PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2008. gada 17. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācijas pieteikums – Valsts un Kopienas agrākas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “BOOMERANG” un “Boomerang” – Relatīvie atteikuma pamatojumi – Sajaukšanas iespējas neesamība – Plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē neesamība – Reputācijas apdraudējuma neesamība – Konkrētu agrāku preču zīmju esamības pierādījumu vai to tulkojumu nesniegšana Iebildumu nodaļā – Pierādījumu sniegšana pirmo reizi Apelāciju padomē – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkta c) apakšpunkts, 8. panta 5. punkts un 74. panta 2. punkts – Regulas (EK) Nr. 2868/95 16. noteikuma 2. un 3. punkts, 17. noteikuma 2. punkts un 20. noteikuma 2. punkts
Lieta T‑420/03
El Corte Inglés, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv H. Rivass Zurdo [J. Rivas Zurdo] un E. Lopess Leiba [E. López Leiva], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv I. de Medrano Kavaljero [I. de Medrano Caballero], pārstāvis,
atbildētājs,
citi procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieki, kas iestājušies lietā Pirmās instances tiesā –
Hosē Matiass Abrils Sančess [José Matías Abril Sánchez] un Pedro Rikote Saugars [Pedro Ricote Saugar], ar dzīvesvietu Madridē, kurus pārstāv H. M. Iglesiass Monrava [J. M. Iglesias Monravá], advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2003. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 88/2003‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp El Corte Inglés, SA un H. M. Abrilu Sančesu un P. Rikote Saugaru.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka] (referente), kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, E. Moavero Milanezi [E. Moavero Milanesi] un N. Vāls [N. Wahl],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 17. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 23. aprīlī,
ņemot vērā personu, kas iestājušās lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 13. aprīlī,
ņemot vērā lūgumu sniegt dokumentus, ko Pirmās instances tiesa personām, kas iestājušās lietā, izteica 2004. gada 30. septembrī,
ņemot vērā prasītājas un ITSB apsvērumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2004. gada 1. decembrī un 2004. gada 25. novembrī,
ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2005. gada 4. jūlija rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem,
ņemot vērā apsvērumus, ko lietas dalībnieki Pirmās instances tiesas kancelejā iesnieguši 2005. gada 19. jūlijā, 2005. gada 3. augustā un 2005. gada 16. septembrī,
ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rīkojumu par tiesvedības apturēšanu,
ņemot vērā Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. marta rakstveida jautājumu lietas dalībniekiem,
ņemot vērā apsvērumus, ko lietas dalībnieki Pirmās instances tiesas kancelejā iesnieguši 2007. gada 22. martā, 2007. gada 28. martā un 2007. gada 12. aprīlī,
pēc tiesas sēdes 2007. gada 19. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 3. maijā personas, kas iestājušās lietā, – Hosē Matiass Abrils Sančess un Pedro Rikote Saugars – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.). Šis reģistrācijas pieteikums bija izteikts spāņu valodā.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 38. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) un atbilst šādam aprakstam:
– 38. klase: “telekomunikācijas; radio programmu un televīzijas pakalpojumi; radio un televīzijas programmu izplatīšana, radioapraide, televīzijas apraide”;
– 41. klase: “izglītības, apmācības un izklaides pakalpojumi; kultūras pasākumi; kinofilmu studijas un ierakstu studijas; video noma; konkursi (izklaide); radio un televīzijas programmu veidošana; filmu producēšana”.
4 1999. gada 29. novembrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 95/99.
5 2000. gada 18. februārī prasītāja, Spānijā nodibināta sabiedrība El Corte Inglés, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visiem reģistrācijas pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem.
6 Iebildumu procesa valoda bija angļu valoda.
7 Iebildumi bija pamatoti ar šādām agrākām tiesībām:
– grafiskas preču zīmes, kuras Spānijā ir reģistrētas ar Nr. 2 163 613 (attiecībā uz pakalpojumiem “telekomunikācijas”, kas ietilpst 38. klasē) un Nr. 2 163 616 (attiecībā uz pakalpojumiem “izglītība un izklaides pakalpojumi”, kas ietilpst 41. klasē) un kuras reģistrācijai ir pieteiktas 1998. gada 22. maijā, un Spānijā veiktās reģistrācijas Nr. 2 035 514 (attiecībā uz precēm “apģērbi, apavi, galvassegas”, kas ietilpst 25. klasē), Nr. 2 035 507 (attiecībā uz precēm “apgaismošanas, apsildes, tvaika ražošanas, ēdiena termiskās apstrādes, dzesēšanas, žāvēšanas, vēdināšanas, ūdens piegādes un sanitārtehniskās ierīces un aparāti”, kas ietilpst 11. klasē), Nr. 2 035 505 (attiecībā uz precēm “rokas darbarīki un ar roku darbināmās ierīces; nažu izstrādājumi, dakšiņas un karotes; aukstie ieroči; skuvekļi”, kas ietilpst 8. klasē) un no Nr. 2 035 508 līdz Nr. 2 035 513, kuras ir pieteiktas 1996. gada 19. jūnijā, kas ir attēlotas turpmāk:
– grafiskas preču zīmes, kuras Spānijā ir reģistrētas ar Nr. 1 236 024 (attiecībā uz precēm “apģērbs dāmām, kungiem un bērniem; kurpes”, kas ietilpst 25. klasē) un Nr. 1 236 025 (attiecībā uz precēm “vingrošanas un sporta izstrādājumi (izņemot apģērbu un kurpes); spēles, rotaļlietas”, kas ietilpst 28. klasē), kuras reģistrācijai ir pieteiktas 1988. gada 23. februārī, un Spānijā veiktā reģistrācija Nr. 1 282 250 (attiecībā uz precēm “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; zvērādas; ceļasomas un čemodāni; lietussargi; saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi”, kas ietilpst 18. klasē), kura ir pieteikta 1988. gada 3. novembrī, kas attēlotas turpmāk:
– vārdiska preču zīme “BOOMERANG”, kura Spānijā ir reģistrēta ar Nr. 456 466 (attiecībā uz precēm “visu veidu apģērbi kungiem, dāmām un bērniem, kabatlakati, salvetes, apakšveļa, vadmala, gultas pārsegi”, kas ietilpst 24. un 25. klasē), kura reģistrācijai ir pieteikta 1964. gada 25. septembrī;
– grafiskas preču zīmes, kuras Spānijā ir reģistrētas ar Nr. 2 227 732, kuras ir pieteiktas 1999. gada 16. aprīlī, un reģistrācijas pieteikumi Spānijā Nr. 2 227 731 (attiecībā uz precēm “papīrs, kartons un izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; tipogrāfijas izstrādājumi; žurnāli un laikraksti, grāmatas; grāmatsiešanas materiāli, fotogrāfijas; kancelejas izstrādājumi; līmes (kancelejas izstrādājumiem); mākslinieku piederumi; otas; rakstāmmašīnas un biroja piederumi (izņemot mēbeles); mācību materiāli (izņemot ierīces); spēļu kārtis; drukas burti; veidnes”, kas ietilpst 16. klasē) un Nr. 2 227 734, kuri pieteikti 1999. gada 16. aprīlī, kas attēloti turpmāk:
– grafiska preču zīme, kura Apvienotajā Karalistē ir reģistrēta ar Nr. 1 494 568 (attiecībā uz precēm “uzvalki, mēteļi, lietusmēteļi, bikses, svārki, šorti, t‑krekli, trikotāžas izstrādājumi, puloveri, žaketes, sporta krekli, zeķes, šalles un kaklauti, kombinezoni, galvassaites, plaukstu locītavu apsēji; kurpes, čības, zābaki, sporta kurpes; visas minētās preces iekļautas 25. klasē”, kas ietilpst 25. klasē), kura reģistrācijai ir pieteikta 1992. gada 18. martā un ir attēlota turpmāk:
– grafiskas preču zīmes, kuras Īrijā ir reģistrētas ar Nr. 153 228 (attiecībā uz precēm “apģērbs, galvassegas un kurpes, visas minētās preces iekļautas 25. klasē”, kas ietilpst 25. klasē), kuras reģistrācijai ir pieteiktas 1992. gada 13. martā, un Grieķijā veiktā reģistrācija Nr. 109 387 (attiecībā uz precēm “apģērbs, ieskaitot zābakus un čības”, kas ietilpst 25. klasē), kura ir pieteikta 1992. gada 16. martā, kas attēlotas turpmāk:
– grafiska preču zīme, kura ir 1997. gada 3. februārī iesniegtā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma Nr. 448 514 priekšmets, kura attiecas uz preču sēriju, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē, un kura ir attēlota turpmāk:
– grafiskas preču zīmes, kuras 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas ir pārskatīta un grozīta (turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”), 6.bis panta izpratnē ir plaši pazīstamas Spānijā, Īrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, kuras attiecas uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 18., 25., 38. un 41. klasē, un kuras ir attēlotas turpmāk:
8 Iebildumi pamatojās uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētajiem pamatojumiem.
9 Ar 2000. gada 20. marta faksa ziņojumu ITSB prasītāju informēja, ka preču un pakalpojumu kopumu, ko aizsargā agrākās tiesības, tā nav identificējusi pareizi. Šī trūkuma novēršanai ITSB tai piešķīra divu mēnešu termiņu.
10 Ar 2000. gada 21. martā ITSB nosūtīto vēstuli prasītāja angļu valodā norādīja preces un pakalpojumus, uz ko attiecas Spānijā veiktās reģistrācijas ar numuriem 2 035 505, 2 035 507, 2 035 514, 456 466, 1 236 024, 1 236 025, 1 282 250, 2 227 731, 2 163 613 un 2 163 616, Grieķijā veiktā reģistrācija Nr. 109 387, Apvienotajā Karalistē veiktā reģistrācija Nr. 1 494 568 un Īrijā veiktā reģistrācija Nr. 153 228.
