PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(piektā palāta)
2006. gada 7. septembrī (*)
Kopienas preču zīme − Iebildumu process – Valsts agrākas grafiskas un vārdiskas preču zīmes “PAM‑PAM” − Kopienas vārdiskas preču zīmes “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” reģistrācijas pieteikums − Relatīvs atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑133/05
Gérard Meric, ar dzīvesvietu Parīzē (Francija), ko pārstāv P. Murzo [P. Murzeau], avocat,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Rasats [A. Rassat], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Arbora & Ausonia, SL, Barselona (Spānija),
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 17. janvāra lēmumu lietā R 250/2004‑1 par iebildumiem, ko valsts vārdisku un grafisku preču zīmju “PAM‑PAM” īpašnieks iesniedza pret vārdiskas preču zīmes “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” reģistrāciju (iebildumu process Nr. B 505 067).
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un M. Švābi [M. Šváby],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 17. martā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 15. jūlijā,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 8. decembrī
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2001. gada 9. jūlijā prasītājs Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “PAM‑PIM’S BABY‑PROP”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “papīra vai celulozes (vienreizējās) autiņbiksītes”.
4 2002. gada 21. janvārī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 7/02.
5 2002. gada 19. aprīlī sabiedrība Arbora & Ausonia, SL (turpmāk tekstā – “Arbora & Ausonia”) iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, balstoties uz šādām trim agrākām Spānijas preču zīmēm:
– vārdiska preču zīme “PAM‑PAM” Nr. 855 391, kas 1981. gada 7. oktobrī ir reģistrēta attiecībā uz šādām Nicas nolīguma 25. klasē ietilpstošajām precēm: “visi gatavā apģērba veidi, it īpaši autiņbiksītes, kurpes”;
– grafiska preču zīme “PAM‑PAM” Nr. 1 146 300, kas 1991. gada 7. maijā ir reģistrēta attiecībā uz “papīra vai celulozes (vienreizējām) autiņbiksītēm”, kuras ietilpst Nicas nolīguma 16. klasē:
– vārdiska preču zīme “PAM‑PAM Servicio de Merchandising, SA” Nr. 1 153 492, kas 1988. gada 20. aprīlī ir reģistrēta attiecībā uz šādām Nicas nolīguma 5. klasē ietilpstošajām precēm: “biksītes menstruācijām, higiēniskās salvetes, absorbējošas kompreses, menstruāciju tamponi un saites, sterilizētā marle, absorbējošā kokvilna medicīnas vajadzībām”.
6 Ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu pamatotie iebildumi attiecās uz visām Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.
7 2004. gada 9. februārī ar lēmumu Nr. 289/2004 Iebildumu nodaļa apmierināja Arbora & Ausonia sniegtos iebildumus, noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un nolēma, ka prasītājs sedz izdevumus.
8 Lai pamatotu savu lēmumu, kas tika balstīts tikai uz agrāko grafisko preču zīmi “PAM‑PAM”, Iebildumu nodaļa būtībā norādīja, ka attiecīgās preces ir identiskas un ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāv fonētiska līdzība. Iebildumu nodaļa secināja, ka konkrētās sabiedrības daļas uztverē pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
9 2004. gada 6. aprīlī prasītājs par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
10 2004. gada 19. novembrī referents lietas dalībniekus informēja, ka viņš vēlas ierosināt Apelāciju padomei ņemt vērā ne tikai agrāko grafisko preču zīmi “PAM‑PAM”, ko Iebildumu nodaļa izskatīja kā vienīgo, bet arī citas iebildumu rakstā minētās agrākās preču zīmes. Tiesas sēdē ITSB precizēja, ka par šo jautājumu lietas dalībnieki Apelāciju padomei apsvērumus nav snieguši.
