TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2012. gada 12. jūlijā (*)
Apelācija – Kopienas preču zīme – Regula (EK) Nr. 40/94 – 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vārdiska preču zīme “WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH” – Preču zīme, ko veido reklāmas sauklis – Atšķirtspēja – Reģistrācijas atteikums
Lieta C‑311/11 P
par apelāciju saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 56. pantu, kura celta 2011. gada 17. jūnijā,
Smart Technologies ULC, Kalgarī [Calgary] (Kanāda), ko pārstāv M. Edenborough, QC, un T. Elias, barrister,
prasītāja,
otrs lietas dalībnieks, kas piedalās tiesvedībā –
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv J. Crespo Carrillo, pārstāvis,
atbildētājs pirmajā instancē.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Safjans [M. Safjan], tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] (referents) un Ž. Ž. Kāzels [J.‑J. Kasel],
ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],
sekretārs K. Malaceks [K. Malacek], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 1. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savu apelācijas sūdzību Smart Technologies ULC (turpmāk tekstā – “Smart Technologies”) lūdz Tiesu atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2011. gada 13. aprīļa spriedumu lietā T‑523/09 Smart Technologies/ITSB (“WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH”) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar ko Vispārējā tiesa noraidīja tās prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 29. septembra lēmumu lietā R 554/2009‑2 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) par pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi vārdisku apzīmējumu “WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH”.
Atbilstošās tiesību normas
2 Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, lietai ir piemērojama Regula Nr. 40/94.
3 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā ir noteikts:
“Nereģistrē:
[..]
b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību;
[..].”
Lietas priekšvēsture un apstrīdētais lēmums
4 2008. gada 17. oktobrī Smart Technologies iesniedza ITSB Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu vārdiskam apzīmējumam “WIR MACHEN DAS BESONDERE EINFACH” (“Mēs padarām īpašo vienkāršu”). Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
“Datorizētas sistēmas, kas ļauj uztvert koordinātu ievaddatus, proti, grafikus, tekstus, attēlus un žestus, ar mērķi mijiedarboties ar datora izvadi, izmantojot zīmuli, stiletu, pirkstu vai roku; koordinātu ievaddatu uztveršanas ierīces izmantošanai ar frontprojekciju, aizmugures projekciju un tiešskates ierīci; ierīces absolūtās un relatīvās pozīcijas noteikšanai, kas izmanto mehāniskus un optiskus sensorus, kas ļauj mijiedarbību ar digitalizācijas iekārtu, skārienpalik[t]ni, skārienekrānu, attēlu displeju vai attiecīgajā zonā saistībā ar displeju; evolutīvas pozīcijas noteikšanas sistēmas ar ievaddatiem, kas tiek ievadīti, izmantojot pasīvus un/vai aktīvus rīkus; attēlu veidošanas sistēmas, kas ļauj uztvert tekstus un grafiskus attēlus; programmas teksta un attēlu apstrādei un tekstu un attēlu koplietošanai un/vai uzglabāšanai informātikas tīklā; programmas, kas ļauj koplietot datus un attēlus lokāli vai ģeogrāfiski attālinātās vietās; programmas, kas ļauj apskatīt, grozīt un koplietot datus un attēlus lokāli vai ģeogrāfiski attālinātās vietās”.
5 Ar 2009. gada 21. janvāra faksu pārbaudītājs pauda iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Smart Technologies uz pārbaudītāja iebildumiem atbildēja ar 2009. gada 19. marta vēstuli.
6 Ar 2009. gada 7. aprīļa lēmumu pārbaudītājs noraidīja tā izskatīšanā esošo reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām tajā norādītajām precēm, pamatojot ar to, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas.
7 Ar apstrīdēto lēmumu ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību, ko Smart Technologies bija iesniegusi pret minēto pārbaudītāja lēmumu.
Process Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums
8 Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja prasību, ko 2009. gada 23. decembrī Smart Technologies bija iesniegusi par apstrīdēto lēmumu. Tādējādi Vispārējā tiesa vienīgo prasītājas izvirzīto pamatu, kas bija saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, noraidīja, pamatojot ar to, ka Apelāciju padome esot kļūdaini secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas.