11 Šai vēstulei prasītāja pievienoja arī Spānijā reģistrēto preču zīmju ar numuriem 2 035 505, 2 035 507, 2 035 514, 1 236 024, 1 236 025 un 1 282 250 reģistrācijas vai pagarināšanas sertifikātus spāņu valodā, kā arī to tulkojumus angļu valodā; Spānijā reģistrētas preču zīmes Nr. 456 466 reģistrācijas pieteikuma un akta, kas apliecina šo tiesību nodošanu par labu prasītājai, kopijas ar to tulkojumiem angļu valodā; Spānijas reģistrācijas pieteikuma Nr. 2 227 731 veidlapas kopiju ar tulkojumu angļu valodā; Apvienotās Karalistes reģistrācijas sertifikāta Nr. 1 494 568 un Īrijas reģistrācijas sertifikāta Nr. 153 228 kopijas angļu valodā; Grieķijas reģistrācijas sertifikāta Nr. 109 387 otrās lapas kopiju, ko papildina visa sertifikāta tulkojums angļu valodā; Spānijas reģistrācijas pieteikumu Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616 veidlapu kopijas, kurās ir norādīti pieteiktie pakalpojumi spāņu valodā, kā arī ar tiem saistīto Spānijas reģistrācijas lēmumu kopijas, kuros attiecīgi ir veiktas atsauces uz 38. un 41. klasi, bet nav norādīti pakalpojumi, uz kuriem šīs reģistrācijas attiecas, kā arī šo lēmumu tulkojumus angļu valodā.
12 Ar 2000. gada 7. augusta faksa ziņojumu ITSB prasītājai norādīja, pirmkārt, ka Spānijas reģistrācijas ar numuriem no 2 035 508 līdz 2 035 513, 2 227 732 un 2 227 734 netiks ņemtas vērā, jo preces un pakalpojumi, uz kuriem tās attiecas, nav norādīti iebildumu procesa valodā, un, otrkārt, ka līdz 2000. gada 17. decembrim tai ir jāiesniedz fakti, pierādījumi un apsvērumi, lai pamatotu iebildumus. Šajā faksa ziņojumā ITSB tāpat precizēja, ka visi dokumenti jāiesniedz iebildumu procesa valodā vai tiem ir jāpievieno tulkojums; tulkojums tāpat jāiesniedz attiecībā uz katru lietā jau iesniegto pierādījumu, kas nav izteikts iebildumu procesa valodā. Visbeidzot, tas precizēja, ka dokumenti, kas nebūs pārtulkoti procesa valodā, netiks ņemti vērā, tāpat kā tulkojumi, kas ir iesniegti bez oriģināldokumenta kopijas.
13 Šim faksa ziņojumam bija pievienota skaidrojoša piezīme ar virsrakstu “Informācija attiecībā uz pierādījumiem”, kurā it īpaši tika precizēts, ka ir jāpaziņo visi formālie un materiālie apstākļi, kas attiecas uz agrākām tiesībām, it īpaši iestāde, kura ir informācijas avots, aptvertās preces un pakalpojumi, reģistrācijas datums un tiesību īpašnieks. Šajā piezīmē tāpat ir norādīts, ka jātulko ir pat iesniedzamo dokumentu tipveida formulējumi.
14 2000. gada 3. oktobrī personas, kas iestājušās lietā, atbildot uz iebildumiem, iesniedza savus apsvērumus un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tās lūdza reģistrēt preču zīmi “BoomerangTV”, ierobežoja ar tiem, kas ietilpst 41. klasē un atbilst šādam aprakstam: “kinofilmu studijas un ierakstu studijas; video noma; konkursi (izklaide); radio un televīzijas programmu veidošana; filmu producēšana”.
15 Ar 2000. gada 20. novembra faksa ziņojumu ITSB prasītāju informēja par šo ierobežojumu, uzdodot jautājumu, vai tā vēlas uzturēt savus iebildumus, un 2000. gada 7. augusta faksa ziņojumā noteikto termiņu pagarināja līdz 2001. gada 20. janvārim.
16 Ar 2001. gada 19. janvāra faksa ziņojumu prasītāja ITSB informēja, ka iebildumi tiek uzturēti it īpaši tā iemesla dēļ, ka pakalpojumu, attiecībā uz kuriem tiek prasīta reģistrācija, ierobežojums ne vienmēr ļauj izvairīties no sajaukšanas iespējas ar tās preču zīmi Nr. 2 163 616. Tāpat tā iesniedza noteiktu dokumentu skaitu, lai pierādītu tās agrāko preču zīmju reputāciju. Tajā pašā dienā personas, kas iestājušās lietā, iesniedza jaunus apsvērumus, it īpaši norādot, ka prasītāja nav iesniegusi savu agrāko tiesību izmantošanas pierādījumu.
17 Ar 2002. gada 29. novembra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. It īpaši tā konstatēja, ka, lai gan bija aicinājums, prasītāja nav iesniegusi preču un pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas Spānijas preču zīmes ar numuriem no 2 035 508 līdz 2 035 513, 2 227 732 un 2 227 734, un tādējādi konstatēja, ka tiktāl, ciktāl iebildumi pamatojās uz šīm preču zīmēm, tie nav pieņemami. Turklāt tā uzskatīja, ka tiktāl, ciktāl iebildumi pamatojās uz agrākajām tiesībām ar numuriem 2 163 613, 2 163 616, 456 466 un 109 387, tie nav pamatoti, jo nebija sniegts šo tiesību esamības pierādījums. Tādējādi iebildumu nodaļa atzīmēja, ka prasītāja nav iesniegusi nedz Spānijas reģistrācijas pieteikumu veidlapu Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616 tulkojumus angļu valodā – un ka norādes attiecībā uz iestādi, kas izsniegusi dokumentus, šo reģistrāciju īpašnieku, šo pieteikumu datumu un numuru un pakalpojumu, uz ko šīs reģistrācijas attiecas, aprakstu, tādējādi netika pārtulkotas iebildumu procesa valodā, – nedz oficiālu dokumentu, kurā būtu norādīts Spānijas reģistrācijas Nr. 456 466 reģistrācijas datums vai spēkā esamības sākuma datums, nedz arī oficiālu dokumentu, kas iekļautu informāciju par Grieķijas reģistrācijas Nr. 109 387 īpašnieku, šo tiesību pieteikuma un reģistrācijas datumu, precēm, uz ko attiecas šī reģistrācija, un attiecīgā apzīmējuma attēlu.
18 Iebildumu nodaļa turklāt uzskatīja, ka prasītāja nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus, kas ļauj noteikt šo preču zīmju, kuras Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē ir plaši pazīstamas Spānijā, Īrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, esamību, un ka šajā ziņā iebildumi tāpat nav pamatoti.
19 Visbeidzot, tā uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti, it īpaši tāpēc, ka agrākās tiesības, par kurām prasītāja sniedza pierādījumus (Spānijas reģistrācijas ar numuriem 2 035 505, 2 035 507, 2 035 514, 1 236 024, 1 236 025, 1 282 250 un 2 227 731, Apvienotās Karalistes reģistrācija Nr. 1 494 568 un Īrijas reģistrācija Nr. 153 228, kā arī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 448 514), attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas nav nekādā ziņā līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācija, un ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu agrāko preču zīmju reputāciju.
20 2003. gada 24. janvārī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB. Rakstam, kurā bija norādīts apelācijas sūdzības pamatojums, tā pievienoja it īpaši Sitadex de l’Oficina Española de Patentes y Marcas (Spānijas Patentu un preču zīmju birojs, turpmāk tekstā – “OEPM”) datubāzes izrakstu, kas attiecas uz tās Spānijas reģistrācijām ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466, un personu, kas iestājušās lietā, Spānijas reģistrāciju Nr. 2 184 868, ko papildina to tulkojumi angļu valodā, kā arī preses rakstu attiecībā uz tās komercdarbības Spānijā nozīmi un dažādību.
21 Ar 2003. gada 1. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Pirmkārt, tā, ņemot vērā tās lēmumu pieņemšanas praksi un Pirmās instances tiesas judikatūru, kā nepieņemamus noraidīja dokumentus, kas pirmo reizi tika iesniegti raksta, kurā ir norādīts apelācijas sūdzības pamatojums, pielikumā. Otrkārt, tā apstiprināja Iebildumu nodaļas vērtējumu, ka tiktāl, ciktāl iebildumi bija pamatoti ar Spānijas reģistrācijām no Nr. 2 035 508 līdz Nr. 2 035 513, Nr. 2 227 732 un Nr. 2 227 734, tie nav pieņemami, jo prasītāja nav norādījusi nevienu argumentu, lai atspēkotu faktu, ka tā nav norādījusi ar šīm reģistrācijām aptvertās preces un pakalpojumus. Treškārt, tā it īpaši uzskatīja, ka Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 16. noteikuma 1.–3. punkts, 17. noteikuma 2. punkts un 20. noteikuma 2. punkts šīs lietas apstākļiem piemērojamajā redakcijā Iebildumu nodaļai piešķir tiesības iebildumus noraidīt tā iemesla dēļ, ka dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai pierādītu agrāko tiesību Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616 esamību, prasītāja nav iesniegusi iebildumu procesa valodā. Ceturtkārt, tā apstiprināja Iebildumu nodaļas secinājumus, saskaņā ar kuriem, no vienas puses, Grieķijas reģistrācijas Nr. 109 387 un Spānijas reģistrācijas Nr. 456 466 esamības pierādījumi netika sniegti, jo prasītāja nav norādījusi nevienu argumentu, kas pierādītu pretējo, un, no otras puses, lai noteiktu, ka plaši pazīstamo preču zīmju Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē aizsardzībai paredzētie nosacījumi ir izpildīti, prasītājas sniegtie pierādījumi nav pietiekami, jo prasītāja nav norādījusi nevienu argumentu, kas pierādītu pretējo.
