Language of document : ECLI:EU:C:2013:312

ĢENERĀLADVOKĀTES
ELEANORAS ŠARPSTONES [ELEANOR SHARPSTON]
SECINĀJUMI,

sniegti 2013. gada 16. maijā (1)

Lieta C‑120/12 P

Lieta C‑121/12 P

Lieta C‑122/12 P

Bernhard Rintisch

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Apelācija – Kopienas preču zīme – Iebildumi – Pierādījumi par agrākas preču zīmes pastāvēšanu un spēkā esamību – Pēc ITSB noteiktā termiņa beigām iesniegti pierādījumi un tulkojumi – Apelāciju padomes rīcības brīvība





1.        Apelācijas sūdzības šajās trīs lietās tika iesniegtas par trīs Vispārējās tiesas spriedumiem, kas pasludināti vienā un tajā pašā dienā, formulēti līdzīgā veidā un balstīti uz vienādu Regulas Nr. 40/94 (2) 74. panta 2. punkta un Regulas Nr. 2868/95 (3) (“Īstenošanas regula”) 20. noteikuma 1. punkta un 50. noteikuma 1. punkta interpretāciju. Apelācijas sūdzības ir balstītas uz diviem vienādiem pamatiem.

2.        Katrā no šīm lietām viens un tas pats preču zīmju īpašnieks B. Rintisch iebilda pret trīs dažādu preču zīmju kā Kopienas preču zīmju reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka pastāvēja sajaukšanas ar noteiktām preču zīmēm, kas – kā viņš apgalvo – viņam piederēja, iespēju. Savu iebildumu pamatojumam viņš atsaucās cita starpā uz agrākām Vācijas preču zīmēm. Lai iebilstu pret reģistrāciju, viņam arī bija jāpierāda minēto agrāko preču zīmju pastāvēšana un spēkā esamība. Tomēr B. Rintisch Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (turpmāk tekstā – “ITSB” vai “Birojs”) Iebildumu nodaļai tās noteiktajā termiņā nav iesniedzis visus šim nolūkam vajadzīgos pierādījumus kopā ar attiecīgo dokumentu tulkojumiem procesa valodā, kas visās šajās lietās bija angļu valoda. Tādēļ Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja. Apelācijas procesā B. Rintisch iesniedza papildu dokumentus un dokumentāro pierādījumu tulkojumus. Katrā no šīm lietām ITSB Apelāciju padome atteicās ņemt tos vērā, pamatojot šo atteikumu ar to, ka tai neesot bijis rīcības brīvības to darīt. Vispārējā tiesa noraidīja prasības par Apelāciju padomes lēmumiem.

3.        Ar šīm apelācijas sūdzībām Tiesu lūdz pārbaudīt, vai Vispārējā tiesa, nospriežot, ka Apelāciju padomei nebija rīcības brīvības ņemt vērā pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtos pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību, kā arī dokumentāro pierādījumu tulkojumus, nav pieļāvusi kļūdu.

 ES preču zīmju tiesības

4.        Regulas Nr. 40/94 42. pantā ar nosaukumu “Iebildumi” ir noteikts:

“1.      Trīs mēnešos pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt, atbilstoši 8. pantam [(4)] var iesniegt:

[..]

3.      Iebildumi jāformulē rakstveidā, un tajos jānorāda pamatojums. [..] Biroja noteiktā termiņā persona, kas iebilst, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt savus faktus, pierādījumus un argumentus.”

5.        74. pantā ar nosaukumu “Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas” ir noteikts:

“1.      Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu [pamatu un prasību], ko puses iesniegušas, pārbaudi.

2.      Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”

6.        Īstenošanas regulā ir ietvertas normas, kas nepieciešamas Regulas īstenošanai (5). Tās normām “būtu jānodrošina preču zīmes procedūru vienlaidus un efektīva vadība Birojā” (6).

7.        Tās 18. noteikumā ir aprakstīts procesa sākums attiecībā uz pieņemamiem iebildumiem (7):

“1.      Kad iebildums ir atzīts par pieļaujamu [pieņemamu] saskaņā ar 17. noteikumu, Birojs nosūta paziņojumu visām pusēm par to, ka iebilduma procedūra uzskatāma par uzsāktu divus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas. [..]

[..]”

8.        Saskaņā ar 19. noteikumu:

“1.      Līdz Biroja noteiktam termiņam [..] Birojs dod iespēju iebilduma iesniedzējai pusei iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumu, vai papildināt faktus, pierādījumus vai argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.

2.      Šā noteikuma 1. punktā minētajā termiņā iebilduma iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, kā arī pierādījumus par to, ka tai ir tiesības [pilnvaras] iesniegt iebildumu. Jo īpaši iebilduma iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus:

a)      ja iebildums pamatots ar preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, lai pierādītu, ka tā ir iesniegta reģistrācijai vai reģistrēta, iesniedz šādus dokumentus;

      [..]

ii)      ja preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgā gadījumā pēdējās atjaunošanas [pagarināšanas] apliecības kopiju, kas norāda, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz 1) punktā noteikto termiņu un visus tā pagarinājumus, vai līdzvērtīgus dokumentus no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi;

[..]

3.      Informācija un pierādījumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ir valodā, kurā notiek procedūra, vai kopā ar tulkojumu. Tulkojumu iesniedz termiņā, kas noteikts oriģināldokumenta iesniegšanai.

4.      Birojs neņem vērā rakstiskus iesniegumus vai dokumentus, vai to daļas, kas Biroja noteiktajā termiņā nav iesniegti vai nav pārtulkoti procedūras valodā.”

9.        Tās 20. noteikumā ar nosaukumu “Iebildumu izskatīšana” ir paredzēts:

“1.      Ja līdz 19. noteikuma 1. punktā [(8)] minētā termiņa beigām iebilduma iesniedzēja puse nav pierādījusi tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu un nav pierādījusi, ka tai ir tiesības [pilnvaras] iesniegt iebildumu, iebildumu noraida kā nepamatotu.

2.      Ja iebildums nav noraidīts saskaņā ar 1. punktu, Birojs paziņo pieteicējam, ka saņemts iebildums, un aicina pieteicēju Biroja noteiktajā termiņā iesniegt apsvērumus.

3.      Ja pieteicējs neiesniedz apsvērumus, Birojs nolēmumā par iebildumu pamatojas uz pierādījumiem, kas ir tā rīcībā.

4.      Par pieteicēja iesniegtajiem apsvērumiem paziņo iebilduma iesniedzējai pusei, kuru Birojs, ja tas uzskata par nepieciešamu, aicina atbildēt Biroja noteiktā termiņā.

5.      Šā panta 18. noteikuma 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis pēc dienas, kad iebilduma procedūru uzskata par uzsāktu.

6.      Attiecīgos gadījumos Birojs var aicināt puses ierobežot apsvērumus, attiecinot tos uz noteiktiem jautājumiem – tādā gadījumā tas ļauj pusei izvirzīt pārējos jautājumus vēlākā procedūras posmā. Nekādā ziņā nevar prasīt, lai Birojs informētu puses par faktiem vai pierādījumiem, kurus varētu iesniegt, vai faktiem un pierādījumiem, kas nav iesniegti.

