VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2015. gada 15. jūlijā (*)

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Vienots, salikts un turpināts pārkāpums – Pārstāvības līgums – Principāla vainojamība pārstāvja veiktā pārkāpjošā rīcībā – Pārstāvja pārkāpjošas rīcības apzināšanās no principāla puses neesamība – Dalība pārkāpuma sastāvdaļā, apzinoties kopējo plānu – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Samērīgums – Sodu un sankciju individualitātes princips – Neierobežota kompetence

Lieta T‑418/10

voestalpine AG, Linca [Linz] (Austrija),

voestalpine Wire Rod Austria GmbH, iepriekš – voestalpine Austria Draht GmbH, Sanktpēterfreienšteina [Sankt Peter‑Freienstein] (Austrija),

ko pārstāv A. Ablasser‑Neuhuber, G. Fussenegger, U. Denzel un M. Mayer, advokāti,

prasītājas,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv R. Sauer, V. Bottka un C. Hödlmayr, pārstāvji, kuriem palīdz R. Van der Hout, advokāts,

atbildētāja,

par prasību atcelt un grozīt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija.

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un E. Kolinss [A. Collins],

sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 2. oktobra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšmets

1        Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmumu C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds; turpmāk tekstā – “sākotnējais lēmums”), ar kuru tika piemērotas sankcijas attiecībā uz aizliegto vienošanos starp priekšspriegojuma tērauda (turpmāk tekstā – “PT”) piegādātājiem, kas ir piedalījušies kvotu noteikšanas, klientu sadales, cenu noteikšanas un apmaiņas ar konfidenciālu komercinformāciju attiecībā uz cenām, apjomu un klientiem Eiropas, reģionālā un valstu līmenī darbībās.

2        Sākotnējo lēmumu Eiropas Komisija adresēja:

–        ArcelorMittal SA,

–        ArcelorMittal Wire France SA,

–        ArcelorMittal Fontaine SA,

–        ArcelorMittal Verderio Srl,

–        Emesa‑Trefilería, SA (turpmāk tekstā – “Emesa”),

–        Industrias Galycas, SA (turpmāk tekstā – “Galycas”),

–        ArcelorMittal España, SA,

–        Trenzas y Cables de Acero PSC, SL (turpmāk tekstā – “Tycsa”),

–        Trefilerías Quijano, SA (turpmāk tekstā – “TQ”),

–        Moreda‑Riviere Trefilerías, SA (turpmāk tekstā – “MRT”),

–        Global Steel Wire, SA (turpmāk tekstā – “GSW”),

–        Socitrel – Sociedade Industrial de Trefilaria, SA (turpmāk tekstā – “Socitrel”),

–        Companhia Previdente – Sociedade de Controle de Participações Financeiras, SA (turpmāk tekstā – “Companhia Previdente”),

–        voestalpine Austria Draht GmbH, pašreizējais nosaukums – voestalpine Wire Rod Austria GmbH, otrā prasītāja (turpmāk tekstā – “Austria Draht”),

–        voestalpine AG, pirmā prasītāja,

–        Fapricela Industria de Trefilaria, SA (turpmāk tekstā – “Fapricela”),

–        Proderac – Productos Derivados del Acero, SA (turpmāk tekstā – “Proderac”),

–        Westfälische Drahtindustrie GmbH (turpmāk tekstā – “WDI”),

–        Westfälische Drahtindustrie Verwaltungsgesellschaft mbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “WDV”),

–        Pampus Industriebeteiligungen GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “Pampus”),

–        Nedri Spanstaal BV (turpmāk tekstā – “Nedri”),

–        Hit Groep BV,

–        DWK Drahtwerk Köln GmbH un Saarstahl AG (turpmāk tekstā kopā – “DWK”),

–        Ovako Hjulsbro AB,

–        Ovako Dalwire Oy AB,

–        Ovako Bright Bar AB,

–        Rautaruukki Oyj,

–        Italcables SpA (turpmāk tekstā – “ITC”),

–        Antonini SpA,

–        Redaelli Tecna SpA (turpmāk tekstā – “Redaelli”),

–        CB Trafilati Acciai SpA (turpmāk tekstā – “CB”),

–        ITAS – Industria Trafileria Applicazioni Speciali SpA (turpmāk tekstā – “Itas”),

–        Siderurgica Latina Martin SpA (turpmāk tekstā – “SLM”),

–        Ori Martin SA,

–        Emme Holding SpA (iepriekšējais nosaukums, vēlāk no jauna nosaukta Trafilerie Meridionali Spa, turpmāk tekstā – “Trame”).

3        Sākotnējo lēmumu Komisija divas reizes grozīja.

4        Pirmkārt, 2010. gada 30. septembrī Komisija pieņēma Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, ar kuru tika grozīts sākotnējais lēmums (turpmāk tekstā – “pirmais lēmums par grozījumiem”). Būtībā pirmā lēmuma par grozījumiem rezultātā tika samazināts naudas sodu apmērs, kas tika uzlikti šādām sabiedrībām: ArcelorMittal Verderio, ArcelorMittal Fontaine un ArcelorMittal Wire France, ArcelorMittal España, WDI un WDV.

5        Pirmais lēmums par grozījumiem tika adresēts visiem sākotnējā lēmuma adresātiem.

6        Otrkārt, 2011. gada 4. aprīlī Komisija pieņēma Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija, ar ko tika grozīts sākotnējais lēmums (turpmāk tekstā – “otrais lēmums par grozījumiem”). Būtībā otrā lēmuma par grozījumiem rezultātā tostarp tika samazināts naudas sodu apmērs, kas tika uzlikti šādām sabiedrībām: ArcelorMittal, ArcelorMittal Verderio, ArcelorMittal Fontaine un ArcelorMittal Wire France, no vienas puses, un SLM un Ori Martin, no otras puses. Vienīgi šīs sabiedrības ir otrā lēmuma par grozījumiem adresātes.

7        Pēc Vispārējās tiesas iniciatīvas visas sabiedrības, kas bija iesniegušas prasību par sākotnējo lēmumu, attiecīgajā gadījumā saņēma paziņojumu par diviem lēmumiem par grozījumiem.

8        Vispārējā tiesa uzdeva voestalpine un Austria Draht jautājumus par sekām, kas no šiem sākotnējā lēmuma grozījumiem var izrietēt attiecībā uz to argumentācijas saturu, un tām bija iespēja pielāgot savus prasījumus, lai ņemtu vērā šīs iespējamās sekas.

9        Tātad sākotnējais lēmums ar grozījumiem, kas ir tikuši izdarīti ar pirmo un otro lēmumu par grozījumiem, šīs prasības vajadzībām veido “apstrīdēto lēmumu”.

10      Par sākotnējo lēmumu, pirmo lēmumu par grozījumiem, otro lēmumu par grozījumiem vai vēstulēm, ko Komisija nosūtīja, atbildot uz dažu sākotnējā lēmuma adresātu sniegtajiem lūgumiem attiecībā uz atkārtotu to maksātspējas vērtējumu, tika celtas divdesmit astoņas prasības (lietas T‑385/10 ArcelorMittal Wire France u.c./Komisija, T‑388/10 Productos Derivados del Acero/Komisija, T‑389/10 SLM/Komisija, T‑391/10 Nedri Spanstaal/Komisija, T‑393/10 Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija, T‑398/10 Fapricela/Komisija, T‑399/10 ArcelorMittal España/Komisija, T‑406/10 Emesa‑Trefilería un Industrias Galycas/Komisija, T‑413/10 Socitrel/Komisija, T‑414/10 Companhia Previdente/Komisija, T‑418/10 voestalpine un voestalpine Wire Rod Austria/Komisija, T‑419/10 Ori Martin/Komisija, T‑422/10 Trafilerie Meridionali/Komisija, T‑423/10 Redaelli Tecna/Komisija, T‑426/10 Moreda-Riviere Trefilerías/Komisija, T‑427/10 Trefilerías Quijano/Komisija, T‑428/10 Trenzas y Cables de Acero/Komisija, T‑429/10 Global Steel Wire/Komisija, T‑436/10 Hit Groep/Komisija, T‑575/10 Moreda-Riviere Trefilerías/Komisija, T‑576/10 Trefilerías Quijano/Komisija, T‑577/10 Trenzas y Cables de Acero/Komisija, T‑578/10 Global Steel Wire/Komisija, T‑438/12 Global Steel Wire/Komisija, T‑439/12 Trefilerías Quijano/Komisija, T‑440/12 Moreda-Riviere Trefilerías/Komisija, T‑441/12 Trenzas y Cables de Acero/Komisija un T‑409/13 Companhia Previdente un Socitrel/Komisija).

 Tiesvedības priekšvēsture

I –  Nozare, kas ir tiesvedības priekšmets

A –  Prece

11      Aizliegtā vienošanās, attiecībā uz kuru Komisija ir piemērojusi sankcijas, ir saistīta ar PT. Šis apzīmējums attiecas uz metāla stieplēm un dzīslām un tostarp, pirmkārt, tēraudu iepriekšsaspriegtajam betonam, kas ir izmantojams balkonu, balsta pāļu vai vadu realizēšanā, un, otrkārt, pēcsaspriegtajam betonam, kas ir izmantojams industriālā celtniecībā, pazemes celtniecībā vai tiltu būvē (apstrīdētā lēmuma preambulas 2. apsvērums).

12      PT preču klāsts ietver vairākus vienkāršu stiepļu veidus (piemēram, gludas, spīdīgas vai galvanizētas, profilētas, rievotas stieples), kā arī vairākus dzīslu veidus (piemēram, spīdīgas, profilētas, ar poliuretānu vai metālu pārklātas dzīslas). PT dzīslas veido trīs vai septiņas stieples. Tiek tirgots dažādu diametru PT. Tomēr Komisija nav ņēmusi vērā speciālās dzīslas, tas ir, galvanizētas vai pārklātas – ieeļļotas vai vaskotas – dzīslas un atsaites troses, tas ir, galvanizētas, pārklātas dzīslas un galvanizētas stieples, ko izmanto tiltu būvē (apstrīdētā lēmuma preambulas 3.un 4. apsvērums).

13      Apstrīdētajā lēmumā tāpat ir norādīts, ka vairākās valstīs ir vajadzīga tehniskā atļauja, ko sniedz valsts iestādes. Sertificēšanas procedūrām ir vajadzīgi aptuveni seši mēneši (apstrīdētā lēmuma preambulas 5. apsvērums).

B –  Piedāvājuma struktūra

14      Aplūkojot aizliegtās vienošanās dalībniekus kopumā un saskaņā ar to, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, tie kontrolēja aptuveni 80 % no Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) veiktās pārdošanas. Vairākumā valstu līdzās dažiem vietējiem ražotājiem bija pārstāvēti vairāki lielākie ražotāji. Šo lielāko ražotāju vairākums veidoja daļu no metalurģijas grupām, kas ražoja tostarp stiepli, kura ir PT izejviela un galvenais izdevumu komponents. Pretēji neiekļautajiem uzņēmumiem, kuriem savas izejvielas bija jāpērk tirgū, iekļautie uzņēmumi parasti rēķinājās ar to grupas ietvaros pastāvošajām piegādēm. Visā apstrīdētajā lēmumā konstatētajā aizliegtās vienošanās laikposmā ražošanas nozare ziņoja par būtisku un ilgstošu pārmērīgo PT [ražošanas] kapacitāti (apstrīdētā lēmuma preambulas 98. un 99. apsvērums).

15      2001. gadā PT pārdošanas vērtība EEZ bija aptuveni EUR 365 miljoni par apjomu, kas šajā pašā gadā kopumā sasniedza 600 000 tonnu. Šī pārdošana no 20 līdz 25 % apmērā attiecas uz PT stiepli un no 75 līdz 80 % apmērā uz PT dzīslām; šie vidējie skaitļi zināmā mērā atšķiras atkarībā no katras valsts. Itālija bija valsts ar vislielāko PT patēriņu (aptuveni 28 % no PT pārdošanas EEZ). Citas lielas patērētājvalstis bija Spānija (16 %), kā arī Nīderlande, Francija, Vācija un Portugāle (no 8 līdz 10 % katra) (apstrīdētā lēmuma preambulas 100. apsvērums).

C –  Pieprasījuma struktūra

16      Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu PT pieprasījuma struktūra ir ļoti heterogēna. Gatavu celtniecības materiālu ražotāji un specializēti celtniecības uzņēmumi izmanto PT, piemēram, ēku vai tiltu stabilizēšanai paredzētajās konstrukcijās. Klientu loku veido ļoti neliels lielu klientu skaits – piemēram, Addtek International Oy AB (turpmāk tekstā – “Addtek”), kas ir vēlāk kļuvusi par Consolis Oy AB, kura pārstāv no 5 līdz 10 % no PT patēriņa Eiropas Savienībā, – un liels mazāku klientu skaits (apstrīdētā lēmuma preambulas 101. un 102. apsvērums).

17      Komerciālā prakse katrā dalībvalstī ir atšķirīga. PT ražotāji un viņu klienti bieži noslēdz ietvarlīgumus uz sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Tādējādi atkarībā no pieprasījuma klienti norunātā kopējā apjoma ietvaros pasūta tonnāžu par norunāto cenu. Atbilstoši veiktajām pārrunām līgumi tiek regulāri pagarināti (apstrīdētā lēmuma preambulas 103. apsvērums).

D –  Tirdzniecība Eiropas Savienībā un EEZ

18      Atbilstoši tam, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, PT pārdošanas apjoms laikposmā, uz ko attiecas aizliegtā vienošanās, parāda, ka tirdzniecība starp Savienības dalībvalstīm bija intensīva. PT tika ražots un tirgots visā EEZ (apstrīdētā lēmuma preambulas 104. apsvērums).

II –  Voestalpine un Austria Draht

19      Austria Draht ir Austrijas ražotāja, kas ražo dzīslas. No 1988. gada 24. februāra līdz 2002. gada 3. decembrim tās kapitāls 95 % apmērā piederēja Voest-Alpine Stahl Gesellschaft GmbH un 5 % apmērā – Donauländische Baugesellschaft GmbH. Iekšējas reorganizācijas rezultātā 2002. gada 3. decembrī voestalpine Bahnsysteme GmbH, kas ir Voest-Alpine Stahl Gesellschaft pilnīga tiesību pārņēmēja, ieguva 99,95 % no Austria Draht kapitāla. Gan Voest-Alpine Stahl Gesellschaft, gan arī voestalpine Bahnsysteme pilnā apmērā ir Austrijas sabiedrības voestalpine meitasuzņēmumi (apstrīdētā lēmuma preambulas 44. un 45. apsvērums).

20      Itālijā Austria Draht PT pārdošanu uzticēja pārstāvim – Itālijas sabiedrībai Studio Crema CAP Srl (turpmāk tekstā – “Studio Crema”), kuru vadīja un pārstāvēja G. Šī persona nebija pilnvarota parakstīt līgumus ar Austria Draht klientiem, un tos vienmēr noslēdza tieši Austria Draht (apstrīdētā lēmuma preambulas 46. apsvērums).

21      Pārskata gadā no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 31. martam voestalpine EEZ PT nozarē guva apgrozījumu aptuveni EUR 18,27 miljonu apmērā, ko Komisija ir ņēmusi vērā. Šis apgrozījums izriet tikai no Austria Draht veiktās pārdošanas. Pārskata gadā no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam konsolidētais voestalpine pasaules apgrozījums bija EUR 8,55 miljardi (apstrīdētā lēmuma preambulas 47. apsvērums).

III –  Administratīvais process

22      2002. gada 9. janvārī Bundeskartellamt (Vācijas konkurences iestāde) nodeva Komisijai dokumentus attiecībā uz Vācijas vietēja līmeņa darba tiesā izskatīšanā esošu lietu par agrākā WDI darbinieka atlaišanu. Šis darbinieks apstiprināja, ka ir bijis iesaistīts LESD 101. panta pārkāpumā saistībā ar PT. Šajā kontekstā viņš sniedza paziņojumu par iesaistītajiem uzņēmumiem un ziņoja sākotnējo informāciju par pārkāpumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 105. apsvērums).

A –  Pirmais pieteikums iecietības programmas piemērošanai un DWK piešķirtais atbrīvojums

23      2002. gada 18. jūnijā DWK sniedza Komisijai paziņojumu par LESD 101. panta pārkāpumu saistībā ar PT, kurā ir bijis iesaistīts pats šis uzņēmums, kā arī citi uzņēmumi. Šajā kontekstā DWK precizēja, ka tā cer, ka tai tiks piemērots Komisijas 2002. gada 19. februāra Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos (OV C 45, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par iecietību”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 106. apsvērums).

24      2002. gada 3. jūlijā DWK pārstāvji tikās ar Komisiju un apsprieda iecietības programmas procedūru. 2002. gada 19. jūlijā Komisija piešķīra DWK nosacītu atbrīvojumu no naudas soda atbilstoši paziņojuma par iecietību 8. panta b) punktam, ievērojot, ka tā ir bijusi pirmā persona, kas ir iesniegusi pierādījumus, kuri ir ļāvuši Komisijai konstatēt LESD 101. panta pārkāpumu attiecībā uz iespējamu aizliegto vienošanos starp PT ražotājiem visā Savienībā (apstrīdētā lēmuma preambulas 107. apsvērums).

B –  Pārbaudes un informācijas pieprasījumi

25      2002. gada 19. un 20. septembrī Komisija saskaņā ar Padomes 1962. gada 6. februāra Regulas Nr. 17, Pirmās Regulas par [LESD 101. panta un 102. panta] īstenošanu (OV 1962, 13, 204. lpp.), 14. panta 2. un 3. punktu veica pārbaudes tostarp DWK, WDI, Nedri, Tréfileurope, Tycsa, Redaelli, CB, Itas, ITC, SLM un Edilsider (sabiedrība, kas pieder Tréfileurope Italia Srl, kura ir kļuvusi par ArcelorMittal Verderio, pārdošanas pārstāvim) telpās, kā arī to attiecīgajos meitasuzņēmumos vai saistītajos uzņēmumos (apstrīdētā lēmuma preambulas 108. apsvērums).

26      Sākot no 2002. gada 19. septembra Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. pantā un 102. pantā] (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. pantu uzņēmumiem – sākotnējā lēmuma adresātiem, to mātesuzņēmumiem, citiem uzņēmumiem, noteiktām personām (Redaelli pensionētam darbiniekam un turpmāk – komercdarbības padomniekam un Tréfileurope Italia pārdošanas pārstāvim ar Edilsider starpniecību) un noteiktām profesionālām apvienībām nosūtīja vairākus informācijas pieprasījumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 109. apsvērums).

27      2006. gada 7. un 8. jūnijā Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 20. pantu veica pārbaudi agrāka Redaelli darbinieka ģimenes locekļa telpās (“studijā”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 114. apsvērums).

C –  Citi pieteikumi iecietības programmas piemērošanai un Komisijas sniegtās atbildes

28      No apstrīdētā lēmuma adresātiem noteiktas sabiedrības, tādas kā ITC, Nedri, SLM, Redaelli un WDI, iesniedza formālus pieteikumus iecietības programmas piemērošanai saistībā ar paziņojumu par iecietību. Tycsa apstiprināja pretkonkurences nolīgumu esamību, bet nelūdza piemērot iecietības programmu (apstrīdētā lēmuma preambulas 110. apsvērums).

29      2002. gada 21. septembrī ITC lūdza piemērot iecietības programmu, sniedzot tālaika pierādījumus attiecībā uz sanāksmēm, kas starp PT ražotājiem ir notikušas laikposmā starp 1979. un 2002. gadu. 2002. gada 11. novembrī tā sniedza arī uzņēmuma paziņojumu. 2003. gada 10. janvārī Komisija piešķīra ITC naudas soda pagaidu samazinājumu no 30 līdz 50 % apmērā ar nosacījumu, ka tā turpina ievērot paziņojuma par iecietību 21. punktā paredzētos nosacījumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 111. apsvērums).

30      2002. gada 17. oktobrī Tycsa atbildēja uz informācijas pieprasījumu, atzīstot faktus un sniedzot to apsūdzošus pierādījumus. 2002. gada 21. oktobrī, atbildot uz informācijas pieprasījumu, Redaelli iesniedza to apsūdzošus pierādījumus, un 2003. gada 20. martā tā formāli lūdza piemērot paziņojumu par iecietību. 2002. gada 23. oktobrī, atbildot uz informācijas pieprasījumu, Nedri iesniedza pierādījumus, katrā ziņā lūdzot minētā paziņojuma piemērošanu. 2002. gada 30. oktobrī, atbildot uz informācijas pieprasījumu, SLM lūdza samazināt naudas soda apmēru. 2002. gada 4. novembrī un turpmāk 2003. gada 6. martā un 2003. gada 11. jūnijā Tréfileurope, atbildot uz informācijas pieprasījumu, iesniedza pašu šo uzņēmumu apsūdzošus pierādījumus, kā arī uzņēmuma paziņojumu, lai panāktu paziņojuma par iecietību piemērošanu. 2004. gada 17. martā Galycas atbildēja uz informācijas pieprasījumu, atzīstot faktus un veicot dažus apsūdzošus paziņojumus. 2004. gada 19. maijā WDI sniedza uzņēmuma paziņojumu, lai panāktu paziņojuma par iecietību piemērošanu. 2007. gada 28. jūnijā citu ar Komisiju notikušo kontaktu vidū ArcelorMittal sniedza pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, kas galvenokārt ietvēra iepriekšējā Emesa darbinieka tālaika ar roku rakstītās piezīmes attiecībā uz laikposmu no 1992. gada līdz 2002. gadam (turpmāk tekstā – “Emesa piezīmes”) (apstrīdētā lēmuma preambulas 112. apsvērums).

31      Atbildot uz pieteikumiem iecietības programmas piemērošanai, Komisija ArcelorMittal, Nedri un WDI adresēja ar 2008. gada 19. septembri datētu vēstuli, ar kuru tā šos uzņēmumus informēja par neiespējamību piemērot atbrīvojumu no naudas soda un tās nodomu atbilstoši paziņojuma par iecietību 26. punktam piemērot šiem uzņēmumiem naudas soda apmēra samazinājumu šī paziņojuma 23. punkta b) apakšpunkta paredzētajās robežās. Šajā pašā dienā Komisija tāpat nosūtīja vēstuli Redaelli un SLM, noraidot to pieteikumu iecietības programmas piemērošanai (apstrīdētā lēmuma preambulas 113. apsvērums).

D –  Procesa uzsākšana un paziņojums par iebildumiem

32      2008. gada 30. septembrī Komisija pieņēma paziņojumu par iebildumiem, kurš tika paziņots vairākām sabiedrībām, tostarp voestalpine un Austria Draht.

33      Visi paziņojuma par iebildumiem adresāti, atbildot uz Komisijas izteiktajiem iebildumiem, iesniedza rakstveida piezīmes.