22 Tādējādi Apelāciju padome iebildumus izskatīja, pamatojoties tikai uz Spānijas reģistrācijām ar numuriem 2 035 505, 2 035 507, 2 035 514, 1 236 024, 1 236 025, 1 282 250 un 2 227 731, Apvienotās Karalistes reģistrāciju Nr. 1 494 568 un Īrijas reģistrāciju Nr. 153 228, kā arī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 448 514. Noraidot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu, jo neviena no agrākajām preču zīmēm nav līdzīga reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, tā konstatēja, ka, tā kā precēm, uz ko attiecas šīs agrākās tiesības, nav nekādas līdzības ar reģistrācijas pieteikumā norādītajiem pakalpojumiem, nekāda sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nepastāv. Visbeidzot, tā apstiprināja Iebildumu nodaļas vērtējumu, ka, tā kā prasītājas preču zīmju, kas iekļauj vārdisku elementu “boomerang”, reputāciju tā juridiski pietiekamā veidā nav pierādījusi, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts nav piemērojams.
Lietas dalībnieku prasījumi
23 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atteikt preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju;
– piespriest ITSB un personām, kas iestājušās lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
24 Turklāt prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu ņemt vērā jaunus pierādījumus.
25 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
26 Personu, kas iestājušās lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 2007. gada 22. marta atbildē uz Pirmās instances tiesas rakstveida jautājumu, ar ko lietas dalībnieki tika aicināti sniegt savus apsvērumus par sekām, ko attiecībā uz šo lietu varētu radīt Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul (Krājums, I‑2213. lpp.), personas, kas iestājušās lietā, precizēja, ka reģistrācijas pieteikumā minētie pakalpojumi var tikt ierobežoti ar “kinofilmu studijām un ierakstu studijām; televīzijas konkursiem; filmu producēšanu”. Atbildot uz tiesas sēdē Pirmās instances tiesas uzdoto jautājumu, personas, kas iestājušās lietā, precizēja, ka šis ierobežojums tiek izvirzīts tikai pakārtoti, ko Pirmās instances tiesa ir atzīmējusi.
28 Turklāt personas, kas iestājušās lietā, Pirmās instances tiesai izvirza priekšlikumu veikt pierādījumu savākšanas pasākumu, lai iesniegtu procesa ITSB lietu un Madrides Centrālā komercreģistra apliecinājumu par prasītājas sabiedrības darbības mērķi.
Juridiskais pamatojums
29 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja būtībā norāda četrus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Apelāciju padomes pienākuma pārbaudīt tai sniegtos pierādījumus neievērošanu, otrkārt, uz ITSB pieļautajām kļūdām attiecībā uz dažu no prasītājas agrākajām tiesībām esamības pierādījumu vērtējumu, treškārt, uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, ceturtkārt, uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu. Tomēr vispirms Pirmās instances tiesai ir jāizskata jautājums par noteiktu prasījumu pieņemamību un prasītājas sniegtu jaunu pierādījumu pieņemamību.
Par noteiktu prasījumu pieņemamību
30 Ar savu otro prasījumu prasītāja būtībā lūdz Pirmās instances tiesu uzlikt ITSB pienākumu atteikt preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju. Ar trešo prasījumu personas, kas iestājušās lietā, būtībā lūdz Pirmās instances tiesu uzlikt ITSB pienākumu apstiprināt preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam.
31 Taču saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktu ITSB jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Kopienu tiesas spriedumu. Līdz ar to Pirmās instances tiesa nevar adresēt ITSB rīkojumu. ITSB jānosaka sekas, kas izriet no Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās un motīvu daļas (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts, un 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑192/04 Flex Equipos de Descanso/ITSB – Leggett & Platt (“LURA‑FLEX”), Krājums, II‑2411. lpp., 33. punkts). Tādējādi prasītājas otrais prasījums un personu, kas iestājušās lietā, trešais prasījums nav pieņemams.
Par jaunu pierādījumu sniegšanu Pirmās instances tiesā
Lietas dalībnieku argumenti
32 Prasītāja prasības pieteikumam pievieno dažādus dokumentus, lai tostarp pierādītu savu, kā arī tās agrāko preču zīmju pazīstamību un reputāciju. Tāpat tā piedāvā sniegt noteiktus papildu pierādījumus.
33 ITSB norāda, ka gan jauni pierādījumi, ko prasītāja pirmo reizi iesniedza Pirmās instances tiesā, gan arī tās priekšlikums sniegt jaunus papildu pierādījumus ir nepieņemams.
Pirmās instances tiesas vērtējums
34 No lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka prasītāja pirmo reizi Pirmās instances tiesā iesniedza, pirmkārt, Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Madrides Augstākā tiesa, Spānija) 2003. gada 11. septembra spriedumu lietā Nr. 1118/2000 starp personām, kas iestājušās lietā, un OEPM par šī biroja atteikumu reģistrēt grafisku preču zīmi “BoomerangTV” attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam (prasības pieteikuma pielikums Nr. 4), otrkārt, dažādus dokumentus, lai pierādītu savu, kā arī tās agrāko preču zīmju pazīstamību un reputāciju (prasības pieteikuma pielikumi no Nr. 5 līdz Nr. 8 un Nr. 14), un, treškārt, datubāzes Sitadex izrakstu, kas atbilst grafiskas preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācijas pieteikumam Nr. 2 184 869 attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, ko personas, kas iestājušās lietā, iesniedza OEPM (prasības pieteikuma pielikuma Nr. 13 trīs pēdējās lapas).
35 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka prasība Pirmās instances tiesā ir vērsta uz ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma kontroli Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē. Tādējādi Pirmās instances tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi to pierādījumu kontekstā, kurus tai iesniedz pirmo reizi. Turklāt šādu pierādījumu pieļaušana būtu pretrunā Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 4. punktam, saskaņā ar kuru lietas dalībnieki procesuālajā rakstā nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Tādējādi šie pierādījumi ir nepieņemami un tie ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījuma spēku (Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedums lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (Radiatora režģis [Calandre]), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts, un 2007. gada 23. maija spriedums lietā T‑342/05 Henkel/ITSB – SERCA (“COR”), Krājumā nav publicēts, 31. punkts). Šo pašu iemeslu dēļ ir jānoraida arī lietas dalībnieka izteikts jaunu pierādījumu piedāvājums (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedumu lietā T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), Recueil, II‑965. lpp., 97. punkts).
36 Šajā lietā no tā izriet, ka prasības pieteikuma pielikumi no Nr. 5 līdz Nr. 8, pielikums Nr. 14 un pielikuma Nr. 13 trīs pēdējās lapas ir nepieņemamas, jo runa ir par jauniem pierādījumiem, kas nebija sniegti procesā ITSB, un ka prasītājas priekšlikumu sniegt jaunus pierādījumus nevar atbalstīt.
37 Tomēr Kopienu tiesību interpretācijas procesā ne lietas dalībniekiem, ne Pirmās instances tiesai nevar liegt gūt iedvesmu no tiem elementiem, kas izriet no Kopienu, valsts vai starptautisko tiesu judikatūras. Judikatūra, kas minēta 35. punktā iepriekš, neparedz šādu iespēju atsaukties uz valsts tiesu spriedumiem, jo tas nav jautājums par to, ka Apelāciju padomei tiek pārmests, ka tā nav ņēmusi vērā faktus konkrētā valsts tiesas spriedumā, bet tai tiek pārmests, ka tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 tiesību normu un, lai pamatotu šo argumentu, tiek norādīts uz judikatūru (Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedums lietā T‑277/04 Vitakraft‑Werke Wührmann/ITSB – Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), Krājums, II‑2211. lpp., 71. punkts). Pirmās instances tiesas iespēja ņemt vērā Tribunal Superior de Justicia de Madrid spriedumu, kas ir ietverts prasības pieteikuma pielikumā Nr. 4, tādējādi ir pakļauta nosacījumam par to, kāda iemesla dēļ prasītāja šo spriedumu norāda. Tātad Pirmās instances tiesas iespēja ņemt to vērā tiks izskatīta, analizējot pēc būtības pamatu, kura ietvaros šis spriedums ir norādīts.
Par pirmo pamatu par pienākuma izskatīt pierādījumus, kas pirmo reizi iesniegti Apelāciju padomē, neizpildi
Lietas dalībnieku argumenti
38 Prasītāja norāda, ka pierādījumi, kas pirmo reizi iesniegti Apelāciju padomē, esot pieņemami un ka iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā ITSB/Kaul esot apstiprināta iespēja faktus un pierādījumus pirmo reizi norādīt apelācijas sūdzības ITSB stadijā. Turklāt saskaņā ar šo spriedumu apelācijas sūdzības noraidījumu nevarot pamatot vienīgi uz to, ka faktus un pierādījumus Apelāciju padomē vairs nevar iesniegt. Šajā lietā konkrētajā spriedumā izmantotā risinājuma piemērošanas rezultātā apstrīdētais lēmums esot jāatceļ.
39 ITSB un personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka Apelāciju padome esot pamatoti secinājusi, ka pierādījumi, ko prasītāja pirmo reizi iesniegusi līdz ar rakstu, kurā ir norādīts apelācijas sūdzības pamatojums, ir nepieņemami. Tāpat tās norāda, ka iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Kaul šajā gadījumā neattiecoties uz lietu, jo attiecīgo pierādījumu raksturs esot atšķirīgs.
Pirmās instances tiesas vērtējums
40 Ar pirmo pamatu prasītāja būtībā norāda, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu. Saskaņā ar šo tiesību normu ITSB var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgie lietas dalībnieki nav iesniegušai laicīgi.