[..]”

10.      Tās 50. noteikuma ar nosaukumu “Apelāciju izskatīšana” 1. punkta pirmajā un trešajā daļā ir paredzēts:

“Ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procedūrām departamentā, kas pieņēmis lēmumu, pret kuru ceļ apelāciju, apelācijas procedūrām piemēro mutatis mutandis.

[..]

Ja apelācija ir vērsta pret Iebildumu nodaļas lēmumu, Padome, izskatot apelāciju, aprobežojas ar faktiem un pierādījumiem, kas sniegti līdz termiņiem, ko saskaņā ar Regulu un šajā pantā iekļautajiem noteikumiem noteikusi vai precizējusi Iebildumu nodaļa, ja vien Padome neuzskata, ka saskaņā ar Regulas 74. panta 2. punktu jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi.”

 Process ITSB

 Lieta C‑120/12 P

11.      Bariatrix Europe Inc. SAS (turpmāk tekstā – “Bariatrix”) 2006. gada 17. martā iesniedza reģistrācijas pieteikumu, lūdzot reģistrēt vārdisku preču zīmi “PROTI SNACK” kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz precēm, kas ietilpst 5., 29. un 32. klasē Nicas nolīguma izpratnē (9).

12.      2007. gada 9. martā B. Rintisch cēla iebildumus pret minētās preču zīmes reģistrāciju atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam pamatam (sajaukšanas iespēja, kas pastāv sabiedrības daļai teritorijā, kurā ir aizsargāta agrāka preču zīme). Starp agrākām preču zīmēm, uz kurām bija balstīti viņa iebildumi, bija Vācijas vārdiskas preču zīmes “PROTIPLUS” un “PROTI”, kā arī Vācijas grafiska preču zīme “PROTIPOWER”.

13.      Līdz ar paziņojumu par iebildumiem B. Rintisch iesniedza dokumentus, lai pierādītu katras no šīm agrākajām preču zīmēm pastāvēšanu un spēkā esamību. Konkrēti viņš iesniedza Iebildumu nodaļai: i) Deutsches Patent- und Markenamt (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs, turpmāk tekstā – “DPMA”) izsniegtās reģistrācijas apliecības (10) un ii) izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra. Tāpat tika iesniegti reģistrācijas apliecību oriģināleksemplāru tulkojumi angļu valodā, bet nav tikuši iesniegti izvilkumu no tiešsaistes reģistra tulkojumi.

14.      2007. gada 26. aprīlī Iebildumu nodaļa paziņoja B. Rintisch iebildumu procesa sacīkstes daļas sākuma datumu. Tā norādīja, ka ir jāiesniedz pagarināšanas [atjaunošanas] apliecība attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas ilgāk nekā 10 gadus, un ka agrāko preču zīmju pastāvēšana un spēkā esamība ir jāpierāda ar procesa valodā pārtulkotiem oficiālajiem dokumentiem. Ja šie pierādījumi netikšot iesniegti līdz 2007. gada 27. augustam, iebildumi tikšot noraidīti saskaņā ar Īstenošanas regulas 20. noteikuma 1. punktu, tos neizskatot pēc būtības.

15.      Gandrīz vienu mēnesi pēc minētā termiņa beigām – 2007. gada 25. septembrī – B. Rintisch attiecībā uz katru agrāko preču zīmi iesniedza ITSB: i) izvilkumu no DPMA tiešsaistes reģistra un ii) DPMA paziņojumu, kurā bija apstiprināts, ka preču zīmes ir tikušas pagarinātas [atjaunotas] pirms paziņojuma par iebildumiem iesniegšanas datuma. Tāpat viņš iesniedza minētā DPMA paziņojuma tulkojumu angļu valodā.

16.      2008. gada 31. martā Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, jo B. Rintisch noteiktajā termiņā nebija pierādījis agrāko preču zīmju, uz kurām bija balstīti iebildumi, pastāvēšanu un spēkā esamību. Pirmkārt, reģistrācijas apliecību oriģināleksemplāri, kas bija iesniegti kopā ar paziņojumu par iebildumiem, neesot bijuši pietiekami, lai pierādītu, ka 2007. gada 27. augustā, kas bija ITSB noteiktais termiņš, agrākās preču zīmes joprojām bija spēkā. Saskaņā ar Vācijas tiesībām Vācijas preču zīmju aizsardzība izbeidzās, paejot 10 gadiem pēc reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma. Otrkārt, saskaņā ar Īstenošanas regulas 19. noteikuma 4. punktu izvilkumi no DPMA tiešsaistes reģistra nevarot tikt ņemti vērā kā pierādījumi par agrāko preču zīmju pagarināšanas [atjaunošanas] datumiem, jo tie neesot tulkoti procesa valodā. Treškārt, Iebildumu nodaļa, pamatojoties uz Īstenošanas regulas 20. noteikuma 1. punktu, ir atteikusies ņemt vērā 2007. gada 25. septembrī iesniegtos dokumentus, jo tie esot tikuši iesniegti novēloti.

17.      2008. gada 8. maijā B. Rintisch iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu. Viņš lūdza Apelāciju padomi atteikt preču zīmes “PROTI SNACK” reģistrāciju, pamatojoties uz sajaukšanas iespējas esamību. Viņš norādīja, ka netulkotie izvilkumi no DPMA reģistra ir tādi, kas neprasa nekādus skaidrojumus, un ir pietiekami, lai vismaz pierādītu, ka agrākās preču zīmes “PROTIPLUS” un “PROTI POWER” ir pagarinātas [atjaunotas]. Viņš atkārtoti iesniedza dokumentus, kurus viņš bija iesniedzis Iebildumu nodaļai 2007. gada 25. septembrī, kopā ar to tulkojumiem un lūdza Apelāciju padomi ņemt tos vērā.

18.      2008. gada 15. decembrī Apelāciju padome noraidīja apelācijas sūdzību. Tā secināja, ka Iebildumu nodaļa atbilstoši Īstenošanas regulas 19. noteikuma 2., 3. un 4. punktam un 20. noteikuma 1. punktam bija pareizi nolēmusi, ka B. Rintisch nav sniedzis pienācīgus pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību. Apelāciju padome piekrita Iebildumu nodaļas argumentiem, ar kuriem pamatots lēmums neņemt vērā 2007. gada 9. martā iesniegtās reģistrācijas apliecības (nav pierādīts, ka preču zīmes aizsardzība ir tikusi atjaunota), izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra (nav iesniegti tulkojumi) un 2007. gada 25. septembrī iesniegtos dokumentus (novēlota iesniegšana). Turpinājumā tā konstatēja, ka ne Apelāciju padomei, ne Iebildumu nodaļai saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu nav rīcības brīvības ņemt vērā pēc ITSB noteiktā termiņa beigām iesniegtus dokumentus. Apelāciju padome piebilda, ka, pat ja tai būtu bijusi šāda rīcības brīvība, tā nebūtu to izmantojusi par labu B. Rintisch. Reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs neesot nedz rīkojies nepienācīgā veidā, nedz tam būtu bijusi kāda loma saistībā ar apstākli, ka B. Rintisch iesniedza pierādījumus pēc noteiktā termiņa beigām.

