākļiem un ir pielikusi visus pūliņus, lai tiktu izpildīti minētās regulas 80. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest CPVO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 CPVO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par pieņemamību
14 CPVO lūdz noraidīt prasību kopumā kā nepieņemamu, jo šai prasībai neesot nekāda juridiska pamata nedz saskaņā ar Regulu Nr. 2100/94, nedz Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2009 (2009. gada 17. septembris) par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem [CPVO] (OV 2009, L 251, 3. lpp.). Turklāt, ņemot vērā, ka šajās regulās nav juridiskā pamata, CPVO apstrīd arī LESD 263. panta ceturtās daļas piemērojamību.
15 Prasītāja apstrīd CPVO argumentus.
16 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
17 LESD 263. panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām.
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības celt atcelšanas prasību attiecas uz visām Savienības iestāžu, struktūru vai vienību pieņemtajām normām vai veiktajiem pasākumiem neatkarīgi no to veida vai formas, ja šīs normas rada saistošas tiesiskās sekas, kas var ietekmēt fiziskās vai juridiskās personas intereses, būtiski mainot tās tiesisko stāvokli (skat. spriedumu, 2019. gada 31. janvāris, International Management Group/Komisija, C‑183/17 P un C‑184/17 P, EU:C:2019:78, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, pirmkārt, prasītāja ir apstrīdētā lēmuma adresāte un, otrkārt, minētajā lēmumā CPVO nepārprotami paudusi savu galīgo nostāju attiecībā uz aplūkoto pieteikumu par restitutio in integrum, tādējādi radot saistošas tiesiskās sekas, kas var ietekmēt prasītājas intereses.
20 Tomēr CPVO apgalvo, ka LESD 263. panta piektā daļa likumīgi to pilnvaro lemt par pieteikumiem par restitutio in integrum bez iespējas iesniegt apelācijas sūdzību CPVO apelācijas padomē vai celt prasību Vispārējā tiesā, jo šāda pārsūdzība nav paredzēta nedz Regulā Nr. 2100/94, nedz Regulā Nr. 874/2009, kas esot “īpaši nosacījumi un kārtība” minētā panta piektās daļas izpratnē. Līdz ar to tā norāda, ka par apstrīdēto lēmumu nevar celt prasību Vispārējā tiesā atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai.
21 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no LES 2. panta izriet, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vienlīdzības un tiesiskuma vērtībām. Pat tas, ka pastāv efektīva pārbaude tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību normu ievērošanu, ir raksturīgs šāda tiesiskuma pastāvēšanai (skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, Satcen/KF, C‑14/19 P, EU:C:2020:492, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 LES 19. pantā, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā noteiktā tiesiskuma vērtība, valsts tiesām un Eiropas Savienības Tiesai ir noteikts uzdevums nodrošināt Savienības tiesību pilnīgu piemērošanu visās dalībvalstīs, kā arī nodrošināt efektīvu aizsardzību tiesā, kas indivīdiem izriet no šīm tiesībām, un Tiesai ir ekskluzīva kompetence sniegt minēto tiesību galīgo interpretāciju (skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, Satcen/KF, C‑14/19 P, EU:C:2020:492, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Turklāt saskaņā ar LESD 256. panta 1. punkta pirmo teikumu Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt un izlemt pirmajā instancē lietas, kas minētas 263., 265., 268., 270. un 272. pantā, izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar 257. pantu, un lietas, kuras saskaņā ar statūtiem ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.
24 Tādējādi Savienības tiesu sistēmu veido pilnīgs tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru kopums, kura mērķis ir nodrošināt Savienības iestāžu un struktūru aktu tiesiskuma pārbaudi (skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, Satcen/KF, C‑14/19 P, EU:C:2020:492, 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Līdz ar to, lai gan LESD 263. panta piektajā daļā paredzētie “īpašie nosacījumi un kārtība”, protams, ļauj Savienības iestādei un struktūrai noteikt iekšējos nosacījumus un kārtību, kas ir jāievēro pirms vēršanās tiesā un kas it īpaši reglamentē iekšējās uzraudzības mehānismu vai izlīguma procesa norisi, šie nosacījumi un kārtība nevar tikt interpretēti tādējādi, ka tie ļauj Savienības iestādei no Savienības tiesas kompetences izslēgt strīdus, kuri ir saistīti ar Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu (skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, Satcen/KF, C‑14/19 P, EU:C:2020:492, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Turklāt no Regulas Nr. 2100/94 81. panta 1. punkta izriet, ka procedūras noteikumu trūkuma dēļ minētajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, CPVO piemēro procesuālo tiesību principus, kas ir vispāratzīti dalībvalstīs.