41 No tā izriet, ka atbilstoši vispārējam noteikumam un ja vien nav noteikts pretējais, faktu un pierādījumu iesniegšana, ko veic lietas dalībnieki, ir iespējama pēc tā termiņa beigām, kas šādai iesniegšanai ir noteikts Regulā Nr. 40/94, un ka ITSB nekādā veidā nav liegts ņemt vērā faktus un pierādījumus, kas ir izvirzīti vai iesniegti novēloti. Tomēr šāda novēlota faktu un pierādījumu izvirzīšana vai iesniegšana attiecīgajam lietas dalībniekam nepiešķir beznosacījuma tiesības pieprasīt ITSB, lai tas šos faktus vai pierādījumus ņemtu vērā. Precizējot, ka ITSB “var” šādā gadījumā izlemt neņemt vērā šādus faktus un pierādījumus, ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu ITSB ir piešķirta plaša rīcības brīvība, pamatojot šādu lēmumu šajā jautājumā, ņemt vērā šādu informāciju vai ne (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 42. un 43. punkts).
42 Faktu un pierādījumu, kas ir iesniegti novēloti, ņemšana vērā, ko veic ITSB, kad tam ir jālemj iebildumu procesa kontekstā, it īpaši var būt pamatota tad, ja ITSB uzskata, ka, pirmkārt, šī novēloti iesniegtā informācija sākotnēji varētu būt patiešām nozīmīga attiecībā uz iebildumu procesa iznākumu un, otrkārt, ka procesa stadija, kurā šī novēlotā iesniegšana notikusi, un pārējie saistītie apstākļi neliedz šo informāciju ņemt vērā (iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 44. punkts).
43 No tā izriet, ka pretēji tam, ko norāda prasītāja, Apelāciju padomei nebija pienākuma ņemt vērā informāciju, kas tai bija iesniegta pirmo reizi. Tomēr ir jāpārbauda, vai, atsakoties šo informāciju ņemt vērā un uzskatot, ka šajā sakarā tai nav nekādas rīcības brīvības, Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu. Pretēji tam, ko norāda ITSB un personas, kas iestājušās lietā, iepriekš no 40. līdz 42. punktā paredzēto principu piemērošana galvenokārt nav jāierobežo atkarībā no attiecīgo faktu un pierādījumu rakstura, jo Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā šāds ierobežojums nav paredzēts. Tomēr faktu un pierādījumu raksturs ir apstāklis, ko ITSB var ņemt vērā, īstenojot tam ar šo pantu piešķirto rīcības brīvību.
44 Šajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā norādīja, ka atbilstoši Apelāciju padomju praksei dokumentus, kas pirmo reizi ir pievienoti rakstam, kurā ir iekļauts apelācijas sūdzības pamatojums, uzskata par nepieņemamiem. Tā piebilda, ka šādi dokumenti noteiktajā termiņā būtu jāsniedz Iebildumu nodaļai un ka likumīgi nevar būt tas, ka lietas dalībnieks apelācijas sūdzību izmanto, lai sniegtu it īpaši jaunus pierādījumus, kas noteiktajā termiņā netika sniegti. Šajā sakarā tā norāda uz diviem agrākiem ITSB Apelāciju padomju lēmumiem, kā arī uz Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”) (Recueil, II‑4301. lpp.).
45 Tātad, lai secinātu, ka tai pirmo reizi iesniegtie dokumenti ir nepieņemami, Apelāciju padome pamatojusies uz to, ka prasītājai jau bijusi paredzēta iespēja visus attiecīgos dokumentus sniegt Iebildumu nodaļā. Tādējādi tā netieši uzskatīja, ka apstākļi, kādos attiecīgie dokumenti tika sniegti, neļauj tos ņemt vērā. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītājai attiecīgo dokumentu sniegšanai Iebildumu nodaļā noteiktais termiņš tika pagarināts un ka prasītāja nekādā ziņā nav argumentējusi, ka attiecīgos dokumentus Iebildumu nodaļā tā nebūtu varējusi iesniegt tad, kad tā prasītājai šim nolūkam piešķīra papildu termiņu.
46 Tādējādi no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome nevis principā uzskatīja, ka prasītājas Apelāciju padomē pirmo reizi iesniegtie dokumenti ir nepieņemami, bet ka tā ir ņēmusi vērā visus lietas apstākļus un savu lēmumu šajā jautājumā pamatojusi. Bez šaubām, šis pamatojums ir īss un apstākļi, uz ko Apelāciju padomē atsaucas, tieši neatbilst tiem, ko Tiesa norādījusi iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā ITSB/Kaul. Tomēr tas nav pamats secinājumam, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu.
47 No vienas puses, iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā ITSB/Kaul (šajā sakarā skat. 42. un 43. punktu) par būtisku prasību nosaka, ka Apelāciju padomei nav jāuzskata, ka tai nav iespēju ņemt vērā tādus faktus un pierādījumus, kas tai iesniegti pirmo reizi. Kā ir norādīts iepriekš 44. un 45. punktā, šajā lietā tas tā nav. No otras puses, apstākļiem, ko Tiesa ir atzinusi par tādiem, kuri var attaisnot novēloti iesniegto faktu un pierādījumu ņemšanu vērā, ir tikai piemēra raksturs, uz ko norāda izteiciens “it īpaši” (skat. iepriekš 42. punktu). Šajā lietā izdarītā atsauce uz apstākļiem, kas nav identiski tiem, kurus Tiesa norādīja minētajā spriedumā, tādējādi nevar veidot pamatojuma nesniegšanu šī paša sprieduma izpratnē. Tas tā ir it īpaši tāpēc, ka Tiesa ir tieši spriedusi tikai par apstākļiem, kas varētu attaisnot novēloti iesniegto faktu un pierādījumu ņemšanu vērā, lai gan – kā ir konstatēts šī sprieduma 41. punktā – Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā attiecīgajā gadījumā ir atļauts šādus faktus un pierādījumus arī noraidīt.
48 No tā izriet, ka prasītājas iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padome ir noraidījusi ne tikai tā iemesla dēļ, ka faktus un pierādījumus tā ir iesniegusi novēloti, un ka Apelāciju padome arī neuzskatīja, ka attiecībā uz dokumentu, ko prasītāja tai ir iesniegusi pirmo reizi, ņemšanu vērā tai nav nekādas rīcības brīvības. Tieši pretēji, tā kā Apelāciju padome attiecīgos dokumentus nolēma noraidīt kā nepieņemamus tikai pēc lietas apstākļu un tiesību stāvokļa analīzes, tā ir īstenojusi plašu rīcības brīvību, kas tai ir piešķirta ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu.
49 Tā kā Apelāciju padome šajā sakarā nav pieļāvusi nekādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta pārkāpums nav konstatēts. Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu par ITSB pieļautajām kļūdām attiecībā uz noteiktu agrāko tiesību esamības pierādījumu vērtējumu
Lietas dalībnieku argumenti
50 Vispirms prasītāja norāda, ka ar 2000. gada 21. marta vēstuli tā esot savlaicīgi iesniegusi vajadzīgos tulkojumus attiecībā uz Spānijas reģistrācijām Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616, kā arī pamata datus attiecībā uz Spānijas reģistrāciju Nr. 456 466. Turklāt attiecībā uz reģistrācijām Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616 Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome esot atzinusi, pieļaujot, ka tiktāl, ciktāl iebildumi pamatojas uz šīm tiesībām, tie ir pieņemami. Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome, turpmāk šīs tiesības kā iebildumu pamatu ignorējot, tādējādi esot izmantojušas pretrunīgu argumentāciju.
51 Turpmāk tā norāda, ka, pārkāpjot Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punktu lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ITSB tai neesot lūdzis sniegt trūkstošus tulkojumus attiecībā uz reģistrācijām Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616. ITSB 2000. gada 7. augusta faksa ziņojums nozīmējot, ka tulkojumi attiecībā uz reģistrācijām, kas tajā nav minēti, tika uzskatīti par pieņemamiem.
52 Visbeidzot, prasītāja norāda, ka, salīdzinot Spānijas reģistrāciju Nr. 2 163 616 ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, personas, kas iestājušās lietā, esot pašas atzinušas šīs reģistrācijas spēkā esamību, kura tādējādi esot jāpieļauj.
53 No tā izrietot, ka Apelāciju padome, tāpat kā Iebildumu nodaļa, kļūdaini nav ņēmusi vērā noteiktas agrākas tiesības, kuru skaitā ietilpst it īpaši Spānijas reģistrācija Nr. 2 163 616, kas esot izraisījis prasītājas tiesību, kuras izriet no Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 2. punkta, apdraudējumu.
54 Tāda pati kļūda esot notikusi attiecībā uz prasītājas plaši pazīstamajām preču zīmēm. Iebildumu nodaļā sniegtie pierādījumi, ko papildina Apelāciju padomē sniegtie pierādījumi, esot pietiekami, lai pierādītu plaši pazīstamo preču zīmju esamību Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
55 Jebkurā gadījumā, prasības pieteikuma pielikumos no Nr. 10 līdz Nr. 12 prasītāja pievieno Sitadex datubāzes izrakstus attiecībā uz Spānijas reģistrācijām ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 un uzsver, ka it īpaši šīs pirmās divas reģistrācijas esot jāņem vērā kā tās iebildumu pamats un ka attiecībā uz reģistrāciju Nr. 456 466 atbilstošais Sitadex datubāzes izraksts jau ticis sniegts Apelāciju padomē. Turklāt tā uzsver savu pašas pazīstamību, kas esot bijusi pierādīta Apelāciju padomē.