11 Ar 2005. gada 17. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), kas prasītājam tika paziņots 2005. gada 20. janvārī, Apelāciju padome apelāciju noraidīja. Būtībā tā uzskatīja, ka, ņemot vērā it īpaši svarīgus reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās vārdiskas preču zīmes “PAM‑PAM” līdzības elementus, preču ļoti lielu līdzību un agrākās vārdiskas preču zīmes “PAM‑PAM” raksturīgo atšķirtspēju, norādītās vizuālās un fonētiskās atšķirības nevar novērst sajaukšanas iespēju (Apstrīdētā lēmuma 28. punkts). Nonākusi pie šī secinājuma, Apelāciju padome uzskatīja, ka nav vajadzības turpmāk izskatīt divas pārējās iebildumu atbalstam norādītās preču zīmes.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– “vienkārši un bez atrunām grozīt” Apstrīdēto lēmumu;
– noraidīt sabiedrības Arbora & Ausonia pret preču zīmes “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” reģistrāciju iesniegtos iebildumus;
– piespriest Arbora & Ausonia atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Ievada apsvērumi
14 Vispirms ir jāatzīmē, ka prasītājs nav piedalījies 2005. gada 8. decembra tiesas sēdē. Ar pirmo 2005. gada 7. decembra telefaksa ziņojumu viņš Pirmās instances tiesu informēja, ka “pēdējā brīdī radies šķērslis [viņam] neļauj piedalīties”. Viņš precizēja, ka “vēlējies par to nekavējoties paziņot, lai [Pirmās instances tiesa] varētu organizēt [savu] sēdi”, un lūdza, lai “viņu informē par lēmuma pieņemšanas datumu”. Ar otro 2005. gada 7. decembra telefaksa ziņojumu prasītājs, balstoties uz “pilnībā personīga rakstura un pēdējā brīdī radušos šķērsli”, norādīja, ka viņš vēlas, lai tiesas sēde, “ja tas ir iespējams”, tiktu pārcelta uz turpmāko janvāra vai februāra mēnesi. Ievērojot ziņojumu pretrunas, tiesas sēdes nenovēršamību un katrā ziņā prasītāja lūguma pamatojuma nepietiekamību, piektā palāta nolēma minēto tiesas sēdes atlikšanas lūgumu atstāt bez izskatīšanas.
15 Turpmāk ir uzskatāms, ka, lai gan formāli prasītāja prasījumi ir vērsti uz Apstrīdētā lēmuma grozīšanu, no prasības pieteikuma skaidri izriet, ka ar šo prasību prasītājs būtībā vēlas panākt Apstrīdētā lēmuma atcelšanu tādēļ, ka Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
Par lietas būtību
16 Prasītājs izvirza vienīgo pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm neesot nedz apzīmējumu līdzības, nedz arī apzīmējamo preču līdzības. Prasītājs uzskata, ka sajaukšanas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm Spānijas vidusmēra patērētājam nevar rasties.
17 ITSB turpretim uzskata, ka Apelāciju padomes lēmums tika pieņemts, nepieļaujot nelikumības.
18 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu agrākas preču zīmes ir dalībvalstīs reģistrētas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir agrāks par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu [(Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (“CASTILLO”),Recueil, II‑4835. lpp., 27. punkts].
19 Ņemot vērā funkcionālo turpinātību, kāda pastāv starp ITSB Iebildumu nodaļu un Apelāciju padomēm [Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 Henkel/ITSB − LHS (UK) (“KLEENCARE”),Recueil, II‑3253. lpp., 25. punkts, un 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB − Atofina Chemicals (“BIOMATE”)],Krājums, II‑1845. lpp., 33. punkts), Apelāciju padome atkārtoti pārbauda visus attiecīgos tiesiskos un faktiskos apstākļus, lai noskaidrotu, vai apelācijas izskatīšanas laikā var likumīgi pieņemt jaunu lēmumu ar tādu pašu rezolutīvo daļu, kāda ir lēmumam, kas ir apelācijas priekšmets, vai nē [iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “KLEENCARE”, 29. punkts, un 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T‑16/02 Audi/ITSB (“TDI”),Recueil, II‑5167. lpp., 81. un 82. punkts].
20 Šajā lietā ir noteikts, ka Arbora & Ausonia iebildumi bija balstīti uz trijām iepriekš minētajā 5. punktā norādītajām valsts agrākajām preču zīmēm. Iebildumu nodaļa sajaukšanas iespējas esamību atzina starp pieteikto preču zīmi un vienīgo agrāko grafisko preču zīmi.