19.      2009. gada 13. februārī B. Rintisch iesniedza Vispārējā tiesā prasību par šo lēmumu.

 Lieta C‑121/12 P un lieta C‑122/12 P

20.      Valfleuri Pâtes Alimentaires SA (turpmāk tekstā – “Valfleuri”) 2006. gada 6. janvārī iesniedza reģistrācijas pieteikumus, lūdzot reģistrēt vārdiskas preču zīmes “PROTIVITAL” un “PROTIACTIVE” kā Kopienas preču zīmes attiecībā uz precēm, kas tostarp ietilpst 5., 29. un 30. klasē Nicas nolīguma izpratnē.

21.      2006. gada 24. oktobrī B. Rintisch cēla iebildumus pret abu minēto preču zīmju reģistrāciju atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam pamatam. Viņa iebildumi bija vērsti pret reģistrācijas pieteikumos norādītajām precēm. Savu iebildumu atbalstam B. Rintisch cita starpā atsaucās uz agrākām Vācijas preču zīmēm, tostarp vārdiskām preču zīmēm “PROTI” un “PROTIPLUS”, kā arī grafisku preču zīmi “PROTI POWER”.

22.      2007. gada 16. janvārī, lai pierādītu šo agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību, B. Rintisch saistībā ar abiem iebildumu procesiem iesniedza: i) DPMA izsniegtās reģistrācijas apliecības un ii) izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra. Viņš iesniedza tulkojumus angļu valodā tikai attiecībā uz katras preču zīmes reģistrācijas apliecību.

23.      2007. gada 23. janvārī Iebildumu nodaļa paziņoja B. Rintisch iebildumu procesa, kas attiecās uz preču zīmes “PROVITAL” reģistrāciju, sacīkstes daļas sākuma datumu. 2007. gada 13. martā analogu paziņojumu tā izdarīja procesā attiecībā uz preču zīmi “PROTIACTIVE”. Iebildumu nodaļa skaidri norādīja, ka B. Rintisch ir jāpierāda agrāko preču zīmju pastāvēšana un spēkā esamība, iesniedzot oficiālos dokumentus, kas pārtulkoti procesa valodā. Tā ieteica viņam iesniegt pagarināšanas [atjaunošanas] apliecības attiecībā uz preču zīmēm, kas tika reģistrētas ilgāk nekā pirms 10 gadiem. Termiņš pierādījumu iesniegšanai bija 2007. gada 4. jūnijs procesā par preču zīmi “PROVITAL” un 2007. gada 26. maijs – procesā par preču zīmi “PROTIACTIVE”. Iebildumu nodaļa brīdināja B. Rintisch, ka gadījumā, ja attiecīgie pierādījumi tai netiks iesniegti, tā noraidīs iebildumus, neizskatot tos pēc būtības.

24.      2007. gada 19. septembrī procesā attiecībā uz preču zīmi “PROVITAL” un 2007. gada 24. septembrī procesā par preču zīmi “PROTIACTIVE” Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus, jo B. Rintisch noteiktajos termiņos nebija iesniedzis pierādījumus par agrāko preču zīmju tiesību pastāvēšanu un spēkā esamību. Reģistrācijas apliecības rādīja agrāko preču zīmju sākotnējo reģistrāciju, bet no tām nebija redzams, ka tās bija joprojām spēkā datumā, kurā beidzās Iebildumu nodaļas noteiktais termiņš. Aplūkoti atsevišķi, minētie dokumenti liecināja, ka preču zīmes vairs nav spēkā. Turpinājumā Iebildumu nodaļa konstatēja, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 19. noteikuma 4. punktu tā nevar ņemt vērā izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra kā pierādījumus par agrāko preču zīmju pagarināšanas [atjaunošanas] datumiem, jo nav iesniegti tulkojumi angļu valodā.

25.      2007. gada 23. oktobrī B. Rintisch iesniedza apelācijas sūdzības par abiem lēmumiem un lūdza Apelāciju padomi atteikt pieteikto preču zīmju reģistrāciju, pamatojoties uz sajaukšanas iespējas esamību. Līdz ar šīm apelācijas sūdzībām viņš iesniedza izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra un DPMA paziņojumu kopā ar tulkojumu angļu valodā, norādot, ka agrākas preču zīmes ir tikušas pagarinātas [atjaunotas] pirms paziņojuma par iebildumiem iesniegšanas datuma.

26.      Attiecīgi 2009. gada 21. janvārī un 3. februārī Apelāciju padome noraidīja apelācijas sūdzības abos procesos. Tā norādīja, ka Iebildumu nodaļa bija pareizi noraidījusi iebildumus, jo B. Rintisch noteiktajā termiņā nav sniedzis pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību. 2007. gada 16. janvārī iesniegtās apliecības vien neesot bijušas pietiekamas, lai pierādītu, ka agrākās preču zīmes bija spēkā paziņojuma par iebildumiem iesniegšanas datumā. Turklāt Iebildumu nodaļa esot pareizi nolēmusi neņemt vērā izvilkumus no DPMA tiešsaistes reģistra, jo tie nebija pārtulkoti angļu valodā. Visbeidzot, ne Iebildumu nodaļai, ne pašai Apelāciju padomei neesot rīcības brīvības ņemt vērā pēc ITSB noteiktā termiņa beigām iesniegtus dokumentus. Īstenošanas regulas 20. noteikuma 1. punktā esot skaidri paredzēts, ka šādos apstākļos pārsūdzība ir jānoraida. Pat ja tai būtu bijusi šāda rīcības brīvība, Apelāciju padome nebūtu to izmantojusi par labu B. Rintisch, jo pretējā puse procesā neesot nedz rīkojusies nepienācīgā veidā, nedz tai būtu bijusi kāda loma saistībā ar pierādījumu novēlotu iesniegšanu.

 Kopsavilkums par Vispārējās tiesas spriedumiem

 Lieta T‑62/09 (11) (apelācijas sūdzības priekšmets lietā C‑120/12 P)

27.      Prasība par Apelāciju padomes 2009. gada 15. decembra lēmumu bija balstīta uz trim pamatiem, proti, ka: i) Iebildumu nodaļa esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ii) Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu un ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras un iii) Apelāciju padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

28.      2011. gada 16. decembrī Vispārējā tiesa prasību noraidīja.

29.      Sava sprieduma 24. punktā Vispārējā tiesa noraidīja pirmo prasības pamatu kā nepieņemamu, jo tas nebija vērsts pret Apelāciju padomes lēmumu.

30.      Otro prasības pamatu Vispārējā tiesa noraidīja kā nepamatotu. Sprieduma 27. un 28. punktā tā pirmām kārtām sniedza kopsavilkumu par Īstenošanas regulas 19. noteikuma 1.–3. punkta saturu un par datumiem, kuros B. Rintisch bija iesniedzis pierādījumus.