E –  Piekļuve lietai, uzklausīšana un maksātspēja

34      Paziņojuma par iebildumiem adresātiem bija nodrošināta iespēja iegūt piekļuvi Komisijas lietai DVD ierakstītas kopijas formā. Vienlaikus šīs sabiedrības saņēma arī sarakstu, kurā ir uzskaitīti izmeklēšanas lietā iekļautie dokumenti un ir norādīts katra dokumenta pieejamības līmenis. Tās tika informētas, ka ar DVD tām tiek nodrošināta piekļuve visiem dokumentiem, ko Komisija ir varējusi iegūt izmeklēšanas gaitā, izņemot dokumentus vai dokumentu daļas, kas ietver komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Piekļuve ar iecietības programmu saistītajiem dokumentiem tika piešķirta Komisijas telpās.

35      2009. gada 11. un 12. februārī notika uzklausīšana. Tajā piedalījās visi uzņēmumi – paziņojuma par iebildumiem adresāti, izņemot HIT Groep, Emesa un Galycas.

36      Četrpadsmit uzņēmumi tāpat norādīja uz maksātnespēju Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “2006. gada pamatnostādnes”), 35. punkta izpratnē. Lai atbalstītu šo lūgumu, tie sniedza pamatojumu.

F –  Papildu informācijas pieprasījumi

37      Turpmāk Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus GSW, MRT, Tycsa, TQ, Companhia Previdente un Socitrel, lai noskaidrotu noteiktus jautājumus saistībā tostarp ar to uzņēmumu struktūru. Šīs sabiedrības sniedza atbildes laikposmā no 2009. gada 6. marta līdz 15. aprīlim.

38      Komisija tāpat nosūtīja informācijas pieprasījumus visiem sākotnējā lēmuma adresātiem, lai noteiktu attiecīgo preču pārdošanas vērtību, kā arī grupu apgrozījumu. Visi adresāti uz šiem pieprasījumiem atbildēja.

IV –  Apstrīdētais lēmums

39      Apstrīdētais lēmums attiecas uz aizliegto vienošanos starp PT piegādātājiem, kas ir piedalījušies kvotu noteikšanas, klientu sadales, cenu noteikšanas un apmaiņas ar konfidenciālu komercinformāciju attiecībā uz cenu, apjomu un klientiem Eiropas (Cīrihes klubs, Eiropas klubs, [..]), reģionālā un valstu (Itālijas klubs, Spānijas klubs) līmenī darbībās. Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma preambulas 1. apsvērumu šie uzņēmumi tādējādi ir izdarījuši LESD 101. panta 1. punkta un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ līguma 53. panta 1. punkta vienotu un turpinātu pārkāpumu. Prettiesiskās vienošanās ir notikušas vismaz no 1984. gada sākuma un ir turpinājušās līdz 2002. gada 19. septembrim.

40      Izmeklēšanā bija iesaistīti 18 uzņēmumi. Apstrīdētā lēmuma preambulas 122.–133. apsvērumā ir vispārīgi aprakstītas aizliegtās vienošanās ietvaros notikušās norunas, kas ir procesa priekšmets; tās ir atspoguļotas turpmāk 67. un nākamajos punktos.

41      Voestalpine un Austria Draht abas tika atzītas par atbildīgām par to dalību aizliegtās vienošanās darbībā laikposmā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim (apstrīdētā lēmuma 1. pants).

42      Par šo pārkāpumu voestalpine un Austria Draht kopīgi un solidāri tika uzlikts naudas sods EUR 22 miljonu apmērā (apstrīdētā lēmuma 2. pants).

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

43      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 15. septembrī, voestalpine un Austria Draht cēla šo prasību.

44      Ar 2010. gada 29. oktobra lēmumu Vispārējā tiesa (pirmā palāta) informēja prasītājas, ka tām ir iespēja pielāgot savus pamatus un prasījumus, lai ņemtu vērā ar pirmo lēmumu par grozījumiem veiktās korekcijas.

45      Savā 2011. gada 1. jūnijā iesniegtajā replikas rakstā Voestalpine un Austria Draht nesniedza apsvērumus par pirmo lēmumu par grozījumiem.

46      Ar 2011. gada 6. jūnija lēmumu Vispārējā tiesa lūdza Komisijai sniegt tai dokumentus.

47      2011. gada 29. jūnijā Komisija sniedza otro lēmumu par grozījumiem.

48      2011. gada 1. augustā voestalpine un Austria Draht sniedza savus apsvērumus par otro lēmumu par grozījumiem.

49      2011. gada 14. oktobrī voestalpine un Austria Draht sniedza vēstuli, kura lietai tikusi pievienota 2011. gada 8. novembrī un kurai tās, pamatojoties uz Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 66. panta 2. punktu, pievienoja dokumentus, ar kuriem tiek paplašināts piedāvājums sniegt pierādījumus, lai apstiprinātu prasības pieteikumā sniegtos paskaidrojumus.

50      Runa tostarp ir par paziņojumiem, kuri ir tikuši sastādīti un kuri ir tikuši sniegti tikai pēc replikas raksta iesniegšanas, kuros Redaelli atbildīgā persona, SLM atbildīgā persona un ITC atbildīgā persona norāda, ka G. neesot pārstāvējis prasītājas Itālijas kluba sanāksmēs.

51      Minētajā 2011. gada 14. oktobra vēstulē voestalpine un Austria Draht tāpat lūdz veikt jaunu pierādījumu savākšanas pasākumu 1991. gada 2. maija Reglamenta 68. panta 1. punkta izpratnē, kas ir vērsts uz to, lai iepriekš minētie Redaelli un SLM pārstāvji tiktu nopratināti kā liecinieki.

52      Rakstveida process sākotnēji tika noslēgts 2011. gada 20. oktobrī, Komisijai tiesvedības valodā iesniedzot atbildi uz repliku, kā arī savas piezīmes par voestalpine un Austria Draht par otro lēmumu par grozījumiem iesniegtajiem apsvērumiem.

53      2011. gada 24. novembrī Komisija sniedza savus apsvērumus par voestalpine un Austria Draht 2011. gada 14. oktobra vēstuli, kura lietai tikusi pievienota 2011. gada 8. novembrī un uz kuras pamata rakstveida process tika atkārtoti uzsākts.

54      2012. gada 24. februārī Komisija sniedza atbildes uz repliku grozījumus.

55      Tā kā no 2013. gada 23. septembra Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tika pārcelts uz sesto palātu, kurai tādējādi tika nodota šīs lietas izskatīšana.

56      1991. gada 2. maija Reglamenta 52. panta 2. punktā minētais sākotnējais ziņojums sestajai palātai tika paziņots 2014. gada 19. martā.

57      2014. gada 28. aprīlī atbilstoši 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantam noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem Vispārējā tiesa lūdza lietas dalībniekiem atbildēt uz jautājumu virkni un Komisijai – sniegt dokumentus, tostarp prasītājām administratīvajā procesā paziņotās lietas kopiju.

58      2014. gada 13. jūnijā lietas dalībnieki sniedza savas atbildes uz šiem lūgumiem.

59      2014. gada 16. jūlijā saistībā ar pierādījumu savākšanas pasākumiem, kas ir tikuši noteikti, piemērojot 1991. gada 2. maija Reglamenta 65. pantu, Vispārējā tiesa uzdeva Komisijai sniegt dokumentus, kurus tā bija atteikusies sniegt, atbildot uz 2014. gada 28. aprīlī noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem.

60      2014. gada 23. jūlijā Komisija sniedza pieprasītos dokumentus, kuriem prasītājām ir tikusi nodrošināta piekļuve pirms tiesas sēdes.

61      2014. gada 2. oktobra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem rakstveida un mutvārdu jautājumiem.

62      Voestalpine un Austria Draht prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        pakārtoti – samazināt tām uzliktā naudas soda apmēru, kas ir ticis noteikts apstrīdētā lēmuma 2. pantā;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

63      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību pilnībā;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

64      Būtībā voestalpine un Austria Draht iebilst pret to, ka Komisija tām esot piemērojusi naudas sodu EUR 22 miljonu apmērā par piedalīšanos vienotā, saliktā un turpinātā pārkāpumā, tas ir, “nolīgumu un saskaņotu darbību kopumā attiecībā uz PT nozari iekšējā tirgū” (turpmāk tekstā – “aizliegtā vienošanās” vai “vienots pārkāpums”), kuru, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, veido:

–        pirmkārt un it īpaši, Austria Draht dalība Itālijas klubā, kas ir viens no aizliegtās vienošanās reģionālajiem nolīgumiem, ar tās pārstāvja Itālijā G. starpniecību, kurš strādāja arī cita aizliegtās vienošanās dalībnieka vārdā (CB);

–        otrkārt, Austria Draht sporādiska dalība, ko apstiprina skaidri netiešie pierādījumi, pretkonkurences diskusijās Eiropas mērogā, kuras tai ir ļāvušas agrā posmā gūt informāciju par šo aizliegtās vienošanās mērogu.

65      Šajā kontekstā prasītājas pirmajā pamatā kritizē principāla vainojamību par Austria Draht pārstāvja prettiesisku darbību attiecībā uz Itāliju, jo ar šādu vainojamību tiekot pārkāpts LESD 101. pants un EEZ līguma 53. pants, un otrajā pamatā tās kritizē konstatējumu, ka Austria Draht ir piedalījusies vienotā pārkāpumā. Līdzās tam, ka Austria Draht nekad neesot zinājusi par tās pārstāvja prettiesisko darbību Itālijas kluba ietvaros, tā tāpat nekad neesot zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu; Austria Draht nekad neesot bijusi saistīta ar aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga nolīgumiem, no kuriem tā katrā ziņā vienmēr esot distancējusies.

66      Šie apsvērumi par vienoto pārkāpumu izraisa prasītājas trešajā pamatā veikto naudas soda un tās apmēra apstrīdēšanu. It īpaši prasītājas norāda, ka naudas sods esot nesamērīgs, jo tās neesot zinājušas par Austria Draht pārstāvja prettiesisku darbību attiecībā uz Itāliju (Itālijas klubs) un neesot piedalījušās citās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās (Cīrihes klubs, Eiropas klubs, Spānijas klubs, klientu piešķiršana Addtek, [..]). Katrā ziņā naudas soda apmēra noteikšanai vērā ņemamā pārdošanas vērtība tādējādi nevarot būt prasītāju PT Eiropā veiktās pārdošanas vērtība.

I –  Ievadapsvērumi

A –  Apstrīdētā lēmuma saturs

67      No apstrīdētā lēmuma 1. panta izriet, ka voestalpine un Austria Draht, no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim piedaloties “nolīgumu un saskaņotu darbību kopumā attiecībā uz PT nozari iekšējā tirgū un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ”, ir pārkāpušas LESD 101. pantu un, sākot no 1994. gada 1. janvāra, EEZ līguma 53. pantu.

1.     Aizliegtās vienošanās sastāvdaļas un vienotā pārkāpuma raksturojums

68      Apstrīdētā lēmuma preambulas 122. apsvērumā aizliegtā vienošanās ir aprakstīta kā “Eiropas mēroga vienošanās, ko veido tā saucamais Cīrihes posms un tā saucamais Eiropas posms un/vai valstu līmeņa/reģionālas vienošanās atkarībā no konkrēta gadījuma”. Apstrīdētā lēmuma preambulas 123.–135. apsvērumā šie dažādie nolīgumi un saskaņotas darbības ir norādīti īsumā, un turpmāk tie ir detalizēti izklāstīti un izvērtēti saistībā ar LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.

69      Shematizējot aizliegto vienošanos veido šādas vienošanās:

–        Cīrihes klubs, kas ir pirmais Eiropas mēroga nolīguma posms. Šis nolīgums pastāvēja no 1984. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 9. janvārim un bija saistīts ar kvotu noteikšanu attiecībā uz katru valsti (Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija un Benilukss), klientu sadali, cenām un apmaiņu ar konfidenciālu komercinformāciju. Tā dalībnieki bija Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK un Redaelli, kura, vismaz sākot no 1993. un 1995. gada, pārstāvēja vairākus Itālijas uzņēmumus, kuriem turpmāk 1992. gadā pievienojās Emesa un 1993. gadā – Tycsa;

–        Itālijas klubs – valsts līmeņa nolīgums, kurš pastāvēja no 1995. gada 5. decembra līdz 2002. gada 19. septembrim. Šis nolīgums attiecās uz kvotu noteikšanu attiecībā uz Itāliju, kā arī eksportu no šīs valsts uz pārējo Eiropu. Tā dalībnieki bija Itālijas uzņēmumi Redaelli, ITC, CB un Itas, kuriem turpmāk pievienojās Tréfileurope un Tréfileurope Italia (1995. gada 3. aprīlī), SLM (1997. gada 10. februārī), Trame (1997. gada 4. martā), Tycsa (1996. gada 17. decembrī), DWK (1997. gada 24. februārī) un Austria Draht (1997. gada 15. aprīlī);

–        Dienvidu nolīgums – reģionāls nolīgums, kuru 1996. gadā saskaņoja un noslēdza Itālijas uzņēmumi Redaelli, ITC, CB un Itas, vienojoties ar Tycsa un Tréfileurope, lai noteiktu katra dalībnieka iesaistīšanās dienvidu valstīs (Beļģija, Spānija, Francija, Itālija un Luksemburga) pakāpi un vienotos par kopīgu uzstāšanos, pārrunājot kvotas ar citiem Ziemeļeiropas ražotājiem;

–        Eiropas klubs, kas ir otrais Eiropas mēroga nolīguma posms. Šo nolīgumu 1997. gada maijā noslēdza Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa (kas tiek sauktas par “pastāvīgajiem dalībniekiem” vai “sešiem ražotājiem”), un tas beidzās 2002. gada septembrī. Nolīgums bija vērsts uz to, lai pārvarētu Cīrihes kluba krīzi, no jauna sadalītu kvotas (aprēķinātas par laikposmu no 1995. gada ceturtā ceturkšņa līdz 1997. gada pirmajam ceturksnim), sadalītu klientus un noteiktu cenas. Seši ražotāji vienojās par saskaņošanas noteikumiem, ieskaitot koordinatora iecelšanu, kas ir atbildīgs par nolīgumu īstenošanu vairākās valstīs un saskaņošanu ar citiem ieinteresētiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgās valstīs vai ir saistīti ar tiem pašiem klientiem. To pārstāvji regulāri tikās dažādos līmeņos, lai pārraudzītu nolīgumu īstenošanu. Tie apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju. Saskaņotas rīcības neievērošanas gadījumā tika piemērota kompensāciju sistēma;

–        saskaņošana attiecībā uz klientu Addtek. Šī Eiropas mēroga nolīguma ietvaros seši ražotāji, kuriem dažos gadījumos pievienojās Itālijas ražotāji un Fundia, ad hoc kārtībā, ja tiem ir bijusi interese, stājās arī divpusējos (vai daudzpusējos) kontaktos un piedalījās cenas noteikšanā un klientu sadalē. Piemēram, Tréfileurope, Nedri, WDI, Tycsa, Emesa, CB un Fundia saskaņoja visas cenas un apjomus attiecībā uz klientu Addtek. Šie projekti attiecās galvenokārt uz Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, bet arī uz Nīderlandi, Vāciju, Baltijas valstīm un Centrālo un Austrumeiropu;

–        diskusijas starp Eiropas klubu un Itālijas klubu. Laikposmā, vismaz sākot no 2000. gada līdz 2002. gada septembrim, seši ražotāji, ITC, kā arī CB, Redaelli, Itas un SLM regulāri tikās ar mērķi integrēt Itālijas uzņēmumus Eiropas klubā kā pastāvīgus dalībniekus. Itālijas uzņēmumi vēlējās paaugstināt Itālijas kvotu Eiropā, tomēr Eiropas klubs vēlējās saglabāt esošo stāvokli. Sanāksmes šajā ziņā notika Itālijas kluba ietvaros, lai izstrādātu kopīgu nostāju, Eiropas kluba ietvaros, lai izskatītu šo nostāju un noteiktu savu nostāju, un sanāksmes starp Eiropas kluba dalībniekiem un Itālijas dalībniekiem, lai panāktu vienošanos par Itālijas kvotas sadali konkrētā valsts tirgū. Iesaistītie uzņēmumi apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju. Saistībā ar Eiropas kvotas pārdali, lai iekļautu Itālijas ražotājus, šie uzņēmumi vienojās izmantot jaunu references laikposmu (no 2000. gada 30. jūnija līdz 2001. gada 30. jūnijam). Šie uzņēmumi tāpat saskaņoja Itālijas uzņēmumu kopējo eksporta apjomu Eiropā, kuru tie sadalīja atbilstoši valstīm. Vienlaikus tie apsprieda cenas, jo Eiropas kluba dalībnieki vēlējās Eiropas mērogā ieviest Itālijas kluba ietvaros piemēroto cenu noteikšanas mehānismu;

–        Spānijas klubs. Līdztekus Eiropas mēroga nolīgumam un Itālijas klubam pieci Spānijas uzņēmumi (Trefilerías Quijano, Tycsa, Emesa, Galycas un Proderac, pēdējā minētā, sākot no 1994. gada maija) un divi Portugāles uzņēmumi (Socitrel, sākot no 1994. gada aprīļa, un Fapricela, sākot no 1998. gada decembra) saistībā ar Spāniju un Portugāli un attiecībā uz laikposmu vismaz no 1992. gada decembra līdz 2002. gada septembrim vienojās saglabāt nemainīgu savu tirgus daļu, noteikt kvotas, sadalīt klientus, ieskaitot klientus saistībā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, un noteikt cenas un samaksas nosacījumus. Turklāt tie apmainījās ar konfidenciālu komercinformāciju.

70      Komisija ir uzskatījusi, ka visas iepriekš minētajā 69. punktā aprakstītās vienošanās esot raksturojamas ar LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta vienota pārkāpuma pazīmēm (apstrīdētā lēmuma preambulas 135. un 609. apsvērums, kā arī 12.2.2. daļa).

71      It īpaši Komisija ir uzskatījusi, ka iepriekš minētās vienošanās esot daļa no globālā plāna, ar ko ir noteiktas aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcības pamatnostādnes visās ģeogrāfiskajās zonās, un ka “šie uzņēmumi ir ierobežojuši savu individuālo komerciālo rīcību, lai sasniegtu vienotu pretkonkurences mērķi un īstenotu vienotu komerciālo pretkonkurences uzdevumu, tas ir, izkropļot vai novērst normālus konkurences nosacījumus PT tirgū EEZ un noteikt globālo līdzsvaru, tostarp paredzot cenas un kvotas, sadalot klientus un apmainoties ar konfidenciālu komercinformāciju” (apstrīdētā lēmuma preambulas 610. apsvērums un 9.3. daļa).

72      Komisija šajā ziņā ir norādījusi:

“Plāns, kuru ir akceptējušas DWK, WDI, Tréfileurope, Tycsa, Emesa, Fundia, Austria Draht, Redaelli, CB, ITC, Itas, SLM, Trame, Proderac, Fapricela, Socitrel, Galycas un Trefilerías Quijano (ne visas vienlaicīgi), ir ticis izstrādāts un īstenots attiecībā vismaz uz astoņpadsmit gadu laikposmu, izmantojot koluzīvu vienošanās, īpašu nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu. Tā vienīgais un kopīgais mērķis ir ierobežot konkurenci starp dalībniekiem, minētā mērķa sasniegšanai izmantojot līdzīgus mehānismus (skat. 9.3.1. daļu). Pat ja kāda vienošanās radītu problēmas, pārējās turpinātu funkcionēt parastā kārtībā.” (apstrīdētā lēmuma preambulas 612. apsvērums)

2.     Attiecībā uz Austria Draht un voestalpine izmantotie pierādījumi

73      Austria Draht un voestalpine dalība apstrīdētā lēmuma 1. punktā norādītajā aizliegtajā vienošanās ir tikusi apstiprināta attiecībā uz laikposmu no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim.

74      Galvenie pierādījumi, kas ļauj pierādīt šo dalību, ir šādi.

a)     Līgums ar G.

75      No apstrīdētā lēmuma izriet, ka, sākot no 1984. gada, Austria Draht savu pārdošanas veicināšanas un pārdošanas Itālijā darbību ir uzticējusi pārstāvim – Studio Crema, kuru ir vadījis un pārstāvējis G. Viņam nav bijis tiesību parakstīt līgumus, un tie vienmēr ir tikuši noslēgti tieši starp Austria Draht un klientu, tieši apstiprinot ikvienu G. izdarītu pasūtījumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 46. punkts).

b)     Itālijas klubs (no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim)

76      Komisija ir uzskatījusi, ka Austria Draht Itālijas klubā ir piedalījusies no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim (apstrīdētā lēmuma preambulas 124. apsvērums un 385. un nākamie apsvērumi, kā arī 9.2.1.8. daļas ar nosaukumu “Individuālā dalība Itālijas klubā” 479.–483. apsvērums).

77      It īpaši no apstrīdētā lēmuma izriet, ka “vairāki tālaika dokumenti un ITC, Redaelli, Itas, CB, SLM, Tréfileurope un DWK apstiprinošie paziņojumi parāda, ka laikposmā starp vismaz 1995. gada sākumu un datumiem, kuros Komisija veica pārbaudes, tas ir, 2002. gada 19. un 20. septembri, [..], CB, ITC, Itas, Redaelli, Tréfileurope un Tréfileurope Italia, Tycsa, SLM, Trame un Eiropas mēroga ražotāji DWK un Austria Draht piedalījās pretkonkurences sanāksmēs, kurās tie vienojās par: 1) konfidenciālas komercinformācijas attiecībā it īpaši uz klientiem, tarifikāciju un pārdošanas apjomu atklāšanu un apmaiņu ar to, 2) tirgus sadali, nosakot kvotas gan Itālijas tirgū, gan arī Itālijas izcelsmes eksportam uz pārējo Eiropu [..], 3) cenu noteikšanu, reaģējot uz izejvielu izmaksu attīstību, ieskaitot minimālās cenas noteikšanu/cenas paaugstināšanu Itālijā un citās Eiropas valstīs (katram konkrētam klientam) un cenas pielikuma (“supplément”) noteikšanu [..], un 4) klientu sadali”. Turklāt “katrā ziņā pastāvēja uzraudzības sistēma, iesaistot neatkarīgu trešo personu – [..], kā arī kompensācijas mehānisms [..]” (apstrīdētā lēmuma preambulas 385. apsvērums).

78      Lai pierādītu Austria Draht individuālu dalību Itālijas klubā, Komisija ir norādījusi, ka tās rīcībā ir pierādījumi, ka Austria Draht “laikposmā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim sistemātiski piedalījās vairāk nekā četrdesmit Itālijas kluba sanāksmēs un ka vairākos gadījumos tās prombūtne tika formāli minēta, kas liecina par to, ka tās dalība sanāksmēs tika sagaidīta” (apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvērums).