21 Turpretim Apelāciju padome lietas dalībniekus informēja par nolūku ņemt vērā arī pārējās divas agrākās iebildumu rakstā norādītās preču zīmes un vispirms salīdzināja reģistrācijai pieteikto preču zīmi ar agrāko preču zīmi “PAM‑PAM” Nr. 855 391, kas arī ir vārdiska preču zīme un tātad ir tuvāka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei (Apstrīdētā lēmuma 22. punkts). Tikai secinot par sajaukšanas iespējas esamību starp šīm divām preču zīmēm, Apelāciju padome uzskatīja, ka nav vajadzības pārbaudīt iespējamo sajaukšanas iespēju starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un divām citām agrākajām preču zīmēm (Apstrīdētā lēmuma 30. punkts).
22 Ir jāatgādina, ka Pirmās instances tiesā celtas prasības mērķis ir izvērtēt Apelāciju padomes lēmuma likumību [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T‑237/01 Alcon/ITSB – Dr. Robert Winzer Pharma (“BSS”), Recueil, II‑411. lpp., 61. punkts; 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (“Calandre”), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts; 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 67. punkts, un 2003. gada 22. oktobra spriedumu lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (“Starix”),Recueil, II‑4625. lpp., 70. punkts]. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. pantu Pirmās instances tiesas kompetencē ir atcelt apstrīdētu lēmumu, “pamatojoties uz nekompetenci, būtisku procesuālu pārkāpumu, Līguma vai šīs regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu” EKL 229. un 230. panta nozīmē. Pirmās instances tiesas veicamajai Apelāciju padomes lēmuma likumības izvērtēšanai tādējādi būtu jāattiecas uz tiesību jautājumiem, kas tikuši izvirzīti Apelāciju padomē [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 31. maija spriedumu lietā T‑373/03 Solo Italia/ITSB − Nuova Sala (“PARMITALIA”),Krājums, II‑1881. lpp., 25. punkts].
23 Tādējādi ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi “PAM‑PAM” (turpmāk tekstā – “attiecīgā agrākā preču zīme”) pastāv sajaukšanas iespēja.
Par preču salīdzinājumu
– Lietas dalībnieku argumenti
24 Prasītājs uzskata, ka pretēji Apelāciju padomes norādītajam apzīmējamās preces nav identiskas vai līdzīgas. Tas norāda, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikumā ietvertās preces ir vienreizējie papīra vai celulozes autiņi, kas ir paredzēti mazuļiem, bet preces, ko apzīmē attiecīgā agrākā preču zīme, ir “‘bērnu autiņbiksītes’, kas ir izgatavotas nevis no papīra vai celulozes, bet gan no cita materiāla (audums, poliesteris, neilons utt.)” un ko var mazgāt un atkārtoti izmantot.
25 Šajā sakarā prasītājs norāda, ka “ar preču zīmi “PAM‑PAM” izplata tikai autiņus pieaugušajiem”. Arbora & Ausonia nekad neesot pārdevusi autiņus mazuļiem. Tādējādi šis apstāklis atklājot, ka Arbora & Ausonia nav sniegusi pierādījumus, ka šo preču veidu tā iepriekš ir izplatījusi.
26 ITSB norāda, ka Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka preces, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un attiecīgo agrāko preču zīmi, ir “vismaz ļoti līdzīgas”.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
27 Vispirms ir jāatgādina, ka šajā lietā Apelāciju padome ir nolēmusi, ka preces ir identiskas vai vismaz ļoti līdzīgas.
28 Lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp precēm vai pakalpojumiem. Šie faktori it īpaši ietver to dabu, funkcionālo uzdevumu, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu [iepriekš 18. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “CASTILLO”, 32. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“Arthur ET Félicie”),Krājums, II‑4891. lpp., 33. punkts].
29 Turklāt preces var uzskatīt par identiskām tad, ja preces, ko apzīmē agrāka preču zīme, ir iekļautas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītā vispārīgākā kategorijā [Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB − Educational Services (“ELS”),Recueil, II‑4301. lpp., 53. punkts] vai ja preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces ir iekļautas vispārīgākā kategorijā, ko apzīmē agrākā preču zīme [Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”),Recueil, II‑4359. lpp., 32. un 33. punkts; 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑110/01 Vedial/ITSB – France Distribution (“HUBERT”),Recueil, II‑5275. lpp., 43. un 44. punkts, un 2004. gada 18. februāra spriedums lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (“CONFORFLEX”),Recueil, II‑719. lpp., 41. un 42. punkts].
