CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 11. septembrī

Lieta F‑51/07

Philippe Bui Van

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Nelikumīga klasificēšana – Nelikumīga akta atcelšana – Tiesiskā paļāvība – Saprātīgs termiņš – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz labu pārvaldību

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru F. Bui Vans [P. Bui Van] lūdz atcelt Komisijas Kopīgā pētniecības centra ģenerāldirektora 2006. gada 4. oktobra lēmumu, ar kuru viņš ir pārklasificēts AST3 pakāpes 2. līmenī, lai gan sākotnēji viņš bija klasificēts AST4 pakāpes 2. līmenī, un iecēlējinstitūcijas 2007. gada 5. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība, kā arī lūdz piespriest simboliski vienu euro kā atlīdzību par iespējami ciestu morālo kaitējumu.

Nolēmums: Komisija samaksā prasītājam kaitējuma atlīdzību EUR 1500 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. Prasītājs sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina vienu trešdaļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 85. panta pirmā daļa)

2.      Iestāžu tiesību akti – Atsaukšana – Prettiesiski akti – Nosacījumi – Saprātīgs termiņš – Aprēķināšana

(Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts)

1.      Lai gan ikvienai Kopienu iestādei, kas konstatē, ka akts, kuru tā pieņem, ir nelikumīgs, ir jāatzīst tiesības to atsaukt saprātīgā termiņā ar atpakaļejošu iedarbību, kas ir saistīta ar šādu atsaukšanu, šīs tiesības var tikt ierobežotas ar vajadzību ievērot akta adresāta tiesisko paļāvību, kurš varēja uzticēties tā likumībai, ja viņš nav izraisījis tā pieņemšanu, sniedzot nepareizas vai nepilnīgas ziņas. Šajā ziņā noteicošais brīdis tiesiskās paļāvības iegūšanai ir akta paziņošanas brīdis, nevis tā pieņemšanas vai atsaukšanas brīdis.

Šajā ziņā ir jāievēro judikatūra attiecībā uz nosacījumiem, kas pamato administrācijas nepamatoti izmaksāto summu atmaksāšanu, kuri noteikti Civildienesta noteikumu 85. panta pirmajā daļā, it īpaši nosacījums par samaksas nelikumības nepārprotamību.

Pat pastāvot nelikumīga akta adresāta tiesiskajai paļāvībai, svarīgas sabiedrības intereses, it īpaši labas pārvaldības un iestādes finanšu resursu aizsardzības intereses, var būt nozīmīgākas par labuma guvēja interesēm saglabāt stāvokli, kuru viņš varēja uzskatīt par stabilu.

(skat. 51., 53., 54., 56. un 62. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1961. gada 22. marts, 42/59 un 49/59 Snupat/Augstā iestāde, Recueil, 99., 159. un 160. lpp.; 1962. gada 12. jūlijs, 14/61 Koninklijke Nederlandsche Hoogovens en Staalfabrieken/Augstā iestāde, Recueil, 485., 516. un 518. lpp.; 1982. gada 3. marts, 14/81 Alpha Steel/Komisija, Recueil, 749. lpp., 10.–12. punkts; 1987. gada 26. februāris, 15/85 Consorzio Cooperative d’Abruzzo/Komisija, Recueil, 1005. lpp., 12.–17. punkts; 1991. gada 20. jūnijs, C‑248/89 Cargill/Komisija, Recueil, I‑2987. lpp., 20. punkts; 1991. gada 20. jūnijs, C‑365/89 Cargill, Recueil, I‑3045. lpp., 18. punkts; 1997. gada 17. aprīlis, C‑90/95 P De Compte/Parlaments, Recueil, I‑1999. lpp., 35.–37. un 39. punkts; 1997. gada 17. jūlijs, C‑183/95 Affish, Recueil, I‑4315. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 24. februāris, T‑38/93 Stahlschmidt/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑65. un II‑227. lpp., 19. punkts; 2002. gada 5. novembris, T‑205/01 Ronsse/Komisija, Recueil FP, I‑A‑211. un II‑1065. lpp., 47. punkts; 2004. gada 15. jūlijs, T‑180/02 un T‑113/03 Gouvras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑225. un II‑987. lpp., 110. punkts; 2006. gada 27. septembris, T‑416/04 Kontouli/Padome, Krājums‑CDL, II‑A‑2‑897. lpp., 161., 162. un 167. punkts; 2007. gada 16. maijs, T‑324/04 F/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 142. punkts.