79      Apstrīdētajā lēmumā iekļautā zemsvītras piezīmē Komisija tostarp ir minējusi divas sanāksmju sērijas: pirmkārt, “vismaz” četrpadsmit sanāksmes, kurās ir piedalījies G. un kurās ticis apspriests Austria Draht gadījums, un, otrkārt, “sešpadsmit” citas sanāksmes, kurās Austria Draht gadījums ticis apspriests G. prombūtnes apstākļos. Komisija šajā ziņā ir norādījusi:

“Lēmuma 3. pielikums: [G.] piedalījās un Austria Draht gadījums tika apspriests vismaz četrpadsmit sanāksmēs: proti, 15.4.1997. (kvotu/klientu piešķiršana un cenu noteikšana), 24.6.1997. (“tirgus līdzsvara” meklējumi un apmaiņa ar informāciju par cenām), 11.3.1998. (diskusijas par kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu, Austria Draht ir minēta, nenorādot skaitļus), 30.3.1998. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 18.5.1998. (diskusijas par kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu), 19.10.1998. (klientu sadale), 18.1.1999. (diskusija par kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu), 14.12.1999. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 12.1.2000. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 19.9.2000. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 10.6.2001. (kvotu piešķiršana), 23.10.2001. (Austria Draht ir minēta, nenorādot skaitļus), 11.1.2002. (apmaiņa ar informāciju par pagājušo gadu un pagaidu kvotu piešķiršana 2002. gadam), 30.4.2002. (ir tieši norādīts, ka [G.] ir jāgarantē apjoms, pretējā gadījumā [Austria Draht] vasarā tiks “padzīta”); pierādījumos par pārējām sešpadsmit sanāksmēm [G.] dalība nav minēta (dažās sanāksmēs viņš ir tieši atzīts par promesošu), bet informācija attiecībā uz Austria Draht tomēr tika apspriesta: 7.4.1997. (kvotu piešķiršana, informācijas apmaiņa); 13.5.1997. (informācijas apmaiņa, tas ir, ka [G.] ir piedāvājis īpašu cenu (vārdā nosauktam) klientam, izpildot Austria Draht tieši izteiktu norādījumu), 14.10.1997. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 16.12.1997. (diskusijas par kvotu piešķiršanu, informācijas apmaiņa), 22.12.1997. un 14.1.1998. (tabulas, kurās ir ietverti detalizēti dati par Austria Draht, kvotām un klientiem [..]); 16.7.1998. (Austria Draht ir minēta, nenorādot konkrētus skaitļus), 6.5.1999. (faksa kopija attiecībā uz klientu sadali un kvotu piešķiršanu tostarp Austria Draht), 13.5.1999. (informācijas apmaiņa), 31.5.1999. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 10.7.2000. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 27.9.2000. (informācijas apmaiņa), 13.7.2001. (elektroniskā pasta vēstule, kas ietver detalizētu Excel tabulu par kvotu piešķiršanu un klientu sadali katram uzņēmumam attiecībā uz dzīslām 2001. gadā) un 4.2.2002. (elektroniskā pasta vēstule, kas ietver detalizētu Excel tabulu par kvotu piešķiršanu un klientu sadali katram uzņēmumam attiecībā uz dzīslām 2002. gadā), 23.7.2001. (diskusijas par kvotu piešķiršanu), 25.7.2001. (diskusijas par kvotu piešķiršanu/informācijas apmaiņa).”

80      Šajā zemsvītras piezīmē ir norādīta arī trešā sanāksmju vai iekšējo piezīmju sērija:

“Deviņās sanāksmēs (vai iekšējās piezīmēs) [G.] ir tieši norādīts kā Austria Draht pārstāvis: 15.4.1997., 12.5.1997., 13.5.1997., 24.6.1997., 22.10.1997., 11.3.1998., 18.5.1998., 29.11.1999. un 17.1.2000. Austria Draht 7.9.1998. un 12.7.1999. sanāksmēs ir no jauna tieši atzīta par promesošu, kas parāda, ka tās dalība tika sagaidīta; 14.10.1997. sanāksmē [G.] prombūtne tika uzskatīta par neattaisnotu un 15.5.2002. sanāksmē [G.] tika tieši lūgts piedalīties 5.–6.6.2002. sanāksmē. Ir jānorāda arī sanāksmes, kurās tika atzīts, ka ir jāuzņem kontakts ar Austria Draht: 20.9.1999. un 2002. gada vasara.”

81      Saistībā ar Austria Draht individuālās dalības Itālijas klubā sākumu Komisija ir norādījusi:

“Saskaņā ar 1996. gada 13. februāra sanāksmes protokolu [..] 1996. gadā un pirms tam Austria Draht neesot piedalījusies vienošanās darbībās Itālijā. Tomēr Komisijas rīcībā ir skaidri pierādījumi, ka Austria Draht sāka piedalīties Itālijas klubā, sākot no 1997. gada un vēlākais – no 1997. gada 15. aprīļa, datuma, kad tā tika tieši paziņota par klātesošu ar tās pārdošanas pārstāvja [G.] starpniecību [..]. Šajā sanāksmē Austria Draht tika piešķirta kvota un tika tieši norādīts, ka Austria Draht atturas no piegāžu veikšanas noteiktai (vārdā nosaukto) klientu grupai [..]. Šī sanāksme ir jāizskata to sanāksmju kontekstā, kuras notika tieši pirms tam un tieši pēc tam: 1) 1996. gada 17. decembra sanāksmē tika izplatīta tabula, kurā ir norādīts tonnu sadalījums atbilstoši klientiem un galveno piegādātāju noteikšana zināmam klientu skaitam Itālijas tirgū 1997. gadā. Lai gan slejas attiecībā uz Austria Draht palika neaizpildītas, Austria Draht ņemšana vērā tabulā ir norāde uz to, ka diskusijas starp lietas dalībniekiem vismaz bija ieplānotas; 2) to apstiprina 1997. gada 4. marta sanāksme, kurā notika informācijas apmaiņa par Austria Draht apjomu Itālijas tirgū; 3) pat ja Austria Draht netika atzīta par klātesošu 1997. gada 7. aprīlī, Komisija konstatē, ka Austria Draht tika piešķirts konkrētais apjoms; 4) ziņojums par 1997. gada 24. jūnijā notikušo Tréfileurope CB apmeklējumu apstiprina, ka ar Austria Draht tika veiktas pretkonkurences diskusijas un ka Austria Draht pārstāvēja “[G.]”. Šajā kontekstā Komisija uzskata 1997. gada 15. aprīli par Austria Draht dalības Itālijas klubā sākuma datumu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 480. apsvērums).

82      Apstrīdētā lēmuma preambulas 481.–483. apsvērumā attiecībā uz Austria Draht vainojamību par [G.] rīcību Komisija ir precizējusi šādi:

“(481)      Faktu, ka Austria Draht piedalījās Itālijas kluba sanāksmēs ar tās pārstāvja [G.] starpniecību, apstiprina DWK un ITC veiktie paziņojumi un pie ITC un Tréfileurope iegūtie tālaika dokumenti. Aizliegtās vienošanās dalībnieki tāpat uztvēra Austria Draht kā [uzņēmumu], kas piedalās aizliegtās vienošanās darbībās ar [G.] starpniecību [..].

(482)      Austria Draht atzīst, ka, sākot no 1984. gada, tā pilnībā uzticēja savu komerciālo politiku Itālijas tirgū Studio Crema (kuru pārstāvēja tās ģenerāldirektors [G.]). [G.] attiecībā uz Austria Draht bija uzlikts strikts informācijas sniegšanas pienākums, un tam nebija jānes finansiālais risks par veiktajiem darījumiem un darbībām, jo vienīgi Austria Draht bija atbildīga par visiem riskiem saistībā tostarp ar piegādes neveikšanu, piegādi ar trūkumiem un klienta maksātnespēju, un tā maksāja [G.] atlīdzību atbilstoši fiksētai procentuālai likmei, atsaucoties uz tās pārdoto apjomu (katram konkrētajam klientam). [G.] bija uzlikts pienākums sniegt ikmēneša rakstveida ziņojumu Austria Draht par savām darbībām un it īpaši par tās konkurentu darbībām un “pārdošanu un komerciālajām attiecībām” savā pārstāvības jomā (Itālijā). Visi iepriekš minētie apstākļi skaidri parāda Austria Draht pilnīgu kontroli pār tās pārstāvja [G.] darbībām [..].

(483)      Ņemot vērā striktas pārstāvības attiecības un regulāro [G.] dalību kvotām, cenām un klientiem veltītajās Itālijas kluba sanāksmēs [..], ir skaidrs, ka sanāksmju gaitā [G.] ziņoja konfidenciālu komercinformāciju par Austria Draht stāvokli citiem Itālijas kluba dalībniekiem un saņēma informāciju par labu Austria Draht. Komisija tādējādi uzskata, ka Austria Draht piedalījās Itālijas klubā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim.”

c)     Eiropas klubs un Eiropas mēroga sistēma

83      Lai pierādītu pret voestalpine un Austria Draht izvirzītā pārkāpuma vienoto un turpināto raksturu, tostarp “dalības globālākā sistēmā individuālo apzināšanos” (skat. apstrīdētā lēmuma 12.2.2.4. daļas nosaukumu), Komisija ir norādījusi:

“(652)      Austria Draht atzīst, ka tā piedalījās dažās Eiropas kluba sanāksmēs, bet tā norāda, ka minētajās sanāksmēs neesot notikušas nekādas pretkonkurences diskusijas. Komisija norāda, ka tā neuzskata Austria Draht par atbildīgu par tiešu dalību Cīrihes klubā vai Eiropas klubā [..]. Tomēr pastāv skaidras norādes, kas liecina, ka Austria Draht bija sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un tātad tā agrā posmā zināja par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu.

(653)      Pirmkārt, jau 1995. un 1996. gadā, tas ir, labu laiku pirms datuma, ko Komisija norādīja kā Austria Draht dalības pārkāpumā sākuma datumu (1997. gada 15. aprīlis), tā piedalījās Cīrihes kluba sanāksmēs, kurās tostarp tika apspriesta jauna Eiropas nolīguma par kvotām iespējama organizēšana. Turklāt 1997. gada 16. decembrī notikušajā Itālijas kluba sanāksmē tika norādīts, ka Austria Draht “nav šī (Eiropas) kluba dalībniece, bet vēlas tikt informēta”. Citās vēlākās Itālijas kluba sanāksmēs, kurās [G.] piedalījās, pārstāvot Austria Draht, dalībnieki tika informēti par diskusijām un nolīgumiem Eiropas kluba ietvaros [..]. Turklāt Austria Draht atzīst, ka tā piedalījās vairākās Eiropas kluba sanāksmēs [..], kurās, runājot vismaz par 2000. gada 28. februāra sanāksmi, tika izskatīts apjomu un cenu jautājums. 2001. gada 27. septembra sanāksmē Austria Draht tika aicināta pievienoties paplašinātajam Eiropas klubam. Vairākas norādes liecina, ka Eiropas mēroga paplašināšanās laikposmā [..] Austria Draht bija iesaistīta diskusijās par kvotu un klientu sadali noteiktās valstīs un [G.] personā piedalījās vismaz sešās sanāksmēs attiecībā uz Eiropas kluba paplašināšanos, tostarp 2001. gada 6. novembra sanāksmē, kurā [G.] kopā ar [A.] (Itas) un [C.] (CB) turklāt tika nozīmēts par iespējamu valsts līmeņa koordinatoru Itālijā.

(654)      Komisija no tā secina, ka, piedaloties Itālijas klubā, Austria Draht zināja vai tai bija jāzina, ka šī kluba ietvaros notikusī kolūzija ir daļa no kopējā plāna, kas ir vērsts uz to, lai stabilizētu PT tirgu un izvairītos no cenu pazemināšanas; šis plāns Itālijas klubam un Eiropas mēroga nolīgumiem bija kopīgs.”

3.     Apstrīdētā lēmuma adresāti un individuālais atbildības ilgums

84      Lai noteiktu attiecīgo sabiedrību atbildību, apstrīdētā lēmuma preambulas 769.–789. apsvērumā Komisija ir nošķīrusi Austria Draht situāciju no voestalpine situācijas, neaplūkojot Studio Crema situāciju.

a)     Austria Draht situācija

85      Lai noteiktu Austria Draht atbildību, Komisija ir uzskatījusi, ka no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim šī sabiedrība esot tieši piedalījusies Itālijas klubā ar tās pārstāvja Itālijā starpniecību (apstrīdētā lēmuma preambulas 769. apsvērums).

86      Lai pierādītu šo apgalvojumu, Komisija vispirms ir noraidījusi Austria Draht sniegto argumentāciju, atbilstoši kurai G., tās pārstāvis Itālijā, aizliegtās vienošanās sanāksmēs to neesot pārstāvējis. Šajā ziņā Austria Draht balstās uz šī pārstāvja paziņojumu, kas noliedz, ka būtu pārstāvējis Austria Draht Itālijas kluba sanāksmēs, kā arī uz Tréfileurope Italia pārstāvja V. paziņojumu, kas uzskata, ka Austria Draht neesot bijusi šī kluba dalībniece un ka sanāksmes, kurās V. ir piedalījies, G. neesot piedalījies aizliegtās vienošanās nolīgumos Austria Draht vārdā, kas esot bijis skaidrs citiem dalībniekiem. Austria Draht tāpat norāda, ka tikai attiecībā uz piecām no vairāk nekā 60 Komisijas minētajām Itālijas kluba sanāksmēm esot bijis precizēts, ka G. ir rīkojies Austria Draht vārdā, un ka citās sanāksmēs G. esot bijis klāt kā CB pārstāvis (neatsaucoties uz Austria Draht) vai neesot precizējis pārstāvamo uzņēmumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 770. punkts).

87      Atbildot uz šo argumentāciju, Komisija ir norādījusi, ka “Austria Draht dalība pretkonkurences diskusijās ar tās pārdošanas pārstāvja G. starpniecību tomēr ir pietiekami pierādīta: pirmkārt, divi Austria Draht iesniegtie paziņojumi nav ticami: G. paziņojums ir izstrādāts post-factum, un tas būtībā tika sagatavots Austria Draht atbildes uz paziņojumu par iebildumiem kontekstā; kas attiecas uz V. paziņojumu, tas atspoguļo vienīgi viņa personīgo viedokli, kurš ir ierobežots ar sanāksmēm, kurās viņš piedalījās. Turklāt abi paziņojumi ir atspēkoti ar pierādījumiem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 771. punkts).

88      Minētie pierādījumi no Komisijas viedokļa ir šādi (apstrīdētā lēmuma preambulas 772. punkts):

–        divi pieteikumu iecietības programmas piemērošanai iesniedzēji (DWK un ITC) apstiprina, ka Austria Draht esot piedalījusies aizliegtās vienošanās sanāksmēs ar sava pārdošanas pārstāvja G. starpniecību;

–        to apstiprinot ļoti liels tālaika pierādījumu skaits;

–        Austria Draht gadījums esot ticis regulāri apspriests, un visā pārkāpuma laikposmā līdz pārbaužu datumam tai esot tikušas piešķirtas kvotas un klienti. Tā G. esot piedalījies vismaz četrpadsmit sanāksmēs, kurās ir ticis apspriests Austria Draht gadījums; G. neesot bijis klāt sešpadsmit citās sanāksmes, bet Austria Draht dati tomēr esot tikuši izskatīti, un, visbeidzot, deviņu sanāksmju gaitā G. esot ticis tieši iepazīstināts kā dalībnieks, kas piedalās sanāksmē Austria Draht vārdā;

–        citi aizliegtās vienošanās dalībnieki tāpat esot skaidri uztvēruši Austria Draht kā aizliegtās vienošanās dalībnieci, kuru pārstāv G., un esot uzstājuši uz aizliegtās vienošanās ievērošanas no Austria Draht puses nepieciešamību;

–        tas, ka dažās vai vairākās no apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā minētajām sanāksmēm G. ir pārstāvējis arī CB, nekādi negrozot pierādījumus, ka viņš ir pārstāvējis arī Austria Draht. Ir jānorāda, ka vairākumā sanāksmju CB esot piedalījusies pati ar saviem darbiniekiem, tā kā G. kā CB pārstāvja loma varot tikt uzskatīta par mazāk svarīgu nekā viņa kā Austria Draht pārstāvja loma; Austria Draht esot nevis piedalījusies tieši, bet gan uzticējusi visu savu Itālijā veicamo komerciālo darbību G.

89      Lai atspēkotu Austria Draht argumentāciju, kura turpmāk norāda, ka tā neesot varējusi tika uzskatīta par atbildīgu par G. rīcību, jo starp tām neesot pastāvējusi ekonomiskā vienība, un G. esot neatkarīgs un neekskluzīvs pārdošanas pārstāvis, attiecībā uz kuru Austria Draht neesot bijis nekādas kontroles iespējas, Komisija lēmumā ir norādījusi šādus apsvērumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 774. apsvērums):

–        no pārstāvības līguma un Austria Draht paziņojuma izrietot, ka G. ir bijis faktiskais Austria Draht pārstāvis;

–        G. finansiālie riski esot bijuši ļoti ierobežoti. Pirmkārt, līgumi esot tikuši noslēgti tikai starp Austria Draht un tās klientu, tā kā Austria Draht ir varējusi akceptēt vai noraidīt pārstāvja saskaņotus pasūtījumus. Otrkārt, vienīgi Austria Draht esot bijusi atbildīga par riskiem, kas ir saistīti tostarp ar piegādes neveikšanu, piegādi ar trūkumiem un klienta maksātnespēju. Treškārt, atlīdzība esot tikusi maksāta atbilstoši fiksētai procentuālai likmei, atsaucoties uz katram klientam pārdoto apjomu (šajā ziņā ir izdarīta atsauce uz sprieduma 133. punktu, 2003. gada 11. decembris, Minoan Lines/Komisija, T‑66/99, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums Minoan Lines”, EU:T:2003:337);

–        finansiālu vai komerciālu risku neesamības vai ierobežotu risku pastāvēšanas gadījumā G. vai Studio Crema esot uzskatāmi par palīgvienību, kas ir uzņēmuma Austria Draht sastāvdaļa. Tāpat kā tirdzniecībā nodarbināts darbinieks, tie ar šo uzņēmumu veidojot ekonomisko vienību (šajā ziņā ir izdarīta atsauce uz sprieduma 480. punktu, 1975. gada 16. decembris, Suiker Unie u.c./Komisija, no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums Suiker Unie”, EU:C:1975:174);

–        tas pilnībā atbilstot Komisijas 2000. gada 13. oktobra Paziņojumam – Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā (OV C 291, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā”);

–        tādējādi Austria Draht esot atzīstama par atbildīgu par G. piedalīšanos aizliegtās vienošanās sanāksmēs.

90      Saistībā ar faktu, ka G. ir darbojies arī cita aizliegtās vienošanās dalībnieka CB vārdā un ka pārstāvība nav bijusi ekskluzīva šaurā izpratnē, Komisija uzskatīja, ka tas nevis grozot tās secinājumu, bet, tieši otrādi, to pastiprinot (apstrīdētā lēmuma preambulas 775. apsvērums).

91      Šajā ziņā Komisija norādīja šādus apsvērumus:

“(775)      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tas, ka starpnieks “kā neatkarīgs līgumslēdzējs veic būtiska apjoma darījumus attiecīgās preces vai pakalpojuma tirgū”, neliecina par šādu ekskluzivitāti un tādējādi neliecina arī par labu ekonomiskās vienības ar principālu pieņēmumam (šajā ziņā ir izdarīta atsauce uz sprieduma Suiker Unie 544. punktu). Šajā lietā tas tā nav. [G.] personīgi nedarbojās attiecīgajā tirgū, un tādējādi tas nevis savā vārdā veica būtiska apjoma darījumus kā neatkarīgs līgumslēdzējs [viņš neuzņēmās būtiskus finansiālus riskus], bet drīzāk pārstāvēja vienlaikus divus konkurentus aizliegtās vienošanās sanāksmēs.”

(776)      Atbilstoši Komisijas viedoklim fakts, ka aizliegtās vienošanās sanāksmēs divi konkurenti izmantoja vienu un to pašu pārstāvi, ir saskaņošanu uzlabošanas faktors, kas drīzāk atvieglo saskaņā ar aizliegto vienošanos paredzēto rīcību, nevis atbrīvo principālus no to atbildības. Citāds secinājums ļautu uzņēmumiem, kas aizliegtā vienošanās piedalās ar pārstāvja starpniecību, iegūt savā rīcībā vienkāršu līdzekli, ar ko tie varētu izvairīties no atbildības, vienkārši dalot savu pārstāvi ar citu aizliegtās vienošanās dalībnieku. Katrā ziņā šajā lietā tāpat ir jānorāda, ka aizliegtās vienošanās sanāksmēs CB parasti bija pārstāvēta personīgi un ka [G.]/[Studio Crema] tādējādi parasti rīkojās kā Austria Draht pārstāvis.”

92      Visbeidzot Komisija ir norādījusi, ka “kontroles trūkums, nezināšana par tās pārstāvja dalību aizliegtās vienošanās darbībās vai dalības apstiprināšanas (ar atpakaļejošu spēku) neesamība, ko norāda Austria Draht, nevar būt iedarbīgi argumenti, lai tā varētu izvairīties no atbildības” (apstrīdētā lēmuma preambulas 777. apsvērums).