9 Pirmkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 22.–31. punktā atgādināja judikatūru, kam ir nozīme, izlemjot preču zīmes atšķirtspējas jautājumu, konkrētāk, Tiesas 2010. gada 21. janvāra spriedumu lietā C‑398/08 P Audi/ITSB (Krājums, I‑535. lpp.), attiecībā uz tādu preču zīmju atšķirtspēju, kuras veido reklāmas saukļi. Šajā sakarā Vispārējā tiesa minētā sprieduma 25.–27. punktā uzsvēra, ka, lai arī reklāmas saukļiem nav jāpiemēro kritēriji, kas būtu stingrāki nekā kritēriji, kas piemērojami attiecībā uz citām preču zīmēm, tomēr nevarētu tikt izslēgts, ka judikatūrai, saskaņā ar kuru varētu izrādīties grūtāk pierādīt noteiktu preču zīmju kategoriju atšķirtspēju, tāpat ir nozīme attiecībā uz vārdiskām preču zīmēm, ko veido reklāmas saukļi.
10 Šajā sakarā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 29. punktā atzīmēja, ka ar to vien, ka konkrētā sabiedrības daļa preču zīmi uztver kā reklāmas formulu un ka, ņemot vērā tās cildinošo raksturu, to principā varētu pārņemt izmantošanai citi uzņēmumi, nepietiek, lai secinātu, ka šai preču zīmei nav atšķirtspējas. Šāda preču zīme var tikt vienlaikus uztverta kā reklāmas formula un kā komerciālās izcelsmes norāde attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Tādējādi Vispārējā tiesa minētā sprieduma 30. punktā nosprieda, ka saistībā ar atšķirtspējas vērtējumu nav pietiekami aprobežoties ar to, ka tiek uzsvērts apstāklis, ka šo preču zīmi veido reklāmas sauklis un tā šādi tiek uztverta.
11 Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 31. punktā secināja, ka preču zīme, ko veido reklāmas sauklis, ir jāuzskata par tādu, kam nepiemīt atšķirtspēja, ja konkrētā sabiedrības daļa to uztvers tikai kā vienkāršu reklāmas saukli. Tomēr ir jāatzīst, ka šādai preču zīmei piemīt atšķirtspēja, ja, pārsniedzot tās reklāmas funkciju, konkrētā sabiedrības daļa to var uztvert kā ar to apzīmēto preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi.
12 Otrkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 32.–42. punktā pārbaudīja reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas pastāvēšanu. Pēc tam, kad minētā sprieduma 33. un 34. punktā tā bija atgādinājusi, ka konkrētā sabiedrības daļa sastāv no vāciski runājošas sabiedrības daļas, kas ir informātikas speciālisti, un ka šo preču zīmi veido piecu parastu vācu valodas vārdu kombinācija, Vispārējā tiesa tā paša sprieduma 35. un 36. punktā kvalificēja minēto preču zīmi kā reklāmas saukli, kas ietver cildinošu vēstījumu, taču neietver neparastu elementu no vācu valodas sintakses un gramatikas viedokļa.
13 Šajā sakarā Vispārējā tiesa vispirms pārsūdzētā sprieduma 37. punktā konstatēja, ka šī saukļa lakonisms un vārdi neietver nedz vārdu spēli, nedz konceptuālas intrigas vai pārsteiguma elementus, kas varētu pieteiktajai preču zīmei no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa piešķirt atšķirtspēju. Konkrētāk, Vispārējā tiesa šajā pašā 37. punktā uzsvēra, ka šīs preču zīmes iezīmes tai nepiešķir oriģinalitāti vai īpašu nozīmi un neizraisa kognitīvo procesu vai interpretācijas mēģinājumu konkrētās sabiedrības daļas uztverē, kas varētu šo preču zīmi no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa padarīt par ko citu, nevis vienkāršu reklāmas vēstījumu, kas slavē ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmēto preču īpašības. Turklāt minētā sprieduma 38. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka konstatējumu, ka minētā preču zīme ir vienkāršs reklāmas lozungs, kas vienīgi norāda uz preču īpašībām, neliek apšaubīt apstāklis, ka internetā veikta izpēte nav parādījusi, ka šo pašu preču zīmi izmantotu trešās personas.
14 Turpinot, pārsūdzētā sprieduma 39. un 40. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Smart Technologies izvirzīto argumentu, ka, norādot uz ražotāju, izmantojot elementu “wir” (“mēs”), reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver ar to apzīmēto preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi. Konkrētāk, minētajā 40. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka šī elementa izmantošana nekādi nemaina apstākli, ka šī preču zīme ir un paliek tikai reklāmas sauklis, ko var izmantot ikviens tirgus dalībnieks, kā informācijas tehnoloģiju, tā arī daudzās citās jomās un ka konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumā papildus šai reklāmas informācijai neuztvers īpašu komerciālās izcelsmes norādi.