31.      Tālāk, 29.–32. punktā Vispārējā tiesa galvenokārt aplūkoja Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta noteikumus un judikatūru, saskaņā ar kuru: 1) procesa dalībnieki parasti var iesniegt faktus un pierādījumus arī pēc tam, kad beigušies saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 šādai iesniegšanai noteiktie termiņi, ii) procesa dalībniekam nav beznosacījumu tiesību uz to, lai ITSB ņemtu vērā novēloti iesniegtos faktus un pierādījumus, un iii) procesa ITSB dalībnieku iespēja iesniegt faktus un pierādījumus pēc šim nolūkam paredzēto termiņu beigām ir atkarīga no nosacījuma, ka nepastāv tiesību norma, kurā būtu paredzēts citādi.

32.      Tālāk, atgādinājusi Īstenošanas regulas 20. noteikuma 1. punkta un 50. noteikuma 1. punkta pirmās un trešās daļas formulējumu, Vispārējā tiesa izskatīja jautājumu par to, vai pēdējā minētā tiesību norma ir uzskatāma par “normu, kurā paredzēts citādi”, un liedz piemērot 20. noteikuma 1. punktu procesā Apelāciju padomē:

“38      Vispirms ir jānorāda, ka, tā kā paziņojums par iebildumiem tika iesniegts 2007. gada 9. martā, [Īstenošanas regulas] redakcija, kas piemērojama šajā lietā, ir tā, kas bija spēkā pēc grozījuma, kurš izdarīts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1041/2005. [..] It īpaši saskaņā ar minētās regulas preambulas 7. apsvērumu viens no šī grozījuma mērķiem bija pilnībā pārformulēt iebildumu procesa noteikumus, lai tostarp skaidri norādītu procesuālo nepilnību izraisītās tiesiskās sekas.

39      Ja tiktu pieļauta prasītāja piedāvātā interpretācija, papildus riskam, ka attiecīgajām tiesību normām tiktu piemērota apļveida argumentācija, tiktu arī būtiski sašaurināts grozītā [Īstenošanas regulas] 20. noteikuma 1. punkta tvērums.

40      Ja pierādījumus par agrākas preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu – kurus saskaņā ar jauno [Īstenošanas regulas] 20. noteikuma 1. punkta redakciju, kas piemērojama šajā lietā, gadījumā, ja tie iesniegti novēloti, Iebildumu nodaļa nevar ņemt vērā – Apelāciju padome tomēr varētu ņemt vērā atbilstoši tās rīcības brīvībai saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, tiesiskajām sekām, kas tieši paredzētas Regulā Nr. 1041/2005 šā veida nepilnību gadījumā, proti, iebildumu noraidīšanai, zināmos gadījumos varētu nebūt lietderīgas iedarbības.

41      Līdz ar to ir jāsecina, ka Apelāciju padome, konstatējot, ka konkrētās lietas apstākļos ir pastāvējusi tiesību norma, kas liedza ņemt vērā pierādījumus, kurus prasītāja iesniegusi ITSB novēloti, un ka tātad Apelāciju padomei nav bijis nekādas rīcības brīvības saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, nav pieļāvusi kļūdu.”

33.      Pēc tam Vispārējā tiesa izskatīja B. Rintisch argumentu par Apelāciju padomes paziņojumu, ka katrā gadījumā tā būtu izmantojusi savu rīcības brīvību viņam nelabvēlīgā veidā:

“43      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai gan Apelāciju padome ir secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļos katrā gadījumā nebūtu iespējams izmantot Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā paredzēto rīcības brīvību prasītājam labvēlīgā veidā, tomēr, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 39. punkta, šis secinājums ir bijis izdarīts tikai pakārtoti, ņemot vērā, ka par spriedumu lietā “CORPO livre” [(12)] [..], uz kuru balstīta Apelāciju padomes argumentācija, Tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība.

44      Ir jānorāda, ka savā rīkojumā lietā K & L Ruppert Stiftung/ITSB [(13)] [..] Tiesa nav apšaubījusi Vispārējās tiesas pieeju spriedumā lietā “CORPO livre” [..]. Turklāt, tā kā saskaņā ar šā sprieduma 41. punktā izdarīto secinājumu Apelāciju padomei nav bijis rīcības brīvības, kas paredzēta ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, nav jāpārbauda prasītāja argumenti, kas vērsti uz to, lai panāktu konstatējumu par apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā pieļauto kļūdu, ņemot vērā spriedumā lietā ITSB/Kaul [(14)] [..] paredzētos nosacījumus.

[..]

46      Līdz ar to Apelāciju padome, apstrīdētajā lēmumā neņemot vērā dokumentus, kurus prasītājs bija iesniedzis Iebildumu nodaļai novēloti un kuri bija paredzēti tālab, lai pierādītu agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību, nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu.”

34.      Prasību daļā, kas attiecas uz apgalvojumu par to, ka Apelāciju padome esot ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras, Vispārējā tiesa sava sprieduma 47. punktā atzina par nepieņemamu, jo prasības pieteikums neatbilda minimālajiem prasības pieņemamības nosacījumiem, it īpaši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantā un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kuri piemērojami intelektuālā īpašuma lietās saskaņā ar Reglamenta 130. panta 1. punktu un 132. panta 1. punktu, paredzētajam nosacījumam par argumentiem prasības pamatošanai.

35.      Sprieduma 62. punktā Vispārējā tiesa tāpat noraidīja trešo prasības pamatu kā nepamatotu, jo, secinājusi, ka iebildumu iesniedzējs nav sniedzis pienācīgus pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību, tā nevarēja pārbaudīt iebildumu pamatotību vai konkrēti izskatīt jautājumu par attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību.

 Lieta T‑109/09 (15) un lieta T‑152/09 (16) (apelācijas sūdzību priekšmets attiecīgi lietā C‑121/12 P un lietā C‑122/12 P)

36.      B. Rintisch prasības par Apelāciju padomes 2009. gada 21. janvāra un 3. februāra lēmumiem bija balstītas uz tādiem pašiem trīs tiesību pamatiem kā lietā T‑62/09.

37.      2011. gada 16. decembrī Vispārējā tiesa prasības noraidīja.

38.      Gan lietā T‑109/09, gan lietā T‑152/09 Vispārējā tiesa noraidīja trīs prasības pamatus, pamatojoties uz argumentāciju, kas būtībā ir vienāda ar argumentāciju, kuras dēļ tika noraidīti identiskie prasības pamati lietā T‑62/09 (kas tagad tiek izskatīta apelācijas tiesvedībā lietā C‑120/12 P).

 Apelācijas sūdzību un tajos izvirzīto prasījumu kopsavilkums

39.      Katrā no savām trīs apelācijas sūdzībām B. Rintisch lūdz Tiesu atcelt Vispārējās tiesas spriedumu un piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

40.      Apelācijas sūdzības ir balstītas uz diviem pamatiem: i) Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta pārkāpumu, jo Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Apelāciju padomei, lemjot, ka iebildumu iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par agrākām preču zīmēm, nav rīcības brīvības, un ii) pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

 Kopsavilkums par lietas dalībnieku argumentiem trīs apelācijas lietās

 Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta pārkāpums

41.      B. Rintisch apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas 50. noteikuma 1. punkta interpretācijā. Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka Apelāciju padomei nav rīcības brīvības nolemt, ka pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtie dokumenti var tikt ņemti vērā tās lēmuma pieņemšanas mērķiem. Tāpat Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nekonstatējot, ka Apelāciju padome ir nepareizi izmantojusi ar 74. panta 2. punktu piešķirto rīcības brīvību.