93      Šajā ziņā Komisija ir norādījusi šādus argumentus:

–        Austria Draht ar savu pārstāvi veido ekonomisko vienību (apstrīdētā lēmuma preambulas 697., 480. un 481. punkts), un tādējādi tā ir atbildīga par šī pēdējā minētā dalību aizliegtās vienošanās darbībās neatkarīgi no Austria Draht zināšanas, kontroles vai apstiprināšanas (vai [šo faktoru] trūkuma vai neesamības) (šajā ziņā ir izdarīta atsauce uz sprieduma 54. punktu, 2005. gada 15. jūnijs, Tokai Carbon u.c./Komisija, T‑71/03, T‑74/03, T‑87/03 un T‑91/03, EU:T:2005:220, un spriedumu, 2009. gada 10. septembris, Akzo Nobel u.c./Komisija, C‑97/08 P, Krājums, EU:C:2009:536) (apstrīdētā lēmuma preambulas 777. apsvērums);

–        turklāt, ja uzņēmums izlemj deleģēt savu noteiktā valstī vai noteiktā tirgū veicamo komerciālo darbību faktiskajam pārstāvim, tai ir pienākums izveidot tā kontroles nodrošināšanai nepieciešamos mehānismus (apstrīdētā lēmuma preambulas 777. apsvērums);

–        turklāt, “pat ja nav tiešu pierādījumu par norādījumiem/post-factum apspriešanu saistībā ar pretkonkurences sanāksmēm, kas būtu notikusi starp Austria Draht un [G.], Austria Draht pārstāvja dalība pretkonkurences sanāksmēs ietekmēja tās rīcību”. Komisija uzskata, ka “[G.] regulāri piedalījās Itālijas kluba aizliegtās vienošanās sanāksmēs, kurās viņš sniedza konkurentiem tostarp konfidenciālu komercinformāciju par Austria Draht kvotām, cenām un klientiem un saņēma tās konkurentu tikpat konfidenciālu komerciālu informāciju un kurās viņš vienojās ar tās konkurentiem par cenām, klientu sadali un kvotu piešķiršanu”. Tā piebilst, ka “[šai] informācijai bija jāietekmē Austria Draht komerciālā darbība Itālijā (ar [G.] starpniecību)” un ka “no pārstāvības līguma un Austria Draht iesniegtajiem iekšējiem ziņojumiem turklāt skaidri izriet, ka [G.] regulāri nodrošināja Austria Draht informētību par attīstību Itālijas tirgū, it īpaši saistībā ar konkurentiem un pārdošanu un attiecībām tirgū Itālijā”. Visbeidzot tā norāda, ka “tādējādi var pamatoties uz to, ka [G.] ir nodevis Austria Draht vismaz aizliegtās vienošanās sanāksmēs iegūtu nozīmīgu konfidenciālu komercinformāciju” (apstrīdētā lēmuma preambulas 778. apsvērums).

94      Tādējādi Komisija ir secinājusi, ka “[G.] un Austria Draht ir uzskatāmi par vienotu ekonomisko vienību un Austria Draht ir atzīstama par atbildīgu par [G.] dalību aizliegtās vienošanās darbībās” (apstrīdētā lēmuma preambulas 779. apsvērums).

95      Turklāt, atbildot Austria Draht, kas ir vispārīgi apstrīdējusi savu dalību aizliegtās vienošanās sanāksmēs, Komisija ir uzsvērusi, ka pieejamie pierādījumi pietiekami parādot, ka Austria Draht ir bijusi turpināti un nepārtraukti iesaistīta Itālijas klubā, kā tas ir izskaidrots apstrīdētā lēmuma preambulas 772. apsvērumā un 3. pielikumā (apstrīdētā lēmuma preambulas 780. apsvērums).

96      Tātad Komisija ir norādījusi, ka laikposmā starp 1998. gada septembri un 2002. gada vasaru Austria Draht vairākas reizes esot tikusi tieši atzīta par promesošu, kas nozīmējot, ka citi aizliegtās vienošanās dalībnieki tās piedalīšanos ir sagaidījuši (apstrīdētā lēmuma preambulas 780. apsvērums).

97      Līdzīgi Komisija ir norādījusi, ka 2002. gada 30. aprīļa sanāksmē aizliegtās vienošanās dalībnieki esot draudējuši “izslēgt” Austria Draht no aizliegtās vienošanās, ja tā atteiktos nodrošināt apjomu “līdz vasarai (2002)”, kas skaidri parādot, ka Austria Draht joprojām ir piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībās (apstrīdētā lēmuma preambulas 780. apsvērums).

98      Turklāt, atbildot uz Austria Draht [argumentiem], kura bija norādījusi, pirmkārt, ka vairākumā tālaika dokumentu, kas attiecas uz kvotām, cenām vai klientiem Itālijas kluba ietvaros, esot bijuši minēti galvenie Itālijas dalībnieki, bet ne Austria Draht pati un ka dokumenti, kurās tā ir norādīta, pārliecinošā veidā neuzrādot tās piedalīšanos; otrkārt, ka esot iespējams, ka lietā esošajos dokumentos iekļautās atsauces uz tās piegādēm ir bijušas vienīgi citu personu veiktās aplēses, informācija, kas attiecas uz tās iepriekšējām piegādēm, klientu sniegta informācija un dati, kas nāk no publiskās informācijas, it īpaši ņemot vērā, ka tirgus pārskatāmība, iespējams, esot bijusi augsta un ka skaitļi attiecībā uz Austriju esot varējuši attiekties tikai uz Austria Draht, jo tā esot bijusi vienīgais Austrijas ražotājs, un, treškārt, ka neesot pierādījumu, kas norādītu uz to, ka P. būtu kontrolējis Austria Draht skaitļus, Komisija “[ir atzinusi], ka ne visi ar Itālijas klubu saistītie dokumenti uzrāda Austria Draht dalību”. Komisija uzskata, ka “to var vienkārši izskaidrot ar faktu, ka Austria Draht nav bijusi noteicošā kluba dalībniece, tāda kā Redaelli, ITC, CB un Itas [..], un tādējādi tā ir piedalījusies Itālijas kluba sanāksmēs mazāk regulāri nekā šie noteicošie dalībnieki”. Komisija tomēr ir uzskatījusi, ka “Austria Draht dalība aizliegtās vienošanās darbībās starp 1997. gada 15. aprīli un 2002. gada 19. septembri ir bijusi nepārtraukta” (apstrīdētā lēmuma preambulas 781. un 782. apsvērums).

99      Turklāt Komisija ir norādījusi, ka nav ticams apgalvojums, ka informācija, ar ko ir apmainījusies Austria Draht, ņemot vērā šīs informācijas, ar kuru apmaiņa ir notikusi visā Austria Draht dalības aizliegtās vienošanās darbībā laikposmā, precīzo, konfidenciālo un aktuālo raksturu, ir bijusi pieejama publiski vai ir bijusi vienīgi aplēses. Komisija uzskata, ka “šāda informācija tātad ir varējusi kļūt zināma tikai tieši no Austria Draht vai ar tās pārdošanas pārstāvja [G.] starpniecību” (apstrīdētā lēmuma preambulas 782. apsvērums).

100    Visbeidzot Komisija ir uzskatījusi, ka “[P. (Redaelli pensionēts darba ņēmējs, turpmāk – komercdarbības padomnieks, skat. iepriekš 26. punktu)] kontroles neesamība nevar tikt uzskatīta par būtisku vai pat noteicošu faktoru, lai noraidītu Austria Draht dalību sanāksmēs, ievērojot visus pieejamos pret Austria Draht liecinošos pierādījumus un to, ka Austria Draht netika uzskatīta par Itālijas kluba noteicošo dalībnieku, kādēļ [P.] kontrole attiecībā uz to varēja tikt uzskatīta par mazāk svarīgu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 782. apsvērums).

101    Jāsecina, ka Komisija ir nolēmusi, ka “Austria Draht ir atzīstama par atbildīgu par tās ar aizliegto vienošanos saistītajām darbībām un it īpaši par tās dalību Itālijas klubā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim” (apstrīdētā lēmuma preambulas 783. apsvērums).

b)     Voestalpine situācija

102    Saistībā ar voestalpine Komisija uzskatīja, ka šī sabiedrība kopīgi un solidāri ar Austria Draht ir atzīstama par atbildīgu par pārkāpuma laikposmu no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim, jo tā ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz savu meitasuzņēmumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 784.–789. apsvērums), ko lietas dalībnieki šajā lietā nenoliedz.

4.     Voestalpine un Austria Draht uzliktā naudas soda apmēra aprēķins

103    Vispirms Komisija atgādina, ka naudas soda apmēra aprēķins ticis veikts, ņemot vērā 2006. gada pamatnostādnes (apstrīdētā lēmuma preambulas 918. un nākamie apsvērumi). Attiecībā uz voestalpine un Austria Draht naudas sods EUR 22 miljonu apmērā ir ticis aprēķināts šādi.

104    Pirmkārt, voestalpine un Austria Draht ir tikušas uzskatītas pat atbildīgām par globālo aizliegto vienošanos PT tirgū EEZ. Tādējādi, lai noteiktu naudas soda pamatsummu, Komisija norādīja, ka saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu tā esot ņēmusi vērā “pārkāpumā iesaistīto uzņēmuma preču un pakalpojumu pārdošanas vērtību atbilstošajā EEZ ģeogrāfiskajā teritorijā” tā dalības pārkāpumā pēdējā pārskata gadā (apstrīdētā lēmuma preambulas 929. un nākamie apsvērumi).

105    Attiecībā uz Austria Draht vērā ņemtā pārdošanas vērtība ir EUR 18 207 306 (pirmā lēmuma par grozījumiem 5. punkts). Runa ir par PT pārdošanas vērtību ar pārkāpumu skartajā ģeogrāfiskajā teritorijā, tas ir, konstatētajā laikposmā saistībā ar voestalpine un Austria Draht [šo teritoriju veido]: Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija, Luksemburga, Spānija, Austrija, Portugāle, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija (apstrīdētā lēmuma preambulas 931. un 932. apsvērums).

106    Otrkārt, šādi aprēķinātajai pārdošanas vērtībai piemērojamā procentuālā likme ir atkarīga no pārkāpuma smaguma. Šajā ziņā starp šajā lietā nozīmīgajiem apstākļiem Komisija ir ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, visu iesaistīto uzņēmumu kopējo tirgus daļu, pārkāpuma ģeogrāfisko teritoriju un pārkāpuma īstenošanu vai neīstenošanu (apstrīdētā lēmuma preambulas 936. un nākamie apsvērumi).

107    Saistībā ar pārkāpuma raksturu Komisija ir ņēmusi vērā to, ka aizliegtā vienošanās kopumā paredzēja tirgus sadali, klientu sadali un horizontālus nolīgumus par cenām (apstrīdētā lēmuma preambulas 939. apsvērums).

108    Komisija tāpat ir ņēmusi vērā to, ka pārkāpumā iesaistītajiem uzņēmumiem ir bijusi kopējā tirgus daļa aptuveni 80 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 946. apsvērums) un ka pārkāpums ir attiecies uz būtisku EEZ daļu. Šajā jautājumā Komisija ir norādījusi, ka pretēji tam, ko uzskata Austria Draht, tās apgrozījums Portugālē un Spānijā neesot izslēdzams no pārdošanas vērtības tā iemesla dēļ, ka tā nav darbojusies Spānijas klubā, ņemot vērā, ka šīs valstis esot bijušas daļa no Itālijas kluba, kurā Austria Draht ir piedalījusies, ģeogrāfiskās teritorijas (apstrīdētā lēmuma preambulas 947. un 948. apsvērums). Tomēr attiecībā uz Socitrel, Proderac, Fapricela un Fundia, uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies tikai Spānijas klubā (kas sedza tikai Spāniju un Portugāli) vai pēdējā uzņēmuma gadījumā saskaņošanā attiecībā uz Addtek un attiecībā uz kuriem vienotā un turpinātā pārkāpuma apzināšanās ir varējusi tikt konstatēta tikai ļoti vēlā pārkāpuma posmā (attiecībā uz Socitrel, Proderac un Fapricela – 2001. gada 17. maijā un attiecībā uz Fundia – 2001. gada 14. maijā), Komisija, nosakot pārdošanas vērtības daļu, ir ņēmusi vērā ierobežotāku ģeogrāfisko teritoriju. Komisija ir uzskatījusi, ka saistībā ar citiem Spānijas kluba dalībniekiem (Emesa un Galycas, Tycsa un Trefilerías Quijano), kuri vienlaicīgi ir piedalījušies dažādos aizliegtās vienošanās līmeņos vai attiecībā uz kuriem vienota un turpināta pārkāpums apzināšanās ir varējusi tikt konstatēta daudz agrākā posmā, situācija esot atšķirīga. Līdzīgi Itālijas kluba dalībnieku situācija esot atšķirīga no Socitrel, Proderac un Fapricela situācijas, ņemot vērā, ka Itālijas kluba ģeogrāfiskā teritorija lielā mērā ir sakritusi ar Eiropas mēroga nolīgumu ģeogrāfisko teritoriju un ir būtiski pārsniegusi Spānijas kluba ģeogrāfisko teritoriju (Spānija un Portugāle) (apstrīdētā lēmuma preambulas 949. apsvērums).

109    Saistībā ar nolīgumu īstenošanu Komisija uzskatīja, ka, lai gan tie ne vienmēr ir pilnībā sasnieguši mērķi, nolīgumi katrā ziņā esot tikuši īstenoti (apstrīdētā lēmuma preambulas 950. apsvērums).

110    Ņemot vērā īpašus šī gadījuma apstākļus un iepriekš minētos kritērijus, Komisija ir uzskatījusi, ka vērā ņemamā pārdošanas vērtības daļa attiecībā uz Fundia esot 16 %, attiecībā uz Socitrel, Fapricela un Proderac – 18 % un attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, tostarp prasītājām, – 19 % (apstrīdētā lēmuma preambulas 953. apsvērums).

111    Treškārt, attiecībā uz voestalpine un Austria Draht pārkāpuma ilgums ticis noteikts piecu gadu un piecu mēnešu laikposmā, tas ir, no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim (apstrīdētā lēmuma preambulas 956. apsvērums).

112    Ceturtkārt, attiecībā uz procentuālo lielumu, kas ir iekļaujams pamatsummā neatkarīgi no tā, cik ilgi uzņēmums piedalījies pārkāpuma izdarīšanā, Komisija ir secinājusi, ka attiecībā uz Fundia atbilstoša summa esot 16 % apmērā, attiecībā uz Socitrel, Fapricela un Proderac –18 % apmērā un attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, tostarp prasītājām, – 19 % apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 962. apsvērums).

113    Atbildot Austria Draht, kura bija norādījusi, ka, tā kā tai nav bijis zināms par globālo Eiropas mēroga nolīgumu, Komisijai saistībā ar tās gadījumu nav bijis jāpiemēro papildu summa vai, ja tā to darītu, ir bijis jāpiemēro tikai zemāka līmeņa reizināšanas koeficients (15 %), Komisija ir norādījusi, ka Austria Draht esot zinājusi par visu Eiropas mēroga nolīgumu (apstrīdētā lēmuma preambulas 652.–654. apsvērums) un ka tā esot arī piedalījusies Itālijas klubā sanāksmēs, kurās ir tikušas noteiktas cenas, sadalīti klienti un piešķirtas kvotas (apstrīdētā lēmuma preambulas 478. un nākamie apsvērumi), no kā izriet, ka Austria Draht piemērojamajam procentuālajam lielumam neesot bijis jāatšķiras no citiem uzņēmumiem, kas ir piedalījušies līdzīgās darbībās, piemērojamā lieluma (apstrīdētā lēmuma preambulas 958. un 959. apsvērums).

114    Piektkārt, Komisija ir noraidījusi administratīvā procesa gaitā voestalpine un Austria Draht norādītos atbildību mīkstinošus apstākļus. Konkrēti runa ir par argumentiem saistībā ar neuzmanību (apstrīdētā lēmuma preambulas 976. apsvērums), prasītāju nenozīmīgo lomu aizliegtās vienošanās darbībā (apstrīdētā lēmuma preambulas 982. un nākamie apsvērumi), to piedalīšanos tikai aizliegtās vienošanās daļā (apstrīdētā lēmuma 996.–998. apsvērums), nolīgumu īstenošanas neesamību (apstrīdētā lēmuma preambulas 1013. un nākamie apsvērumi, it īpaši 1016. un 1018.–1022. apsvērums) un vēršanos tikai pret principālu tā pārstāvja rīcības dēļ, nevēršoties pret šo pēdējo minēto (apstrīdētā lēmuma preambulas 1034. apsvērums).

115    Atbildību mīkstinošu apstākļu neesamības apstākļos Komisija ir uzskatījusi, ka tai neesot pamata atkāpties no atbilstoši 2006. gada pamatnostādnēs paredzētajai metodoloģijai aprēķinātās pamatsummas, kuras rezultātā naudas soda apmērs ir noteikts EUR 22 miljonu apmērā (apstrīdētā lēmuma preambulas 1057. apsvērums, kā arī 1072. apsvērums attiecībā uz 10 % robežas piemērošanu).

B –  Principu atgādinājums

1.     Pārkāpuma pastāvēšanas un ilguma pierādījums

116    Pirmām kārtām ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka Komisijai ir jāpierāda ne tikai aizliegtās vienošanās pastāvēšana, bet arī tās ilgums. It īpaši ir jāatgādina, ka saistībā ar pierādījumu sniegšanu par LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt atbilstošus pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību. Tiesas šaubas ir jāvērš par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas, it īpaši prasības par lēmuma, ar kuru ir uzlikts naudas sods, atcelšanu vai grozīšanu ietvaros. Pēdējās minētās situācijas gadījumā ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcijas princips, kas ir viena no pamattiesībām, kuras ir aizsargātas Savienības tiesību sistēmā un nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu raksturu, kā arī ar tiem saistīto sodu raksturu un smagumu, nevainīguma prezumpcijas princips ir it īpaši piemērojams procesos par konkurences tiesību normu pārkāpumiem, par kuriem var uzlikt naudas sodu vai kavējuma naudu. Tādējādi Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskanīgi pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka apgalvotais pārkāpums ir izdarīts (skat. spriedumu, 2013. gada 17. maijs, Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, T‑147/09 un T‑148/09, Krājums, EU:T:2013:259, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

117    Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstie nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka pat tad, ja Komisija atklāj dokumentus, kas tiešā veidā apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tādus kā sanāksmes protokoli, tie parasti ir tikai fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā bieži vien noteiktas detaļas ir jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma esamība ir jāsecina no noteiktām sakritībām vai norādēm, kuras, skatot kopsakarā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam (skat. spriedumu Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, minēts 116. punktā, EU:T:2013:259, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

118    Turklāt judikatūrā ir izvirzīta prasība, ka tādu pierādījumu trūkuma gadījumā, kas tieši apstiprina pārkāpuma ilgumu, Komisija balstās vismaz uz pierādījumiem, kuri attiecas uz faktiem, kas ir pietiekami saistīti laikā, lai varētu saprātīgi pieņemt, ka šis pārkāpums ir veikts nepārtraukti no viena konkrēta datuma līdz otram datumam (skat. spriedumu Trelleborg Industrie un Trelleborg/Komisija, minēts 116. punktā, EU:T:2013:259, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

2.     Vienota pārkāpuma jēdziens salikta pārkāpuma izpratnē

119    Otrām kārtām tāpat saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 101. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums var izrietēt ne tikai no atsevišķas darbības, bet arī no virknes darbību vai turpinātas rīcības, lai gan arī viens vai vairāki šīs darbību virknes vai turpinātās rīcības elementi paši, aplūkojot atsevišķi, var būt minētās normas pārkāpums. Tādēļ, ja dažādas darbības to identiskā mērķa dēļ – kropļot konkurenci iekšējā tirgū – ietilpst “kopējā plānā”, Komisija var saukt pie atbildības par šīm darbībām atbilstoši dalībai pārkāpumā, aplūkojot to kopumā (spriedumi, 1999. gada 8. jūlijs, Komisija/Anic Partecipazioni, C‑49/92 P, Krājums, EU:C:1999:356, 81. punkts; 2004. gada 7. janvāris, Aalborg Portland u.c./Komisija, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P, Krājums, EU:C:2004:6, 258. punkts, un 2012. gada 6. decembris, Komisija/Verhuizingen Coppens, C‑441/11 P, Krājums, EU:C:2012:778, 41. punkts).

120    Uzņēmums, kas šādā vienotā un turpinātā pārkāpumā ir piedalījies ar tādu savu rīcību, uz ko attiecas nolīguma vai saskaņoto darbību ar mērķi, kas ir vērsts pret konkurenci, jēdzieni LESD 101. panta 1. punkta izpratnē un kas ir vērsta uz pārkāpuma īstenošanu kopumā, var būt atbildīgs arī par citu uzņēmumu šī pašā pārkāpuma ietvaros veiktu rīcību par to laikposmu, kad tas tajā ir piedalījies. Tas tā ir tad, ja ir konstatēts, ka minētais uzņēmums ar savu paša rīcību ir vēlējies dot ieguldījumu kopējiem mērķiem, ko ir vēlējušies īstenot visi dalībnieki, un ka tas ir zinājis par citu uzņēmumu iecerēto vai veikto pārkāpjošo rīcību, īstenojot šos pašus mērķus, vai ka tas ir varējis to saprātīgi paredzēt un bijis gatavs uzņemties par to risku (spriedumi Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 119. punktā, EU:C:1999:356, 83., 87. un 203. punkts; Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 83. punkts, un Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 119. punktā, EU:C:2012:778, 42. punkts).

121    Tādējādi uzņēmums var būt tieši piedalījies visā pret konkurenci vērstā rīcībā, kura veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, un šādā gadījumā Komisijai ir tiesības to saukt pie atbildības par visu šo rīcību un tādējādi – par minēto pārkāpumu kopumā. Uzņēmums var arī būt tieši piedalījies tikai vienotu un turpinātu pārkāpumu veidojošās pret konkurenci vērstās rīcības daļā, bet tas var būt zinājis par visu pārējo pārkāpjošo rīcību, ko iecerējuši vai īstenojuši pārējie aizliegtās vienošanās dalībnieki to pašu mērķu labā, vai arī tas ir varējis to saprātīgi paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties risku. Šādā gadījumā Komisijai arī ir tiesības saukt šo uzņēmumu pie atbildības par visu pret konkurenci vērstu rīcību, kas veido šo pārkāpumu, un tādējādi – par šo pārkāpumu kopumā (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 119. punktā, EU:C:2012:778, 43. punkts).

122    Turpretim, ja uzņēmums ir tiešā veidā piedalījies vienā vai vairākās pret konkurenci vērstās darbībās, kuras veido vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet nav pierādīts, ka ar savu paša rīcību šis uzņēmums ir vēlējies sekmēt pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku iecerēto kopīgo mērķu īstenošanu un ka tas ir zinājis par visām minēto dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām pārkāpjošajām darbībām šo pašu mērķu īstenošanai vai ka tas ir varējis saprātīgi tās paredzēt un bijis gatavs uzņemties ar tām saistītu risku, Komisijai ir tiesības to atzīt pat atbildīgu tikai par darbībām, kurās tas ir piedalījies tiešā veidā, un par pārējo dalībnieku iecerētajām vai īstenotajām darbībām to mērķu, ko tas vēlējies sasniegt, īstenošanai, ja ir pierādīts, ka tas par tām ir zinājis vai varējis saprātīgi tās paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties ar tām saistīto risku (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 119. punktā, EU:C:2012:778, 44. punkts).

123    Tomēr tas nevar būt pamats šī uzņēmuma atbrīvošanai no atbildības par darbībām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tas tajās ir piedalījies, vai attiecībā uz kurām uzņēmumu faktiski var atzīt par atbildīgu. Tomēr šāda Komisijas lēmuma, ar ko globālu aizliegto vienošanos kvalificē par vienotu un turpinātu pārkāpumu, sadalīšana ir apsverama tikai tad, ja, pirmkārt, attiecīgajam uzņēmumam administratīvā procesa ietvaros ir bijusi iespēja saprast, ka tam tiek pārmesta arī dalība katrā šo vienošanos veidojošajā darbībā, un līdz ar to šajā ziņā aizstāvēties, un, otrkārt, ja minētais lēmums šajā aspektā ir pietiekami skaidrs (spriedums Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 119. punktā, EU:C:2012:778, 45. un 46. punkts).