30 Jāatgādina, ka preču salīdzinājums ir jāveic, balstoties uz to preču formulējumiem, ko apzīmē attiecīgās preču zīmes, nevis uz precēm, attiecībā uz kurām preču zīmes tiek faktiski izmantotas, ja vien pēc pieteikuma Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta nozīmē iesniegšanas agrākās preču zīmes izmantošanas pierādījumi nav sniegti tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta. Šajā gadījumā, veicot iebildumu pārbaudi, minētā agrākā preču zīme tiek uzskatīta par reģistrētu tikai attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu daļu (šajā sakarā skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā “ELS”, 50. punkts, un iepriekš 28. punktā minēto spriedumu lietā “Arthur ET Félicie”, 35. punkts).
31 Šajā lietā Apelāciju padome pamatoti ir atzīmējusi, ka agrāko preču zīmju izmantošanas pierādījumi netika lūgti, un tādējādi tā ir ņēmusi vērā attiecīgo preču formulējumus.
32 Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 27. punktā ir norādījusi, ka reģistrācijas pieteikumā norādītās preces ir “papīra vai celulozes (vienreizējās) autiņbiksītes”, kas ir domātas gan pieaugušajiem, gan arī mazuļiem. Tā salīdzināja šīs preces ar noteiktām attiecīgās agrākās preču zīmes apzīmētajām precēm, kas atbilstoši Apelāciju padomes viedoklim ir “autiņbiksītes bērniem”.
33 Prasītāja arguments attiecībā uz to, ka Arbora & Ausonia autiņus bērniem nav pārdevusi, nav pieņemams. Prasītājs tādējādi norāda uz agrākās preču zīmes patiesās izmantošanas trūkumu. Par šādu pierādījumu trūkumu piemērot sankciju, noraidot iebildumus, var tikai tad, ja reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs šādus pierādījumus ir noteikti un savlaicīgi pieprasījis procesā ITSB [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”),Recueil, II‑965. lpp., 38. punkts, un 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑303/03 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“Salvita”),Krājums, II‑1917. lpp., 77. punkts].
34 Jāatzīmē, ka attiecīgā agrākā preču zīme tika reģistrēta attiecībā uz “visiem gatavā apģērba veidiem, it īpaši autiņbiksītēm, kurpēm”. Autiņbiksītes oriģināltekstā spāņu valodā ir apzīmētas “braga‑pañal infantil” (autiņbiksītes bērniem).
35 Preču zīmes reģistrācija tika pieteikta attiecībā uz “papīra vai celulozes (vienreizējām) autiņbiksītēm”. Tā kā prasītājs nav iesniedzis informāciju, kas ļautu uzskatīt, ka reģistrācijas pieteikums ir ierobežots ar autiņiem pieaugušajiem vai mazuļiem, Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka šis formulējums ietver gan autiņus pieaugušajiem, gan arī mazuļiem paredzētos autiņus.
36 Tādējādi svarīgi atzīmēt, ka, tā kā preces, ko apzīmē attiecīgā agrākā preču zīme, it īpaši bija autiņi mazuļiem, tās ir ietvertas vispārīgākā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajā kategorijā, kurā ietilpst autiņi gan pieaugušajiem, gan arī mazuļiem.
37 Ir jāpiebilst, ka apzīmētajām precēm ir identiska izcelsme (higiēnas preces), identiska funkcija vai mērķis (apģērba sargāšana nesaturēšanas gadījumā) un tās pārdod tajos pašos pārdošanas punktos (parasti lielveikalos vai aptiekās). Visbeidzot, tiktāl, ciktāl vienreizējās autiņbiksītes, gadījumā, ja tās ir paredzētas maziem bērniem, var novietot no atkārtoti lietojamā auduma izgatavoto autiņu iekšienē, precēm ir potenciāli papildinošs raksturs. Tādējādi nav nekādu šaubu, ka tās var ražot un pārdot tie paši tirgus dalībnieki.