 Par to, vai Apelāciju padomei ir rīcības brīvība

42.      B. Rintisch atsaucas uz spriedumu lietā Henkel/ITSB – LHS (UK) (“KLEENCARE”), kurā Vispārējā tiesa nospriedusi, ka “no funkcionālās turpinātības principa izriet, ka, piemērojot [..] 74. panta 1. punkta beigu daļu, Apelāciju padomei ir jāpamato savs lēmums ar visiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko attiecīgais lietas dalībnieks izvirzīja vai nu nodaļā, kura izskatīja lietu pirmajā instancē, vai arī, ievērojot tikai 74. panta 2. punktu, apelācijas procesā” (17). Tātad Apelāciju padomei esot bijis jāņem vērā dokumenti, kas tikuši iesniegti Iebildumu nodaļai pēc termiņa beigām, tādi kā dokumentu, kas liecina par preču zīmju reģistrācijas pagarināšanu [atjaunošanu], tulkojumi.

43.      Lai gan B. Rintisch piekrīt, ka spriedumā lietā ITSB/Kaul (18) Tiesa ir nospriedusi, ka 74. panta 2. punktā paredzētā rīcības brīvība ir atkarīga no nosacījuma par to, ka nav tiesību normas, kurā būtu paredzēts citādi, viņš apgalvo, ka pašā minētajā normā šāds nosacījums nav ietverts. Tāpat neesot nekādas citas tiesību normas, kas izslēgtu iespēju Apelāciju padomei īstenot minēto rīcības brīvību. Līdz ar to, šķiet, B. Rintisch apstrīd spriedumā lietā ITSB/Kaul noteiktā principa spēkā esamību.

44.      B. Rintisch apgalvo, ka, lai gan ir taisnība, ka 20. noteikuma 1. punkts ir piemērojams iebildumu procesiem, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka 50. noteikuma 1. punktam ir dodama priekšroka pār 20. noteikuma 1. punktu, jo ar to Apelāciju padomei tiek piešķirta rīcības brīvība. Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka 50. noteikuma 1. punkta trešajā daļā, kas ir īpašā tiesību norma attiecībā uz apelācijas sūdzību izskatīšanu, ir tieši paredzēta 74. panta 2. punkta piemērošana. Šajā ziņā Vispārējā tiesa neesot nošķīrusi pilnībā jaunus faktus un “papildu vai papildinošu” faktu un pierādījumu vēlāku iesniegšanu. Tāpat Vispārējai tiesai esot bijis jānospriež, ka saskaņā ar 74. panta 2. punktu Apelāciju padomei bija jāņem vērā pēc termiņa beigām iesniegtais tulkojums.

45.      ITSB norāda, ka jautājums, kas rodas saistībā ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, var tikt atrisināts, pamatojoties uz diviem apsvērumiem. Pirmkārt, 20. noteikuma 1. punkts esot jālasa, ievērojot tā vēsturisko kontekstu. Šīs tiesību normas agrākā redakcijā neesot bijis noteikts, kādas sekas rodas, ja nav ievēroti termiņi atbilstoši 19. noteikuma 1. punktam. Pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1041/2005, 20. noteikuma 1. punktā tagad esot tieši paredzēts, ka iebildumi ir jānoraida kā nepamatoti, ja pirms 19. noteikuma 1. punktā minētā termiņa beigām iebildumu iesniedzējs nav pierādījis savas agrākās zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Otrkārt, 19. noteikuma 3. punktā esot skaidri noteikts, ka pierādījumi, ko izmanto kā pamatojumu iebildumu procesā, ir jāiesniedz procesa valodā vai tiem jāpievieno tulkojums šajā valodā. Šis princips izrietot no nepieciešamības ievērot normu par audi alteram partem un nodrošināt pušu procesuālo tiesību vienlīdzību inter partes procesos. Tātad pierādījumi, kas izriet no reģistrācijas apliecībām, varot tikt ņemti vērā tikai tad, ja tie atbilst 19. noteikuma 3. punktā paredzētajām prasībām. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pareizi nospriedusi, ka Īstenošanas regulas 20. noteikuma 1. punkts nepieļauj nekādu rīcības brīvību, pieņemot lēmumu ņemt vai neņemt vērā pēc termiņa beigām iesniegtus pierādījumus vai tulkojumus.

46.      Turpinājumā ITSB aplūko iespējamo paralēlismu starp 20. noteikumu un 22. noteikuma 2. punktu. Saistībā ar pēdējo minēto tiesību normu un sekām, kas saskaņā ar to izriet no pierādījumu iesniegšanas pēc ITSB noteiktā termiņa beigām, Vispārējā tiesa agrāk nošķīra sākotnējos pierādījumus no papildu pierādījumiem. ITSB ieskatā šī judikatūra attiecas uz pierādījumu iesniegšanu vēlākā iebildumu procesa posmā. Attiecībā uz faktiskas izmantošanas pierādīšanu ITSB piekrīt, ka varētu būt dažādas interpretācijas par iesniegto pierādījumu kvalitāti un līdz ar to arī vajadzība pēc elastīguma. Tomēr agrāku tiesību pastāvēšanas un spēkā esamības pierādīšanas kontekstā nekad nebūšot nekādu šaubu par iesniegto pierādījumu pietiekamību. Līdz ar to atšķirībai šajā kontekstā neesot nozīmes.

47.      Atšķirībā no Bariatrix lietā C‑120/12 P Valfleuri ir iestājusies lietā C‑121/12 P un lietā C‑122/12 P. Tās ieskatā apstākļos, kas ir šo apelācijas sūdzību pamatā, ITSB neesot rīcības brīvības. Tās arguments ir balstīts uz Īstenošanas regulas 19. un 20. noteikuma redakciju un apstākli, ka abas tiesību normas liedz ITSB piešķirt iebildumu iesniedzējam papildu laiku, lai pierādītu agrākas preču zīmes pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Tālāk tā apstrīd B. Rintisch atsaukšanos uz judikatūru, kas neattiecas uz Īstenošanas regulas, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 1041/2005, 19. un 20. noteikuma piemērošanu. Valfleuri norāda, ka aplūkojamajās lietās vajadzīgie dokumentārie pierādījumi bija B. Rintisch rīcībā pirms ITSB noteiktā termiņa beigām, taču viņš nav norādījis nevienu iemeslu, kādēļ viņš nav iesniedzis dokumentus pirms 2007. gada oktobra.