27 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka LESD 263. panta ceturtā daļa – kurā ir paredzēta iespēja celt prasību par Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem – precīzi atspoguļo Regulas Nr. 2100/94 81. panta 1. punktā paredzēto “procesuālo tiesību principus, kas ir vispāratzīti dalībvalstīs”. Līdz ar to, lai gan Regulā Nr. 2100/94 nav tieši paredzēts tiesību aizsardzības līdzeklis nedz CPVO apelācijas padomē, nedz tieši Vispārējā tiesā attiecībā uz lēmumiem, ko CPVO pieņēmis pēc tam, kad saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 80. pantu ir iesniegts pieteikums par restitutio in integrum, tomēr tiesību aizsardzības līdzeklis pastāv atbilstoši minētās regulas 81. panta 1. punktam un LESD 263. panta ceturtajai daļai.
28 Katrā ziņā ir jākonstatē, ka ekskluzīvas kompetences piešķiršana CPVO interpretēt un piemērot Regulu Nr. 2100/94, īpaši minētās regulas 80. pantu, ir pretrunā judikatūrai, kas atgādināta iepriekš 21.–25. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 25. jūnijs, Satcen/KF, C‑14/19 P, EU:C:2020:492, 64. punkts).
29 Ņemot vērā iepriekš minēto, CPVO izvirzītā iebilde par nepieņemamību noraidāma kā nepamatota.
Par lietas būtību
30 Prasības pamatojumam būtībā izvirzīti divi pamati, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 2100/94 80. panta 1. punkta pārkāpumu un otrais – ar Regulas Nr. 874/2009 65. panta pārkāpumu.
Par pierādījumu, kas pirmo reizi ir izvirzīti Vispārējā tiesā, pieņemamību
31 Ir jāsecina, ka no CPVO lietas materiāliem izriet, ka prasītāja administratīvajā procesā CPVO nav iesniegusi prasības pieteikumam pievienotos 1., 8.–12., 14.–16. un 23.–25. pielikumu.
32 Šajā ziņa ir jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai Savienības tiesību akta tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas iestādei varēja būt pieejama lēmuma pieņemšanas brīdī. Savienības tiesā neviens nevar atsaukties uz faktiem, kas nav tikuši norādīti administratīvā procesa laikā (skat. spriedumu, 2023. gada 8. marts, Novasol/ECHA, T‑70/22, nav publicēts, EU:T:2023:106, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Līdz ar to tiktāl, ciktāl iepriekš 31. punktā minētie pielikumi pirmo reizi tika iesniegti Vispārējā tiesā, tie nevar tikt ņemti vērā apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudē un tātad ir noraidāmi.
Par pirmo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 2100/94 80. panta 1. punkta pārkāpumu
34 Pirmajā pamatā prasītāja būtībā izvirza divus iebildumus, no kuriem pirmais attiecas uz nepārvaramu varu vai neparedzamiem apstākļiem, kurus izraisījusi Covid‑19 pandēmija, kas pamato CPVO noteiktā ikgadējā atlīdzības maksājuma termiņa neievērošanu, un otrais – uz prasītajās CPVO iesniegto pierādījumu kļūdainu interpretāciju.
35 CPVO apstrīd prasītājas argumentus.
36 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 80. panta 1. punktu, pat ja konkrētajos apstākļos ir pielikti visi pūliņi, bet pretendents uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību vai īpašnieks, vai jebkura cita CPVO notiekošā procesā iesaistīta puse nav spējusi ievērot termiņu attiecībā pret CPVO, tās tiesības, pamatojoties uz pieteikumu, jāatjauno, ja tās nespēja ievērot termiņu tieši izrietējusi no jebkuru tiesību vai izlīdzinājuma iespēju zaudējuma, ko radījusi šī regula.