15 Visbeidzot, attiecībā uz Smart Technologies izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome noteiktus apgalvojumus esot paudusi bez atbilstošiem pierādījumiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41. punktā nosprieda, ka nekas neliedz ITSB sava vērtējuma mērķim ņemt vērā labi zināmus apstākļus, tādus kā apstāklis, ka noteikti uzņēmumi savā augsto tehnoloģiju izstrādājumu reklāmā apliecina, ka tie ir vienkārši izmantojami, vai ka patērētāji ir pieraduši pie īsiem, kompaktiem un enerģiskiem reklāmas vēstījumiem, tiem nepiešķirot preču zīmes vērtību.
Lietas dalībnieku prasījumi
16 Ar savu apelāciju Smart Technologies lūdz Tiesu, pirmkārt, atcelt pārsūdzēto spriedumu un grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, lai ar to tiktu atļauts reģistrēt pieteikto preču zīmi, vai, pakārtoti, atcelt minēto lēmumu, kā arī piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 ITSB lūdz noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Smart Technologies atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelāciju
18 Savas apelācijas sūdzības pamatojumam Smart Technologies izvirza divus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī apstākli, ka Vispārējā tiesa noteiktus faktu konstatējumus ir atzinusi par labi zināmiem, lai arī tie nebija pamatoti ar pierādījumiem.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
19 Pirmais pamats ietver trīs daļas. Ar pirmo daļu Smart Technologies apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir piemērojusi kļūdainus kritērijus, novērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju. Ar otro pamatu šī sabiedrība apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kvalificējot šo preču zīmi par “lozungu”, kā arī uzskatot, ka pierādīt reklāmas lozungu atšķirtspēju ir grūtāk nekā citu preču zīmju kategoriju atšķirtspēju. Ar trešo daļu prasītāja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav secinājusi, ka būtu pietiekami, ja minētajai preču zīmei būtu vājāka atšķirtspēja, nekā tas parasti tiek prasīts, jo konkrētā sabiedrības daļa ir speciālisti.
Par pirmā pamata pirmo daļu
– Lietas dalībnieku argumenti
20 Ar sava pirmā pamata pirmo daļu Smart Technologies pārmet Vispārējai tiesai, ka tā, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, ir aprobežojusies ar pārbaudi, vai konkrētā sabiedrības daļa to varētu uztvert kā vienkāršu reklāmas formulu. Šādi rīkojoties Vispārējā tiesa esot pārkāpusi reklāmas saukļa atšķirtspējas vērtējuma kritērijus, kādus tos noteikusi Tiesa savā iepriekš minētajā spriedumā lietā Audi/ITSB. Konkrētāk, prasītāja apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 31. punkts esot pretrunā minētā sprieduma lietā Audi/ITSB 45. punktam, ciktāl Tiesa tajā ir konstatējusi, ka apstāklis, ka preču zīme tiek uztverta kā reklāmas formula, neietekmē tās atšķirtspēju. Turklāt šī pati kļūda esot pieļauta arī pārsūdzētā sprieduma 37. un 38. punktā, kuros Vispārējā tiesa savu vērtējumu esot koncentrējusi uz jautājumu par to, vai minētā preču zīme tiek uztverta kā vienkāršs reklāmas vēstījums, kaut arī tai būtu bijis jāpārbauda, vai – neatkarīgi no tās reklāmas funkcijas – šādai preču zīmei piemīt jelkāda atšķirtspēja.
21 ITSB uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 31. punktā nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo šī punkta pirmais teikums ir jāsaprot, ņemot vērā nākamo teikumu, saskaņā ar kuru ir jāatzīst, ka preču zīmei, ko veido reklāmas lozungs, piemīt atšķirtspēja, ja konkrētā sabiedrības daļa to var uztvert kā ar to apzīmēto preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi. Kas attiecas uz minētā sprieduma 37. un 38. punktu, ITSB uzskata, ka Vispārējā tiesa tajos ir skaidri analizējusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, norādot uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un uzskatot, ka konkrētā sabiedrības daļa šo apzīmējumu neuztver kā attiecīgo preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi.
– Tiesas vērtējums
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.
