VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 16. decembrī

Lieta T‑175/09 P

Eiropas Savienības Padome

pret

Willem Stols

Apelācija – Civildienests – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādījumu sagrozīšana

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. februāra spriedumu lietā F‑51/08 Stols/Padome (Krājums‑CDL, I‑A‑1-27. un II‑A‑1-119. lpp.), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. februāra spriedumu lietā F‑51/08 Stols/Padome (Krājums‑CDL, I‑A‑1-27. un II‑A‑1-119. lpp.). Lietu nodot atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Vispārējās tiesas veikts faktu vērtējums – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(EKL 225.A panta trešā daļa; Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(EKL 230. un 236. pants)

1.      Atbilstoši EKL 225.A pantam un Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktam apelācijas sūdzības Vispārējā tiesā iesniedz tikai par tiesību jautājumiem un tās pamato ar to, ka Civildienesta tiesai nav bijis kompetences kādā jautājumā, ka minētā tiesa ir pārkāpusi savu reglamentu, nelabvēlīgi ietekmējot apelācijas sūdzības iesniedzēja intereses, kā arī ar to, ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības.

No šīm normām izriet, ka apelācijas sūdzību var pamatot vienīgi ar pamatiem saistībā ar tiesību normu pārkāpumu un ir izslēgta jebkāda faktu izvērtēšanas iespēja. Vienīgi pirmās instances tiesas kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, ja no tai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka šie konstatējumi ir būtiski nepareizi, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Līdz ar to faktu vērtējums, izņemot pirmās instances tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu, nav tiesību jautājums, kas ir pakļauts Vispārējās tiesas kontrolei.

Šādai pierādījumu sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, no jauna neveicot faktu un pierādījumu vērtēšanu.

(skat. 20., 21. un 40. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1998. gada 28. maijs, C‑8/95 P New Holland Ford/Komisija, Recueil, I‑3175. lpp., 72. punkts; 2006. gada 6. aprīlis, C‑551/03 P General Motors/Komisija, Krājums, I‑3173. lpp., 54. punkts; Vispārējā tiesa, 2007. gada 12. jūlijs, T‑252/06 P Beau/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B-1-13. un II‑B-1-63. lpp., 45. un 46. punkts; 2008. gada 12. marts, T‑107/07 P Rossi Ferreras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B-1-5. un II‑B-1-31. lpp., 29. punkts; 2008. gada 8. septembris, T‑222/07 P Kerstens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B-1-37. un II‑B-1-267. lpp., 62. punkts.

2.      Izskatot ierēdņa celtu prasību par tiesību akta atcelšanu, pirmās instances tiesai faktu vērtējums, kas principā ir suverēna darbība, ir jāveic pienākuma īstenot tiesiskuma pārbaudi, kas tai noteikts atbilstoši EKL 230. un 236. pantam, ietvaros un it īpaši, ievērojot principu, saskaņā ar kuru Kopienu tiesa (tagad – Savienības tiesa) nevar ar savu vērtējumu aizstāt iestādes vērtējumu gadījumos, kad tai ir rīcības brīvība. Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu paaugstināšanai amatā izvirzīto kandidātu salīdzinošu nopelnu izvērtējumu, ir plaša rīcības brīvība, un šajā jomā tiesas kontrolei ir jāattiecas vienīgi uz to, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus izmantojot, administrācija varēja nonākt pie vērtējuma, tā ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savas pilnvaras. Tādējādi tiesa nevar ar savu kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt iecēlējinstitūcijas vērtējumu.

(skat. 22. un 23. punktu)

Atsauces: Tiesa: 1983. gada 21. aprīlis, 282/81 Ragusa/Komisija, Recueil, 1245. lpp., 9. un 13. punkts; 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, Recueil, I‑3019. lpp., 35. punkts; 2007. gada 22. novembris, C‑525/04 P Spānija/Lenzing, Krājums, I‑9947. lpp., 56.–61. punkts; 2010. gada 29. jūnijs, C‑441/07 P Komisija/Alrosa, Krājums, I‑5949. lpp., 67. punkts; 2010. gada 2. septembris, C‑290/07 P Komisija/Scott, Krājums, I‑7763. lpp., 67., 72., 79.–81. un 84. punkts; Vispārējā tiesa, 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑495. lpp., 97. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 52. punkts.