 Apelāciju padomes rīcības brīvības izmantošana

48.      B. Rintisch apgalvo, ka Vispārējai tiesai esot bijis jākonstatē, ka Apelāciju padome, secinot, ka gadījumā, ja tai būtu rīcības brīvība saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, tā būtu izmantojusi šo rīcības brīvību viņam nelabvēlīgā veidā, ir pieļāvusi kļūdu. Šajā ziņā Vispārējai tiesai esot bijis jāizskata viņa argumenti par to, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi jautājumu par to, vai bija pamats ņemt vērā pēc termiņa beigām iesniegtos dokumentus, jo, pirmkārt, dokumentiem prima facie varētu būt nozīme saistībā ar iebildumu procesa iznākumu un, otrkārt, procesa posms, kurā notikusi novēlotā iesniegšana, un ar to saistītie apstākļi neliedza tos ņemt vērā.

49.      ITSB norāda, ka šim pamatam ir nozīme tikai gadījumā, ja Tiesa secina, ka Apelāciju padomei ir rīcības brīvība. Katrā ziņā Apelāciju padome esot sniegusi skaidrojumus par to, kā tā būtu izmantojusi šo rīcības brīvību konkrētās lietas apstākļos.

 Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana

50.      Šķiet, ka B. Rintisch kā uz otro apelācijas sūdzības pamatu norāda uz Vispārējās tiesas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr viņš nav izvirzījis nevienu konkrētu argumentu šā pamata atbalstam.

51.      ITSB ir šaubas par to, vai šis pamats ir joprojām izskatāms apelācijas tiesvedībā. Katrā ziņā argumentu neesamības dēļ tas esot jānoraida kā nepieņemams.

 Vērtējums

 Apelāciju padomes rīcības brīvība un tās izmantošana

52.      Pirmais apelācijas sūdzības pamats var tikt iedalīts divās daļās. Pirmā daļa ir par to, vai Apelāciju padomei ir rīcības brīvība ņemt vērā pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtos pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību un šo pierādījumu tulkojumus. Otrā pamata daļa attiecas uz šīs rīcības brīvības, ja tā pastāv, izmantošanu.

 Par to, vai Apelāciju padomei ir rīcības brīvība

53.      Manos secinājumos lietā C‑621/11 P New Yorker SHK Jeans/ITSB, kas arī sniegti šodien, es paskaidroju, ka, analizējot ITSB rīcības brīvības ņemt vērā pierādījumus jebkāda veida procesos tvērumu, kā atskaites punkts ir jāpieņem, ka ITSB, tostarp tā Iebildumu nodaļai un Apelāciju padomei, parasti ir rīcības brīvība ņemt vērā ārpus noteiktā termiņa iesniegtus pierādījumus.

54.      Apelācijas sūdzība lietā New Yorker SHK Jeans/ITSB attiecās uz jautājumu, vai Iebildumu nodaļai ir rīcības brīvība, pieņemot lēmumu ņemt vai neņemt vērā otro pierādījumu virkni, kas iesniegti pēc ITSB noteiktā termiņa beigām, lai iebildumu procesā pierādītu faktisku izmantošanu.

55.      Šajā lietā apelācijas sūdzība attiecas uz i) pierādījumiem par agrāku preču zīmju, uz kurām atsaucas iebildumu iesniedzējs, pastāvēšanu un spēkā esamību un ii) šo pierādījumu tulkojumiem. Šie ir pierādījumi, kas jāiesniedz, lai pārvarētu sākotnējo slieksni iebildumu procesā. Ja nepastāv agrāka preču zīme, kas ir joprojām spēkā, nevar runāt par iebildumiem pret jaunās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

56.      Pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā paredzēto vispārīgo normu, man – kā tas bija arī Vispārējai tiesai (19) – šķiet esam acīmredzams, ka atskaites punkts arī šeit ir tas, ka Apelāciju padomei ir rīcības brīvība.

57.      Vai Regulā Nr. 40/94 vai Īstenošanas regulā ir ietverts izņēmums, kas būtu piemērojams trīs aplūkojamo apelācijas sūdzību kontekstā?

58.      Šo jautājumu es vispirms iztirzāšu saistībā ar pierādījumu iesniegšanu, bet jautājumu par tulkojumiem es izskatīšu atsevišķi.

59.      Izņemot 74. panta 2. punktu, Regulā Nr. 40/94 nav tieši izteiktās tiesību normas par Apelāciju padomes rīcības brīvību lemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtie pierādījumi par preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību (20).

60.      Tomēr no Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punkta skaidri izriet, ka tikai (agrāku) preču zīmju īpašnieki vai iesniegt paziņojumu par iebildumiem pret preču zīmes reģistrāciju. Tādējādi iebildumu iesniedzējam ir jāsniedz informācija par preču zīmi, uz kuru tas atsaucas, un tā tiesībām uz šo preču zīmi. Materiālie pierādījumi par šiem faktiem, proti, par preču zīmes pastāvēšanu un spēkā esamību, var tikt iesniegti Iebildumu nodaļai vēlāk (21).

61.      Lai gan materiālie pierādījumi nav obligāti jāiesniedz kopā ar paziņojumu par iebildumiem, informācija attiecībā uz preču zīmes pastāvēšanu un spēkā esamību ir saistīta ar iebildumu pieņemamību. Līdz ar to Iebildumu nodaļai ir jāaplūko šī informācija, pirms tā sāk izskatīt iebildumus pēc būtības. Ņemot vērā procesuālās ekonomijas, labas pārvaldības un tiesiskās noteiktības prasības, es secinu, ka šajā kontekstā Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz Apelāciju padomei iespēju izskatīt pierādījumus, kas nav tikuši iesniegti jebkādā agrākā iebildumu procesa, to aplūkojot kopumā, stadijā, bet ir iesniegti Apelāciju padomei, lai pamatotu apstākli, kas attiecas uz iebildumu pieņemamību, piemēram, (konkrēti) pierādījumus par (agrāku) preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību.

62.      Īstenošanas regulas 50. noteikuma 1. punkta trešā daļa apstiprina šo nostāju.

63.      50. noteikuma 1. punkta trešās daļas pirmajā daļā ir ietverta vispārīgā norma, kas piemērojama apelācijas sūdzībām par Iebildumu nodaļas lēmumiem. Es saprotu šo normu, it īpaši vārdu “aprobežojas”, tādējādi, ka Apelāciju padome var izskatīt vienīgi faktus un pierādījumus, kuri iesniegti termiņā, “ko saskaņā ar Regulu un šajā pantā iekļautajiem noteikumiem noteikusi vai precizējusi Iebildumu nodaļa”. Lai gan šajā tekstā netiek nošķirti pierādījumi par agrāku preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību un pārējie pierādījumi, šo divu veidu pierādījumu iesniegšanu Regulā Nr. 40/94 un Īstenošanas regulā reglamentē atšķirīgas normas. Īstenošanas regulas 19. un 20. noteikums reglamentē pierādījumu par agrāku preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību un visu iesniegto dokumentu tulkojumu iesniegšanu.

