Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 29. februārī JPMorgan Chase & Co., JPMorgan Chase Bank, National Association iesniegušas par Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-106/17 JPMorgan Chase u.c./Komisija

(Lieta C-160/24 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: JPMorgan Chase & Co., JPMorgan Chase Bank, National Association (pārstāvji: M. Lester KC, D. Piccinin KC, D. Heaton, Barrister, P. Luckhurst, BL, B. Tormey, N. Frey, D. Das, A. Holroyd, D. Hunt, N. English, L. Ream, Solicitors)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 3.-5. punktu;

atcelt Lēmuma ¹ 1. panta c) apakšpunktu un

uzdot Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka JPMorgan Chase & Co. un JPMorgan Chase Bank, National Association (abas kopā – “JPMC”) darbinieks, kas veic tirdzniecības darījumus, 2006. gada 27., 28. un 29. septembra, 2006. gada 2., 25. un 26. oktobra, 2006. gada 8. novembra, 2006. gada 18. decembra, 2007. gada 4. un 8. janvāra, 2007. gada 6. februāra un 2007. gada 16. un 19. marta paziņojumos “piedalījās rīcībā, kas saistīta ar manipulācijām ar EURIBOR likmi”. Pirmā daļa: Vispārējā tiesa ir veikusi faktu konstatējumu, kas pārsniedz lēmumā ietverto konstatējumu, tādējādi pārsniedzot savu kompetenci atcelšanas prasībā, aizstājot apstrīdētā tiesību akta autora argumentāciju ar savu argumentāciju. Otrā daļa: Vispārējā tiesa nav pienācīgi piemērojusi pierādīšanas pienākumu un pierādījumu kopumu. Trešā daļa: Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus. Ceturtā daļa: Vispārējā tiesa nav izskatījusi JPMC iesniegtos argumentus un pierādījumus, tādējādi neizpildot pienākumu norādīt pamatojumu. Piektā daļa: Vispārējā tiesa kļūdaini konstatēja, ka JPMC bija pienākums publiski norobežoties no dažu citu uzņēmumu rīcības, līdz ar to nepareizi piemērojot judikatūru par publisku norobežošanos.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka 2006. gada 13. novembra un 2007. gada 14. marta paziņojumi ietilpa pārkāpumā. Nevienam no paziņojumiem nebija mērķa, kuru Komisija noteica, konstatējot vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas ierobežo konkurenci mērķa dēļ.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nosakot sodu. Pirmā daļa: izmantojot Komisijas samazinājuma koeficientu, lai aprēķinātu naudas sodu, Vispārējā tiesa (i) nesniedza pienācīgu pamatojumu, (ii) neaplūkoja JPMC argumentus attiecībā uz diskonta koeficientu, (iii) neievēroja Pamattiesību hartas 47. pantu un (iv) noteica acīmredzami nesamērīgu naudas sodu. Otrā daļa: Vispārējā tiesa neaplūkoja JPMC galveno argumentu, kā arī gandrīz visus pārējos argumentus par to, vai gūtie ienākumi no franšīzes vai samazinātie naudas ieņēmumi būtu jāizmanto pārdošanas apjoma novērtēšanai, šādi neievērojot pienākumu norādīt pamatojumu, pienākumu izvērtēt JPMC argumentus, Hartas 47. pantu, un katrā ziņā nosakot acīmredzami nesamērīgu naudas sodu. Trešā daļa: attiecībā uz cita uzņēmuma, kurš sodīts šajā pašā lietā, savstarpējo prasījumu ieskaita līguma izmantošanu pilnā apmērā Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu. Ceturtā un piektā daļa: attiecībā uz “hibrīda” un “eksotisku” produktu izslēgšanu no citu uzņēmumu, kuri sodīti šajā pašā lietā, pārdošanas apjoma Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus un pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.

____________

¹ Komisijas Lēmums C(2016) 8530 final (2016. gada 7. decembris) attiecībā uz procedūru, kas paredzēta LESD 101. pantā un EEZ līguma 53. pantā (lieta AT.39914 – Euro procentu likmju atvasinātie instrumenti (EIRD)).