37 No Regulas Nr. 2100/94 80. panta 1. punkta izriet, ka restitutio in integrum ir pakļauta diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, tam, ka attiecīgā persona ir pielikusi visus pūliņus atbilstoši īpašajiem apstākļiem, un, otrkārt, tam, ka minētās personas nespējai ievērot termiņu ir tiešas sekas – kādu tiesību vai iespējas izmantot tiesību aizsardzības līdzekli zaudēšana (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 15. septembris, Prinz Sobieski zu Schwarzenberg/ITSB – British‑American Tobacco Polska (“Romuald Prinz Sobieski zu Schwarzenberg”), T‑271/09, nav publicēts, EU:T:2011:478, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Turklāt termiņu ievērošana ir absolūtas tiesības un restitutio in integrum var kaitēt tiesiskajai drošībai. Līdz ar to restitutio in integrum piemērošanas nosacījumi jāinterpretē šauri (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2022. gada 9. decembris, AMO Development/EUIPO (Medicīnas instrumenti), T‑311/22, nav publicēts, EU:T:2022:822, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Šajā lietā saistībā ar pirmo pamatu prasītāja būtībā apstrīd CPVO vērtējumu attiecībā uz pirmo 37. punktā minēto nosacījumu, ciktāl tas ir secinājis, ka prasītāja nav pierādījusi, ka, pirmkārt, tā būtu saskārusies ar neparedzamiem apstākļiem un, otrkārt, ka tā šajos apstākļos būtu pielikusi visus pūliņus.
40 Pirmām kārtām, prasītāja apgalvo, ka šādi neparedzami apstākļi ir pamatoti, pirmkārt, Covid‑19 pandēmijas negaidītās situācijas dēļ, kas bija par pamatu vienīgās darbinieces, kura atbild par korespondenci ar CPVO, prombūtnei, un, otrkārt, kiberuzbrukuma dēļ, no kura tā ir cietusi.
41 Attiecībā uz iespējamo kiberuzbrukumu, kas nodarīts prasītājai, konstatējams, ka nedz šis arguments, nedz pierādījumi, kas to pamatotu, CPVO netika iesniegti pieteikuma par restitutio in integrum iesniegšanas brīdī. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš 32. punktā minēto judikatūru, šis arguments ir jānoraida.
42 Attiecībā uz neparedzamiem apstākļiem, kas izriet no Covid‑19 pandēmijas un kuru dēļ nav bijis prasītājas vienīgās darbinieces, kura esot bijusi atbildīga par saraksti ar CPVO, prasītāja iesniedza vienu pierādījumu, proti, 2022. gada 7. jūnija Confcommercio Ascom Bologna sertifikātu, kurā norādīts, ka prasītājas biroja personāls no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada aprīlim Covid‑19 dēļ bija prombūtnē 600 stundas. Turklāt prasītāja savā 2022. gada 7. jūnija elektroniskā pasta vēstulē CPVO precizēja, ka minētā darbiniece Covid‑19 dēļ bija divreiz prombūtnē iepriekšējos piecos mēnešos.
43 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka 2022. gada 7. jūnija Confcommercio Ascom Bologna sertifikātā, kas apliecina kopējo darba stundu skaitu, ko kavējis viss prasītājas personāls, nav norādīts nedz stundu vai dienu skaits, nedz periods, kurā vienīgā darbiniece, kurai esot bijusi uzticēta sarakste ar CPVO, būtu bijusi prombūtnē un tādējādi nav spējusi izpildīt tai uzticētos uzdevumus attiecībā uz saraksti ar CPVO. Līdz ar to ir jānorāda, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu pierādīt, ka minētā darbiniece bija prombūtnē un tādējādi Covid‑19 pandēmijas dēļ prasītāja bija saskārusies ar īpašiem apstākļiem, kas tai traucēja ievērot ikgadējā atlīdzības maksājuma termiņu.
44 Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā, ka tā ir vidējs uzņēmums, tās rīcībā nebija finanšu līdzekļu papildu darbinieku pieņemšanai darbā, lai aizstātu darbiniekus, kas atrodas slimības atvaļinājumā.