38 Prasītāja arguments, ka preces nav identiskas vai vismaz līdzīgas sastāva un izmantošanas atšķirību dēļ, ir jānoraida. Šajā lietā šīs atšķirības nevar prevalēt pār abu attiecīgo preču kopējo dabu un mērķi. Neatkarīgi no tā, vai patērētājs sastapsies ar celulozes vai auduma autiņiem, kas ir vai nav vienreizēji, tas varēs uzskatīt, ka runa ir par līdzīgām precēm [saistībā ar līdzīgu pieeju skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedumu lietā T‑164/03 Ampafrance/ITSB − Johnson & Johnson (“monBeBé”),Krājums, II‑1401. lpp., 53. punkts), kas ietilpst tajā pašā vispārējā autiņbiksīšu klāstā, kurām var būt kopēja ražošanas izcelsme (šajā sakarā skat. iepriekš 18. punktā minēto spriedumu lietā “CASTILLO”, 33.–38. punkts].
39 No tā izriet, ka, uzskatot, ka preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, ir identiskas vai vismaz ļoti līdzīgas, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
40 Vispirms Pirmās instances tiesa atgādina, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver divas preču zīmes kā līdzīgas tad, ja tās vismaz daļēji ir identiskas vienā vai vairākos vizuālos, fonētiskos un konceptuālos aspektos [Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 30. punkts, un 2005. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑34/04 Plus/ITSB − Bälz un Hiller (“Turkish Power”), Krājums, II‑2401. lpp., 43. punkts].
– Lietas dalībnieku argumenti
41 Prasītājs apgalvo, ka pretēji Apelāciju padomes norādītajam apzīmējumi “PAM‑PAM” un “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” neesot identiski. Starp attiecīgo agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi pastāvot vizuālās, fonētiskās un konceptuālās atšķirības, kas ir daudz svarīgākas, nekā uzskata Apelāciju padome.
42 Šajā sakarā prasītājs apstrīd Apelāciju padomes izmantoto pieeju, atbilstoši kurai prasītāja uzmanība nepieciešami koncentrējoties uz pirmo preču zīmes daļu, kas šajā lietā ir termini “pam‑pim’s”, un nepiešķirot uzmanību otrajai daļai – “baby‑prop”. Prasītājs uzskata, ka patērētāja uzmanību vizuāli piesaistot oriģināli vai īpaši preču zīmes aspekti.
43 Pirmkārt, reģistrācijai pieteiktā preču zīme un attiecīgā agrākā preču zīme neesot vizuāli līdzīgas, jo tās ietver vairākus atšķirīgus vārdus. Prasītājs arī norāda uz vēl būtiskāku vizuālo un grafisko atšķirību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” un agrāko grafisko preču zīmi “PAM‑PAM”, kas ir vienīgā preču zīme, kura atbilst precēm, kuras arī ietilpst 16. klasē.
44 Otrkārt, prasītājs norāda uz fonētisko atšķirību, atbilstoši kurai zilbe “pim’s” reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, kas ir paredzēta mazuļiem, piešķirot maiguma aspektu, pretēji attiecīgajai agrākajai preču zīmei “PAM‑PAM”, kuras skanējums atgādinot bungu rīboņu.
45 Turklāt prasītājs pārmet Apelāciju padomei, ka apgalvotās vizuālās un fonētiskās līdzības tā esot novērtējusi subjektīvi. Šis subjektīvais raksturs izrietot no apskatītās agrāko preču zīmju teritorijas (Spānija) sakritību ar lēmuma pieņemšanas vietu.
46 Treškārt, prasītājs apgalvo, ka no konceptuālā viedokļa starp attiecīgajiem apzīmējumiem līdzības neesot. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ļaujot nekavējoties noteikt attiecīgo preci, t.i., autiņus mazuļiem, kurpretim agrākajai preču zīmei nekādas īpašas nozīmes neesot. Turklāt neesot ticis pierādīts, ka Spānijas vidusmēra patērētājs nepieciešami saista šo preču zīmi ar autiņiem mazuļiem.
47 ITSB apstiprina, ka Apelāciju padome pamatoti atbalstījusi Iebildumu nodaļas viedokli, saskaņā ar kuru attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
48 Saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam attiecībā uz attiecīgo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalstās uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, jo īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus [Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL,Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer,Recueil, I‑3819. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesas 2005. gada 5. oktobra spriedums lietā T‑423/04 Bunker & BKR/ITSB – Marine Stock (“B. K. R.”), Krājums, II‑4035. lpp., 57. punkts].