56 Vispirms ITSB norāda, ka pirmais prasītājas arguments, atbilstoši kuram vajadzīgie tulkojumi tika iesniegti ar 2000. gada 21. marta vēstuli, neesot bijis izvirzīts Apelāciju padomē un tādējādi esot pretrunā Reglamenta 135. panta 4. punktam. Saistībā ar lietas būtību ITSB un personas, kas iestājušās lietā, prasītājas norādītos argumentus apstrīd.
Pirmās instances tiesas vērtējums
57 Tā kā prasītājas argumenti attiecas tikai uz preču zīmēm ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466, kā arī uz tās plaši pazīstamajām preču zīmēm, Apelāciju padomes secinājums, ka Grieķijas reģistrācijas Nr. 109 387 esamības pierādījums nav ticis sniegts, uzskatāms par galīgo.
58 Attiecībā uz agrākajām tiesībām, saistībā ar kurām prasītāja apstrīd Apelāciju padomes secinājumus, ir jāatzīmē, ka prasītājas argumentācija būtībā vērsta uz to, lai pierādītu, ka, uzskatot, ka, no vienas puses vispārīgi, Iebildumu nodaļa pamatoti secināja, ka šo agrāko tiesību izmantošanas pierādījums nav ticis sniegts, un, no otras puses konkrēti, ka prasītāja nav pierādījusi savu plaši pazīstamo preču zīmju Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē esamību, Apelāciju padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu.
– Par agrāko tiesību esamības pierādījumu
59 Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punktā ir noteikts, ka iebildumi jāformulē rakstveidā un tajos jānorāda pamatojums, ka iebildumus neuzskata par iesniegtiem līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva attiecībā uz iebildumiem, un ka ITSB noteiktā termiņā iebildumu iesniedzējs, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt faktus, pierādījumus un argumentus. Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 1. punktam lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ja ITSB uzskata, ka paziņojums par iebildumiem neatbilst minētā panta prasībām vai ja paziņojums par iebildumiem skaidri nenorāda it īpaši agrāko preču zīmi vai agrākās tiesības, pamatojoties uz ko ceļ iebildumus, ITSB noraida paziņojumu par iebildumiem kā nepieņemamu, ja vien šīs nepilnības nenovērš līdz iebildumu iesniegšanas termiņa beigām.
60 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta vii) daļu lietas faktiem piemērojamā redakcijā paziņojums par iebildumiem attiecībā uz agrāko preču zīmi vai agrākajām tiesībām, uz ko pamatoti iebildumi, ietver preces un pakalpojumus, saistībā ar kuriem agrākā preču zīme ir reģistrēta vai pieteikta vai attiecībā uz kuriem agrākā zīme ir plaši pazīstama vai tai ir reputācija. Atbilstoši šīs regulas 18. noteikuma 2. punktam lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ja paziņojums par iebildumiem neatbilst citām Regulas Nr. 40/94 prasībām nekā tās, kas ir noteiktas 42. pantā, vai citām Regulas Nr. 2868/95 prasībām nekā tās, kas ir noteiktas 18. noteikuma 1. punktā, un, tātad, ja paziņojums par iebildumiem neatbilst it īpaši Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta vii) daļas prasībām, ITSB par to atbilstoši informē iebildumu iesniedzēju un uzaicina to novērst atzīmētās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja šajā termiņā nepilnības nenovērš, ITSB iebildumus noraida kā nepieņemamus.
61 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 16. noteikuma 2. un 3. punktu lietas faktiem piemērojamā redakcijā paziņojumam par iebildumiem vēlams pievienot pierādījumus par agrāko tiesību esamību un, ja tie nav iesniegti līdz ar paziņojumu par iebildumiem, tos var iesniegt tādā termiņā pēc iebildumu procedūru uzsākšanas, kā ITSB nosaka, ievērojot šīs regulas 20. noteikuma 2. punktu.
62 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 17. noteikuma 2. punktu lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ja pierādījumus iebildumu pamatojumam, kā paredzēts 16. noteikuma 2. punktā, neiesniedz iebildumu procesa valodā, iebildumu iesniedzējs iesniedz tulkojumu šajā valodā mēneša laikā no dienas, kad beidzies termiņš iebildumu iesniegšanai vai, vajadzības gadījumā, termiņā, ko nosaka ITSB, ievērojot šīs regulas 16. noteikuma 3. punktu.
63 Visbeidzot, saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punktu lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ja paziņojums par iebildumiem neietver tostarp tādu pierādījumu kā tie, kas ir minēti 16. noteikuma 2. punktā, sīku izklāstu, ITSB uzaicina iebildumu iesniedzēju iesniegt šādas ziņas ITSB noteiktajā termiņā.
64 Faktiski no Regulas Nr. 40/94 42. panta un Regulas Nr. 2868/95 16., 17., 18. un 20. noteikuma lietas faktiem piemērojamā redakcijā, aplūkojot tos kopsakarā, izriet, ka likumdevējs nošķir, pirmkārt, nosacījumus, kuriem ir jāatbilst paziņojumam par iebildumiem, kas ir iebildumu pieņemamības nosacījumi, un, otrkārt, faktu, pierādījumu un argumentu, kā arī iebildumus pamatojošo dokumentu iesniegšanu, kas ir iebildumu izskatīšanas procesā ietilpstoši jautājumi (Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedums lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marín (“Chef”), Recueil, II‑2749. lpp., 31. punkts, un 2007. gada 15. maija spriedums apvienotajās lietās T‑239/05, T‑240/05, no T‑245/05 līdz T‑247/05, T‑255/05 un no T‑274/05 līdz T‑280/05 Black & Decker/ITSB – Atlas Copco (Trīsdimensiju elektriska instrumenta attēls melnā un dzeltenā krāsā), Krājumā nav publicēts, 84. punkts).
65 Attiecībā uz nosacījumiem, kuru neievērošana paziņojumā par iebildumiem izraisa iebildumu noraidīšanu nepieņemamības dēļ, Regulas Nr. 2868/95 18. noteikumā lietas faktiem piemērojamā redakcijā ir noteikta atšķirība starp šī noteikuma 1. punktā un 2. punktā paredzētajiem pieņemamības nosacījumiem. Kā izriet no iepriekš minētā 60. punkta, tikai gadījumā, ja paziņojums par iebildumiem neatbilst vienam vai vairākiem iebildumu pieņemamības nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kuri ir tieši noteikti Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 1. punktā lietas faktiem piemērojamā redakcijā, ITSB pirms iebildumu noraidīšanas nepieņemamības dēļ saskaņā ar šī paša noteikuma 2. punktu par to jāinformē iebildumu iesniedzējs un jāaicina tas novērst atzīmētās nepilnības divu mēnešu laikā (iepriekš 64. punktā minētais spriedums lietā “Chef”, 33. un 36. punkts).
66 Turpretim tiesiskās prasības attiecībā uz faktu, pierādījumu un argumentu iesniegšanu, kā arī iebildumu pamatojumam iesniegtiem pierādījumiem, ieskaitot to tulkojumus iebildumu procesa valodā, ir nevis iebildumu pieņemamības, bet gan to pārbaudes pēc būtības nosacījumi. Tādējādi Iebildumu nodaļai nav pienākuma norādīt iebildumu iesniedzējam uz trūkumu, ko veido tādu elementu iebildumu atbalstam vai to tulkojuma procesa valodā neiesniegšana (šajā sakarā skat. iepriekš 64. punktā minēto spriedumu lietā “Chef”, 37., 52. un 53. punkts, un iepriekš 31. punktā minēto spriedumu lietā “LURA‑FLEX”, 55. un 56. punkts).
67 Ja pierādījumus un dokumentus iebildumu pamatojumam, kā arī to tulkojumus procesa valodā iebildumu iesniedzējs līdz sākotnēji šim nolūkam ITSB noteiktā termiņa vai tā iespējamā pagarinājuma saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 71. noteikuma 1. punktu beigām nav iesniedzis, ITSB var likumīgi noraidīt iebildumus kā nepamatotus, ja vien atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punktam lietas faktiem piemērojamā redakcijā ITSB var lemt par iebildumiem, pamatojoties arī uz pierādījumiem, kas, iespējams, jau ir tā rīcībā. Šajā gadījumā iebildumu noraidījums ir materiāla iebildumu nosacījuma neizpildes sekas, jo iebildumu iesniedzējs, termiņā neiesniedzot pierādījumus un atbilstošus dokumentus, nevar pierādīt faktu vai tiesību esamību, uz kurām pamatojas tā iebildumi (iepriekš 64. punktā minētais spriedums lietā “Chef”, 44. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 17. novembra rīkojums lietā T‑235/02 Strongline/ITSB – Scala (“SCALA”), Recueil, II‑4903. lpp., 39. punkts).
68 Šajā lietā ir noteikts, ka ar 2000. gada 20. marta faksa ziņojumu ITSB prasītāju informēja par to, ka, proti, ar tās agrākajām tiesībām aizsargāto preču un pakalpojumu kopumu tā nav identificējusi pareizi, un šo trūkumu novēršanai piešķīra tai divu mēnešu termiņu, kas beidzas 2000. gada 20. maijā.
69 Tāpat ir noteikts, ka ar 2000. gada 21. marta vēstuli prasītāja, no vienas puses, angļu valodā norādīja preces un pakalpojumus, uz kuriem attiecas it īpaši Spānijas reģistrācijas ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466. No otras puses, attiecībā uz Spānijas reģistrāciju Nr. 456 466 tā ITSB iesniedza Spānijas industriālā īpašuma biļetenā 1964. gadā publicētā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma kopiju un šo tiesību nodošanas tai par labu kopiju ar to tulkojumiem angļu valodā, kā arī attiecībā uz Spānijas reģistrāciju Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616 – Spānijas reģistrācijas pieteikumu veidlapu kopijas, kurās ir norādīti attiecīgie pakalpojumi, un Spānijas lēmumu par reģistrāciju kopijas, kurās attiecīgi ir norādīta atsauce uz 38. un 41. klasi, bet nav iekļauts konkrēto pakalpojumu saraksts, kā arī vienīgi šo lēmumu tulkojumu angļu valodā.