124    Visbeidzot tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas soda apmēru (spriedumi Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 119. punktā, EU:C:1999:356, 90. punkts; Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 86. punkts, un Komisija/Verhuizingen Coppens, minēts 119. punktā, EU:C:2012:778, 45. punkts).

3.     Norobežošanās jēdziens dalības sanāksmē gadījumā

125    Trešām kārtām no pastāvīgās judikatūras tāpat izriet, ka, lai pietiekami pierādītu, ka attiecīgais uzņēmums ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, pietiek ar to, ka Komisija parāda, ka minētais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kurās ir tikuši slēgti pret konkurenci vērsti nolīgumi, acīmredzami pret tiem neiebilstot. Ja dalība šādās sanāksmēs ir tikusi konstatēta, šim uzņēmumam ir jāsniedz norādes, lai pierādītu, ka tā dalība šajās sanāksmēs ir notikusi bez pret konkurenci vērsta nolūka, pierādot, ka tas ir norādījis saviem konkurentiem, ka tas šajās sanāksmēs piedalās ar citu nostāju (skat. spriedumu Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).

126    Šī tiesību principa pamatā ir apsvērums, ka, piedaloties minētajā sanāksmē un publiski nenorobežojoties no tās satura, uzņēmums pārējiem dalībniekiem ir devis iemeslu pieņēmumam, ka tas piekrīt šīs sanāksmes rezultātiem un rīkosies atbilstoši tiem. Šajā ziņā pretlikumīgas iniciatīvas netieša apstiprināšana, publiski nepaziņojot par norobežošanos no tās satura vai nepaziņojot par to administratīvām iestādēm, veicina pārkāpuma turpināšanu un kavē tā atklāšanu. Šī līdzdalība ir uzskatāma par pasīvu dalības veidu pārkāpumā, kas var būt pamats uzņēmuma atbildībai vienota nolīguma ietvaros (spriedums Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 82. un 84. punkts).

127    Turklāt apstāklis, ka uzņēmums neīsteno sanāksmes, kuras mērķis ir vērsts pret konkurenci, rezultātus, neatbrīvo uzņēmumu no atbildības par to, ka tas bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, ja vien tas nav publiski paziņojis, ka norobežojas no sanāksmes satura. Tam, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegto vienošanos veidojošajās sastāvdaļās, vai tam, ka šim uzņēmumam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, nav nozīmes, lai pierādītu, ka tas ir izdarījis pārkāpumu. Šie apstākļi ir jāņem vērā, vienīgi novērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgā gadījumā nosakot naudas soda apmēru (spriedums Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 85. un 86. punkts).

128    Ja Komisija uzskata, ka uzņēmumu atbildība par rīcību, kas ir vērsta pret konkurenci, izriet no to dalības sanāksmēs, kuru mērķis ir bijusi šāda rīcība, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai šiem uzņēmumiem gan administratīvā procesa gaitā, gan arī Vispārējā tiesā ir bijusi iespēja atspēkot izdarītos secinājumus un attiecīgajā gadījumā pierādīt apstākļus, kas sniedz citu skaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas ļauj faktu izskaidrojumu, ko ir izmantojusi šī iestāde, aizstāt ar citu izskaidrojumu (spriedums Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 87. punkts).

129    Lietas dalībnieku argumenti, kuri detalizēti ir tikuši izklāstīti Vispārējās tiesas sniegtajā tiesas sēdes ziņojumā, ir jāizvērtē, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma saturu un ievērojot iepriekš izklāstītos principus.

II –  Par pirmo pamatu attiecībā uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas ir piedalījušās vienota pārkāpuma sastāvdaļā ar to pārstāvja Itālijā starpniecību

130    Pirmajā pamatā voestalpine un Austria Draht norāda, ka, lai gan tās neesot piedalījušās Komisijas aprakstītajā aizliegtās vienošanās darbībā, tām esot ticis uzlikts naudas sods EUR 22 miljonu apmērā tā iemesla dēļ, ka to pārstāvis Itālijā G. kungs ir bijis klāt noteiktās Itālijas kluba sanāksmēs. Tomēr vienīgi šis fakts neesot devis Komisijai iespēju uzskatīt, ka ar šī pārstāvja starpniecību tās būtu pārkāpušas LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.

131    Saistībā ar šo pamatu prasītājas norāda uz, pirmkārt, lomu, kas ir bijusi G., kurš būtībā esot veicis darbības par labu CB; otrkārt, G., V. (Tréfileurope) un vairāku pārkāpumā iesaistītu sabiedrību paziņojumiem, kas ļaujot konstatēt, ka Austria Draht nav piedalījusies Itālijas klubā; treškārt, vairākiem apstākļiem, kas ir tikuši norādīti, lai pierādītu Austria Draht dalību Itālijas klubā ar G. starpniecību, kas neesot pārliecinoši; ceturtkārt, Austria Draht atzīšanu par vainīgu par G. rīcību, lai gan šie subjekti neveidojot ekonomisko vienību un neviens apstāklis neļaujot secināt, ka Austria Draht būtu zinājusi par tās pārstāvja veiktajām prettiesiskajām darbībām, un, piektkārt, pakārtoti Komisijas norādīto pārkāpuma ilgumu, jo katrā ziņā nevarot tikt pierādīta nekāda prasītāju dalība Itālijas klubā līdz 2000. gada janvārim.

A –  Principāla vainojamība par pārstāvja rīcību

132    Lai noteiktu Austria Draht atbildību, Komisija ir uzskatījusi, ka no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim šī sabiedrība ar tās pārstāvja Itālijā starpniecību esot tieši piedalījusies Itālijas klubā. Šādi rīkojoties, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir noraidījusi prasītāju izteiktos apsvērumus par ekonomiskās vienības starp pārstāvi un principālu neesamību, ekonomiskā riska uzņemšanos no pārstāvja puses, pārstāvja ekskluzīvā rakstura striktā nozīmē neesamību un principāla neinformētību par pārstāvja pārkāpjošo rīcību. Noslēdzot savu analīzi, Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 779. apsvērumā ir uzskatījusi, ka “[G.] un Austria Draht ir uzskatāmi par vienu ekonomisko vienību un Austria Draht ir atzīstama par atbildīgu par [G.] dalību aizliegtās vienošanās darbībā” (skat. iepriekš 85.–94. punktu).

133    Šīs argumentācijas gaismā ir jāpārbauda, vai LESD 101. panta vai EEZ līguma 53. panta piemērošanas vajadzībām Komisija ir tiesīga secināt, ka Austria Draht ir jāuzņemas atbildība par tās pārstāvja Itālijā rīcību.

1.     Principāla vainojamības par pārstāvja rīcību nosacījumi

134    No pastāvīgās judikatūras izriet, ka uzņēmuma jēdziens konkurences tiesību kontekstā ir jāsaprot kā ekonomiskās vienības apzīmējums, raugoties no attiecīgā nolīguma mērķa, kaut arī juridiski šo ekonomisko vienību var veidot vairākas fiziskas vai juridiskas personas (spriedumi, 1984. gada 12. jūlijs, Hydrotherm Gerätebau, 170/83, Krājums, EU:C:1984:271, 11. punkts, un Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 121. punkts).

135    Šādu ekonomisko vienību veido personīgo, materiālo un nemateriālo elementu vienota organizācija, kas ilgstoši īsteno noteiktu ekonomisku mērķi un kas var veicināt LESD 101. panta 1. punktā vai EEZ līguma 53. panta 1. punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Tādējādi, ja sabiedrību grupa veido vienu un to pašu uzņēmumu, Komisija pamatoti nosaka atbildību par minētā uzņēmuma veiktu pārkāpumu un uzliek naudas sodu sabiedrībai, kura ir atbildīga par grupas rīcību pārkāpumā (šajā ziņā skat. spriedumu Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 122. punkts).

136    Konkurences tiesību normu piemērošanas vajadzībām formāla divu sabiedrību nošķirtība, kas izriet no tā, ka tās ir atsevišķas juridiskās personas, nav izšķiroša, un nozīme ir tam, vai to rīcībai tirgū ir vai nav vienots raksturs (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 123. punkts).

137    Tāpēc var izrādīties, ka ir jānosaka, vai divas sabiedrības, kuras ir atsevišķas juridiskās personas, veido vai attiecas uz vienu un to pašu uzņēmumu vai ekonomisko vienību, kas veic vienotu rīcību tirgū (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 124. punkts).

138    Judikatūra parāda, ka šāda situācija nav tikai gadījumos, kad sabiedrības uztur mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, bet zināmos apstākļos paredz arī attiecības starp sabiedrību un tās pārstāvi vai starpnieku. Saistībā ar LESD 101. panta vai EEZ līguma 53. panta piemērošanu, lai noteiktu, vai attiecīgā rīcība ietilpst šo pantu piemērošanas jomā, ir svarīgi zināt, vai principāls un tā pārstāvis vai starpnieks veido ekonomisko vienību, kurā pēdējais minētais ir uzskatāms par palīgvienību, kas iekļauta pirmā minētā uzņēmumā. Tātad ir ticis nospriests, ka, ja starpnieks veic darbības par labu savam principālam, to principā var uzskatīt par principāla uzņēmumā iekļautu palīgvienību, kurai jāseko principāla norādēm un kura, tāpat kā tirdzniecībā nodarbināts darbinieks, ar šo uzņēmumu veido ekonomisko vienību (šajā ziņā skat. spriedumus Suiker Unie u.c./Komisija, minēts 89. punktā, EU:C:1975:174, 480. punkts, un Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 125. punkts).

139    Runājot par sabiedrībām, kas atrodas vertikālās attiecībās, tādās kā tās, kuras pastāv starp principālu un tās pārstāvi vai starpnieku, par galvenajiem atsauces parametriem, nosakot ekonomiskās vienības esamību, ir tikuši atzīti divi elementi: pirmkārt, tas, vai starpnieks ir vai nav uzņēmies ekonomisko risku, un, otrkārt, starpnieka sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvs vai neekskluzīvs raksturs (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 126. punkts).

140    Saistībā ar ekonomiskā riska uzņemšanos jau ir ticis nospriests, ka starpnieku nevar uzskatīt par principāla uzņēmumā iekļautu palīgvienību, ja ar minēto principālu panākta vienošanās starpniekam piešķir vai tā rīcībā atstāj funkcijas, kuras ekonomiski līdzinās neatkarīga komersanta funkcijām, jo saskaņā ar šo vienošanos ir paredzēts, ka starpnieks uzņemas finansiālus riskus saistībā ar pārdošanu vai ar trešajām personām noslēgtu līgumu izpildi (spriedumi Suiker Unie, minēts 89. punktā, EU:C:1975:174, 482. punkts, un Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 127. punkts).

141    Saistībā ar starpnieka sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvu vai neekskluzīvu raksturu tāpat ir ticis nospriests, ka par labu ekonomiskās vienības koncepcijai neliecina tas, ka līdzās darbībām, kas tiek veiktas principāla vārdā, starpnieks kā neatkarīgais komersants nodarbojas ar ievērojama apjoma darījumiem attiecīgās preces vai pakalpojuma tirgū (spriedumi Suiker Unie, minēts 89. punktā, EU:C:1975:174, 544. punkts, un Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 128. punkts).

2.     Pārstāvības līgums un ekonomiskā riska uzņemšanās

142    Prasītājas būtībā norāda uz faktu, ka, tā kā G. esot pārstāvējis vienlaikus CB un Austria Draht un CB vārdā veiktās darbības ienākuma ziņā esot bijušas nozīmīgākas par tām, kas ir tikušas veiktas Austria Draht vārdā, elements attiecībā uz pārstāvja sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvo raksturu neesot izpildīts. Šī iemesla dēļ, tā kā nepastāvot spriedumā Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), norādītais otrais elements, nevarot secināt par ekonomiskās vienības esamību.

143    Tomēr, lai noteiktu, vai starp G. un Austria Draht pastāv ekonomiskā vienība, ievērojot iepriekš minēto judikatūru, vispirms ir svarīgi noskaidrot, kāda mērā pārstāvis, veicot darbības, kurām to ir nozīmējis principāls, uzņemas finansiālus riskus saistībā ar pārdošanu vai ar trešajām personām noslēgtu līgumu izpildi. Spriedumā Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), norādītais pirmais elements nevar tikt ignorēts.

144    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka starp Austria Draht un Studio Crema noslēgtajā līgumā ir noteikts, ka saskaņā ar Austria Draht norādījumiem G. ir uzticēts pārdot Austria Draht PT Itālijā “tās vārdā un uz tās rēķina”. Ar šo līgumu no G. tostarp tiek prasīts neveikt darījumus “savā vārdā” un “stingri ievērot [Austria Draht] pamatnostādnes, norādes cenu jomā, kā arī samaksas, pārdošanas un piegādes nosacījumus”. Līgumā tāpat ir precizēts, ka “preci piegādā un rēķinu izraksta” Austria Draht. Saskaņā ar šo līgumu pārdošanas darījums tiek noslēgts tikai starp Austria Draht un klientu, nevis G. un šo klientu (apstrīdētā lēmuma preambulas 774. apsvērums un pārstāvības līguma 2. pants).

145    Šis līgums ir katrā ziņā izprotams kā [tirdzniecības] pārstāvības līgums. Tajā paredzētajā situācijā “juridiska vai fiziska persona (aģents) ir pilnvarota apspriest un/vai slēgt līgumus citas personas (pasūtītāja) [principāla] uzdevumā vai nu aģenta vārdā, vai pasūtītāja vārdā par [..] pasūtītāja piegādātu preču vai pakalpojumu pārdošanu” (šajā ziņā skat. Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā 12. punktā norādīto pārstāvības līguma definīciju saistībā ar vertikālo nolīgumu vērtējumu attiecībā uz LESD 101. pantu).

146    Turklāt, kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 774. apsvērumā, no līguma neizriet, ka, runājot par darbībām, kurām G. ir iecēlusi Austria Draht, tas būtu atbildīgs par “riskiem, kas ir saistīti tostarp ar piegādes neveikšanu, piegādi ar trūkumiem un klienta maksātnespēju”. Neviens līguma noteikums tāpat neļauj uzskatīt, ka G. uzņemtos uzklājumu finansēšanu un ka tam, lai pārstāvētu Austria Draht Itālijā, būtu nepieciešams veikt īpašas investīcijas. Tādējādi ekonomisko risku saistībā ar pārdošanas darījumiem, ko Itālijā ir saskaņojis G. un ir noslēgusi Austria Draht, būtībā uzņemas principāls, nevis tā pārstāvis.

147    Vispārējā tiesā prasītājas nav iebildušas pret šādu ekonomiskā riska vērtējumu. Tās vienīgi norāda, ka G. ir uzņēmies noteiktus izdevumus (konsultāciju un transporta izdevumi, izdevumi attiecībā uz blakus pienākumiem sakarā ar līgumu noslēgšanu, tulkošanas izdevumi, [..]), ko saistībā ar uzticētajām darbībām var uzskatīt par papildizdevumiem vai tādiem, kurus sedz atlīdzības, ko Austria Draht maksā komisiju formā, paušālais raksturs. Ar šādiem izdevumiem nevar pierādīt, ka saistībā ar Austria Draht uzticētajām darbībām G. uzņemtos ekonomisko risku, kas nebūtu tikai nenozīmīgs var ierobežots.

148    Šajā lietā Komisija var pamatoti uzskatīt, ka atbilstoši tam, kas izriet no iepriekš minētās judikatūras, gadījumos, kad G. ir rīkojies par labu Austria Draht Itālijā, tas šajā ziņā nav uzņēmies ekonomisko risku, kurš izpaustos tādējādi, ka ar līgumu, kas to saista ar šo sabiedrību, tam būtu piešķirtas vai tā rīcībā atstātas funkcijas, kuras ekonomiski līdzinās neatkarīga komersanta funkcijām.

3.     Pārstāvja veiktās dubultās pārstāvības ietekme

149    Saistībā ar otro spriedumā Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), norādīto elementu Komisija apstrīdētā lēmuma preambulas 775. punktā ir atzinusi, ka no fakta, ka G. ir rīkojies arī cita aizliegtās vienošanās dalībnieka CB vārdā, izrietot, ka pārstāvība striktā nozīmē nav bijusi ekskluzīva.

150    Tomēr, kā norāda Komisija un pretēji tam, ko uzskata prasītājas, no šīs lietas apstākļiem neizriet tas, ka no paša sākuma būtu jānoliedz ikviena iespēja konstatēt ekonomiskās vienības starp G. un Austria Draht esamību saistībā ar darbībām, kas tam ir tikušas uzticētas atbilstoši pārstāvības līgumam.

151    Šajā ziņā, lai gan līdzās Austria Draht vārdā veiktajām darbībām G. tāpat ir veicis darbības par labu CB, Komisija var pamatoti norādīt, ka šajā lietā “[G.] nav bijis personīgi aktīvs attiecīgajā tirgū un tādējādi tas nav savā vārdā veicis būtiska apjoma darījumus kā neatkarīgs līgumslēdzējs” (apstrīdētā lēmuma preambulas 775. apsvērums) (skat. pēc analoģijas spriedumus Suiker Unie, minēts 89. punktā, EU:C:1975:174, 544. punkts, un Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 128. punkts).

152    Tā vietā, lai komerciālā ziņā pārstāvētu vienu principālu, G. ir pārstāvējis divus, tas ir, galvenokārt CB, kas ir ģenerējusi lielāko daļu no Studio Crema ienākumiem (aptuveni 75 % prasītājām inkriminētā pārkāpuma laikposmā), bet arī Austria Draht, kas tāpat ir ģenerējusi Studio Crema ienākumu daļu, kura nav nenozīmīga (aptuveni 25 % šajā pašā laikposmā).

153    Šajā situācijā, lai noteiktu ekonomiskās vienības starp pārstāvi un vienu no tā principāliem pastāvēšanu, ir jānoskaidro, vai, runājot par darbībām, ko pārstāvim ir uzticējis principāls, šis pārstāvis var rīkoties kā neatkarīgs komersants, kas var brīvi noteikt savu komerciālo stratēģiju. Ja pārstāvis nevar rīkoties šādā veidā, tā par labu minētajam principālam veiktās funkcijas ir uzskatāmas par pēdējā minētā darbības sastāvdaļu.

154    Tātad, kā Komisija ir norādījusi apstrīdētā lēmuma preambulas 774. apsvērumā, noteicošais elements, lai konstatētu ekonomiskās vienības starp G. un Austria Draht pastāvēšanu, ir saistīts ar finansiālu risku saistībā ar pārdošanu vai ar trešajām personām ar G. starpniecību noslēgtu līgumu izpildi vērtējumu. Ja pārstāvis darbojas kā Austria Draht izpausme, to var pielīdzināt “palīgvienībai, kas, tāpat kā tirdzniecībā nodarbināts darbinieks, ir Austria Draht uzņēmuma sastāvdaļa”, bet gadījumā, ja pārstāvis rīkojas kā neatkarīgs komersants, tas tā nebūtu.

155    Šajā lietā jau ir ticis konstatēts, ka G. ar Austria Draht noslēgtais pārstāvības līgums G. nav devis iespēju attiecībā uz darbībām, kuru izpildei tas ir ticis nozīmēts, rīkoties kā neatkarīgajam komersantam konkurences tiesību izpratnē.

156    Turklāt saistībā ar attiecību starp G. un CB raksturu no lietas materiāliem tāpat izriet, ka G. rīcība, ievērojot LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu, nav pielīdzināma neatkarīga komersanta rīcībai attiecībā uz CB ražoto PT. G. ir veicis CB vārdā pārdošanas direktora funkcijām līdzīgas funkcijas. Rakstveida pārstāvības līguma starp G. un CB neesamība neļauj konstatēt, ka darbības, kuras viņam ir uzticējusi šī sabiedrība, būtu veicis neatkarīgs komersants, nevis to, kas tās ir tikušas veiktas CB vārdā, tai uzņemoties riskus. Tieši pretēji, var tikt uzskatīts, ka viņš ir rīkojies kā šajā uzņēmumā integrēta palīgvienība. To pierāda fakts, kā ir norādījušas prasītājas, ka Komisijā notikušajā uzklausīšanā G. ir piedalījies kā CB pārstāvošās grupas loceklis.

157    No iepriekš minētā izriet, ka, pat ja šī lieta atšķiras no situācijām, kuras ir tikušas iepriekš izvērtētas judikatūrā, it īpaši spriedumā Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), kur principāla pārstāvēšanas no pārstāvja puses ekskluzīvais raksturs izrietēja no līguma, kas noslēgts ar pārstāvi, un šī līguma īstenošanas (šī sprieduma 131. un 132. punkts), ar G. veiktās dubultās pārstāvības attiecībā pret, pirmkārt, CB, un, otrkārt, Austria Draht faktu nevar apstrīdēt secinājumu, ka saistībā ar darbībām, ko G. ir uzticējusi Austria Draht, viņš nav varējis veikt funkcijas, rīkojoties saimnieciski līdzīgi neatkarīgajam komersantam.

158    Ir jāsecina, kā tas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, ka G. vai tā pārstāvētā Studio Crema, izvērtējot ar Austria Draht noslēgtā pārstāvības līguma piemērošanas jomu saistībā ar konkurences tiesībām, zaudē savu neatkarīga saimnieciskās darbības subjekta statusu, jo G. neuzņemas vai ļoti nelielā mērā uzņemas finansiālos riskus, kuri izriet no pārdevuma līgumiem, kas noslēgti ar viņa starpniecību ar Austria Draht, un faktiski darbojas kā šīs sabiedrības daļu veidojoša palīgvienība.

159    Neviens prasītāju šajā ziņā izteiktais arguments nevar apstrīdēt šādu secinājumu. Ar lielāko šīs argumentācijas daļu tiek atgādināts spriedumu Suiker Unie, minēts 89. punktā (EU:C:1975:174), un Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), saturs, kurus nevar vienkārši attiecināt uz aplūkojamo gadījumu, lai izteiktu apgalvojumu, ka jau tāpēc, ka starp G. un Austria Draht nav ekskluzīvu attiecību striktā nozīmē, starp tiem nevarot pastāvēt ekonomiskā vienība.

160    Līdzīgi ar to, ka G. strādā arī par labu CB un ka CB vajadzībām veiktās darbības veido lielāko daļu no Studio Crema ienākumiem, salīdzinot ar ienākumiem, ko rada [sadarbība] ar Austria Draht, nepietiek, lai pierādītu G. komerciālo neatkarību. Kā jau ir ticis norādīts, var uzskatīt, ka G. veido ekonomisko vienību gan ar CB, gan arī ar Austria Draht. Attiecībā uz CB un Austria Draht tas savukārt ir piemērojams tikai un tiktāl, ciktāl viena un otra no šīm sabiedrībām tam ir uzticējusi darbību veikšanu.