23 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīmes atšķirtspēja šī panta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru pieteikta reģistrācija, kā tādu, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no C‑468/01 P līdz C‑472/01 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑5141. lpp., 32. punkts; 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk, Krājums, I‑10031. lpp., 42. punkts; 2008. gada 8. maija spriedums lietā C‑304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I‑3297. lpp., 66. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Audi/ITSB, 33. punkts).
24 Tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru šī atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa (iepriekš minētie spriedumi apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 33. punkts; lietā Eurohypo/ITSB, 67. punkts, un lietā Audi/ITSB, 34. punkts).
25 Tādu preču zīmju, kas sastāv no apzīmējumiem vai norādēm, kuri turklāt tiek izmantoti kā reklāmas saukļi, kvalitātes apzīmējumi vai izteikumi, kas mudina iegādāties preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas šīs preču zīmes, reģistrācija šādas izmantošanas dēļ pati par sevi nav izslēdzama (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 41. punkts, un lietā Audi/ITSB, 35. punkts). Saistībā ar šādu preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu Tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka tām nav piemērojami striktāki kritēriji nekā tie, kas ir piemērojami citiem apzīmējumiem (iepriekš minētie spriedumi lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 32. punkts, un lietā Audi/ITSB, 36. punkts).
26 Tomēr no judikatūras izriet, ka, lai gan atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji dažādām preču zīmju kategorijām ir vienādi, piemērojot šos kritērijus, varētu izrādīties, ka attiecībā uz katru no kategorijām konkrētās sabiedrības daļas uztvere ne vienmēr ir vienāda, un ka līdz ar to dažu kategoriju preču zīmju atšķirtspēju noteikt varētu būt grūtāk nekā citu kategoriju preču zīmju atšķirtspēju (skat. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 36. punkts; lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 34. punkts, kā arī lietā Audi/ITSB, 37. punkts).
27 Lai gan Tiesa nav noliegusi, ka šī judikatūra noteiktos apstākļos var būt piemērojama vārdiskām preču zīmēm, ko veido reklāmas saukļi, tā tomēr ir uzsvērusi, ka grūtības konstatēt atšķirtspēju, kas varētu izrietēt no paša minēto preču zīmju rakstura un kas ir jāņem vērā, nepamato īpašu papildkritēriju noteikšanu vai atkāpšanos no tāda atšķirtspējas kritērija, kāds tas ir interpretēts šī sprieduma 23. un 34. punktā minētajā judikatūrā (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 35. un 36. punkts, kā arī lietā Audi/ITSB, 38. punkts).
28 Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka nevar prasīt, lai reklāmas sauklim būtu “iztēles elements” vai pat “konceptuāls spriegums, kas radītu pārsteiguma un atpazīstamības rezultātu”, lai tam būtu minimāla atšķirtspēja, kāda pieprasīta Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā (iepriekš minētie spriedumi lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 31. un 32. punkts, kā arī lietā Audi/ITSB, 39. punkts).
29 Turklāt Tiesa ir atzīmējusi, ka –, lai gan ir taisnība, ka preču zīmei atšķirtspēja ir tikai tiktāl, ciktāl tā preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ļauj identificēt kā tādus, ko piedāvā konkrēts uzņēmums, – ir jākonstatē, ka ar to vien, ka konkrētā sabiedrības daļa preču zīmi uztver kā reklāmas formulu un ka, ņemot vērā tās cildinošo raksturu, to principā varētu pārņemt izmantošanai citi uzņēmumi, nepietiek, lai secinātu, ka šai preču zīmei nav atšķirtspējas (iepriekš minētais spriedums lietā Audi/ITSB, 44. punkts).
30 Šajā sakarā Tiesa ir īpaši uzsvērusi, ka vārdiskas preču zīmes cildinošā konotācija neizslēdz, ka preču zīme tomēr varētu būt piemērota, lai patērētājiem garantētu ar to aptverto preču vai pakalpojumu izcelsmi. Tātad konkrētā sabiedrības daļa šādu preču zīmi var vienlaicīgi uztvert kā reklāmas formulu un preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi. No minētā izriet, ka tiktāl, ciktāl šī sabiedrība preču zīmi uztver kā šīs izcelsmes norādi, tas, ka tā vienlaicīgi vai pat pirmām kārtām tiek uztverta kā reklāmas formula, tās atšķirtspēju neietekmē (iepriekš minētais spriedums lietā Audi/ITSB, 45. punkts).