2.      Nelikumīga administratīva akta atsaukšana ir jāveic saprātīgā termiņā, kas ir jāvērtē atkarībā no katras lietas apstākļiem, kā, piemēram, prāvas nozīmīgumu ieinteresētajai personai, lietas sarežģītības, iesaistīto lietas dalībnieku uzvedības, tā, vai attiecīgais akts rada subjektīvas tiesības, kā arī interešu līdzsvara. Par saprātīgu vispārīgi ir jāuzskata atsaukuma termiņš, kas atbilst Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā noteiktajam trīs mēnešu termiņam prasības celšanai. Tā kā šis termiņš ir noteikts pašai administrācijai, kā sākumpunkts ir jāņem vērā akta, kuru pēdējā minētā ir paredzējusi atsaukt, pieņemšanas datums.

(skat. 63. un 67.–69. punktu)

Atsauces:

Tiesa: Snupat/Augstā iestāde, minēts iepriekš, Recueil, 159. lpp.; Koninklijke Nederlandsche Hoogovens en Staalfabrieken/Augstā iestāde, minēts iepriekš, Recueil, 520. lpp.; De Compte/Parlaments, minēts iepriekš, 35. punkts; 2002. gada 15. oktobris, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, I‑8375. lpp., 187. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 27. novembris, T‑20/96 Pascall/Komisija, Recueil FP, I‑A‑361. un II‑977. lpp., 72. un 77. punkts; 2000. gada 5. decembris, T‑197/99 Gooch/Komisija, Recueil FP, I‑A‑271. un II‑1247. lpp., 53. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 66. punkts; Kontouli/Padome, minēts iepriekš, 161. punkts.

3.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkurā procesā, kas ir vērsts pret personu un kura rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Kopienu tiesību pamatprincips, un tas ir jānodrošina pat tad, ja nav nekāda tiesiska regulējuma attiecībā uz attiecīgo procesu. Šis princips, kas atbilst labas pārvaldības prasībām, prasa, lai attiecīgajai personai tiktu dota iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par pierādījumiem, kas pret viņu var tikt izmantoti aktā, kas tiks pieņemts. Šajā ziņā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, kas pasludināta 2000. gada 7. decembrī Nicā, 41. panta 2. punktā ir paredzēts, ka tiesības uz labu pārvaldību it īpaši “ietver [..] ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt [..]”.

Tomēr ne visu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu sekas ir apstrīdētā akta atcelšana. Tātad tas tā ir tad, ja nelikumība nevarēja ietekmēt apstrīdētā akta saturu. Tomēr nelikumība dienesta kļūdas dēļ var būt pamats kompensācijai.

Tātad ierēdnim, kuru administrācija nav uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ir nodarīts morāls kaitējums, kas izriet no sajūtas, ka viņš ir nostādīts notikuša fakta priekšā, un līdz ar to viņam ir jāsaņem atbilstoša kompensācija.

(skat. 72.–74., 81., 84. un 92.–94. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1986. gada 10. jūlijs, 234/84 Beļģija/Komisija, Recueil, 2263. lpp., 27. punkts; 1990. gada 14. februāris, C‑301/87 Francija/Komisija, Recueil, I‑307. lpp., 31. punkts; 1990. gada 21. marts, C‑142/87 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑959. lpp., 48. punkts; 2000. gada 3. oktobris, C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, Recueil, I‑8147. lpp., 99. punkts; 2000. gada 5. oktobris, C‑288/96 Vācija/Komisija, Recueil, I‑8237. lpp., 99. un 101. punkts; Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, minēts iepriekš, 318. un 324. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums, I‑10915. lpp., 37. un 38. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, T‑372/00 Campolargo/Komisija, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑223. lpp., 31. punkts; 2005. gada 8. marts, T‑277/03 Vlachaki/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑57. un II‑243. lpp., 64. punkts.