49 Lai gan vidusmēra patērētājs preču zīmi parasti uztver kopumā un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas, parasti tas vislabāk iegaumē dominējošās un atšķirtspējīgās apzīmējuma pazīmes [šajā sakarā skat. iepriekš 29. punktā minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā “Fifties”, 47. un 48. punkts, un 2004. gada 6. oktobra spriedumu apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 39. punkts].
50 Šajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē termini “pam‑pim’s”, salīdzinot ar terminiem “baby‑prop”, ir atšķirtspējīgi saistībā ar attiecīgajām precēm, kā arī dominējoši (Apstrīdētā lēmuma 21. punkts).
51 Jāatgādina, kā to pamatoti uzsver Apelāciju padome, ka attiecīgais patērētājs atmiņā vieglāk saglabās terminus “pam‑pim’s”, kuriem, no vienas puses, spāņu valodā nav nekādas īpašas nozīmes, izņemot bērniem piemītošās valodas izpausmi, un kuri, no otras puses, atrodas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” sākumā. Patērētājs vispārīgi pievērš lielāku uzmanību preču zīmes sākumam nekā tās beigām (šajā sakarā skat. iepriekš 22. punktā minēto spriedumu lietā “BUDMEN”, 47. punkts, un iepriekš 28. punktā minēto spriedumu lietā “Arthur ET Félicie”, 46. punkts). Tādējādi sintagmai “pam‑pim’s”, ievērojot tās sākuma, t.i., visredzamāko vietu, ir svarīga loma agrākās preču zīmes vizuālajā un fonētiskajā vērtējumā [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. jūlija spriedumu lietā T‑312/03 Wassen International/ITSB – Stroschein Gesundkost (“SELENIUM‑ACE”),Krājums, II‑2897. lpp., 41. punkts].
52 Apstrīdētajā preču zīmē ietvertā sintagma “baby‑prop” neļauj novērst uzmanību no elementa “pam‑pim’s” tādā mērā, lai pietiekami grozītu veidu, kādā sabiedrība uztvers šo preču zīmi. Šajā sakarā lietas dalībnieki vienprātīgi un pamatoti uzskata, ka, atbalstot viedokli, ka attiecīgais Spānijas patērētājs terminu “baby” uztvers kā tādu, kas nozīmē “bébé”, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu. Šis termins var būt ikdienas valodas izteicienu, ar ko apzīmē autiņbiksīšu mazuļiem funkciju, sastāvdaļa (šajā sakarā skat. Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedumu lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 43. punkts). Šajā kontekstā terminu “baby” un “prop” apvienojumam, kas ir novietots reģistrācijai pieteiktās preču zīmes beigās, šajā apzīmējuma kopumā ir tikai otršķirīga vieta (attiecībā uz līdzīgu vērtējumu skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā “HUBERT”, 53. punkts).
53 No šiem apsvērumiem izriet, ka sintagma “pam‑pim’s” ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements.
54 Jautājums, vai attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi, ir jāpārbauda, ņemot vērā šos apsvērumus.
55 Vispirms ir jāatzīmē, ka, lai gan Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir secinājusi, ka starp attiecīgo agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi pastāv vizuālā un fonētiskā līdzība (Apstrīdētā lēmuma 23. un 24. punkts), kā arī, it īpaši ņemot vērā šo preču zīmju atšķirtspējīgos un dominējošos elementus, neliela konceptuālā līdzība (Apstrīdētā lēmuma 25. punkts), tad tomēr tā pretēji tam, ko norāda prasītājs, nav secinājusi, ka šie apzīmējumi ir identiski.
56 Pirmkārt, aplūkojot tās no vizuālā viedokļa, gan reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu “pam‑pim’s”, gan arī attiecīgo agrāko preču zīmi “PAM‑PAM” veido divi termini, ko savieno defise. Katru no šiem terminiem veido trīs burti, divi no kuriem ir identiski un novietoti tādā pašā kārtībā un vietā.
57 Apstrīdētajā lēmumā norādītā atšķirība starp patskaņiem “a” un “i”, kā arī burta “s” pievienošana, kas seko apostrofam, nav pietiekami nozīmīga, lai apšaubītu starp attiecīgo agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu pastāvošo vizuālo līdzību (šajā sakarā skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā “ELS”, 66. punkts).
58 Līdzīgi šo vērtējumu nevar mainīt terminu “baby‑prop” pievienošana preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, jo apzīmējumā kopumā šiem terminiem ir otršķirīga vieta.
