Language of document : ECLI:EU:F:2012:153

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 14. novembrī

Lieta F‑120/11

Mario Paulo da Silva Tenreiro

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Iecelšana amatā – Direktora amats – Prasītāja kandidatūras noraidīšana – Paziņojums par vakanci – Priekšatlases komisijas atzinums – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar LESD 106.a pantu, un ar kuru M. P. da Silva Tenreiro lūdz atcelt Komisijas lēmumu, ar ko ir noraidīta viņa kandidatūra Vispārējā ģenerāldirektorāta (ĢD) “Tieslietas” A direkcijas “Civiltiesības” direktora amatam, kā arī lēmumu iecelt šajā amatā Y

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Minimālo kvalifikāciju, kas nepieciešamas amata ieņemšanai, noteikšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Robežas – Atzinuma sagatavošanā pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

2.      Ierēdņi – Amata vakance – Amatu aizpildīšana, izmantojot paaugstināšanu amatā vai pārcelšanu – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums – Direktora amats – Spējas vadīt – Nosacījums, kuru var izpildīt, pateicoties pieredzei, kas iegūta ārpus direkcijas darbības jomas

(Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 45. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Paziņojums par vakanci – Kandidātu izvērtēšana uz paziņoto nosacījumu pamata – Administrācijas novērtējuma brīvība – Robežas – Paziņojumā par vakanci izvirzīto nosacījumu ievērošana – Pārbaude tiesā – Robežas

4.      Ierēdņi – Amata vakance – Amatu aizpildīšana, izmantojot paaugstināšanu amatā vai pārcelšanu – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums – Atšķirība starp iecelšanas vakantajā amatā procedūru un amatā paaugstināšanas procedūru – Pienākums ņemt vērā ne tikai novērtēšanas ziņojumus – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 45. pants)

1.       Iecēlējinstitūcijai ir plaša novērtējuma brīvība, nosakot spējas, kādas nepieciešamas, lai strādātu ieņemamajā amatā, un paziņojums par vakanci, kā arī tam sekojošā iecelšana amatā var tikt atzīti par prettiesiskiem tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ, kas pieļauta, definējot šajā ziņā izpildāmos minimālos nosacījumus.

Līdz ar to pierādījumiem, kuri jāiesniedz prasītājam, ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu amata ieņemšanai prasīto nosacījumu, kas dienesta interesēs ir minēti paziņojumā par vakanci, atbilstības ticamību. Citiem vārdiem un vispārīgāk runājot, pamats, kas ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir jānoraida, ja, lai gan ir prasītāja izvirzītie elementi, apšaubītā izvēle tomēr var tikt atzīta par spēkā esošu.

(skat. 26. un 27. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, 72. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 29. septembris, F‑72/10 da Silva Tenreiro/Komisija, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑634/11 P, 61. punkts; 2011. gada 29. septembris, F‑80/10 AJ/Komisija, 35. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Salīdzinoši izvērtējot uz vakanto amatu pretendējošo kandidātu nopelnus, var pieņemt, ka direktoram ir izglītība vai pieredze, kas attiecas ne tikai uz direkcijas, kuru viņš ir aicināts vadīt, darbības jomu, ja pašā direkcijā ir atrodami cilvēki nodaļas vadītāju un viņa darbinieku vidū, kuriem ir speciālas zināšanas, un ka uzsvars ir vairāk jāliek uz vispārīgajām vadītāja, analītiķa un spriešanas spējām augstā līmenī.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 3. marts, T‑58/91 Booss un Fischer/Komisija, 69. punkts.

Civildienesta tiesa: da Silva Tenreiro/Komisija, minēts iepriekš, 62. punkts.

3.      Iecēlējinstitūcijai ir jānovērtē, vai kandidāts ir izpildījis paziņojumā par vakanci paredzētos nosacījumus, un šo vērtējumu var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā. Līdz ar to Civildienesta tiesa nevar aizstāt iecēlējinstitūciju, pārbaudot tās vērtējumu par kandidātu profesionālajām spējām, izņemot acīmredzamas kļūdas vērtējumā konstatēšanu.

Šajā ziņā, runājot par argumentāciju, kas balstīta uz to, ka minētā iestāde ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā prasītāja īpašo pieredzi attiecībā uz ieņemamo amatu, gadījumā, kad šāda īpaša pieredze, ņemot vērā amata funkcijas, nav viens no paziņojumā par vakanci paredzētajiem nosacījumiem, šādai argumentācijai nevar būt nozīme attiecībā uz to, ir vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

(skat. 34. un 35. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑160/89 un T‑161/89 Kalavros/Tiesa, 29. punkts un tajā minētā judikatūra; 1997. gada 29. maijs, T‑6/96 Contargyris/Padome, 124. punkts.

4.      Pastāv atšķirības starp iecelšanas vakantajā amatā procedūru, pārceļot vai paaugstinot amatā, kas notiek saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto amatā paaugstināšanas procedūru. Lai gan šī pēdējā procedūra paredz veidot ierēdņa karjeru atkarībā no sasniegumiem un nopelniem, kurus viņš guvis, izpildot savus pienākumus, tas ir, atlīdzināt tiem ierēdņiem, kuri pagātnē ir sevi pierādījuši ar kopumā lielākiem nopelniem, tad iecelšanas vakantajā amatā procedūras mērķis ir dienesta interesēs atrast ierēdni, kurš vislabāk varētu veikt ieņemamā amata pienākumus. Līdz ar to, veicot salīdzinošu kandidātu nopelnu izvērtējumu, iestādei nav pienākuma balstīt savu vērtējumu vienīgi uz novērtēšanas ziņojumiem, bet tā var ņemt vērā arī citus elementus, kas attiecas uz kandidāta nopelniem un kas var vispārināt šajos ziņojumos sniegto kandidātu pagātnes nopelnu novērtējumu.

(skat. 41. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: Konidaris/Komisija, minēts iepriekš, 91. un 92. punkts.