70 Visbeidzot, ir noteikts, ka ar 2000. gada 7. augusta faksa ziņojumu Iebildumu nodaļa prasītājai norādīja, ka Spānijas reģistrācijas ar numuriem no 2 035 508 līdz 2 035 513, 2 227 732 un 2 227 734 netiks ņemtas vērā, jo preces un pakalpojumi, uz ko attiecas šīs reģistrācijas, nav tikušas norādītas procesa valodā, un prasītajai piešķīra četru mēnešu termiņu, kas beidzas 2000. gada 17. decembrī, lai iesniegtu faktus, pierādījumus un apsvērumus iebildumu atbalstam, norādot arī, ka visiem dokumentiem jābūt izteiktiem iebildumu procesa valodā vai papildinātiem ar tulkojumu. Ar 2000. gada 20. novembra faksa ziņojumu šis termiņš tika pagarināts līdz 2001. gada 20. janvārim. No lietas materiāliem izriet, ka, atbildot uz šo faksa ziņojumu, prasītāja 2001. gada 19. janvārī iesniedza tikai dokumentus, lai pierādītu savu agrāko preču zīmju reputāciju.
71 No minētā, pirmkārt, izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, pierādījumus, kas ir vajadzīgi, lai pierādītu Spānijas preču zīmju ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 esamību, tā Iebildumu nodaļā nav iesniegusi. Lai gan ir taisnība, ka ar 2000. gada 21. marta vēstuli tā iebildumu procesa valodā norādīja ar šīm preču zīmēm apzīmējamo preču un pakalpojumu sarakstu, ar šo faktu tā savus iebildumus padarīja vienīgi par atbilstošiem citiem Regulas Nr. 40/94 vai Regulas Nr. 2868/95 noteikumiem, kas ir minēti Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 2. punktā lietas faktiem piemērojamā redakcijā.
72 Kā ir norādīts iepriekš 10. un 11. punktā, ar šo vēstuli prasītāja nav iesniegusi nedz preču zīmes Nr. 456 466 Spānijas reģistrācijas sertifikātu, nedz kādu citu attiecīgajā gadījumā ar tulkojumu angļu valodā papildinātu oficiālu dokumentu, kurā būtu minēts viss ar šīm tiesībām saistīto materiālo un formālo elementu kopums un kurš Iebildumu nodaļai ļautu uzskatīt šo tiesību esamību par pierādītu, lai gan Apelāciju padome tieši norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgo agrāko tiesību esamību, šie elementi un vajadzības gadījumā to tulkojumi ir jāiesniedz (skat. iepriekš 12. un 13. punktu). Prasītāja tāpat nav iesniegusi oficiālu dokumentu, ko attiecīgajā gadījumā papildinātu tā tulkojums angļu valodā, kas apstiprinātu it īpaši preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tika reģistrētas preču zīmes Nr. 2 163 613 un Nr. 2 163 616, un turklāt tā nav iesniegusi dokumentu, lai apstiprinātu attiecīgo agrāko preču zīmju plaši pazīstamo raksturu. Turklāt ar prasītājas 2001. gada 19. janvārī iesniegtajiem dokumentiem preču zīmju ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 esamības pierādīšanas trūkumus nevarēja novērst, jo šie dokumenti bija vērsti vienīgi uz to, lai pierādītu agrāko preču zīmju reputāciju, un attiecībā uz preču zīmēm ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 Iebildumu nodaļā netika sniegts neviens cits oficiāls dokuments.
73 Preču un pakalpojumu, uz ko attiecas agrākas preču zīmes, norāde iebildumu procesa valodā nav uzskatāma par attiecīgo agrāko tiesību esamības pierādījumu tulkojumu un to nevar šādiem pierādījumiem pielīdzināt (šajā sakarā skat. iepriekš 64. punktā minēto spriedumu lietā “Chef”, 64. punkts), un šo agrāko tiesību esamības pierādījumu tulkojuma iebildumu procesa valodā neesamības gadījumā Iebildumu nodaļa varēja pamatoti uzskatīt, ka tiktāl, ciktāl iebildumi pamatojas uz šīm tiesībām, kuru esamība netika pierādīta, tie nav pamatoti (skat. iepriekš 67. punktu un šajā sakarā iepriekš 64. punktā minēto spriedumu lietā “Chef”, 44. un 57. punkts).
74 Turklāt, tā kā agrāko tiesību esamības pierādīšana attiecas uz iebildumu būtību, tas, ka Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka iebildumi ir pieņemami, pat ja tie bija pamatoti ar agrākām tiesībām, kuru esamību Iebildumu nodaļa turpmāk uzskatīja par nepierādītu, tās argumentācijā neatklāj nekādu pretrunu.
75 Otrkārt, no konstatētajiem faktiem, kas ir atgādināti iepriekš no 68. līdz 70. punktam, izriet, ka, nosūtot 2000. gada 20. marta faksa ziņojumu, ar kuru prasītāja tika aicināta novērst trūkumus savos iebildumos, Iebildumu nodaļa pareizi piemēroja Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 2. punktu lietas faktiem piemērojamajā redakcijā. Turklāt, nosūtot 2000. gada 7. augusta faksa ziņojumu, ar ko prasītāja tika aicināta četru mēnešu laikā, kas turpmāk tika pagarināts par vienu mēnesi, iesniegt faktus, pierādījumus un apsvērumus, lai atbalstītu savus iebildumus, Iebildumu nodaļa pareizi piemēroja Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punktu lietas faktiem piemērojamā redakcijā.
76 Turklāt, pretēji tam, ko norāda prasītāja, Iebildumu nodaļai nav bijis pienākuma tai prasīt iesniegt trūkstošos tulkojumus vai norādīt uz pierādījumiem, kas tika iesniegti, lai noteiktu attiecīgo tiesību esamību, šķietami nepietiekamo raksturu un noteikt termiņu šo trūkumu novēršanai. Šis pienākums ITSB ir uzlikts tikai attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 2. punktā lietas faktiem piemērojamajā redakcijā noteiktajiem iebildumu pieņemamības nosacījumiem. Tādējādi Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punkta lietas faktiem piemērojamā redakcijā pārkāpums nav konstatēts.
77 Treškārt, pat ja pieņemtu, ka personas, kas iestājušās lietā, faktiski būtu atzinušas Spānijas reģistrācijas Nr. 2 163 616 vai pat citu agrāko tiesību “spēkā esamību”, kas nav noticis, šis apstāklis Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei neliktu uzskatīt, ka šo tiesību esamība ir pierādīta. Regulas Nr. 40/94 8. pantā būtībā ir paredzēts, ka relatīvs Kopienas preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojums pastāv tikai tad, ja reģistrācijai pieteikta Kopienas preču zīme konfliktē ar agrāku preču zīmi. Saskaņā ar judikatūru ITSB, pamatojoties uz pierādījumiem, kas jāiesniedz iebildumu iesniedzējam, ir jāpārbauda, vai pastāv preču zīmes, ar kurām pamato iebildumus (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedumu lietā T‑269/02 PepsiCo/ITSB – Intersnack Knabber-Gebäck (“RUFFLES”), Krājums, II‑1341. lpp., 26. punkts). Agrākas preču zīmes esamības jautājums tādējādi nav uzskatāms par apstākli, kas var tikt atstāts brīvam lietas dalībnieku vērtējumam. Tātad prasītājas arguments par personu, kas iestājušās lietā, iespējamo piekrišanu attiecībā uz vienu vai pat vairāku tās agrāko tiesību esamību ir jānoraida.
78 No visa iepriekš minētā izriet, ka, apstiprinot Iebildumu nodaļas izdarīto secinājumu, ka agrāko preču zīmju ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 esamības pierādījumi nav tikuši sniegti un ka iebildumi tiktāl, ciktāl tie pamatojās uz šīm tiesībām, nav pamatoti, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu. Tādējādi otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida un nav vajadzības spriest par prasītājas norādītā pirmā argumenta pieņemamību (šajā sakarā skat. 2004. gada 23. marta spriedumu lietā C‑233/02 Francija/Komisija, Recueil, I‑2759. lpp., 26. punkts).
– Par agrāko plaši pazīstamo preču zīmju esamības pierādījumu
79 Tā kā Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir izdarīta atsauce uz preču zīmēm, kas ir “labi [plaši] pazīstamas dalībvalstī tajā pašā nozīmē, kādā vārdi “labi [plaši] pazīstamas” ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.bis pantā”, lai noteiktu, kā var sniegt plaši pazīstamas preču zīmes esamības pierādījumu, ir jāatsaucas uz šī 6.bis panta interpretācijas vadlīnijām.
80 Saskaņā ar Kopīgā ieteikuma attiecībā uz noteikumiem plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzībai, kas ir pieņemts Parīzes savienības Asamblejā un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Vispārējā asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju 34. sanāksmju sērijā (no 20. līdz 29. septembrim 1999. gadā), 2. pantu, nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama Parīzes konvencijas izpratnē, kompetentā iestāde ņem vērā visus apstākļus, no kuriem var secināt, ka preču zīme ir plaši pazīstama, tostarp tādus apstākļus kā preču zīmes pazīstamības vai atpazīstamības pakāpe konkrētā sabiedrības daļā; preču zīmes jebkādas izmantošanas ilgums, apjoms un ģeogrāfiskā izplatība; preču zīmes jebkādas popularizēšanas, tostarp to preču un/vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, reklāmas vai tirdzniecības veicināšanas un izrādīšanas gadatirgos vai izstādēs, ilgums, apjoms un ģeogrāfiskā izplatība; jebkuras preču zīmes reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma ilgums un ģeogrāfiskā izplatība tiktāl, ciktāl tie norāda uz preču zīmes izmantošanu vai atpazīšanu; apliecinājums par preču zīmes tiesību sekmīgu izmantošanu, it īpaši par to, cik lielā mērā preču zīmi par plaši pazīstamu ir atzinušas kompetentās iestādes; ar preču zīmi saistītā vērtība.