59 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti ir atzinusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un attiecīgā agrākā preču zīme ir vizuāli līdzīgas.
60 Prasītāja arguments attiecībā uz atšķirību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko grafisko preču zīmi nav efektīvs, jo Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā 21. punktā ir konstatējusi, ka, tā kā vajadzība pārbaudīt citas norādītās agrākās preču zīmes nepastāv, Apelāciju padome pamatoti ir balstījusi savu lēmumu vienīgi uz attiecīgo agrāko vārdisko preču zīmi.
61 Otrkārt, aplūkojot tās no fonētiskā viedokļa, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu “pam‑pim’s” un attiecīgo agrāko preču zīmi “PAM‑PAM” veido divi vienzilbju termini, kas sākas ar to pašu līdzskani “p” un beidzas ar to pašu līdzskani “m”. Tiem ir arī kopēja strīdus zilbe “pam”. Vienīgā izrunas atšķirība spāņu sabiedrībā ir otrās zilbes centrālais patskanis “a” attiecīgajā agrākajā preču zīmē un “i” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Šī nenozīmīgā atšķirība nekādā ziņā nevar apšaubīt starp attiecīgajām preču zīmēm pastāvošo fonētisko līdzību.
62 Attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļautajiem terminiem “baby‑prop” Pirmās instances tiesa jau ir norādījusi, ka apzīmējumā kopumā tiem ir otršķirīga vieta. Tādējādi ar tiem nevar apšaubīt lielo fonētisko līdzību, kāda pastāv starp attiecīgās agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 11. maija spriedumu lietā T‑31/03 Grupo Sada/ITSB − Sadia (“GRUPO SADA”),Krājums, II‑1667. lpp., 62. punkts].
63 Prasītāja apgalvojums, ka pretēji reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, uz ko attiecoties maiguma aspekts, attiecīgās agrākās preču zīmes skanējums atgādinot bungu rīboņu, nav pamatots. Katrā ziņā, tā kā “pam‑pim’s” skanējuma maigums nav konstatēts, ar minēto apgalvojumu nepietiek, lai izslēgtu jebkādu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un attiecīgās agrākās preču zīmes fonētisko līdzību.
64 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti ir atzinusi, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un attiecīgo agrāko preču zīmi, apskatot tās kopumā, pastāv fonētiskā līdzība, jo to līdzība prevalē pār atšķirībām (attiecībā uz līdzīgu pieeju skat. iepriekš 51. punktā minēto spriedumu lietā “SELENIUM‑ACE”, 44. punkts).
65 Turklāt Pirmās instances tiesa norāda, ka prasītāja apgalvojums par Apelāciju padomes veiktā vizuālās un fonētiskās līdzības vērtējuma subjektivitāti nav pamatots.
66 Treškārt, aplūkojot tās no konceptuālā viedokļa, apzīmējums “PAM‑PAM” un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements “pam‑pim’s” attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu neietver semantiski skaidru un noteiktu saturu. Kā pamatoti norādījusi Apelāciju padome, spāņu valodā tiem nav nozīmes, izņemot maziem bērniem piemītošus šļupstus. Attiecībā uz reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē izmantotajiem terminiem “baby‑prop” ir jāatgādina, ka apzīmējumā kopumā tie ieņem otršķirīgu vietu. Turklāt, lai gan konkrētā sabiedrības daļa terminu “baby” varētu saprast nozīmē “bébé”, ir jāatzīmē, ka terminam “prop” spāņu valodā īpašas nozīmes nav. Tādējādi reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei “PAM‑PIM’S BABY‑PROP”, aplūkojot to kopumā, nav skaidras un noteiktas nozīmes. Pretēji prasītāja norādītajam tā neļauj konkrētajai sabiedrības daļai noteikt attiecīgo preci.
67 No tā izriet, ka konceptuālas atšķirības, kas varētu neitralizēt attiecīgo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību, nepastāv.