31 Tieši šo principu kontekstā ir jāpārbauda pirmā pamata pirmā daļa, ko izvirzījusi Smart Technologies, pamatojot savu apelāciju.
32 Šajā sakarā it īpaši ir jāuzskata, ka Vispārējās tiesas veiktie konstatējumi pārsūdzētā sprieduma 31. punktā – pretēji Smart Technologies apgalvotajam – neparāda, ka būtu pārkāpti principi, ko Tiesa cita starpā noteikusi iepriekš minētā sprieduma lietā Audi/ITSB 45. punktā, kur Tiesa nosprieda, ka, ciktāl sabiedrība preču zīmi uztver kā šīs izcelsmes norādi, tas, ka tā vienlaicīgi vai pat pirmām kārtām tiek uztverta kā reklāmas formula, tās atšķirtspēju neietekmē.
33 Lai arī formulējums, ko Vispārējā tiesa izmantojusi pārsūdzētā sprieduma 31. punktā, atšķiras no formulējuma, kas izmantots iepriekš minētā sprieduma lietā Audi/ITSB 45. punktā, ar šo formulējumu, to skatot tā kontekstā, Vispārējā tiesa ir apstiprinājusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja ir atkarīga vienīgi no tā, vai konkrētā sabiedrības daļa to uztver kā ar to apzīmēto preču vai pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi, vienlaikus piekrītot, ka šī pati konkrētā sabiedrības daļa var vienlaikus to uztvert gan kā reklāmas formulu, gan kā komerciālās izcelsmes norādi.
34 Šajā sakarā ir jāuzsver, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 29. punktā ir ne vien tieši norādījusi uz elementiem, kas minēti iepriekš minētā sprieduma lietā Audi/ITSB 44. un 45. punktā, bet tāpat minētā sprieduma 32. un tam sekojošajos punktos ir veikusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu, balstoties uz šiem elementiem. Konkrētāk, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 40. punkta, šī vērtējuma rezultātā Vispārējā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka konkrētā sabiedrības daļa, saskārusies ar šo preču zīmi, to, pārsniedzot reklāmas informāciju, atbilstoši kurai šie izstrādājumi sarežģīta uzdevuma izpildi padara vienkāršu, neuztvers par īpašu komerciālās izcelsmes norādi.
35 Tādējādi no Vispārējās tiesas vērtējuma izriet, ka tā pie secinājuma, ka minētajai preču zīmei nav atšķirtspējas, ir nonākusi nevis tādēļ, ka tā ir reklāmas formula, bet gan tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa to neuztver kā ar to apzīmēto preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes norādi.
36 No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir noraidāma kā nepamatota.
Par pirmā pamata otrā daļu
– Lietas dalībnieku argumenti
37 Pirmā pamata otro daļu iespējams sadalīt vēl divās iedaļās. Ar šīs daļas pirmo iedaļu Smart Technologies apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo “lozungu” apakškategorija, kurā Vispārējā tiesa ir klasificējusi reģistrācijai pieteikto preču zīmi –, ņemot vērā, ka tā nav minēta Regulas Nr. 40/94 4. pantā, – neparādās regulās, kas regulē Kopienas preču zīmju jomu. Ar šīs daļas otro iedaļu prasītāja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā nonākot pie secinājuma, ka reklāmas lozungu atšķirtspēju, tāpat kā trīsdimensiju preču zīmju atšķirtspēju, ir grūtāk pierādīt nekā citu kategoriju preču zīmju atšķirtspēju. Šajā sakarā prasītāja it īpaši apstrīd iespēju, kas apstiprināta iepriekš minētā sprieduma lietā ITSB/Erpo Möbelwerk 35. punktā, pēc analoģijas vārdiskām preču zīmēm, kas sastāv no reklāmas lozungiem, piemērot Tiesas iepriekš minētā sprieduma apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB 36. punktā norādīto pamatojumu, saskaņā ar kuru trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju var būt grūtāk pierādīt nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēju.