161    Tomēr Komisija nevar šī iemesla dēļ uzskatīt, ka “katrā ziņā šajā lietā tāpat ir jānorāda, ka aizliegtās vienošanās sanāksmēs CB parasti ir bijusi pārstāvēta personīgi un ka [G.]/Studio Crema tādējādi parasti ir rīkojies kā Austria Draht pārstāvis” (apstrīdētā lēmuma preambulas 776. apsvēruma beigas). Tā kā nav pierādījumu, kas varētu pamatot šādu apgalvojumu, G. dalība Itālijas kluba sanāksmē nevar nozīmēt neko citu kā tikai faktu, ka šajā sanāksmē ir piedalījusies persona, kas, pirmkārt, ir pildījusi funkcijas, kuras līdzinās CB pārdošanas direktora funkcijām, un, otrkārt, vienlaikus ir bijusi Austria Draht pārstāve Itālijā. Ņemot vērā G. īstenoto dubulto pārstāvību, kas tam ir ļāvusi iegūt pieeju konfidenciālai komercinformācijai, kura nāk no diviem avotiem, Komisija tomēr ir pamatoti norādījusi, ka šī īpatnība ir saskaņošanas aizliegtās vienošanās ietvaros uzlabošanas faktors (apstrīdētā lēmuma preambulas 776. apsvēruma sākums).

162    Runājot par lēmumpieņemšanas praksi, ko prasītājas ir norādījušas, atsaucoties uz Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumu C(2006) 5700, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [LESD 101. pantu] un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/F/38.638 – Butadiēnkaučuks un emulsijas polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks) un Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [LESD 101. pantu] un EEZ līguma 53. pantu (Lieta COMP/39.181 – Sveču vasks), šāda prakse tāpat nepierāda, ka šajā lietā starp G. un Austria Draht nevarētu pastāvēt ekonomiska vienība. Tieši pretēji, uz šo lietu faktiem ir attiecināma loģika, kas iepriekš ir tikusi izklāstīta spriedumā Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), kurā Vispārējā tiesa, tāpat kā minētajās lietās, ir norādījusi uz attiecīgās pārstāvības ekskluzīvo raksturu; tomēr tas neliedz ņemt vērā, kā Komisija to ir darījusi šajā lietā, G. īstenotās dubultās pārstāvības situāciju.

163    Tādējādi Komisija, pamatā ņemot vērā pārstāvības līgumu, šajā lietā ir pamatoti uzskatījusi, ka G. ir rīkojies Austria Draht vārdā, kura ir uzņēmusies šīs pārstāvības ekonomisko risku. Šajā lietā G. faktiski ir uzskatāms par palīgvienību, kas ir uzņēmuma Austria Draht (tas ir, Austria Draht un voestalpine kopumā) sastāvdaļa, un, tāpat kā tirdzniecībā nodarbināts darbinieks, viņš ar šo uzņēmumu veido ekonomisko vienību.

4.     Nezināšana, kontroles un apstiprināšanas neesamība

164    Šajā posmā prasītājas norāda, ka ar iepriekš definēto objektīvo situāciju nepietiekot, lai principāls varētu tikt vainots pārstāvja pārkāpjošajā rīcībā. Papildus esot jānosaka, kādā mērā principāls ir bijis vai varējis būt informēts par šo rīcību.

165    Šajā ziņā un pirmām kārtām Komisija ir uzskatījusi, ka tai nav jālemj par “kontroles trūkumu, nezināšanu par pārstāvja dalību aizliegtās vienošanās darbībā vai dalības apstiprināšanas (ar atpakaļejošu spēku) neesamību”, jo šādi argumenti “nevar būt iedarbīgi argumenti, lai varētu izvairīties no atbildības” (apstrīdētā lēmuma preambulas 777. apsvērums). Komisija tāpat ir norādījusi, ka, tā kā “Austria Draht ar savu pārstāvi veido ekonomisko vienību”, tā tātad “ir atbildīga par šī pēdējā minētā dalību aizliegtās vienošanās darbībā neatkarīgi no Austria Draht zināšanas, kontroles vai apstiprināšanas (vai [šo faktoru] trūkuma vai neesamības)” (apstrīdētā lēmuma preambulas 777. apsvērums).

166    Otrām kārtām Komisija ir papildinājusi iepriekš minēto analīzi, norādot, ka, “pat ja nav tiešu pierādījumu par norādījumiem/post-factum apspriešanu saistībā ar pretkonkurences sanāksmēm” starp G. un Austria Draht, “no pārstāvības līguma un Austria Draht, [atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu,] iesniegtajiem iekšējiem ziņojumiem [..] skaidri izriet, ka [G.] regulāri nodrošināja Austria Draht informētību par attīstību Itālijas tirgū” un ka tādējādi var “pamatoties uz to, ka [G.] nodeva Austria Draht vismaz aizliegtās vienošanās sanāksmēs iegūto nozīmīgo konfidenciālo komercinformāciju” (apstrīdētā lēmuma preambulas 778. apsvērums).

167    Attiecībā uz šo jautājumu prasītājas norāda risinājumu, kas izriet no sprieduma Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337). Šajā spriedumā argumentācija, kas ir līdzīga tai, ko prasītājas izvirza šajā lietā, – principāls tiesā ir pamatojies uz iespējamo nezināšanu par pārstāvja veiktajām darbībām, kā arī šādu darbību veikšanas atļaujas vai apstiprināšanas neesamību –, nevis no paša sākuma tiek noraidīta, bet uz to tiek atbildēts detalizēti un izsmeļoši (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 139. punkts).

168    Šajā spriedumā Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi, vai, pirmkārt, prettiesiskie pārstāvim inkriminējamie akti iekļaujas principāla uzdotajās darbībās; otrkārt, principāls ir ticis regulāri informēts par pārstāvim uzdotajām darbībām, ieskaitot prettiesiskos pārstāvim inkriminējamos aktus, un, treškārt, principāls ir aizliedzis, ka tā pārstāvis veic šādus aktus (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 140.–146. punkts).

169    Atbildot uz principāla argumentāciju attiecībā uz nezināšanu par tā pārstāvja veiktajiem aktiem vai šo aktu neapstiprināšanu, Vispārējā tiesa sprieduma Minoan Lines, minēts 89. punktā (EU:T:2003:337), 147. punktā ir secinājusi, ka no šajā lietā izteiktajiem apsvērumiem izriet, ka principāla kuģiem, kas nodrošina starptautiskus savienojumus, piemērojamo tarifu un nosacījumu noteikšana ir piederīga tā pārstāvja darbības jomai, ka principāls ir bijis regulāri informēts par tā pārstāvja veiktajām darbībām, ieskaitot ar citām sabiedrībām uzturētiem kontaktiem, attiecībā uz kuriem tā pārstāvis ir prasījis iepriekšēju vai vēlāku atļauju, un, visbeidzot, ka principālam ir bijusi iespēja un pilnvaras aizliegt pārstāvim veikt noteiktas darbības, pat ja tas šādi ir rīkojies tikai pēc Komisijas veiktajām pārbaudēm.

170    Tāpat ir jānorāda, ka ar saviem vispārīgiem secinājumiem attiecībā uz iebildumiem par LESD 101. panta 1. punkta kļūdainu piemērošanu (tolaik EKL 81. panta 1. punkts), ciktāl principāls esot ticis kļūdaini vainots par pārstāvja darbībām, Vispārējā tiesa konstatējumu par ekonomiskās vienības pastāvēšanu ir saistījusi ar iepriekš minētās pārbaudes rezultātiem (spriedums Minoan Lines, minēts 89. punktā, EU:T:2003:337, 148. punkts), konstatējot, ka no teleksa ziņojumu, apmaiņa ar kuriem ir notikusi starp pārstāvi un principālu un starp pārstāvi un citām sabiedrībām, kas ir piedalījušās pārkāpumā, pārbaudes, principāla atbildēm uz Komisijas informācijas pieprasījumiem un citiem spriedumā izskatītajiem apstākļiem izriet, ka pārstāvis tirgū attiecībās ar trešajām personām, klientiem, apakšpārstāvjiem un principāla konkurentiem ir rīkojies kā tā palīgvienība un ka EKL 81. panta piemērošanas vajadzībām šīs divas sabiedrības ir veidojušas vienu ekonomisko vienību vai uzņēmumu. Vispārējā tiesa no tā ir secinājusi, ka šajos apstākļos Komisijai ir bijušas tiesības vainot principālu EKL 81. pantam pretējā rīcībā, par kuru strīdus lēmumā ir ticis noteikts sods un kurā pārstāvim ir bijusi nozīmīga loma.

171    Ņemot vērā šo analīzi, Komisija nevar, pirmkārt, norādīt, ka “nav tiešu pierādījumu par norādījumiem/post-factum apspriešanu saistībā ar pretkonkurences sanāksmēm” starp G. un Austria Draht, un, otrkārt, apgalvot, ka “no pārstāvības līguma un Austria Draht, [atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu,] iesniegtajiem iekšējiem ziņojumiem [..] skaidri izriet, ka [G.] regulāri nodrošināja Austria Draht informētību par attīstību Itālijas tirgū”, lai secinātu, ka var “pamatoties uz to, ka [G.] ir nodevis Austria Draht vismaz aizliegtās vienošanās sanāksmēs iegūto nozīmīgo konfidenciālo komercinformāciju” (skat. iepriekš 166. punktu).

172    Principā Komisijai būtu jābūt iespējamam starp ikmēneša rakstveida ziņojumiem, kurus G. ir nodevis Austria Draht saistībā ar pārdošanas un tirgus vispārējiem nosacījumiem, ieskaitot konkurentu aktivitātes jomā, kurā ir tikusi veikta pārstāvība, un kurus Austria Draht ir nodevusi Komisijai, atbildot uz informācijas pieprasījumu, identificēt, pirmkārt, dažāda rakstura konfidenciālu komercinformāciju, ko G. ir varējis nodot Austria Draht, bet arī, otrkārt, norādes, kas ļauj Austria Draht saprast, ka G. saistībā ar dažādām sanāksmēm, kurās tas ir piedalījies, tās vārdā un tās vārdā ir ņēmis dalību pretkonkurences darbībās attiecībā uz kvotām, cenām un klientiem.

173    Šādu elementu neesamības apstākļos, lai gan par aizliegto vienošanos vēl nebija ticis paziņots un Itālijas klubā ir bijuši daudzi faktu rašanas laikam atbilstoši dokumenti, kas izklāsta šī kluba funkcionēšanu, nav iespējams pieņemt, kā to dara Komisija, ka G. būtu ziņojis Austria Draht visu to apstākļu saturu, ko tas ir varējis uzzināt Itālijas klubā. Lai izdarītu šo secinājumu, būtu nepieciešams, lai pārstāvja ikmēneša rakstveida ziņojumos būtu atrodamas šādas norādes. Tādējādi, ja pēc šo dokumentu izskatīšanas Komisija secina, kā tā to dara apstrīdētajā lēmumā, ka “nav tiešu pierādījumu par norādījumiem/post-factum apspriešanu saistībā ar pretkonkurences sanāksmēm”, tā nevar atteikties izdarīt secinājumus no šāda apgalvojuma, paziņojot, ka ir joprojām iespējams secināt par pretējo.

174    Šajā kontekstā ir jāsecina, ka neviens pierādījums neļauj konstatēt, ka Austria Draht ar G. starpniecību ir varējusi iegūt kaut vismazākā apjoma informāciju par tās pārstāvja pretkonkurences rīcību saistībā ar dažādām Itālijas kluba sanāksmēm, kurās tas ir piedalījies. Turklāt Komisija to ir atzinusi tiesas sēdē. Tādējādi Komisija nevar prezumēt zināšanas esamību, ko tā nav pierādījusi.

175    Tomēr tādos apstākļos, kādi pastāv šajā lietā, kad pārstāvis rīkojas principāla vārdā un uz tā rēķina, neuzņemoties ekonomisko risku par tam uzticētajām darbībām, par šī pārstāvja pretkonkurences rīcību, kas ir veikta šo darbību kontekstā, var vainot principālu, tāpat kā tas ir piemērojams darba devēja situācijā saistībā ar viena no tā darbiniekiem izdarītiem prettiesiskiem aktiem, pat ja nav pierādījumu, ka principāls ir zinājis par pārstāvja pretkonkurences rīcību.

176    Kā ir norādīts iepriekš, no pārstāvības līguma izriet, ka Austria Draht ir uzticējusi savu preču pārdošanu Itālijā G., kurš jau darbojās kā CB – viena no nozīmīgākajiem Itālijas tirgus dalībniekiem – starpnieks, pilnībā apzinoties situāciju. Austria Draht tāpat ir bijuši G. panākto rezultātu kontroles līdzekļi, jo viņš nav bijis uzskatāms par neatkarīgu komersantu, un katrā ziņā tā saskaņotus pārdošanas darījumus ir varējusi noslēgt tikai Austria Draht.

177    Šajos apstākļos, pat ja Austria Draht nav zinājusi par prettiesiskiem aktiem, ko G. ir izdarījis saistībā ar tam uzticēto darbību veikšanu, tā ir bijusi, kā prasītājas to ir atzinušas tiesas sēdē, galvenā labuma guvēja.

178    No iepriekš minētā izriet, ka šajā lietā Komisija ir tiesīga, pirmkārt, secināt par ekonomiskās vienības starp pārstāvi un principālu esamību attiecībā uz darbībām, ko G. ir uzticējusi Austria Draht, un, otrkārt, uzskatīt, ka šīs ekonomiskās vienības pastāvēšanas dēļ principālu var vainot par prettiesiskajiem aktiem, ko G. ir izdarījis Austria Draht vārdā, veicot tam uzticētās darbības, un nav nepieciešamības pierādīt, ka principāls par šiem aktiem ir zinājis.

179    Tātad ir būtiski konstatēt prettiesisko aktu, ko G. ir izdarījis Austria Draht vārdā, veicot tam uzticētās darbības, saturu.

B –  Pārstāvja pārkāpjošās rīcības pierādījumi

180    Vispirms prettiesisko aktu, kuros ir vainojama Austria Draht, satura vērtējums ir jāierobežo tikai ar pierādījumiem, kuri attiecas uz Itālijas klubu, kas ir vienīgais vienotā pārkāpuma elements, saistībā ar kuru Austria Draht dalība, kas ir notikusi ar G. starpniecību, ir tikusi tieši norādīta apstrīdētajā lēmumā (apstrīdētā lēmuma preambulas 769.–783. apsvērums). Pierādījumi attiecībā uz citiem aizliegtās vienošanās elementiem, tostarp Eiropas klubu, dažus no kuriem Komisija ir norādījusi šajā pamatā, galvenokārt tiks izskatīti saistībā ar otro pamatu attiecībā uz vienotā pārkāpuma, kas ir izvirzīts attiecībā pret prasītājām, kvalifikāciju.

181    Lai pierādītu Austria Draht dalību Itālijas klubā, Komisija norāda, ka tai esot pierādījumi, ka Austria Draht “laikposmā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim ir sistemātiski piedalījusies vairāk nekā četrdesmit Itālijas kluba sanāksmēs un ka vairākos gadījumos tās prombūtne ir tikusi formāli minēta, kas liecina par to, ka tās dalība sanāksmēs tikusi sagaidīta” (apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvērums). Šie pierādījumi (skat. iepriekš 78.–81. punktu), tāpat kā argumentu, ko prasītājas administratīvajā procesā ir norādījušas, lai apstrīdētu G. šajās sanāksmēs veikto pārstāvību (skat. iepriekš 86.–88. punktu) vai lai vispārīgi apgalvotu Austria Draht dalības šajās sanāksmēs neesamību (skat. iepriekš 95.–100. punktu), noraidījums no Komisijas puses ir minēti apstrīdētajā lēmumā.

182    Vispārējā tiesā prasītājas būtībā norāda, ka apstrīdētajā lēmumā veiktās atsauces uz Austria Draht dalību Itālijas kluba sanāksmēs neļaujot izdarīt secinājumu par tās dalību aizliegtās vienošanās darbībā. It īpaši tās norāda, pirmkārt, ka tas, ka Austria Draht gadījums ir ticis apspriests saistībā ar četrpadsmit sanāksmēm, kurās ir piedalījies G. un citas personas, neesot uzskatāms par Austria Draht dalības aizliegtās vienošanās darbībā pierādījumu, jo G. dalība neesot ekvivalenta Austria Draht dalībai, un, otrkārt, ka vispārīgi neesot iespējams zināt, kas tiek inkriminēts Austria Draht.

183    Atbildot uz šo argumentāciju, vispirms ir jāatgādina, ka no iepriekš minētā izriet, ka šajā lietā Komisija ir tiesīga vainot Austria Draht par prettiesiskajiem aktiem, ko ir izdarījis G., veicot tam uzticētās darbības.

184    Tādējādi ir jānoskaidro, kādā ziņā G. rīcība saistībā ar dažādām Itālijas kluba sanāksmēm, kurās viņš ir piedalījies, var tikt uzskatīta par pretēju LESD 101. panta 1. punktam un EEZ līguma 53. pantam. Šajā ziņā, kā ir norādījušas prasītājas, šo uzdevumu padara par sarežģītāku tas, ka G. ir pārstāvējis arī CB, vienu no galvenajiem Itālijas kluba dalībniekiem. Saistībā ar šo jautājumu Komisija tomēr ir veikusi norādi, ka, runājot par četrpadsmit sanāksmēm, kas visvairāk raksturo G. dalību aizliegtās vienošanās darbībā Austria Draht vārdā, diskusijas ne tikai ir notikušas G. klātesamības apstākļos, bet tajās arī ir ticis izskatīts “Austria Draht gadījums” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma).

185    Tā kā prasītājas ir norādījušas, ka, runājot par četrpadsmit attiecīgajām sanāksmēm, Komisija neesot izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu un pienākumu norādīt pamatojumu tostarp attiecībā uz ziņām par to, kas šajā ziņā Austria Draht tiek pārmests, ir secīgi jāizskata dažādi pierādījumi, kas apstrīdētajā lēmumā ir norādīti, lai pierādītu G. pārkāpjošo rīcību saistībā ar Austria Draht uzdotajām darbībām.

1.     Par 1997. gada 15. aprīļa sanāksmi

186    Pirmā no četrpadsmit Komisijas apstrīdētajā lēmumā norādītajām sanāksmēm ir 1997. gada 15. aprīļa sanāksme, kas ir attiekusies uz “kvotu piešķiršanu/klientu sadali un cenu noteikšanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka pārstāvētas ir bijušas: Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope, SLM, Tycsa, DWK un Austria Draht (ar G. starpniecību).

187    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 1997. gada 15. aprīļa sanāksme, izklāsta šādi:

–        “izejvielu cenu un pārdošanas cenu Francijā, Spānijā un Vācijā [noteikšana]”;

–        “diskusijas par pārdošanu, ko Redaelli ir veikusi noteiktam klientu skaitam, un par piedāvājumiem, ko klientiem ir izteikušas SLM un CB, klientiem un pārdošanas kvotām”;

–        “tāpat ir ticis paziņots, ka Austria Draht neveicot piegādes noteiktai klientu grupai, [un] [ir notikusi] informācijas apmaiņa par cenām, ko [G.] norādījis noteiktiem klientiem izrakstītajos rēķinos”;

–        “pārdošanas, ko ir veikuši uzņēmumi Redaelli, Itas, CB, ITC, Tréfileurope, Tycsa, Trame, SLM, DWK, Austria Draht, detalizēta izskatīšana [un] diskusija par kvotu piešķiršanu šiem pašiem uzņēmumiem, (norādot konkrētu procentuālu skaitli)”;

–        “diskusija par iespēju piemērot cenu pielikumus, importa pētījums un viens jautājums par eksportu”.

188    Šīs informācijas avots galvenokārt ir ITC, kas ir sniegusi 1997. gada 15. aprīļa sanāksmes laikam atbilstošu protokolu, izņemot pēdējo minēto informāciju, kuras avots ir Tréfileurope un kura atbilst īsa paziņojuma, kas saistībā ar šo vienošanos ir ticis veikts pieteikumā iecietības programmas piemērošanai, saturam (skat. Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumu G.3 attiecībā uz ITC un Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumu pielikumu H.1 attiecībā uz Tréfileurope).

189    Aplūkojot to kopumā, informācija, kuras avots ir ITC protokols, kurš var tikt uzskatīts par īpaši nozīmīgu, jo tas ir ticis sastādīts brīdī, kad aizliegtā vienošanās vēl nebija atklāta, kā arī Tréfileurope paziņojums, kas apstiprina tā būtību, faktiski ļauj pierādīt Austria Draht dalības Itālijas klubā ar G. starpniecību sākuma brīdi.

190    Pirmkārt, vispārīgi G. dalība šajā sanāksmē ir ļāvusi viņam piedalīties diskusijās, kuru pret konkurenci vērstais saturs skaidri izriet no ITC protokola izskatīšanas. Šajā ziņā runa ir par informāciju, kas attiecas uz “izejvielu cenu un pārdošanas cenu Francijā, Spānijā un Vācijā [noteikšanu]” (skat. iepriekš minētā 187. punkta pirmo ievilkumu), un “diskusijām par pārdošanu, ko Redaelli ir veikusi noteiktam klientu skaitam, un par piedāvājumiem, ko klientiem ir izteikušas SLM un CB, klientiem un pārdošanas kvotām” (skat. iepriekš minētā 187. punkta otro ievilkumu). Šāda informācija varētu būt ļāvusi G. saskaņot savas darbības, tostarp tās, ko Austria Draht tam bija uzticējusi Itālijā, ar 1997. gada 15. aprīļa sanāksmē pārstāvēto uzņēmumu darbībām.

191    Otrkārt, saistībā konkrētāk ar Austria Draht ITC protokols ļauj vispirms noteikt, ka ITC pārstāvji ir uzskatījuši, ka G. tajā ir piedalījies Austria Draht, nevis CB, kuru ir pārstāvējis [C], vārdā.

192    Treškārt, no šī protokola tāpat izriet, ka sanāksmes dalībnieki ir apsprieduši šajā sanāksmē norādītos daudzumus attiecībā uz dažādiem uzņēmumiem, tostarp Austria Draht (skat. iepriekš minētā 187. punkta ceturto ievilkumu). Protams, precizitātes pakāpe attiecībā uz vienu vai otru no šiem uzņēmumiem ITC protokolā iekļautajā tabulā nav viena un tā pati, jo attiecībā uz pirmo dalībnieku grupu (Redaelli, CB, Itas un ITC) un otro dalībnieku grupu (Tréfileurope un Tycsa), kas ir tikusi pievienota, paziņotie dati ir precīzi, kamēr attiecībā uz trešo dalībnieku grupu (Trame, kas šajā sanāksmē nav piedalījusies, SLM, DWK un Austria Draht) paziņotie dati ir noapaļoti. Tomēr tas negroza faktu, ka no šīs tabulas izriet, ka Austria Draht gadījums ir ticis norādīts, ņemot vērā, ka ar 2000 tonnu Austria Draht ir pārstāvējusi 2,6 % no šajā sanāksmē apspriestajiem 78 000 tonnu.