64.      Pretēji B. Rintisch izvirzītajam argumentam 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas pirmajai daļai tātad nav “dodama priekšroka pār” 20. noteikuma 1. punktu. Tā drīzāk ietver “atsauci” uz minēto tiesību normu un izslēdz – attiecībā uz faktiem un pierādījumiem, kas nav “papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi”, – Apelāciju padomei iespēju izskatīt ārpus termiņa, ko saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 un Īstenošanas regulu noteikusi vai precizējusi Iebildumu nodaļa, iesniegtus faktus un pierādījumus. Apelāciju padomei – tāpat kā Iebildumu nodaļai (22) – nav rīcības brīvības lemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā šādi pierādījumi.

65.      Otrajā daļā ir ietverta atruna attiecībā uz teikuma pirmajā daļā paredzēto normu: šī norma ir piemērojama, “ja vien Padome neuzskata, ka saskaņā ar Regulas 74. panta 2. punktu”, kurā ir izklāstīta vispārīgā norma par rīcības brīvību, “jāņem vērā papildu vai papildinoši fakti un pierādījumi”.

66.      Tas, vai Apelāciju padomei ir minētā rīcības brīvība, tātad ir atkarīgs no tā, vai pierādījumi par agrāku preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību var tikt raksturoti kā “papildu vai papildinoši” (23). Lai gan šo apelācijas sūdzību analīzes mērķiem es neuzskatu par nepieciešamu sniegt visaptverošu šo vārdu definīciju, ir skaidrs, ka, lai varētu šādā veidā raksturot kādu pierādījumu, kādā agrākā procesa stadijā ir jābūt iesniegtam citam pierādījumam.

67.      Apstākļos, kad Īstenošanas regulā ir noteiktas i) obligātas formālas prasības, kas jāievēro, lai pierādījumi kādiem faktiem tiktu atzīti par pieņemamiem, un ii) termiņš šo pierādījumu iesniegšanai, es neuzskatu, ka iebildumu iesniedzējs drīkst noteiktajā termiņā iesniegt nepietiekamus pierādījumus un tikai vēlāk – iespējams, vienīgi apelācijas procesa posmā – iesniegt patiešām nepieciešamos pierādījumus, tos dēvējot par “papildu vai papildinošiem” pierādījumiem.

68.      Neatkarīgi no tā, kāds ir iebildumu pamats, iebildumu iesniedzējam vienmēr ir jāiesniedz pierādījumi par agrāku preču zīmju, uz kurām tas atsaucas, pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu. Īstenošanas regulas 19. noteikuma 2. punktā ir paredzēts: “iebilduma iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus”. Tālāk, tā 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā ir definēti dokumentārie pierādījumi, kas ir vajadzīgi tad, ja iebildumi ir balstīti uz preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, proti, attiecīgā reģistrācijas apliecība un, ja nepieciešams, visjaunākā pagarināšanas [atjaunošanas] apliecība.

69.      Kopš ar Regulu Nr. 1041/2005 izdarītā grozījuma 20. noteikuma 1. punkta teksts ir nepārprotams attiecībā uz sekām, kas iestājas tad, ja iebildumu iesniedzējs neiesniedz atbilstošu reģistrācijas (un, ja nepieciešams, pagarināšanas [atjaunošanas]) apliecību pirms Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām: “iebildumu noraida kā nepamatotu”.

70.      Lai gan ir taisnība, ka šī frāze ir līdzīga frāzei “Birojs iebildumu noraida” Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punktā, es tomēr uzskatu, ka šīs frāzes ir jāinterpretē atšķirīgi.

71.      Manos secinājumos lietā C‑621/11 P New Yorker SHK Jeans/ITSB es secināju, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 22. noteikuma 2. punkta otro teikumu Iebildumu nodaļai ir jānoraida iebildumi, ja līdz ITSB noteiktā termiņa beigām nav tikuši iesniegti nekādi pierādījumi par preču zīmes faktisku izmantošanu (24). Tāpat es konstatēju, ka izņēmums no Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā ietvertās vispārīgās normas vairs nav piemērojams, ja iebildumu iesniedzējs, kuram ir pieprasīts pierādīt tā preču zīmes faktisku izmantošanu, ir labā ticībā sniedzis sākotnējos uzticamos pierādījumus par šo izmantošanu (25). Lai gan 22. noteikuma 3. punktā ir sniegts apraksts par to, kas jāpierāda, un 22. noteikuma 4. punktā ir uzskaitīti līdzekļi, ar kuriem tas var tikt darīts, nepastāv izsmeļošs tādu nepieciešamo dokumentāro pierādījumu saraksts, ka jāiesniedz, lai izpildītu pienākumu pierādīt faktisku izmantošanu. Atkarībā no apstākļiem, piemēram, no preču zīmes veida un tirgus, kurā tā tiek izmantota, veida, pierādījumu kvalitatīvie un kvantitatīvie raksturlielumi var būt dažādi, un reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var likumīgi apšaubīt sākotnēji iesniegto pierādījumu pietiekamību inter partes procesā.

72.      Es neinterpretēju 20. noteikuma 1. punktā tādā pašā veidā. 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā likumdevējs būtībā ir noteicis pierādīšanas slieksni: attiecībā uz preču zīmēm, kas nav Kopienas preču zīmes, iebildumu iesniedzējam ir jāiesniedz attiecīgās reģistrācijas apliecības kopija un, ja nepieciešams, visjaunākās pagarināšanas [atjaunošanas] apliecības kopija, kas liecina, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz Iebildumu nodaļas noteikto termiņu un jebkādu tā pagarinājumu, vai līdzvērtīgi dokumenti no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi.

73.      Iebildumu iesniedzējs vai nu iesniedz attiecīgo reģistrācijas (un, ja nepieciešams, pagarināšanas [atjaunošanas]) apliecību, vai arī tas to nedara. Es tātad piekrītu ITSB viedoklim, ka [šajā gadījumā] nav vietas, lai apstrīdētu pierādījumu pietiekamību vai diskutētu par to, vai tie ir papildu vai papildinoši attiecībā uz agrāk iesniegtajiem pierādījumiem. Obligāti nepieciešamie dokumentārie pierādījumi nevar būt papildu vai papildinoši attiecībā uz citiem dokumentārajiem pierādījumiem (tomēr pēdējie minētie var būt papildu vai papildinoši attiecībā uz pirmajiem minētajiem pierādījumiem).

74.      Atšķirībā no B. Rintisch es nesaskatu nekādu pamatu nošķirt Iebildumu nodaļai pēc termiņa beigām iesniegtus dokumentus no Apelāciju padomei pēc minētā datuma iesniegtiem dokumentiem. Atbilstoši manai Īstenošanas regulas 19. noteikuma 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 20. noteikuma 1. punkta interpretācijai Iebildumu nodaļai nav rīcības brīvības ņemt vērā pēc noteiktā termiņa beigām iesniegtas reģistrācijas apliecības vai pagarināšanas [atjaunošanas] apliecības. Atbilstoši funkcionālās turpinātības principam un ar nosacījumu, ka nepastāv tiesību norma, kurā ir paredzēts citādi, nav pamata ļaut Apelāciju padomei ņemt vērā novēloti iesniegtos obligāti nepieciešamos pierādījumus, kurus Iebildumu nodaļa ņemt vērā nedrīkst. Turpinātība nozīmē konsekvenci vienu un to pašu normu piemērošanā (26).

