Prasība, kas celta 2006. gada 11. oktobrī - CESD-Communautaire pret Komisiju

(lieta T-289/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Centre Européen pour la Statistique et le Développement ASBL - CESD-Communautaire ASBL, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste) (pārstāvji - D. Grisay un D. Piccininno, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

pieņemt šo prasību atcelt tiesību aktu, kas balstīta uz EKL 230. pantu un celta par Komisijas 2006. gada 11. augusta lēmumu;

atzīt prasību par pieņemamu;

galvenokārt, atzīt prasību par pamatotu un nospriest, ka Komisijas 2006. gada 11. augusta lēmums nav spēkā esošs, ciktāl tas ir pilnvaru nepareizas izmantošanas rezultāts un/vai ciktāl tam nav pamatojuma, kā arī tajā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu 2006. gada 11. augusta lēmumu Komisija saskaņā ar Finanšu regulas ¹ 93. panta 1. punkta f) apakšpunktu attiecībā uz prasītāju konstatēja triju ar Eurostat noslēgtu līgumu par tehnisko sadarbību statistikas jomā (PHARE programma) būtisku neizpildi, kas izrietēja no prasītāja atteikšanās nodot Komisijas rīcībā informāciju, kas tai ļautu veikt revīziju par attiecīgo līgumu izpildi. Turklāt, apstrīdētajā lēmumā ir precizēts, ka Komisija patur tiesības likt izpildīt pārkāptos līgumiskus noteikumus ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, to skaitā tiesas ceļā un, vajadzīgas gadījumā, uzsākt maksājamo summu piedziņu.

Savas prasības atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam prasītāja atsaucas uz trijiem pamatiem.

Pirmais pamats ir par norādīto pilnvaru nepareizu izmantošanu, kas tiek analizēts no procedūras nepareizas izmantošanas viedokļa, ciktāl uz aptrīdēto lēmumu neattiecas īpašas strīdu jeb domstarpību risināšanas procedūras, kādas ir paredzētas katrā līgumā, kas noslēgts starp prasītāju un Komisiju un ciktāl tas ir balstīts uz Finanšu regulas Nr. 1605/2002 57. pantu un attiecībā uz šīm procedūrām aizstāj tās ar vienpusēju lēmuma metodi, kas balstīta uz šīs pašas regulas 93. panta 1. punkta f) apakšpunktu. Prasītājs apgalvo, ka Komisija 93. panta 1. punkta f) apakšpunktā paredzēto procedūru ir pielietojusi nepareizi salīdzinājumā ar tās primāro mērķi, kas saskaņā ar prasītājas teikto bija - izslēgt pretendentus no turpmākas līdzdalības iepirkuma piešķiršanas procedūrā, ja tie ir būtiski pārkāpuši iepriekšēju līgumu, neizpildot līgumā noteiktās saistības, lai izbeigtu līgumus, kuros katrā bija paredzēti dažādi strīdu jeb domstarpību risināšanas veidi, nosakot kompetentās tiesas un tiem piemērojamās tiesības.

Otrais prasītāja izvirzītais pamats ir par pamatojuma neesamību. Prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums nav pareizi pamatots nedz juridiski, tāpēc, ka tajā nav pietiekama pamatojuma, ciktāl ar to līgumiskajā jomā tiek piemērota norma par labu Kopienu publisko iepirkumu pārraudzību, nedz faktiski, jo iebildumiem, ko Komisija cēla pret prasītāju, trūkst jebkāda pamatojuma, tāpēc, ka prasītājs ir acīmredzami paudis savu gribu sadarboties ar Komisijas revīzijas dienestiem.

Ar trešo pamatu prasītājs norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl apstrīdētajā lēmumā ir minēti prasītājai pārmestie fakti, iepriekš tos nekvalificējot par būtisku līguma saistību neizpildi, ievērojot no Regulas Nr. 1605/2002 57. panta otrās daļas izrietošās līgumiskās procedūras.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.).