45 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka pieteikumā par restitutio in integrum prasītāja nav iesniegusi citus pierādījumus kā vien šā sprieduma 42. punktā minēto 2022. gada 7. jūnija Confcommercio Ascom Bologna sertifikātu. Tādējādi, tā kā nav nekādu pierādījumu, vienkāršs konstatējums par finanšu līdzekļu nepietiekamību, lai pieņemtu darbā papildu darbiniekus, pats par sevi nav pietiekams, lai pierādītu, ka prasītāja ir saskārusies ar neparedzamiem apstākļiem un šajos apstākļos ir pielikusi visus pūliņus, lai ievērotu CPVO noteikto ikgadējā atlīdzības maksājuma termiņu.
46 Turklāt ir jākonstatē, ka prasītāja nav paskaidrojusi iemeslus, kādēļ nav izmantoti citi iespējamie risinājumi, lai aizvietotu tās prombūtnē esošo darbinieku, kuram esot bijusi uzticēta sarakste ar CPVO. Piemēram, pat ja šā darbinieka prombūtne būtu tikusi pierādīta, kas tā nav šajā lietā, prasītāja nav nedz paskaidrojusi, nedz ar pierādījumiem pamatojusi, kas tai aptuveni piecu mēnešu laikposmā liedza nodot konkrētā darbinieka uzdevumus un identifikatorus, kas viņam ļautu piekļūt MyPVR, kādam citam savam darbiniekam.
47 Turklāt 2022. gada 16. februārī CPVO nosūtīja prasītājai papildu elektroniskā pasta vēstuli, aicinot to iepazīties ar informāciju savā personiskajā piekļuvē MyPVR un paziņojot par CPVO gatavību sniegt jebkādu papildu informāciju par piekļuvi MyPVR. Pat pieņemot, ka prasītājai bija problēmas piekļūt MyPVR, ir jākonstatē, ka tā nav nedz reaģējusi uz šo elektroniskā pasta vēstuli, nedz lūgusi palīdzību šajā jautājumā. Tātad prasītājai nav izdevies pierādīt, ka tā konkrētajos apstākļos būtu pielikusi visus pūliņus Regulas Nr. 2100/94 80. panta 1. punkta izpratnē.
48 Līdz ar to pēc tam, kad CPVO bija ņēmis vērā faktiskos apstākļus, kas tam bija nodoti pieteikuma par restitutio in integrum iesniegšanas brīdī, tas pamatoti secināja, ka prasītāja nav pierādījusi nedz to, ka tā ir saskārusies ar īpašiem apstākļiem, nedz to, ka tā ir pielikusi visus pūliņus, ņemot vērā šos apstākļus.
49 Ievērojot iepriekš minēto, pirmais pamats jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 874/2009 65. panta pārkāpumu
50 Saistībā ar otro pamatu prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka tā nav saņēmusi CPVO 2022. gada 10. janvārī nosūtīto atgādinājumu, un pārmet CPVO, ka tas esot pārkāpis Regulas Nr. 874/2009 65. pantu, jo neesot sniedzis pierādījumus par atgādinājuma faktisku paziņošanu un saņemšanu. Otrkārt, tā vispārīgi apstrīd faktu, ka personiskā piekļuve MyPVR ir uzskatāma par oficiālu dokumentu vai lēmumu paziņošanas veidu Regulas Nr. 2100/94 un Regulas Nr. 874/2009 izpratnē, un līdz ar to tā apšauba CPVO izdoto un paredzēto vispārīgo nosacījumu attiecībā uz elektronisko sakaru sistēmu izmantošanu (turpmāk tekstā – “MyPVR vispārīgie nosacījumi”), kādi tie ir definēti CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmumā, piemērojamību.
51 CPVO apstrīd prasītājas argumentus.
52 Pirmām kārtām, ir jāpārbauda, vai personiskā piekļuve MyPVR var tikt uzskatīta par oficiālu dokumentu vai lēmumu paziņošanas veidu Regulas Nr. 2100/94 un Nr. 874/2009 izpratnē. Šajā lietā, tā kā 2021. gada 27. oktobra paziņojums par parādu un 2022. gada 10. janvāra atgādinājums tika paziņoti, izmantojot personisko piekļuvi MyPVR, ir jāpārbauda, vai šī piekļuve ir uzskatāma par oficiālu paziņošanas veidu minētajiem diviem dokumentiem.