38 Attiecībā uz šīs pirmās daļas otro iedaļu ITSB apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ieviesusi preču zīmju apakškategoriju attiecībā uz “lozungiem”, bet ir vienīgi atsaukusies uz attiecīgo vārdisko preču zīmi kā lozungu, ko turklāt apstiprinot pārsūdzētā sprieduma 24. un 29. punkts. Attiecībā uz šīs pašas daļas otro iedaļu ITSB uzskata, ka tā, ņemot vērā, ka Vispārējās tiesas konstatējums minētā sprieduma 27. punktā ir iepriekš minētā sprieduma lietā ITSB/Erpo Möbelwerk 35. punkta tiešs citāts, kas nevar būt kļūda tiesību piemērošanā, ir jāatzīst par acīmredzami nepieņemamu.
– Tiesas vērtējums
39 Kas attiecas uz pirmā pamata otrās daļas pirmo iedaļu, visupirms ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa, kvalificējot reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā lozungu, – pretēji Smart Technologies apgalvotajam – nav izveidojusi īpašu vai pat atsevišķu apakškategoriju salīdzinājumā ar citiem vārdiskiem apzīmējumiem. Gluži pretēji, ar šo kvalifikāciju Vispārējā tiesa ir vienīgi norādījusi, ka izskatāmajā lietā runa bija par vārdisku apzīmējumu, ar kuru, kā īpaši ir uzsvērts pārsūdzētā sprieduma 35. punktā, konkrētajai sabiedrības daļai tiek nodots cildinošs vēstījums vai pat, kā norādīts minētā sprieduma 37. punktā, slavētas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču un pakalpojumu īpašības.
40 Turpinot, apstāklis, ka “saukļa” jēdziens nav tieši minēts Regulā Nr. 40/94, pēc sava rakstura nepierāda, ka Vispārējā tiesa reklāmas saukļus būtu uzskatījusi par preču zīmju apakškategoriju. Šīs regulas 4. panta mērķis, uzskaitot tajā apzīmējumu, kas var būt Kopienas preču zīmes tās izpratnē, veidus, nav bijis izveidot vai noteikt dažādas preču zīmju kategorijas, ko veidotu šie apzīmējumi. Jēdziens “lozungs”, tāpat kā jēdzieni “vārdisks apzīmējums” vai “vārdiska preču zīme”, ir attīstīti judikatūrā par minētās preču zīmes interpretāciju, šādus lozungus neuzskatot par īpašu vārdisku apzīmējumu apakškategoriju vai pat no tiem nošķirtu kategoriju. Tiesa vārdiskus apzīmējumus ar cildinošu nozīmi vairākkārt ir kvalificējusi kā saukļus (šajā sakarā it īpaši skat. 2001. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑517/99 Merz & Krell, Recueil, I‑6959. lpp., 39. un 40. punkts, kā arī iepriekš minētos spriedumus lietā ITSB/Erpo Möbelwerk, 35., 36., 41. un 44. punkts, un lietā Audi/ITSB, 56., 58. un 59. punkts).
41 Visbeidzot, lai arī Vispārējā tiesa reģistrācijai pieteikto preču zīmi raksturojusi kā reklāmas lozungu, ir jākonstatē, ka katrā ziņā tā ar mērķi novērtēt tās atšķirtspēju nav izmantojusi kritērijus, kas atšķirtos no kritērijiem, kuri tiek izmantoti attiecībā uz citiem vārdiskiem apzīmējumiem. Gluži pretēji, kā tas skaidri izriet no pārsūdzētā sprieduma 25. punkta, skatot to kopsakarā ar tā 24. un 28. punktu, Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka nav pamata lozungiem piemērot kritērijus, kas būtu stingrāki nekā kritēriji, kuri piemērojami pārējiem apzīmējumiem.
42 No tā izriet, ka pirmā pamata otrās daļas pirmā iedaļa ir noraidāma kā nepamatota.
43 Attiecībā uz šīs daļas otro iedaļu ir jānorāda, ka, lai arī Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 26. un 27. punktā ir citējusi Tiesas šī sprieduma 26. un 27. punktā atgādināto judikatūru, saskaņā ar kuru nav izslēgts, ka noteiktos apstākļos varētu izrādīties grūtāk pierādīt reklāmas lozungu atšķirtspēju, tomēr saistībā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes konkrēto vērtējumu tā savu secinājumu nav balstījusi uz prezumpciju, ka šī apzīmējuma atšķirtspēju ir grūtāk pierādīt nekā citu vārdisku apzīmējumu atšķirtspēju.
44 Līdz ar to pirmā pamata otrās daļas otrā iedaļa, ar kuru Smart Technologies cenšas apšaubīt judikatūru attiecībā uz vārdisku preču zīmju atšķirtspēju, ir noraidāma kā neefektīva.