81 Šajā lietā no lietas apstākļiem izriet, ka, lai pierādītu savu agrāko preču zīmju, kas ir plaši pazīstamas Spānijā, Īrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē, esamību, prasītāja Iebildumu nodaļā iesniedza, pirmkārt, savu preču katalogu izrakstus, kas parāda, ka apzīmējumu “boomerang” izmanto attiecībā uz dažādiem apģērbiem, aksesuāriem un sporta piederumiem, otrkārt, divu cepelīnu, uz kuriem redzams uzrakts “boomerang”, fotogrāfiju, kas izdarīta sporta pasākuma laikā, un, treškārt, vairākus spāņu žurnālu rakstus attiecībā uz iekštelpas futbola klubu ar nosaukumu “Boomerang Interviú” un vēlāk “Boomerang”, kuru atbalsta prasītāja.
82 Kā pamatoti norādīja Iebildumu nodaļa un kā apstiprināja Apelāciju padome, apstrīdētā lēmuma 41. punktā pārņemot Iebildumu nodaļas pamatojumu, tādējādi ir jākonstatē, ka šie dokumenti nepierāda, ka attiecīgās preču zīmes tikušas izmantotas vai pat būtu pazīstamas vai atpazīstamas Īrijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē. Turklāt, lai gan šie dokumenti pierāda, ka vismaz dažas no attiecīgajām preču zīmēm prasītāja izmantoja Spānijā, tajos nav iekļauta nekāda informācija par šīs izmantošanas ilgumu un apjomu, attiecīgo preču zīmju pazīstamības vai atpazīstamības pakāpi Spānijā vai kādu citu elementu, no kā varētu secināt, ka attiecīgās preču zīmes ir plaši pazīstamas Spānijā vai būtiskā Spānijas teritorijas daļā.
83 No tā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Iebildumu nodaļa pamatoti secināja, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.
84 Turklāt, kā tika konstatēts pirmā pamata analīzes gaitā un izriet no iepriekš minētā 76. punkta, Apelāciju padome varēja pamatoti noraidīt dokumentus, ko prasītāja tai bija iesniegusi pirmo reizi, un uzskatīt, ka Iebildumu nodaļai nav bijis pienākuma informēt prasītāju par pierādījumu, kas tika iesniegti, lai pierādītu tās plaši pazīstamo preču zīmju Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē esamību, nepietiekamību.
85 Tātad otrā pamata otrā daļa, kā arī otrais pamats kopumā ir noraidāms un, ņemot vērā iepriekš minēto, šī pamata ietvaros Pirmās instances tiesai nav vajadzības spriest par prasības pieteikuma pielikumā no Nr. 10 līdz Nr. 12 norādītajiem dokumentiem.
Par trešo pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
86 Prasītāja vispirms norāda, ka tā atkārto savus procesa ITSB gaitā norādītos argumentus. Prasītāja tos uzskata par “pilnībā atkārtotiem” un uz to pamata lūdz noraidīt personu, kas iestājušās lietā, reģistrācijas pieteikumu.
87 Turpmāk tā norāda, ka tās agrāko preču zīmju grupā vārds “boomerang” esot dominējošs un ar vārda “aventura” esamību dažās no tām tā dominējošo raksturu nevarot apšaubīt. Tā kā uz preču zīmēm patērētāji vispārēji atsaucoties mutiskā veidā, grafiskie elementi tāpat neesot nozīmīgi. Turklāt, salīdzinot konfliktējošās preču zīmes, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē iekļauto elementu “tv”, kas esot vispārējs un aprakstošs, nevarot ņemt vērā. Tādējādi reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojot agrāko preču zīmju dominējošais elements. Apelāciju padome to neesot pietiekamā mērā ņēmusi vērā.
88 Turklāt, lai gan pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācija, saraksts procesā ITSB gaitā ticis ierobežots, pakalpojumi, ko apzīmē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un tie, kurus apzīmē ar preču zīmi Nr. 2 163 616, esot identiski vai līdzīgi. Tādējādi saistībā ar šīm divām preču zīmēm sajaukšanas iespēja esot noteikta. Attiecībā uz precēm, ko apzīmē ar citām agrākajām preču zīmēm, vairākas no tām, tādas kā somas vai apģērbs, varot kalpot, lai atbalstītu 41. klasē ietilpstošo aktivitāšu, saistībā ar kurām tika pieteikta preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācija, veicināšanu. Nozare, ar kuru ir saistītas agrākās preču zīmes, tas ir, sporta nozare, turklāt esot saistīta ar izrāžu un televīzijas raidījumu nozari. Šī fakta un elementa “boomerang” dēļ, kas konfliktējošajām preču zīmēm ir kopējs, sajaukšanas iespēja esot noteikta arī attiecībā uz tās citām agrākajām preču zīmēm.
89 Agrāko preču zīmju, kuras apģērba un modes nozarē Spānijā esot plaši pazīstamas un ar reputāciju, vismaz kā tāda uzņēmuma preču zīmes, kuram pašam Spānijā ir reputācija, augstā atšķirtspēja sajaukšanas iespēju šajā lietā vēl pastiprinot.
90 Visbeidzot, prasītāja piebilst, ka personas, kas iestājušās lietā, esot neveiksmīgi mēģinājušas iegūt preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju Spānijā attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 38. un 41. klasē – datubāzes Sitadex izraksti, kas attiecas uz šiem atteikuma lēmumiem, ir pievienoti prasības pieteikuma pielikumā Nr. 13 – un ka OEPM to reģistrācijas pieteikumu esot noraidījis sajaukšanas iespējas ar prasītājas agrākajām Spānijas preču zīmēm esamības dēļ. Pretrunīgu nolēmumu pastāvēšana turklāt apdraudot iekšējā tirgus saskaņošanu. Ar Tribunal Superior de Justicia de Madrid 2003. gada 11. septembra spriedumu, kas ir iekļauts prasības pieteikuma pielikumā Nr. 4, kurā ir iesaistīti tie paši lietas dalībnieki un kas attiecas uz tām pašām preču zīmēm, bet aprobežojoties vienīgi ar 41. klasi, arī esot noteikta sajaukšanas iespējas esamība.
91 ITSB, kā arī personas, kas iestājušās lietā, apstrīd, ka šajā lietā ir sajaukšanas iespēja.
Pirmās instances tiesas vērtējums
92 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, pamatojoties uz Reglamenta 44. panta 1. punktu, kas intelektuālā īpašuma jomā tiek piemērots saskaņā ar šī reglamenta 130. panta 1. punktu un 132. panta 1. punktu, lai gan atsevišķos punktos prasības pieteikums var tikt pamatots un papildināts ar atsaucēm uz tam pievienoto dokumentu fragmentiem, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem nevar kompensēt tiesiskās argumentācijas būtisku elementu trūkumu, kuriem saskaņā ar iepriekš minētajām normām jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑270/02 MLP Finanzdienstleistungen/ITSB (“bestpartner”), Krājums, II‑2837. lpp., 16. punkts, un 2007. gada 13. februāra spriedums lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 14. punkts).
93 Turklāt Pirmās instances tiesai nav nedz jāmeklē ITSB notikušā procesa lietā argumenti, uz kuriem prasītāja varētu atsaukties, nedz arī tie jāizskata, jo šie argumenti ir nepieņemami (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 21. aprīļa spriedumu lietā T‑127/02 Concept/ITSB (“ECA”), Recueil, II‑1113. lpp., 21. punkts, un 2005. gada 14. decembra spriedumu lietā T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 57. punkts). Tādējādi prasības pieteikums tiktāl, ciktāl tajā norādītas atsauces uz prasītājas ITSB iesniegtajiem dokumentiem, ir nepieņemams un šī pamata pamatotība ir jāizskata, ņemot vērā vienīgi prasības pieteikumā norādītos argumentus.
94 Tāpat ir jāatgādina, ka prasītāja nav apstrīdējusi, ka Grieķijas reģistrācijas Nr. 109 387 esamība netika pierādīta. Turklāt, kā izriet no pirmā un otrā pamata analīzes, Apelāciju padome varēja, pirmkārt, pamatoti uzskatīt, ka preču zīmju ar numuriem 2 163 613, 2 163 616 un 456 466 un agrāko plaši pazīstamo preču zīmju esamība Iebildumu nodaļā netika pierādīta un, otrkārt, pamatoti noraidīt dokumentus, kas tai tika iesniegti pirmo reizi. Turklāt dokumenti, kas Pirmās instances tiesā iesniegti pirmo reizi, ir nepieņemami (skat. iepriekš 36. punktu). Visbeidzot, lai gan dokumentus, kas sniegti prasības pieteikuma pielikumā no Nr. 10 līdz Nr. 12 (skat. iepriekš 55. punktu), prasītāja jau bija sniegusi Apelāciju padomē, tie tāpat ir jānoraida. Tā kā Apelāciju padome, atzīstot šos dokumentus par nepieņemamiem, nav pieļāvusi kļūdu (skat. iepriekš 49. punktu), pieļaut to pieņemamību Pirmās instances tiesā nozīmētu grozīt strīda priekšmetu, kāds tas tika izskatīts Apelāciju padomē, kas būtu pretrunā Reglamenta 135. panta 4. punktam (skat. iepriekš 35. punktu).
