Tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 22. novembra spriedums (High Court of Ireland (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - M.M./Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija un Attorney General
(lieta C-277/11)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā Eiropas patvēruma sistēma - Direktīva 2004/83/EK - Bēgļa statusa vai alternatīvā aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumu obligātie standarti - 4. panta 1. punkta otrais teikums - Dalībvalsts sadarbība ar pieteikuma iesniedzēju viņa pieteikuma atbilstošo elementu novērtēšanā - Piemērojamība - Pēc lūguma piešķirt bēgļa statusu noraidīšanas īstenotās valsts procedūras alternatīvās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai likumība - Pamattiesību ievērošana - Tiesības tikt uzklausītam
Tiesvedības valoda - angļu
Iesniedzējtiesa
High Court of Ireland
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: M.M.
Atbildētāji: Minister for Justice, Equality and Law Reform, Īrija un Attorney General
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - High Court of Ireland - Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.), 4. panta 1. punkta interpretācija - Lūgums piešķirt alternatīvās aizsardzības statusu pēc tam, kad noraidīts pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu - Ieteikums noraidīt lūgumu par alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu - Pienākums informēt pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma novērtēšanas rezultātiem pirms tiek pieņemts galīgais lēmums
Rezolutīvā daļa:
Prasība sadarboties attiecīgajai dalībvalstij ar patvēruma meklētāju, kas ir ietverta 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu, 4. panta 1. punkta otrajā teikumā, nevar tikt interpretēta tādējādi, ka gadījumā, kad ārvalstnieks vēlas saņemt alternatīvās aizsardzības statusu pēc tam, kad viņam ir ticis atteikts bēgļa statuss, un kad kompetentā valsts iestāde ir paredzējusi noraidīt arī šo otru pieteikumu, šai iestādei pirms lēmuma pieņemšanas ir jāinformē attiecīgā persona par viņa pieteikuma noraidīšanu, kā arī par argumentiem, ar kuriem tā vēlas pamatot šo noraidījumu, lai ļautu šim pieteikuma iesniedzējam izteikt savu viedokli šajā ziņā.
Taču, runājot par tādu sistēmu, kāda ir ieviesta ar tiesisko regulējumu pamatlietā, kurā ir paredzētas divas atsevišķas un secīgas procedūras, lai izvērtētu attiecīgi patvēruma pieteikumu un alternatīvas aizsardzības pieteikumu, iesniedzējtiesai ir jārūpējas par to, lai katrā no šīm procedūrām tiek ievērotas pieteikuma iesniedzēja pamattiesības un it īpaši tiesības tikt uzklausītam tā, ka viņš var atbilstoši izteikt savus apsvērumus pirms ikviena lēmuma pieņemšanas, ar kuru viņam netiek piešķirta lūgtā aizsardzība. Šādā sistēmā fakts, ka attiecīgā persona jau ir tikusi likumīgi uzklausīta viņa pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanas laikā, nenozīmē, ka šo prasību var neņemt vērā pieteikuma par alternatīvo aizsardzību izskatīšanas procedūrā.
____________1 - OV C 226, 30.07.2011.