Par pirmā pamata trešo daļu
– Lietas dalībnieku argumenti
45 Ar sava pirmā pamata trešo daļu Smart Technologies apgalvo, ka izskatāmajā lietā, ņemot vērā, ka konkrētā sabiedrības daļa ir speciālisti, kuru uzmanības līmenis un zināšanu līmenis pārsniedz vidusmēra patērētāja uzmanības un zināšanu līmeni, atšķirtspēja, kas ir vājāka nekā parasti prasītā, ir pietiekama, lai ļautu reģistrēt pieteikto preču zīmi. Tā uzskata, ka apstāklis, ka tā ir vienīgā šādas preču zīmes izmantotāja, kā to pierāda internetā veikta izpēte, pierāda, ka šī preču zīme ir pietiekami oriģināla, lai pārvarētu šo zemo atšķirtspējas slieksni, un ka šī preču zīme var identificēt prasītāju kā ar to apzīmēto preču un pakalpojumu izcelsmes avotu.
46 ITSB uzskata, ka Smart Technologies ar šo pirmā pamata daļu mēģina apšaubīt Vispārējās tiesas veikto faktu vērtējumu. Tā kā prasītāja neesot atsaukusies ne uz kādu faktu un pierādījumu sagrozīšanu un šajā lietā tā nevarot tikt izvirzīta, saskaņā ar ITSB apgalvojumu pirmā pamata trešā daļa esot jāatzīst par acīmredzami nepieņemamu.
– Tiesas vērtējums
47 Attiecībā uz pirmā pamata trešo daļu ievadam ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 33. punktā ir nospriedusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido vāciski runājoši informācijas tehnoloģiju speciālisti, kuru zināšanu un uzmanības līmenis šajā jomā ir augstāks nekā sabiedrībai kopumā.
48 Šajā sakarā ir svarīgi konstatēt, ka apstāklim, ka konkrētā sabiedrības daļa ir specializēta, nevar būt izšķiroša nozīme attiecībā uz juridiskajiem kritērijiem, lai izvērtētu apzīmējuma atšķirtspēju. Lai arī ir taisnība, ka specializētas konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir augstāks nekā vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis, no tā tomēr obligāti neizriet, ka vājāka apzīmējuma atšķirtspēja ir pietiekama gadījumā, kad konkrētā sabiedrības daļa ir specializēta.
49 Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, lai novērtētu, vai preču zīmei ir vai nav atšķirtspēja, ir jāņem vērā tās radītais kopējais iespaids (it īpaši skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Procter & Gamble/ITSB, 44. punkts; 2005. gada 30. jūnija spriedumu lietā C‑286/04 P Eurocermex/ITSB, Krājums, I‑5797. lpp., 22. punkts, un 2007. gada 25. oktobra spriedumu lietā C‑238/06 P Develey/ITSB, Krājums, I‑9375. lpp., 82. punkts).
50 Tomēr šis princips varētu tikt apšaubīts, ja vārdiska apzīmējuma atšķirtspējas slieksnis vispārīgi būtu atkarīgs no konkrētās sabiedrības daļas specializācijas līmeņa.
51 Katrā ziņā, kas attiecas uz jautājumu par to, vai pieteiktā preču zīme ir sasniegusi atšķirtspējas slieksni, ir jāuzsver, ka konstatējumi attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanību, izpratni vai attieksmi ietilpst faktu vērtējuma jomā (šajā ziņā skat. 2007. gada 4. oktobra spriedumu lietā C‑144/06 P Henkel/ITSB, Krājums, I‑8109. lpp., 51. punkts; 2010. gada 9. jūlija rīkojumu lietā C‑461/09 P The Wellcome Foundation/ITSB, 20. punkts, un 2012. gada 21. marta rīkojumu lietā C‑87/11 P Fidelio/ITSB, 66. punkts).
52 Saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Tiesas Statūtu 58. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību var iesniegt tikai par tiesību jautājumiem. Tikai Vispārējās tiesas kompetencē ir konstatēt un vērtēt atbilstošos faktus, kā arī novērtēt pierādījumus. Tātad faktu un pierādījumu vērtējums, izņemot to sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas kā tāds būtu pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas procesā (it īpaši skat. 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑16/06 P Les Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 68. punkts; 2010. gada 2. septembra spriedumu lietā C‑254/09 P Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, Krājums, I‑7989. lpp., 49. punkts, un 2011. gada 10. novembra spriedumu lietā C‑88/11 P LG Electronics/ITSB, 36. punkts).