75.      Manuprāt, tāds pats secinājums ir izdarāms attiecībā uz attiecīgo reģistrācijas (un, ja nepieciešams, pagarināšanas [atjaunošanas]) apliecību tulkojumu novēlotu iesniegšanu.

76.      Īstenošanas regulas 19. noteikuma 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka 19. noteikuma 2. punktā minētie dokumenti ir jāiesniedz vai nu procesa valodā, vai arī kopā ar tulkojumu. Šajā pašā tiesību normā ir noteikts, ka tulkojumus “iesniedz termiņā, kas noteikts oriģināldokumenta iesniegšanai”. Saskaņā ar 19. noteikuma 4. punktu ITSB “neņem vērā” dokumentus, kas noteiktajā termiņā nav iesniegti vai pārtulkoti. Ņemot vērā šo nepārprotamo formulējumu, manuprāt, Iebildumu nodaļai nevar būt rīcības brīvības lemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā novēloti iesniegtie 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minēto dokumentu tulkojumi. Tāpat tā nevar būt arī Apelāciju padomei.

77.      Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, es uzskatu, ka Vispārējā tiesa pamatoti nosprieda, ka Apelāciju padome, secinot, ka tai nebija rīcības brīvības ņemt vērā pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtos pierādījumus par agrāko preču zīmju pastāvēšanu un spēkā esamību, nebija pieļāvusi kļūdu.

 Apelāciju padomes rīcības brīvības izmantošana

78.      Ja Apelāciju padomei nav rīcības brīvības ņemt vērā pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa beigām iesniegtos i) pierādījumus, kas nav papildu vai papildinoši, un ii) tulkojumus, nav jāizskata jautājums, kā tā varētu vai kā tai vajadzētu izmantot šādu rīcības brīvību.

79.      Līdz ar to es piekrītu ITSB viedoklim, ka šim apelācijas sūdzības pamatam ir nozīme tikai gadījumā, ja Tiesa atzīst, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta interpretācijā, un secina, ka attiecībā uz trīs apelācijas sūdzībās aplūkojamajiem pierādījumiem un tulkojumiem Apelāciju padomei ir rīcības brīvība lemt, vai tai būtu vai nebūtu jāņem vērā šie dokumenti. Ņemot vērā manu secinājumu par šī apelācijas sūdzības pamata pirmo daļu, es otro daļu tālāk neizskatīšu.

 Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana

80.      Es piekrītu ITSB viedoklim, ka, tā kā nav izvirzīti nekādi pamatoti argumenti otrā apelācijas sūdzības pamata atbalstam, tas ir jānoraida kā nepieņemams.

 Tiesāšanās izdevumi

81.      Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šī paša reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Reglamenta 184. panta 4. punktā ir noteikts, ka Tiesa var nolemt, ka persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē un kas piedalās tiesvedībā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

82.      ITSB ir prasījis piespriest atlīdzināt tam tiesāšanās izdevumus katrā lietā, un Valfleuri ir prasījusi piespriest atlīdzināt tai tiesāšanās izdevumus lietā C‑121/12 P un lietā C‑122/12 P. Manuprāt, spriedumam visās lietās jābūt nelabvēlīgam B. Rintisch.

 Secinājumi

83.      Šo iemeslu dēļ es ierosinu Tiesai:

–        noraidīt apelācijas sūdzības pilnībā;

–        piespriest B. Rintisch atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus, kā arī personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus lietā C‑121/12 P un lietā C‑122/12 P.


1 – Oriģinālvaloda – angļu.


2 – Lai gan grozītā Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 40/94”) tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 207/2009”), tad, kad B. Rintisch iesniedza savus paziņojumus par iebildumiem un kad notika citi atbilstoši notikumi, kuriem ir nozīme šajās trīs lietās, spēkā bija Regula Nr. 40/94. Katrā ziņā pēc būtības ar Regulu Nr. 207/2009 ir tikai kodificēta Regula Nr. 40/94 un tās grozījumi. Regulas Nr. 40/94 normas, kurām ir nozīme šajā tiesvedībā, netika mainītas.


3 – Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti tostarp ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (OV L 172, 4. lpp.).


4 –      8. pantā ir paredzēti relatīvi reģistrācijas atteikuma pamati.


5 – Skat. Īstenošanas regulas preambulas piekto apsvērumu.


6 – Skat. Īstenošanas regulas preambulas sesto apsvērumu.


7 – 17. noteikumā ir izklāstīti pamati iebildumu atzīšanai par nepieņemamiem. Starp minētajiem pamatiem ir fakti, ka nav samaksāta iebildumu maksa, ka paziņojums par iebildumiem ir iesniegts novēloti, ka nav norādīts iebildumu pamatojums, ka nav skaidri norādīta agrāka preču zīme vai agrākas tiesības, uz kurām balstīti iebildumi, ka nav iesniegts tulkojums atbilstoši 16. noteikuma 1. punktam un ka nav ievērots 15. noteikums.


8 –      Šī piezīme attiecas tikai uz teksta redakciju angļu valodā.


9 – 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām tā pārskatītajā un grozītajā redakcijā.


10 – Minētās reģistrācijas apliecības bija datētas ar 1996. gada martu, 1996. gada oktobri un 1997. gada martu.


11 – 2011. gada 16. decembra spriedums.


12 –      2007. gada 12. decembra spriedums lietā T‑86/05 K & L Ruppert Stiftung/ITSB – Lopes de Almeida Cunha u.c. (“CORPO livre”) (Krājums, II‑4923. lpp.).


13 –      2009. gada 5. marta rīkojums lietā C‑90/08 P.


14 –      2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P (Krājums, I‑2213. lpp.).


15 – 2011. gada 16. decembra spriedums.


16 – 2011. gada 16. decembra spriedums.


17 – 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 (Recueil, II‑3253. lpp., 32. punkts).


18 – Minēts iepriekš 14. zemsvītras piezīmē (42. punkts).


19 – Skat. pārsūdzētā sprieduma lietā T‑62/09 30. punktu, kā arī pārsūdzēto spriedumu lietā T‑109/09 un lietā T‑152/09 31. punktu.


20 – Skat. Īstenošanas regulas 15. noteikumu.


21 – Skat. Īstenošanas regulas 19. noteikumu.


22 – Skat. šo secinājumu 74. punktu.


23 – Dažādas 50. noteikuma 1. punkta trešās daļas valodu versijas nesakrīt pilnībā. Piemēram, franču teksts norāda uz “faits et preuves nouveaux ou supplémentaires”, bet holandiešu tekstā ir minēti “aanvullende feiten en bewijsstukken”.


24 – Skat. iepriekš 53. punktā minēto manu secinājumu lietā New Yorker SHK Jeans/ITSB 57. punktu.


25 – Turpat (65. punkts); Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkts ir identisks Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punktam, kas aplūkojams minētajā lietā.


26 – Skat. manu secinājumu iepriekš 14. zemsvītras piezīmē minētajam spriedumam lietā ITSB/Kaul 111. punktu.