53 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 79. pantu CPVO pēc savas ierosmes paziņo par visiem lēmumiem, pavēstēm, paziņojumiem un ziņojumiem, pēc kā nosaka attiecīgo termiņu vai par ko jāziņo vai nu saskaņā ar citiem minētās regulas noteikumiem, vai saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot minēto regulu, vai pēc CPVO priekšsēdētāja rīkojuma. Paziņošanu dalībvalstīs veic ar kompetento augu šķirņu biroju starpniecību.
54 Jānorāda, ka, tā kā šajā lietā gan 2021. gada 27. oktobra paziņojumā par parādu, gan 2022. gada 10. janvāra atgādinājumā prasītājai ir noteikts termiņš, tie ir jāuzskata par “paziņojumiem [vai] ziņojumiem, pēc kā nosaka attiecīgo termiņu” Regulas Nr. 2100/94 79. panta izpratnē.
55 Saskaņā ar Regulas Nr. 874/2009 64. panta 4. punktu dokumenti vai to kopijas, kurās minētas darbības, par kurām jāpaziņo saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 79. pantu, paziņo elektroniski CPVO priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā vai nosūta ar ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu pa pastu.
56 No Regulas Nr. 874/2009 64. panta 4. punkta formulējuma izriet, ka, pirmkārt, CPVO ziņojumus un paziņojumus, pēc kā nosaka attiecīgo termiņu Regulas Nr. 2100/94 79. panta izpratnē, var paziņot elektroniski un, otrkārt, minētās paziņošanas elektroniskā veidā kārtību nosaka CPVO priekšsēdētājs.
57 Atbilstoši Regulas Nr. 874/2009 64. panta 4. punktam CPVO priekšsēdētājs 2016. gada 20. decembrī pieņēma lēmumu par elektroniskajiem ziņojumiem, kurus ir izdevis CPVO un kuri tam ir adresēti.
58 CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 3. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka CPVO savā interneta vietnē “www.cpvo.europa.eu” nodrošinās elektroniskās komunikācijas platformu, kas ļaus lietotājiem saņemt, apskatīt, izdrukāt un saglabāt visus CPVO elektroniski pieejamos iesniegtos dokumentus un paziņojumus, kā arī atbildes uz paziņojumiem un lūgumiem piekļūt lietas materiāliem un citiem dokumentiem. Šī elektroniskās saziņas piekļuve (“personiskā piekļuve”) ir sistēma ar ierobežotu piekļuvi, un to sauc par “MyPVR”.
59 CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 3. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka pēc tā izstrādes pabeigšanas MyPVR būs iespēja elektroniski saņemt visus CPVO ziņojumus. Ja lietotājs izvēlas šo iespēju, CPVO sūtīs visus paziņojumus elektroniski, izmantojot personisko piekļuvi, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ.
60 Saskaņā ar CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 4. panta pirmo daļu, tiklīdz lietotājs aktivizē iespēju sazināties ar CPVO elektroniskā veidā, ar MyPVR starpniecību viņam tiek nosūtīti visi elektroniski pieejamie CPVO oficiālie paziņojumi. Dokumenti, kuros minētas darbības, par kurām jāpaziņo pēc savas ierosmes saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 79. pantu, tiks paziņoti ar MyPVR starpniecību.
61 Saskaņā ar CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 6. pantu CPVO interneta vietnē esošajos vispārīgajos izmantošanas nosacījumos attiecībā uz CPVO elektronisko saziņu, kas veikta ar MyPVR starpniecību, papildus precizētas elektroniskās darbības, ar tām saistītie nosacījumi un tehniskā kārtība, kas attiecas uz CPVO sniegtajiem elektroniskajiem paziņojumiem un/vai ziņojumiem, kuri paredzēti CPVO, kā arī saistības, kuras lietotājiem ir jāuzņemas.
62 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, jākonstatē, ka no šā sprieduma 58.–60. punktā minētā CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 3. panta pirmās un ceturtās daļas un 4. panta pirmās daļas izriet, ka visus ziņojumus un paziņojumus, tostarp tos, uz kuriem attiecas Regulas Nr. 2100/94 79. pants, var nosūtīt, izmantojot personisko piekļuvi MyPVR, ar nosacījumu, ka lietotājs ir aktivizējis iespēju, kas ļauj CPVO ar viņu sazināties elektroniski.