53 Šādai faktu sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, ka nav no jauna jānovērtē fakti un pierādījumi (it īpaši skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Les Éditions Albert René/ITSB, 69. punkts; lietā Calvin Klein Trademark Trust/ITSB, 50. punkts, un lietā LG Electronics/ITSB, 37. punkts).
54 Tā kā prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu uzskatīt, ka Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi faktus attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumu, pirmā pamata trešā daļa ir jāatzīst par nepieņemamu un attiecīgi tā ir jānoraida.
Par otro pamatu – Vispārējās tiesas veikto faktu konstatējumu, nepastāvot nekādiem pierādījumiem
Lietas dalībnieku argumenti
55 Ar savu otro pamatu Smart Technologies pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 41. punktā esot apstiprinājusi noteiktus Apelāciju padomes izdarītus faktu konstatējumus, kas nebija pierādīti ar pierādījumiem, konkrētāk, apstākli, ko Vispārējā tiesa kvalificējusi kā vispārzināmu, ka patērētāji nepiešķir preču zīmes vērtību reklāmas vēstījumiem. Tomēr no iepriekš minētā sprieduma lietā Audi/ITSB 59. punkta izrietot, ka patērētāji var izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz lozungiem. Līdz ar to par vispārzināmu nevarot tikt uzskatīts apstāklis, ka patērētāji nevar uztvert reklāmas vēstījumus kā preču zīmes veidojošus.
56 ITSB uzskata, ka faktiski ir vispārzināms, ka patērētāji ir pieraduši pie īsiem, lakoniskiem un enerģiskiem reklāmas vēstījumiem un ka šādi vēstījumi tiek visupirms uztverti kā cildinošs reklāmas apgalvojums, kam tie parasti nepiešķir preču zīmes vērtību. Tomēr ITSB nenoliedz, ka šādi vēstījumi var tikt uztverti kā izcelsmi norādoši, ciktāl tie nav vienkārši reklāmas un cildinoši izteikumi, kam nav atšķirtspējas, vai gadījumā, kad tie ieguvuši atšķirtspēju izmantošanas rezultātā. Tā tas bija gadījumā, kas apskatīts iepriekš minētajā spriedumā lietā Audi/ITSB, kurš attiecās uz lozungu, kas apveltīts ar reputāciju, atšķirībā no lozunga, kas tiek apskatīts izskatāmajā lietā.
Tiesas vērtējums
57 Kas attiecas uz otro pamatu, ko Smart Technologies izvirzījusi, pamatojot savu apelāciju, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru Vispārējās tiesas konstatējums par to, vai fakti, ar ko ITSB Apelāciju padome pamatojusi savu lēmumu, ir labi zināmi vai nav, ir faktu vērtējums, kas, izņemot faktu sagrozīšanas gadījumu, nav pakļauts Tiesas pārbaudei apelācijā (skat. 2006. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑25/05 P Storck/ITSB, Krājums, I‑5719. lpp., 53. punkts; 2009. gada 3. jūnija rīkojumu lietā C‑394/08 P Zipcar/ITSB, 42. punkts, kā arī 2010. gada 15. janvāra rīkojumu lietā C‑579/08 P Messer Group/Air Products and Chemicals, 37. punkts).
58 Ciktāl Smart Technologies pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētā sprieduma 41. punktā ir noraidījusi tās argumentu, ka Apelāciju padome ir veikusi zināmus faktu konstatējumus, tos nepamatojot ar pierādījumiem, pietiek norādīt, ka, izvirzot šādu pamatu apelācijā, tā apšauba faktu konstatējumus, kas ietilpst vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē.
59 Tā kā nav norādīts nedz uz Vispārējās tiesas veiktu kādu faktu, nedz pierādījumu sagrozīšanu attiecībā uz šiem konstatējumiem, otrais pamats, ko Smart Technologies izvirzījusi savas apelācijas pamatojumam, ir jānoraida kā nepieņemams.
60 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka nevar piekrist nevienam no abiem Smart Technologies argumentiem, ko tā izvirzījusi savas apelācijas pamatojumam, un ka attiecīgi tā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
61 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB ir prasījis piespriest Smart Technologies atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums Smart Technologies nav labvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) apelācijas sūdzību noraidīt;
2) Smart Technologies ULC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]