95 Tādējādi šī pamata pamatotību Pirmās instances tiesa izvērtēs, ņemot vērā tikai tādas agrākās tiesības, kuru esamība procesa Iebildumu nodaļā gaitā tika noteikta tiesiski pietiekamā veidā, tas ir, Spānijas reģistrācijas ar numuriem 2 035 505, 2 035 507, 2 035 514, 1 236 024, 1 236 025, 1 282 250 un 2 227 731, Apvienotās Karalistes reģistrācija Nr. 1 494 568 un Īrijas reģistrācija Nr. 153 228, kā arī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums Nr. 448 514.
96 Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļu, kā arī b) apakšpunktu par agrākām preču zīmēm uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma, un Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, ar nosacījumu, ka tie ir reģistrēti.
97 Sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīga reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums vai līdzība un reģistrācijas pieteikumā minēto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedums lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB, Krājums, I‑9573. lpp., 51. punkts). Tātad, ja viens no šiem nosacījumiem, kas ir vajadzīgi, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nav izpildīts, sajaukšanas iespēja nevar pastāvēt.
98 Šajā lietā ir noteikts, ka, lai secinātu, ka sajaukšanas iespēja nepastāv, Apelāciju padome ir pamatojusies tikai uz konfliktējošo preču un pakalpojumu līdzības neesamību. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, jāņem vērā visi attiecināmie faktori, kas raksturo šo preču vai pakalpojumu savstarpējo saistību. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, mērķi, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑1237. lpp., 23. punkts, un Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑150/04 Mülhens/ITSB – Minoronzoni (“TOSCA BLU”), Krājums, II‑2353. lpp., 29. punkts), turklāt papildinošas preces vai pakalpojumi ir tādi, starp kuriem pastāv cieša saikne tādā ziņā, ka viena prece ir nepieciešama vai vajadzīga citas preces lietošanai, no kā izriet, ka patērētāji var uzskatīt, ka par šo preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu ir atbildīgs viens un tas pats uzņēmums (Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑169/03 Sergio Rossi/ITSB – Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II‑685. lpp., 60. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedums lietā T‑31/04 Eurodrive Services and Distribution/ITSB – Gómez Frías (“euroMASTER”), Krājumā nav publicēts, 35. punkts).
99 No iepriekš 7. un 14. punktā norādītajiem attiecīgo preču un pakalpojumu aprakstiem izriet, ka preces, uz ko attiecas agrākās tiesības, pēc to rakstura, mērķa un izmantošanas atšķiras no pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācija. Turklāt iepriekšējā punktā minētās judikatūras izpratnē šīm precēm un pakalpojumiem nav nekāda konkurējošā vai papildinošā rakstura. Tātad Apelāciju padome pamatoti secināja, ka konfliktējošās preces un pakalpojumi nav līdzīgi un ka tādējādi sajaukšanas iespēja nepastāv.
100 Ar to, ka dažas no precēm, uz ko attiecas agrākās tiesības, varētu (lai gan tas netiek darīts) izmantot, lai veicinātu pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācija, vai ka sporta nozari, uz ko varētu attiekties vairākas agrākās tiesības, varētu saistīt ar televīzijas raidījumu nozari, uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, nevar atspēkot šo secinājumu. Šīs saiknes ir pārāk neprecīzas un alegoriskas, lai varētu secināt, ka attiecīgām precēm un pakalpojumiem ir papildinošs raksturs iepriekš 98. punktā minētās judikatūras izpratnē.
101 No tā izriet, ka prasītājas argumenti attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju salīdzinājumu un tās agrāko preču zīmju augsto atšķirtspēju ir neefektīvi un tie ir jānoraida. OEPM lēmumi attiecībā uz preču zīmes “BoomerangTV” reģistrācijas atteikumu Spānijā ir jānoraida tādu pašu iemeslu dēļ kā tie, kas ir norādīti iepriekš 94. punktā. Attiecībā uz prasības pieteikuma pielikumā Nr. 4 iekļauto Tribunal Superior de Justicia de Madrid spriedumu, ar ko atsaka preču zīmes “BoomerangTV” reģistrāciju Spānijā, pietiekami konstatēt, ka Kopienas preču zīmju tiesiskais režīms ir autonoma sistēma, kuras piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts, un iepriekš 98. punktā minētais spriedums lietā “TOSCA BLU”, 40. punkts). Šis spriedums tādējādi neattiecas uz lietu un tas ir jānoraida, neizskatot jautājumu par tā pieņemamību (šajā sakarā skat. iepriekš 78. punktā minēto spriedumu lietā Francija/Komisija, 26. punkts).
102 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šis pamats ir jānoraida, nelemjot par personu, kas iestājušās lietā, pakārtoti norādīto lūgumu ierobežot pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem tās lūdz reģistrēt preču zīmi “BoomerangTV”.
Par ceturto pamatu par Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
103 Prasītāja norāda, ka tās preču zīmēm, kas it īpaši reģistrētas attiecībā uz precēm, kuras ir saistītas ar apģērba, sporta modes un sporta nozari un pamatā ietilpst 18., 24., 25. un 28. klasē, esot reputācija. Šo preču zīmju reputācija, tāpat kā prasītājas pašas reputācija, jau esot tikusi noteikta procesa ITSB gaitā. Prasītāja turklāt norāda uz savu interneta lapu un uz prasības pieteikuma pielikumiem no Nr. 5 līdz Nr. 8 un Nr. 14, kā arī piedāvā sniegt papildu pierādījumus.
104 Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts šajā lietā esot piemērojams. Bez pietiekama iemesla izmantojot preču zīmi, kuras reģistrāciju personas, kas iestājušās lietā, ir pieteikušas, tās varēšot netaisnīgi gūt no tās labumu vai kaitēt prasītājas agrāko preču zīmju atšķirtspējai vai reputācijai. Pakalpojumu, ko apzīmē ar preču zīmi “BoomerangTV”, sliktas kvalitātes gadījumā to atšķirtspēja varētu tikt vājināta un to prestižs samazināts, un preču zīmes “BoomerangTV” īpašnieki varēšot ietaupīt noteiktus reklāmas izdevumus. Turklāt neesot izslēgts, ka prasītāja izvērš savu darbību jomā, uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
105 ITSB un personas, kas iestājušās lietā, iebilst, ka, tā kā agrāko preču zīmju reputācija nav noteikta, Apelāciju padome pamatoti secināja, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi nav izpildīti.
Pirmās instances tiesas vērtējums
106 Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā ir noteikts, ka, “ja [..] agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama [tai Kopienā ir reputācija] un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī [tai attiecīgajā dalībvalstī ir reputācija], un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt”.
107 Saskaņā ar judikatūru, lai izpildītu nosacījumu attiecībā uz preču zīmes reputāciju, agrākajai preču zīmei jābūt pazīstamai nozīmīgā sabiedrības daļā, kas iesaistīta preču zīmes aptverto preču lietošanā, tas ir, atkarībā no tirgojamās preces vai pakalpojuma vai nu plašā sabiedrībā, vai nu specializētākā sabiedrībā, tādā kā noteikta profesionālā vide. Pārbaudot šo nosacījumu, ir jāņem vērā visi apstākļi, kam ir nozīme lietā, proti, it īpaši agrākās preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, kā arī uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai ieguldīto investīciju apjoms, taču netiek prasīts, lai šī preču zīme būtu zināma noteiktai konkrētās sabiedrības daļas procentuālajai daļai vai ka šai reputācijai jāpastāv visā attiecīgajā teritorijā, ja reputācija pastāv tās nozīmīgā daļā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. decembra spriedums lietā T‑8/03 El Corte Inglés/ITSB – Pucci (“EMILIO PUCCI”), Krājums, II‑4297. lpp., 67. punkts).
108 Šajā lietā tādu pašu iemeslu dēļ kā tie, kas ir norādīti iepriekš 94. punktā, Pirmās instances tiesa, analizējot šo pamatu, ņems vērā tikai pierādījumus, ko prasītāja iesniedza Iebildumu nodaļā, un tikai agrākās tiesības, kas ir minētas iepriekš 95. punktā.
109 Šajā sakarā no lietā esošajiem dokumentiem izriet, ka dokumenti, ko prasītāja iesniedza Iebildumu nodaļā, lai pierādītu savu agrāko preču zīmju reputāciju, ir tie, uz ko Iebildumu nodaļa atsaukusies, lai noteiktu prasītājas plaši pazīstamo preču zīmju esamību. No iepriekš minētā 81. punkta, kurā attiecīgie dokumenti ir aprakstīti, izriet, ka prasītāja nav iesniegusi nekādu informāciju par savu agrāko tiesību izmantošanas intensitāti, ģeogrāfisko platību, izmantošanas ilgumu, to popularizēšanai ieguldīto investīciju apjomu vai kādiem citiem apstākļiem, kas parādītu, ka tās agrākās tiesības būtu pazīstamas nozīmīgā sabiedrības daļā, uz ko šīs tiesības attiecas.
110 No tā izriet, ka, lai gan attiecībā uz preču zīmēm ar reputāciju Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē atpazīstamības pakāpe, kas ir jāpierāda, ir zemāka nekā attiecībā uz plaši pazīstamajām preču zīmēm Parīzes konvencijas 6.bis panta izpratnē, Apelāciju padome, apstiprinot Iebildumu nodaļas secinājumu, ka agrāko preču zīmju reputācija nav tikusi pierādīta, un tādējādi uzskatot, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts šajā lietā nav piemērojams, nav pieļāvusi tiesību kļūdu. Tātad ceturtais pamats un prasība kopumā ir jānoraida un Pirmās instances tiesai nav vajadzības spriest par personu, kas iestājušās lietā, lūgumu veikt pierādījumu savākšanas pasākumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
111 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personu, kas iestājušās lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) El Corte Inglés, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Wiszniewska‑Białecka | Moavero Milanesi | Wahl |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 17. jūnijā.
Sekretārs | | Priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja |
E. Coulon | | I. Wiszniewska‑Białecka |