63 Turklāt šā sprieduma 61. punktā minētajā CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 6. pantā ir paredzēts, ka MyPVR vispārīgajos nosacījumos tiks precizētas elektroniskās darbības, ar tām saistītie nosacījumi un tehniskā kārtība, kas attiecas uz CPVO elektroniskajiem paziņojumiem un/vai ziņojumiem. Līdz ar to arī šo vispārīgo nosacījumu piemērojamība nav apšaubāma.
64 Papildus tam MyPVR vispārīgo nosacījumu 3.0 versijas 4. punkta b) apakšpunktā ir atkārtoti apstiprināts, ka tad, ja lietotājs ir izvēlējies elektronisko saziņu, CPVO viņam pienācīgi paziņo lēmumus, ziņojumus un citus dokumentus, izmantojot personisko piekļuvi, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ vai ja tiek izstrādātas atsevišķas minētās piekļuves funkcijas. Šādos gadījumos kā apstiprinātu paziņošanas līdzekli var pieļaut elektroniskos ziņojumus, izmantojot elektronisko pastu vai citus atbilstošus saziņas līdzekļus.
65 Tāpēc iebildums par personiskās piekļuves MyPVR prettiesiskumu, ciktāl tā ir viens no oficiālajiem paziņošanas veidiem, nevar tikt atbalstīts.
66 Tomēr no CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 3. panta ceturtās daļas un 4. panta pirmās daļas, kā arī no MyPVR vispārīgo nosacījumu 3.0 versijas 4. punkta b) apakšpunkta izriet, ka MyPVR kā oficiāla paziņojuma veida izmantošana ir pakļauta nosacījumam, ka lietotājs ir aktivizējis iespēju, kas ļauj CPVO ar viņu sazināties elektroniskā veidā.
67 Šajā ziņā jānorāda, ka lietas dalībnieki nav apstrīdējuši, ka prasītāja bija izvēlējusies elektronisko saziņu, izmantojot MyPVR, iepriekš 66. punktā minēto tiesību normu izpratnē. Turklāt no CPVO 2023. gada 19. septembra atbildes raksta C.2. pielikuma izriet, ka 2021. gada 12. februārī prasītāja bija piekritusi MyPVR vispārīgo nosacījumu 3.0 versijai, tādējādi apstiprinot savu lēmumu izvēlēties elektronisko saziņu.
68 Saskaņā ar MyPVR vispārīgo nosacījumu 3.0 versijas 2. punktu lietotāji apņemas izmantot personisko piekļuvi, lai tostarp saņemtu CPVO nosūtītos paziņojumus un dokumentus. Elektronisko saziņu pa elektronisko pastu kā apstiprinātu saziņas līdzekli var pieļaut tikai tad, ja platforma nav piemērota. Turklāt šā punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka, izmantojot personisko piekļuvi, lietotājs apņemas izpildīt minētā punkta pirmajā daļā noteiktos pienākumus.
69 Līdz ar to nav nekādu šaubu, ka, izmantojot personisko piekļuvi un akceptējot MyPVR vispārīgos nosacījumus, prasītāja piekrita saņemt CPVO ziņojumus un paziņojumus, izmantojot personisko piekļuvi MyPVR.
70 Ņemot vērā iepriekš minēto, iebildums par MyPVR kā oficiāla paziņošanas veida prettiesiskumu attiecībā uz prasītāju ir jānoraida.
71 Otrkārt, saistībā ar apgalvoto Regulas Nr. 874/2009 65. panta pārkāpumu, jo CPVO nav sniedzis pierādījumu par faktisko 2022. gada 10. janvārī nosūtītā atgādinājuma paziņošanu un saņemšanu, ir jāprecizē, ka no CPVO lietas materiāliem izriet, ka atgādinājums ir ticis nosūtīts ar MyPVR starpniecību. Līdz ar to Regulas Nr. 874/2009 65. pants par pa pastu nosūtītiem paziņojumiem šajā lietā nav piemērojams. Šajā ziņā ir jāatsaucas uz Regulas Nr. 874/2009 64.a pantu par elektroniskiem vai jebkuriem citiem tehniskiem līdzekļiem.