193    Ceturtkārt, ITC protokols tāpat liecina par to, ka 1997. gada 15. aprīļa sanāksmes diskusija ir attiekusies uz īpašo Austria Draht situāciju (skat. iepriekš minētā 187. punkta trešo ievilkumu). Šajā ziņā var saprātīgi domāt, ka G. kā Austria Draht pārstāvis Itālijā ir piedalījies šajā diskusijā.

194    Attiecībā uz norādi, ka Austria Draht nav veikusi piegādes noteiktai klientu grupai, var tikt uzskatīts, kā to norāda prasītājas, ka tā pamatā ir šo klientu trūkstošā maksātspēja. Ikviens tirgus dalībnieks, kurš veic vai lūdz specializētām organizācijām veikt pieejamu grāmatvedības datu vērtējumu, būtu varējis to noskaidrot. Šis skaidrojums, ko prasītājas ir izteikušas, to nepierādot, šķiet tikpat iespējams kā Komisijas skaidrojums, ka šī piegāžu neveikšana parādot pret konkurenci vērstu rīcību, kas skaidri neizriet no protokola, jo tajā nav norādīts piegāžu minētajiem klientiem neveikšanas iemesls.

195    Šajā ziņā pastāvošas šaubas ir tulkojamas par labu prasītājām.

196    Turpretim attiecībā uz norādi, ka par cenām, ko G. ir norādījis noteiktiem klientiem adresētajos rēķinos, ir notikusi informācijas apmaiņa, ir jākonstatē, ka ITC protokolā G. vārds, kurš, kā uzskata ITC, šajā sanāksmē ir pārstāvējis Austria Draht, ir norādīts zem vairāku klientu (tostarp klienta “PAMA”) vārda līdz ar skaitļos izteiktajiem datiem, kuri, kā var saprast, atbilst katram no šiem klientiem rēķinā norādītajai cenai. Šāda informācija ļauj noteikt tiešu G. dalību minētajā sanāksmē notikušajās pretkonkurences darbībās.

197    Jāsecina, ka no pierādījumiem attiecībā uz Itālijas kluba 1997. gada 15. aprīļa sanāksmi izriet, pirmkārt, ka G. var saprātīgi tikt uzskatīts par personu, kas šīs sanāksmes dalībniekiem ir atklājusi informāciju par noteiktiem no tā klientiem rēķinos norādītajām cenām, un, otrkārt, ka jau ar savu dalību šajā sanāksmē G. ir varējis iegūt informāciju par svarīgākajiem tirgus dalībniekiem Itālijā, kura tostarp ir attiekusies uz kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu.

198    Šie pierādījumi ļauj tiesiski pietiekami pierādīt Austria Draht dalības Itālijas klubā ar G. starpniecību sākumu.

2.     Par 1997. gada 24. jūnija sanāksmi

199    Otrā sanāksme ir 1997. gada 24. jūnija sanāksme, kas ir attiekusies uz ““tirgus līdzsvara” meklējumiem un apmaiņu ar informāciju par cenām” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka klāt ir bijuši [C.] kungi – tēvs un dēls –, kas ir piedalījušies CB vārdā, kā arī divi Tréfileurope pārstāvji un ka G. ir pievienojies dalībniekiem sanāksmes beigās.

200    Dokumentā, kas ir ticis sastādīts 1997. gada 2. jūlijā, lai atspoguļotu CB [uzņēmuma] apmeklējumu, Tréfileurope šīs sanāksmes saturu ir atstāstījusi šādi (skat. aizstāvības pielikumu B.6):

“Ziņojums par [Th. no Tréfileurope] par [uzņēmuma] CB apmeklējumu: “[..] [C.] (no CB)] nav bijis apmierināts par gada sākumā veikto rīcību, kas ir radījusi viņa uzņēmuma apgrozījuma samazināšanos un [ITC] apgrozījuma pieaugumu, kurai viņš pieteicis karu, Viņš ir lūdzis savam pārstāvim apmeklēt visus klientus, kas ir izraisījis būtisku cenas samazināšanos, un tātad mūsu mērķa uzstādījums ir samazinājies līdz 1100 lirām. Viņš cer, ka ir iespējams panākt līdzsvaru Itālijas tirgū šajā ziņā ar ITAS, SLM un AUSTRIA (ar G. starpniecību), un vēlas izslēgt ITC. Mums tika piedāvāts tām pievienoties. Es atbildēju, ka mēs esam noskaņoti pozitīvi, bet ka lēmums ir jāpieņem mūsu vispārējai vadībai. [G.] ([C.] + AUSTRIA pārdošanas pārstāvis) mums ir pievienojies sanāksmes beigās. [CB] cenas ir noteiktas robežās starp 1000 un 1050 lirām. [C.] vēlas tās palielināt par 50 lirām, lai segtu stieples palielinājumu. Šodien 1050 liras viņam šķiet pareizā cena. CB mērķis ir Francijas tirgus. Pirms sešiem mēnešiem ir saņemta atļauja attiecībā uz biežām dzīslām, bet nekas vēl nav pārdots. Uzsākts atļaujas process attiecībā uz rievotu stiepli un plānām dzīslām, T 5,2 – 2060. Uzskata, ka tā tirgus daļai ir jābūt 2000 [tonnu]. [..]”

201    Šis dokuments, kas ir sastādīts brīdī, kad aizliegtā vienošanās vēl nav bijusi atklāta, ļauj noteikt attiecību, kuras G. ir varējušas būt ar CB, raksturu. No šī dokumenta tātad skaidri izriet, ka C. no CB saistībā ar Tréfileurope apmeklējumu norāda uz šīm attiecībām, lai parādītu, ka CB varētu saskaņot vairāku tirgus dalībnieku, tostarp Austria Draht, kuru tāpat ir pārstāvējis G., rīcību. Lai gan saruna par cenām ir attiekusies tikai uz CB cenām, nevis Austria Draht cenām, tāpat ir ticis norādīts uz iespēju, lai gan ITC ir uzsācis cenu karu, noteiktā līmenī panākt līdzsvaru Itālijas tirgū, iesaistot Austria Draht, kuru pārstāv G.

202    Ņemot vērā šo dokumentu, var secināt, ka G. ir bijis gatavs vai katrā ziņā nav iebildis pret sadarbību ar C. no CB Itālijas kluba ietvaros, darbojoties gan kā CB, gan arī kā Austria Draht pārstāvis.

3.     Par 1998. gada 11. marta sanāksmi

203    Trešā sanāksme ir 1998. gada 11. marta sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu”, precizējot, ka “Austria Draht ir minēta, nenorādot skaitļus” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka ir piedalījušās: Redaelli, CB (ar G. starpniecību), Itas, ITC (trīs personas) un Austria Draht (ar G. starpniecību).

204    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 1998. gada 11. marta sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “dalībnieki no jauna apspriež cenu otrajam ceturksnim, kurai būtu jāpalielinās līdz 1150 lirām par kilogramu”;

–        “noteiktu klientu vajadzību vērtējums”;

–        “informācijas apmaiņa par tonnāžu, ko janvārī un februārī ir piegādājušās ITC, Redaelli, AFT, Itas, CB, Austria Draht, SLM, Trame un Tycsa”.

205    Šīs informācijas avots ir no ITC izņemts dokuments, kā arī ITC iesniegts dokuments. Runa ir par diviem dažādiem par 1998. gada 11. marta sanāksmi sastādītiem protokoliem (skat. prasības pieteikuma pielikumus A.19 un A.20).

206    Ņemot vērā šos dokumentus, vispirms ir redzams, ka vienā gadījumā vārds “Austria” ir minēts blakus klienta vārdam, attiecībā uz kuru ir norādīts, ka piegādi tam veic SLM, kas šajā sanāksmē nav piedalījusies. Šai norādei ir pievienota jautājuma zīme. Šī iemesla dēļ šāda norāde nebūtu noteicoša, ņemot vērā, ka G., protams, būtu varējis paust kādas šaubas par jautājumu, vai Austria Draht šim klientam ir veikusi piegādes.

207    Līdzīgi attiecībā uz diskusiju par “kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu” informācija par šo sanāksmes aspektu, runājot par Austria Draht, nav īpaši pārliecinoša. Kā jau ir norādījusi Komisija, attiecīgajā ITC protokolā Austria Draht piešķirtajā ailē nav norādīta nekāda informācija. Tas tā ir arī citu tirgus dalībnieku, tādu kā Tréfileurope, Itas vai CB, gadījumā, attiecībā uz kuriem atbilstošās ailes ir norādītas “bez datiem”. Tas liek saprast, ka 1998. gada 11. marta sanāksmē Austria Draht situācija ir tikusi aplūkota, bet neviens no šīs sanāksmes dalībniekiem, ieskaitot G., šajā ziņā nav varējis vai nav vēlējies sniegt norādes.

208    Tomēr, runājot vispārīgi, ITC protokolu izskatīšana ļauj konstatēt, ka 1998. gada 11. marta sanāksmes dalībnieki ir apsprieduši noteiktiem klientiem veiktās piegādes un piedāvāto cenu un ka tie ir norādījuši vēlamo cenu 1998. gada otrajam ceturksnim. G., kurš ir pārstāvējis tostarp Austria Draht Itālijā, dalība šajā sanāksmē tātad ir devusi iespēju uzzināt šo informāciju, kas, ja nav citu pierādījumu, ar kuriem šāds vērtējums varētu tikt apšaubīts, ļauj uzskatīt, ka viņš par labu uzņēmumiem, ko tas ir pārstāvējis, turpmāk ir varējis rīkoties, ņemot vērā šādu informāciju par klientiem un cenām.

4.     Par 1998. gada 30. marta sanāksmi

209    Ceturtā sanāksme ir 1998. gada 30. marta sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB (ar C. un G. starpniecību), Itas, ITC, Tréfileurope un Tycsa. Šī pielikuma ievaddaļā Komisija tomēr ir precizējusi, ka norāde uz G. saistībā ar Itālijas klubu ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

210    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 1998. gada 30. marta sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “dalībnieki no jauna apspriež cenas paaugstināšanu no 1100 līdz 1150 lirām par kilogramu”;

–        “nākamā sanāksme ar SLM ([Ch.]) ir paredzēta 17. aprīlī. Diskusijas par apjoma (tonnās) piešķiršanu CB, ITC, Tréfileurope, Itas, Redaelli, Tycsa, SLM un A(ustria Draht). Ir atzīmēts, ka Tycsa ir palielinājusi savu cenu”;

–        “sanāksme attiecībā uz Itālijas tirgu”.

211    Šīs informācijas avots, runājot par to, kas ir norādīta iepriekš minētā 210. punkta pirmajā ievilkumā, ir faktu rašanās laikā ITC sastādīts protokols; runājot par informāciju, kas ir norādīta tā paša punkta otrajā ievilkumā, – faktu rašanās laikā Itas sastādīts protokols, un, runājot par to, kas ir norādīta tā paša punkta trešajā ievilkumā, – tabula, kurā ir norādītas sanāksmes, kas ir pievienota Tréfileurope pieteikumam iecietības programmas piemērošanai un kurā šajā ziņā saistībā ar 1998. gada 30. marta sanāksmi aprobežojas ar īsu un nenoteiktu norādi (skat. Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumus G.2 un G.3 attiecībā uz ITC un Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumu pielikumu H.3 attiecībā uz Tréfileurope).

212    Ņemot vērā ITC un Itas sastādītos protokolus, ir jākonstatē, ka šajā sanāksmē diskusijas faktiski ir notikušas par dažiem klientiem piedāvāto cenu, par vienošanos par cenu, kā arī par apjomiem attiecībā uz dažādiem klientiem. Cena 1150 liru par kilogramu apmērā tāpat ir tikusi paredzēta kā mērķis 1998. gada aprīlim.

213    Turklāt no ITC sastādītā protokola izriet, ka ir ticis paredzēts klientu saraksts, attiecībā uz katru klientu nosakot vienu vai vairākus apjomus atkarībā no piegādātāju skaita.

214    Šajā sarakstā vārds “+ Austria”, kas visticamāk norāda uz Austria Draht, ir norādīts blakus klientam “PAMA”, attiecībā uz kuru minētie apjomi ir “350/+350”.

215    Pat ja runa ir tikai par vienu norādi par Austria Draht piedalīšanos šajās diskusijās, šī norāde ieļaujas plašākā kontekstā, kurā ir notikusi apmaiņa ar lielu informācijas daudzumu par klientiem un cenām, kas ļauj uzskatīt, ka G., kurš ir pārstāvējis tostarp Austria Draht Itālijā, 1998. gada 30. marta sanāksmē ir piedalījies diskusijās, ar kuru saturu tiek pārkāpts LESD 101. panta 1. punkts, kā arī EEZ līguma 53. pants.

5.     Par 1998. gada 18. maija sanāksmi

216    Piektā sanāksme ir 1998. gada 18. maija sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB (ar G. starpniecību), Itas, ITC, Tréfileurope, Tycsa un Austria Draht (ar G. starpniecību).

217    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 1998. gada 18. maija sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “informācijas apmaiņa par piegādēm katra ražotāja desmit galvenajiem klientiem”;

–        “dalībnieki apspriež rēķinos norādītas un turpmāk norādāmas cenas (ne mazāk kā 1100 liras par kilogramu) un cenu, ko DWK ir piedāvājusi klientam”;

–        “diskusijas par kvotu piešķiršanu starp Tréfileurope, Tycsa, ITC, Itas, CB, Redaelli un Austria Draht (pievienots konkrētais tonnu skaits)”;

–        “ir sastādīta tabula, kurā ir minēti 20 klienti, kas ir sadalīti starp CB, Itas, Redaelli, ITC, Tycsa un Tréfileurope”.

218    Šī informācija nāk no trim avotiem: faktu rašanās laikā ITC sastādīta protokola, tajā pašā laikā Itas sastādīta protokola un tabulas, kurā ir norādītas sanāksmes, kas ir pievienota Tréfileurope pieteikumam iecietības programmas piemērošanai un kurā saistībā ar 1998. gada 18. maija sanāksmi ir atrodama īsa un nenoteikta norāde (skat. Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumus G.4 un G.5 attiecībā uz ITC un Itas un Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumu pielikumu H.3 attiecībā uz Tréfileurope).

219    Ņemot vērā ITC un Itas protokolus, ir jānorāda, ka šajā sanāksmē diskusijas ir attiekušās uz cenu un piegādēm saistībā ar dažādiem klientiem. ITC protokols uzrāda detalizētu tabulu attiecībā uz klientiem ar precīzām norādēm saistībā ar CB, Itas, Redaelli, ITC, Tycsa un Tréfileurope. Šajā ziņā, it īpaši tad, kad tiek aplūkota klienta “PAMA” situācija, uz Austria Draht nav izdarīta neviena norāde.

220    Savukārt Itas protokolā saistībā ar aprīlī pārdoto apjomu izklāstu ir sniegti precīzi dati attiecībā uz Tréfileurope, Tycsa, ITC, Itas, CB un Redaelli, kas, tos saskaitot kopā, atbilst 5456 tonnām. Blakus šim izklāstam sākotnēji un atsevišķi ir izdarīta norāde “Austr 100” un turpmāk – citi noapaļoti dati attiecībā uz sešiem iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kas, tos saskaitot kopā, atbilst 5600 tonnām. Tādējādi atsauce, kas šajā protokolā ir izdarīta uz Austria Draht, noteikti nav uzskatāma par tāda paša rakstura atsauci kā tās, kas ir tikušas veiktas, piemēram, attiecībā uz CB.

221    Lai gan ir pieejamo datu attiecībā uz Austria Draht neprecīzais raksturs un to atsevišķā pozīcija, G. ar savu dalību 1998. gada 18. maija sanāksmē tomēr ir varējis iegūt pretkonkurences rakstura informāciju par cenām un klientiem, ko ir snieguši nozīmīgākie Itālijā darbojošies ražotāji.

6.     Par 1998. gada 19. oktobra sanāksmi

222    Sestā sanāksme ir 1998. gada 19. oktobra sanāksme. Tā ir attiekusies uz “klientu sadali” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, Itas, ITC, Tréfileurope un “[G.]”. Kā jau ir ticis norādīts, šī pielikuma ievaddaļā Komisija ir precizējusi, ka norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

223    Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem pierādījumiem 1998. gada 19. oktobra sanāksmē ir notikusi “diskusija par klientiem un to piegādātājiem (norādīti attiecībā uz katru atsevišķu klientu) starp Redaelli, SLM, CB, Itas, SLM, Trame, AFT, “TY” (Tycsa), “AD” (Austria Draht)”. Informācijas avots šajā ziņā ir ITC faktu rašanās laikā sastādīts protokols (skat. aizstāvības pielikumus B.10, 201. un nākamie punkti).

224    No šī protokola pirmās lapas izriet, ka daudzu klientu sarakstā iniciāļi “AD”, kas visticamāk apzīmē Austria Draht, ir norādīti blakus klienta “RDB centro” nosaukumam, tos papildinot ar norādi “1005 kopumā” vai “1095 kopumā”; nākamajā lapā ir ietverta norāde “RDB centro Itas 1100 B”.

225    Neatkarīgi no tā, vai runa ir par atsauci uz piegādātiem apjomiem vai, visticamāk, uz piemērotām cenām, norādes attiecībā uz Austria Draht avots saprātīgi ir G.

226    Katrā ziņā, piedaloties 1998. gada 19. oktobra sanāksmē, G. ir varējis iegūt piekļuvi detalizētai informācijai par noteiktiem klientiem, kuriem piegādes ir veikuši sabiedrības, kuru tas pārstāv, konkurenti, un to praktizējamo cenu, un ar to tiek pārkāpts LESD 101. panta 1. punkts, kā arī EEZ līguma 53. pants.

7.     Par 1999. gada 18. janvāra sanāksmi

227    Septītā sanāksme ir 1999. gada 18. janvāra sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusiju par kvotu piešķiršanu nu cenu noteikšanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB (ar G. starpniecību), Itas, ITC, Tréfileurope, Tycsa un Trame. Kā jau ir ticis norādīts, šī pielikuma ievaddaļā Komisija tomēr ir precizējusi, ka norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

228    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 1999. gada 18. janvāra sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “diskusijas par klientiem un cenām (ieskaitot cenu pielikumus) pirmajam ceturksnim. Dalībnieki vienojas par nepieciešamību noteikt 1999. gada cenu 1130 liru par kilogramu apmērā, pieskaitot cenu pielikumu atkarībā no diametra”;

–        “diskusijas par kvotām (izteiktas procentos): [sanāksmē] ir tikusi sniegta ar 1999. gada 18. janvāri datētā detalizētā tabula (avots – Redaelli Tecna), kurā ir norādītas kvotas un delta attiecībā uz Redaelli, Itas, CB, ITC “N”, ITC “S”, TE (=Tréfileurope)”;

–        “(tonnās izteikts) apjoms ir norādīts arī attiecībā uz A(ustria) D(raht), Tycsa, Trame, DWK, SLM”.

229    Šīs informācijas avots ir, pirmkārt, faktu rašanās laikā ITC sastādīts protokols un, otrkārt, divi pie Redaelli atrasti dokumenti (skat. replikas pielikuma C.1 35. punktu attiecībā uz ITC un Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumu G.13 attiecībā uz Redaelli).

230    Runājot par ITC protokolu, tā analīze neļauj noteikt tiešu saistību ar Austria Draht, jo uz šo sabiedrību nav izdarīta neviena atsauce. Tomēr protokolā iekļautie dati, tādi kā, piemēram, norāde attiecībā uz cenu “1130 + extra” pirmajam ceturksnim, ir pietiekami, lai ļautu secināt, ka G. dalība šajā sanāksmē ir ļāvusi tam iegūt pretkonkurences rakstura informāciju, labumu no kuras ir varējusi gūt Austria Draht, ko tas ir pārstāvējis Itālijā.

231    No divu pie Redaelli atrastu dokumentu redakcijas vispirms var konstatēt, ka nozīmīgākie tirgus dalībnieki, kas ir darbojušies Itālijas tirgū, tas ir, Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope, savā starpā ir sadalījuši “kvotu” pilnā apmērā, kas atbilst 64 713 tonnām. Jēdziens “kvota”, kā izriet no pirmā no šiem dokumentiem, patiesībā attiecas uz visu 1998. gadā veiktās pārdošanas apjomu un to apstiprina šī pilnā sadalījuma tabulā norādītie precīzie dati.

232    Šie divi dokumenti tāpat ļauj norādīt, ka zem šī pilnā sadalījuma ir tikušas veiktas ar roku rakstītas piezīmes, lai pirmajā no šiem dokumentiem pievienotu citus tirgus dalībniekus, kas ir apzīmēti kā “outsiders”. Sākotnēji runa ir bijusi par Austria Draht un Tycsa, vēlāk, pēc ar roku izdarītām korekcijām – par Tycsa, Austria Draht, Trame, SLM un DKW. Pievienotie daudzumi ļauj pāriet no 64 713 tonnām uz 84 000 tonnām. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šajā pārskata gadā Austria Draht piešķirtais apjoms, tāpat kā Tycsa piešķirtais apjoms, ir precīzs, nevis noapaļots, kā tas ir Trame, SLM un DKW gadījumā. Attiecībā uz Austria Draht minētais skaitlis, kas sākotnēji ir bijis “607”, pēc ar roku izdarītās korekcijas tika palielināts līdz “1812”.

233    Ņemot vērā G. dalību šajā sanāksmē, var saprātīgi pieņemt, ka grozījumi, kas ir tikuši veikti saistībā ar Austria Draht 1998. gadā piegādāto apjomu, ir saistīti ar G.

8.     Par 1999. gada 14. decembra sanāksmi

234    Astotā sanāksme ir 1999. gada 14. decembra sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB (ar F. un G. starpniecību), Itas, ITC, Tréfileurope un SLM. Kā jau ir ticis norādīts, šī pielikuma ievaddaļā Komisija tomēr ir precizējusi, ka norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

235    Atbilstoši Komisijas sniegtajiem pierādījumiem 1999. gada 14. decembra sanāksme ir bijusi “diskusijas sanāksme par klientiem un tonnu piešķiršanu “Red(aelli)”, “Italc(ables)”, “CB”, “Itas”, “SLM” un “A(ustria) D(raht)””.