68 No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi attiecīgo preču zīmju līdzību.
Par sajaukšanas iespēju
– Lietas dalībnieku argumenti
69 Prasītājs uzskata, ka, tā kā attiecīgā sabiedrības daļa, uz ko attiecīgās preču zīmes ir vērstas, ir pilnīgi atšķirīga, starp šīm preču zīmēm sajaukšanas iespēja nepastāv. Patērētājs, uz ko ir vērsta reģistrācijai pieteiktā preču zīme, esot jauno vecāku sabiedrība, bet sabiedrību, kam ir paredzēti autiņi pieaugušajiem, kuras izplata ar preču zīmi “PAM‑PAM”, veidojot vecāka gadagājuma vai ļoti veci cilvēki.
70 ITSB uzskata, ka visaptverošais sajaukšanas iespējas vērtējums parādot sajaukšanas iespējas esamību. Ievērojot preču un attiecīgo preču zīmju līdzību, attiecīgajam Spānijas patērētājam būtu tendence piešķirt ar preču zīmi “PAM‑PIM’S BABY‑PROP” apzīmētajām precēm to pašu komerciālo izcelsmi, kāda ir ar preču zīmi “PAM‑PAM” pārdotajām precēm.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
71 Sajaukšanas iespēju veido risks, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša vai, attiecīgajā gadījumā, ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon,Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts; iepriekš 48. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 17. punkts, un iepriekš 28. punktā minētais spriedums lietā “Arthur ET Félicie”, 26. punkts).
72 Sajaukšanas iespēja sabiedrības uztverē ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus izskatāmajā lietā būtiskos faktorus (iepriekš 48. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 22. punkts; iepriekš 71. punktā minētais spriedums lietā Canon, 16. punkts, un iepriekš 48. punktā minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts).
73 Visaptverošā vērtējuma vajadzībām attiecīgās sabiedrības vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Tā uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no izskatāmo preču vai pakalpojumu veida (iepriekš 29. punktā minētais spriedums lietā “ELS”, 47. punkts).
74 Ievērojot iepriekš norādītos apsvērumus, šajā lietā ir uzskatāms, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un attiecīgās agrākās preču zīmes līdzības esamība ir konstatēta. Turklāt, kā tas jau ir izdarīts Apstrīdētajā lēmumā, ir jāatgādina, ka preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, ir identiskas. Šis identiskums var izraisīt iespējamo starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāvošo atšķirību apjoma samazināšanos (šajā sakarā skat. iepriekš 22. punktā minēto spriedumu “BUDMEN”, 59. punkts).
75 Saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu augstāk ir noteikts, ka gan attiecīgā agrākā preču zīme, gan arī reģistrācijai pieteiktā preču zīme apzīmē it īpaši autiņbiksītes mazuļiem. Tādējādi sabiedrība, uz ko ir vērstas abas konfliktējošās preču zīmes, vismaz daļēji ir tā pati.
76 Pirmās instances tiesa atgādina, ka apģērba nozarē bieži gadās, ka viena un tā pati preču zīme atkarībā no preces, ko tā apzīmē, veida tiek prezentēta dažādās konfigurācijās. Tāpat ir parasti, ka, lai atšķirtu dažādas ražošanas līnijas, viens uzņēmums izmanto pakārtotas preču zīmes, t.i., apzīmējumus, kas ir atvasināti no galvenās preču zīmes un kuriem ar to ir kopējs dominējošais elements (iepriekš 29. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 49. punkts; iepriekš 22. punktā minētais spriedums lietā “BUDMEN”, 57. punkts, un iepriekš 49. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”, 51. punkts). Šajos apstākļos ir iespējams, ka konkrētā sabiedrības daļa uzskatīs, ka preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, bez šaubām pieder diviem atšķirīgiem preču klāstiem, bet tomēr nāk no viena un tā paša uzņēmuma (šajā sakarā skat. iepriekš 29. punktā minēto spriedumu lietā “Fifties”, 49. punkts, un iepriekš 28. punktā minēto spriedumu lietā “Arthur ET Félicie”, 68. punkts).
77 Ņemot vērā šo apstākļu kopumu, ir uzskatāms, ka Spānijas vidusmēra patērētājs varētu domāt, ka preces, uz ko attiecas preču zīme “PAM‑PIM’S BABY‑PROP”, un preces, ko pārdod ar preču zīmi “PAM‑PAM”, nāk no tā paša uzņēmuma vai, attiecīgajā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
78 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja.
79 Attiecīgi vienīgais pamats par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu ir noraidīts.
Par tiesāšanās izdevumiem
80 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums nav labvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 7. septembrī.