72 Regulas Nr. 874/2009 64.a panta 1. punktā ir noteikts, ka elektronisku izsniegšanu veic, nosūtot paziņojamā dokumenta elektronisku kopiju. Izsniegšanu uzskata par notikušu tajā datumā, kad saņēmējs ir saņēmis paziņojumu. Elektroniskas izsniegšanas sīkāku kārtību nosaka CPVO priekšsēdētājs. Saskaņā ar šīs pašas regulas 64.a panta 3. punktu CPVO priekšsēdētājs nosaka sīkāku kārtību, kādā veicama izsniegšana, izmantojot citus tehniskus saziņas līdzekļus.
73 Tāpat kā šā sprieduma 67.–69. punktā no jauna ir jāatgādina, ka prasītāja ir piekritusi saņemt CPVO ziņojumus un paziņojumus ar MyPVR starpniecību. Šajā ziņā ir arī jāatsauc atmiņā, ka saskaņā ar CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 4. panta pirmo daļu, tiklīdz lietotājs ir aktivizējis iespēju sazināties ar CPVO elektroniskā veidā, viņam ar MyPVR starpniecību tiek paziņoti visi elektroniski pieejamie CPVO oficiālie paziņojumi, tostarp dokumenti, kuru izsniegšana paredzēta Regulas Nr. 2100/94 79. pantā. Līdz ar to MyPVR jāuzskata par vienīgo oficiālo veidu oficiālo paziņojumu, tostarp Regulas Nr. 2100/94 79. pantā paredzēto, nosūtīšanai.
74 Tādējādi saskaņā ar CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 4. panta pirmo daļu CPVO ar MyPVR starpniecību prasītājai paziņoja, pirmkārt, 2021. gada 27. oktobrī – paziņojumu par parādu saistībā ar ikgadējās atlīdzības maksājumu, kam 2021. gada 28. oktobrī sekoja automātiska nosūtīta elektroniskā pasta vēstule, un, otrkārt, 2022. gada 10. janvārī – atgādinājumu, kurā prasītāja tika aicināta samaksāt ikgadējo atlīdzības maksājumu atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 83. panta 2. punktam, kam 2022. gada 11. janvārī sekoja automātiski nosūtīta elektroniskā pasta vēstule.
75 Saistībā ar faktisko 2022. gada 10. janvāra atgādinājuma paziņošanu CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 4. panta ceturtajā daļā ir precizēts, ka lēmums vai cits dokuments uzskatāms par paziņotu septītās dienas beigās pēc dienas, kurā lietotājam ir nosūtīta elektroniskā pasta vēstule, lai brīdinātu, ka lēmuma vai dokumenta elektronisko kopiju CPVO ir augšupielādējis personiskajā piekļuvē. Šajā lietā no tā izriet, ka 2022. gada 10. janvāra atgādinājums ir jāuzskata par paziņotu 2022. gada 18. janvārī, proti, septītajā dienā pēc 2022. gada 11. janvāra, kad tika nosūtīta automātiskā elektroniskā pasta vēstule, ar kuru prasītāja tika informēta par attiecīgā dokumenta augšupielādi personiskajā piekļuvē MyPVR.
76 Turklāt saskaņā ar CPVO priekšsēdētāja 2016. gada 20. decembra lēmuma 4. panta piekto daļu, ja lietotājam neizdodas iepazīties ar lēmumu vai kādu citu dokumentu, viņam par to nekavējoties ir jāinformē CPVO. Ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā prasītāja nav informējusi CPVO par kādu problēmu saistībā ar piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.
77 Līdz ar to CPVO nevar pārmest, ka tas nav paziņojis 2022. gada 10. janvāra atgādinājumu. Tā kā prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par pretējo, tiek uzskatīts, ka šo atgādinājumu tā ir saņēmusi 2022. gada 18. janvārī. Tādēļ arī šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots.
78 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jānoraida otrais pamats un tādējādi ir jānoraida prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
79 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
80 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši CPVO prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Romagnoli Fratelli SpA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 17. aprīlī.
[Paraksti]