236    Šīs informācijas avots ir, pirmkārt, SLM faktu rašanās laikā sastādīts protokols un, otrkārt, ITC tajā pašā laikā sastādīts protokols, kas, izņemot uzņēmumu un to pārstāvju identifikāciju, nesniedz papildu informāciju (skat. aizstāvības pielikuma B.10 215. punktu attiecībā uz SLM un replikas pielikuma C.1 41. punktu attiecībā uz ITC).

237    SLM dokumenta analīze saistībā ar Austria Draht ļauj konstatēt, ka tajā ir veikta norāde “AD 400”, kas ir iekļauta starp trim citām norādēm “RE 4000”, “SLM 300” un “Itas 300”. Šī norāde ļauj konstatēt, ka attiecībā uz konkrētu klientu ir ticis ziņots par iepriekš minēto sadalījumu, kas apstiprina diskusijas par kvotu piešķiršanu tostarp saistībā ar Austria Draht. SLM dokumentā ir izdarītas citas šāda veida norādes, tomēr bez atsauces uz Austria Draht, un tas arī liecina par diskusiju starp klātesošajām personām saistībā ar noteiktiem to klientiem.

9.     Par 2000. gada 12. janvāra sanāksmi

238    Devītā sanāksme ir 2000. gada 12. janvāra sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: ITC, Itas, Tréfileurope un G. Kā jau ir ticis norādīts, šī pielikuma ievaddaļā Komisija ir precizējusi, ka norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

239    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2000. gada 12. janvāra sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “detalizēta tabula, kurā ir norādīta “Red(aelli)”, “ITC”, “CB”, “Itas”, “TE” (Tréfileurope), “SLM”, “TM” (Trame), “TY” (Tycsa), “DWK” un “AD” (Austria Draht) veiktā pārdošana”;

–        “diskusijas starp ražotājiem par klientu un kvotu sadales starp šiem ražotājiem noteikumiem. Noteikumus tāpat ir bijis paredzēts piemērot SLM, Trame, Tycsa, DWK un A(ustria) D(raht). Uzņēmums nav varējis uzrunāt klientu, kas nav piesaistīts šim uzņēmumam, iepriekš neprasot uzņēmuma, kuram šis klients ir piesaistīts, viedokli. Noteikumos tāpat ir bijis paredzēts, ka ikviena ražotāja, kas noteiktā ceturksnī ir pārsniedzis savu kvotu, nākamā ceturkšņa kvota tiek samazināta. Kā iespēja tikuši apspriesti arī sodi par kvotu neievērošanu”;

–        “CB apstiprina, ka sanāksmes priekšmets ir bijusi kvotu piešķiršana un jauna līdzsvara noteikšana”;

–        “Tréfileurope apstiprina sanāksmi par Itālijas tirgu”.

240    Šīs informācijas avots būtībā ir ITC faktu rašanās laikā veiktas ar roku rakstītas piezīmes un pēc pārbaudēm veikti CB un Tréfileurope paziņojumi (skat. aizstāvības pielikuma B.10 216. un 217. punktu attiecībā uz ITC).

241    Ar roku rakstīto ITC piezīmju attiecībā uz šo sanāksmi analīze faktiski ļauj konstatēt, ka to pirmajā lapā ir norādīta tabula, kurā attiecībā uz katru Itālijā darbojošos tirgus dalībnieku ir izklāstīti skaitļos izteikti dati, kas ir saistīti ar trim atsaucēm (“1”, “2” un “3”), un pēdējā līnijā ir norādīta kopsumma. Austria Draht atbilstošajā ailē saistībā ar atsauci “1” ir norādīts “300”, saistībā ar atsauci “2” ir norādīts “=” un saistībā ar atsauci “3” ir norādīts “600”. Šie dati ir mazāk precīzi kā tie, kas ir norādīti saistībā ar citiem tirgus dalībniekiem, bet tabulā tie ir iekļauti tajā pašā līmenī, nevis citā vietā, kas būtu varējis liecināt par atšķirību vai nodalīto raksturu.

242    Šajā tabulā ir iekļauti četri vārdi, tostarp G. vārds. Tāpat ir atrodama norāde “RDB 1080 Base!”, kas var būt atsauce uz piemērojamo cenu. Šī dokumenta otrajā lapā ir norādīti Komisijas minētie noteikumi (iepriekš minētā 239. punkta otrais ievilkums). Šajā ziņā AD ir minēta tieši.

243    Tātad šis dokuments ļauj apstiprināt Komisijas apstrīdētajā lēmumā saistībā ar 2000. gada 12. janvāra sanāksmi izdarītos secinājumus, tas ir, runājot par Austria Draht, ne vien apmaiņu ar konfidenciālu komercinformāciju, bet arī faktisku dalību ar G. starpniecību konkrētu noteikumu attiecībā uz klientu sadali noteikšanā un, iespējams, pat cenas noteikšanā attiecībā uz vienu klientu.

10.  Par 2000. gada 19. septembra sanāksmi

244    Desmitā sanāksme ir 2000. gada 19. septembra sanāksme. Tā ir attiekusies uz “diskusijām par kvotu piešķiršanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, CB (C. un G.), ITC, Itas, Tréfileurope un SLM. Kā jau ir ticis norādīts, šī pielikuma ievaddaļā Komisija ir precizējusi, ka norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

245    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2000. gada 19. septembra sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “laikposmā no 2. līdz 7. oktobrim paredzētā pārbaude”;

–        “informācijas apmaiņa par eksportu. SLM vēlas palikt ārpus Eiropas kluba. Apstiprināšana Francijā mēneša laikā un Eiropā – sešu mēnešu laikā. Vācijā – nekavējoties”;

–        “[V.] [Tréfileurope] piedāvātais sarakts: pārdošanas kvotu (izteiktas tonnās un procentos) piešķiršana Redaelli, ITC, Itas, CB, AFT, SLM, Trame, Tycsa, DK, A(ustria) D(raht) un TE (Tréfileurope)”;

–        “CB apstiprina sanāksmi: klientu Itālijas tirgū sadale”;

–        “Tréfileurope tāpat apstiprina”.

246    Šīs informācijas avots būtībā ir ITC faktu rašanās laikā sastādīts protokols un CB un Tréfileurope pēc pārbaudēm veikti paziņojumi (skat. aizstāvības pielikuma B.10 218. punktu attiecībā uz ITC un administratīvās lietas 16113-13. punktu).

247    Ņemot vērā protokolu, faktiski ir redzams, ka līdzās diskusijām par SLM komerciālo attīstību šajā sanāksmē notikušās diskusijas tostarp ir attiekušās uz V. izteikto piedāvājumu sadalīt 120 000 tonnu, no kura izriet, ka attiecībā uz Austria Draht paredzētā daļa ir 2400 tonnu, tas ir, 2 % no šī daudzuma. Tātad šis dokuments apstiprina to, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā (skat. iepriekš minētā 245. punkta trešo ievilkumu).

11.  Par 2001. gada 10. jūnija sanāksmi

248    Vienpadsmitā sanāksme ir 2001. gada 10. jūnija sanāksme. Tā ir attiekusies uz “kvotu piešķiršanu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Redaelli, ITC, Itas, Tréfileurope, SLM un G. Kā jau ir ticis norādīts, šī norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

249    Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem pierādījumiem 2001. gada 10. jūnija sanāksme ir attiekusies uz “tabulu, kas parāda tirgus daļu tonnās un procentos attiecībā uz ITC, Redaelli, CB, SLM, Itas, [Tréfileurope], no vienas puses ([tas ir,] 89 % jeb 106 800 tonnas), un Trame, [Tycsa], DWK un Austria [Draht], no otras puses, 13 200 tonnas (= 11 %)”.

250    Šīs informācijas avots ir pie ITC atrasts dokuments, kas faktiski uzrāda iepriekš minētos datus. Norāde “Austria”, ar ko visticamāk tiek apzīmēta “Austria Draht”, šajā tabulā ir iekļauta ar atsauci “1920” tonnas (vai citā gadījumā – 2000), kas atbilstu 1,6 % no norādītajiem daudzumiem (120 000 tonnu). Šis dokuments apstiprina to, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā (skat. aizstāvības pielikuma B.10 220. punktu).

12.  Par 2001. gada 23. oktobra sanāksmi

251    Divpadsmitā sanāksme ir 2001. gada 23. oktobra sanāksme. Šajā ziņā “Austria Draht ir minēta, nenorādot skaitļus” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka ir piedalījušās: Redaelli, CB, ITC, Itas, Tréfileurope, SLM un G. Kā jau ir ticis norādīts, šī norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

252    Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem pierādījumiem 2001. gada 23. oktobra sanāksme ir attiekusies uz “Itālijas ražotājiem noteiktām pārdošanas kvotām” un “salīdzinājumu ar faktiskiem pārdošanas [apjomiem] attiecībā uz 2001. gada 30. septembri” (74 814 tonnas)”; šo informāciju attiecībā uz “Trame, Spagnia, Austria un DWK [papildina] jautājuma zīme”. Šīs informācijas avots ir pie ITC atrasts dokuments (skat. administratīvās lietas 5106-07. punktu).

253    No šī dokumenta ir redzams, ka norādei “Austria”, ar ko, visticamāk, apzīmē “Austria Draht”, tabulā, kurā ir norādīta pārdošana līdz 2001. gada 30. septembrim kopumā 74 814 tonnu apmērā un ir veikts salīdzinājums starp datiem, kas varētu faktiski būt paredzēti un īstenoti pārdošanas apjomi, ir pievienota jautājuma zīme; tāpat tas ir Trame, DWK un Spagnia gadījumā.

254    Šī sanāksme tātad var tikt izmantota tikai tam, lai pierādītu faktu, ka ar savu dalību G., kurš ir pārstāvējis tostarp Austria Draht Itālijā, ir ieguvis piekļuvi pretkonkurences informācijai, kura var ietekmēt tā rīcību tirgū, tostarp iepriekš minētajai informācijai par Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM veiktās pārdošanas apjomu, kā arī citai informācijai par dažu citu Itālijā darbojošos tirgus dalībnieku piemērojamo cenu, kas tāpat ir norādīta arī ITC sastādītajā protokolā.

13.  Par 2002. gada 11. janvāra sanāksmi

255    Trīspadsmitā sanāksme ir 2002. gada 11. janvāra sanāksme, kas attiecas uz “informācijas par iepriekšējo gadu apmaiņu un kvotu attiecībā uz 2002. gadu piešķiršanas mēģinājumu” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma).

256    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka ir piedalījušās: CB, ITC, Itas, Tréfileurope, SLM un G. Kā jau ir ticis norādīts, šī norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

257    Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies 2002. gada 11. janvāra sanāksme, ir norādījusi šādi:

–        “diskusijas par klientiem”;

–        “detalizētas informācijas apmaiņa par ražotāju (Itālijas ražotāji: Red, Itas, CB, ITC, SLM, [Tréfileurope (AFT)] un citu valstu ražotāji, Austria [Draht], DWK un Tycsa) pārdotajiem apjomiem Itālijā 2001. gadā”;

–        “diskusijas par Trame”;

–        “kas attiecas uz ražotājiem, paredzētajiem un faktiskajiem apjomiem un starpību starp šiem diviem lielumiem attiecībā uz ITC, Redaelli, CB, SLM, Itas, AFT. Nākamā sanāksme ir 22. janvāris, konkrētais priekšlikums: ciktāl tas ir iespējams, samazināt [starp ražotājiem] sadalīto klientu skaitu”.

258    Šīs informācijas avots ir ITC faktu rašanās laikā sastādīts protokols un tajā pašā laikā SLM sastādīts protokols (skat. Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumus G.8 un G.9 attiecībā uz ITC un SLM).

259    Izskatot šos dokumentus, var veikt divu veidu norādes.

260    Pirmām kārtām, ņemot vērā ITC sastādīto protokolu, var secināt, ka sanāksme ir attiekusies uz 2001. gadā pārdotajiem apjomiem, kas kopumā ir 112 522 tonnas (skat. iepriekš minētā 257. punkta otro ievilkumu). Šajā ziņā var konstatēt, ka apjomi attiecībā uz noteiktiem tirgus dalībniekiem, kas ir norādīti protokolā iekļautās tabulas kreisajā pusē esošajā ailē, tas ir, Redaelli, Itas, CB, ITC, Tréfileurope (AFT) un SLM, ir norādīti precīzi atšķirībā no apjomiem attiecībā uz citiem tās pašas tabulas labajā pusē norādītajiem tirgus dalībniekiem, tas ir, Trame, Austria (visticamāk Austria Draht ar 1300 tonnām) un DWK, kuru apjomi ir noapaļoti un tiem ir pievienota jautājuma zīme. Runājot par Tycsa, tās nosaukums, kas sākotnēji ir bijis norādīts labajā pusē, ir ticis nosvītrots un iekļauts tās pašas tabulas kreisajā pusē, saglabājot to pašu apjomu (4200 tonnu). Šo starpību starp pirmajiem sešiem un citiem tirgus dalībniekiem apstiprina tas, ka ITC sastādītajā protokolā tāpat ir iekļauta tabula attiecībā uz apjomiem par trim gadiem (1999., 2000. un 2001. gads), kurā ir norādītas tikai Itas, CB, ITC, Tréfileurope (AFT), SLM (bez datiem par 1999. gadu) un Redaelli (skat. iepriekš minētā 257. punkta ceturto ievilkumu). Iepriekš minētie apsvērumi tāpat var tikt izteikti par SLM sastādītā protokola redakciju.

261    Ņemot vērā šos dokumentus, tātad ir iespējams konstatēt, ka tirgus dalībnieki, kuru situācija ir tikusi apspriesta Itālijas klubā, ir bijuši sadalīti divās kategorijās. Pirmkārt, runa ir par galveno kategoriju, ko veido Redaelli, CB, Itas un ITC, kā arī Tréfileurope un, sākot vismaz no 2000. gada, SLM. Attiecībā uz šajā kategorijā ietilpstošajiem tirgus dalībniekiem 2002. gada 11. janvāra sanāksmes dalībniekiem ir bijuši pieejami precīzi dati par trim gadiem. Otrkārt, runa ir otrās kārtas kategoriju, ko veido Trame, Austria Draht un DWK, attiecībā uz kurām piedāvātie dati ir acīmredzami aplēsti un, šķiet, ir tikuši norādīti tikai ar nolūku novērtēt 2001. gadā pārdoto apjomu kopumā pēc tam, kad dati attiecībā uz galvenajiem tirgus dalībniekiem ir bijuši sniegti.

262    Otrām kārtām no ITC un SLM protokolos izklāstītās diskusijas attiecībā uz klientiem (skat. iepriekš minētā 257. punkta pirmo ievilkumu) satura lasījuma ir iespējams izdarīt atsauces uz SLM un Redaelli apsvērumiem. Līdzīgi G. vārds šajos protokolos ir atrodams saistībā ar šo diskusiju, tostarp saistībā ar klientu “FIORONI x Algerie”, attiecībā uz kuru ir norādīta cena (“1115” liras). Lai gan var tikt uzskatīts, ka šis klients var būt CB, nevis Austria Draht klients, tas negroza faktu, ka ar savu dalību 2002. gada 11. janvāra sanāksmē un savām izteiktajām norādēm G. ir piedalījies diskusijās ar pret konkurenci vērstu saturu, kas ir varējis tikt izmantots par labu tā pārstāvētajiem uzņēmumiem.

263    Aplūkojot kopumā, Komisijas sniegtie pierādījumi katrā ziņā ļauj pierādīt to, kas ir norādīts apstrīdētajā lēmumā, tomēr precizējot, ka informācijas, apmaiņa ar kuru ir notikusi šajā sanāksmē, precizitātes pakāpe ir atšķirīga atkarībā no attiecīgo tirgus dalībnieku kategorijas, jo informācija attiecībā uz Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un SLM ir precīzāka un plašāka nekā informācija vismaz attiecībā uz Trame, Austria Draht un DWK.

14.  Par 2002. gada 30. aprīļa sanāksmi

264    Četrpadsmitā sanāksme ir 2002. gada 30. aprīļa sanāksme. Šajā gadījumā ir ticis “tieši norādīts, ka G. ir jāgarantē apjoms, pretējā gadījumā [Austria Draht] tiks “padzīta” vasarā” (zemsvītras piezīme pie apstrīdētā lēmuma preambulas 479. apsvēruma). Apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka ir piedalījušās: Redaelli, ITC, Itas, Tréfileurope, SLM un G. Kā jau ir ticis norādīts, šī norāde uz G. ir jāsaprot tā fakta gaismā, ka viņš ir vienlaikus pārstāvējis CB un Austria Draht.

265    Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem pierādījumiem 2002. gada 30. aprīļa sanāksme ir attiekusies uz “importa Itālijā situāciju (“risku” apraksts) un SLM izstāšanos no kluba”; sanāksmē ir tikuši izteikti “draudi izslēgt Austria Draht no aizliegtās vienošanās, ja tā nebūtu nodrošinājusi apjomu “2002. gada vasarai””.

266    Šīs informācijas avots ir faktu rašanās laikā ITC sastādīts protokols. No tā izriet, ka saistībā ar “Austria”, kas visticamāk ir Austria Draht, ir norādīts: “[G.] deve garantire quantità altrimenti entro l’estate lo liquidano”. Šī piezīme ir iekļauta dažādu risku (“pericolo”) uzskaitījumā (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.16).

267    Uz iepriekš minēto izteicienu pamata starp lietas dalībniekiem ir notikusi diskusija.

268    Prasītājas, kuras norāda, ka pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tām neesot bijusi iespēja paust viedokli par faktu, uz ko ir atsaukusies Komisija, norādīšanas veidu, uzskata, ka konteksts nesot ticis ņemts vērā. Prasītājām rodas jautājums, kāpēc aizliegtās vienošanās dalībnieks, ja tas neimportē saskaņoto apjomu, būtu jāizslēdz. Norāde attiecībā uz Austria Draht neļaujot secināt par tās izslēgšanas draudiem, jo vārds “lo” attiecoties uz “[G.]”, un tulkot vārdu “liquidare” kā “padzīt” esot neprecīzi. Šīs sanāksmes dalībniekiem “Austria” esot bijusi “drauds” un neesot varējusi tikt uzskatīta par Itālijas kluba dalībnieku.

269    Komisija uzskata, ka dalībnieku interese sanāksmē saistībā ar kvotu un cenu līmeņa stabilizēšanu, izvairoties no pārmērīga piedāvājuma Itālijā, esot acīmredzama. Šajā lietā varot saprātīgi uzskatīt, ka, runājot par Austria Draht pārstāvību no G. puses, tam ir bijis jāievēro tam piešķirtā kvota.

270    Šajā lietā var saprātīgi uzskatīt, ka sanāksmes dalībnieki G. kā Austria Draht pārstāvim Itālijā ir lūguši nodrošināt to, lai tam piešķirtā kvota tiktu ievērota. Runājot vispārīgi, uz šo sanāksmi var atsaukties arī tam, lai pierādītu, ka ar savu dalību G. ir varējis gūt informāciju par draudiem, ko ir uztvēruši nozīmīgākie Itālijā darbojošies tirgus dalībnieki, kas viņam var būt devis iespēju attiecīgi rīkoties.

271    Rezumējot, pirmkārt, no iepriekš minētā izriet, ka no apstrīdētajā lēmumā minēto dokumentu attiecībā uz četrpadsmit Itālijas kluba sanāksmēm, kurās G. dalība ir pierādīta, analīzes var izdarīt secinājumus par šīs personas dalību pretkonkurences nolīgumos Austria Draht vārdā un tās vārdā, tostarp saistībā ar diskusijām attiecībā uz apjomiem un cenām.

272    Otrkārt, tāpat ir jānorāda, ka no šiem dokumentiem izriet, ka Austria Draht ir tikusi uztverta kā otrās kārtas tirgus dalībniece, kuras rīcība ir bijusi jānovērtē, uz kā pamata dažreiz ir notikusi pārdoto apjomu izvērtēšana vai jautājumu uzdošana šajā ziņā, tomēr šī sabiedrība nav bijusi iesaistīta nozīmīgāko Itālijas tirgū darbojušos tirgus dalībnieku īstenotajā saskaņošanā. Tātad Austria Draht loma Itālijas klubā nav strikti pielīdzināma lomai, kas ir bijusi nozīmīgākajiem tirgus dalībniekiem šajā tirgū, tādiem kā Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope un turpmāk – SLM.

273    Treškārt, lai gan Austria Draht ir bijusi margināla loma kā tirgus dalībniecei Itālijas tirgū, kurā tā ir tikusi uztverta kā otrās kārtas tirgus dalībniece, var konstatēt, ka pārkāpuma laikposmā nozīmīgākie šajā tirgū darbojušies tirgus dalībnieki vairākos gadījumos ir atzīmējuši vai uzsvēruši to, ka Austria Draht ir pārstāvējis G., kurš Itālijas klubā ir pārstāvējis arī CB. Šī dubultā pārstāvība tātad ir bijusi priekšrocība gan attiecībā uz šiem tirgus dalībniekiem, kas ir varējuši ietekmēt vienu konkurences faktoru, gan arī attiecībā uz G., kas ir varējis rīkoties, ņemot vērā saistībā ar tā dalību Itālijas kluba sanāksmēs iegūto detalizēto informāciju.

15.  Par citām apstrīdētajā lēmumā minētajām sanāksmēm un dokumentiem

274    Iepriekš minētos secinājumus pastiprina to dokumentu analīze, kuri ir saistīti ar citām apstrīdētajā lēmumā minētajām sanāksmēm, tas ir, tām, kurās Austria Draht gadījums ir ticis apspriests un nav ticis paziņots par G. dalību, un tām, kurās ir ticis paziņots par G. dalību un kurās pat ir ticis precizēts, ka tas pārstāvēja Austria Draht, tomēr diskusijas nav attiekušās tieši uz Austria Draht situāciju.

275    Piemēram, ir jānorāda, ka 1997. gada 22. decembra sanāksmē, kurā saskaņā ar to, kas ir norādīts apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi, ITC vismaz ir piedalījusies, ir tikusi paziņota tabulu virkne attiecībā uz apjomiem, ko dažādiem klientiem “attrib” (visticamāk – “attribuées” [ir piešķīruši]) dažādi piegādātāji, tostarp “Austria” (visticamāk – Austria Draht). Saistībā ar šo sanāksmi izstrādātā tabula atbilst klientiem, kuriem piegādes ir veikušas Redaelli, ITC, Itas, Tréfileurope, SLM, Trame un Austria Draht.

276    Tabulā saistībā ar Austria Draht var redzēt, kādu apjomu šis tirgus dalībnieks, kā arī citi attiecīgie tirgus dalībnieki ir piegādājuši deviņiem identificētiem klientiem, turklāt divu citu klientu vārdi ir tikuši pierakstīti ar roku, vienam vai otram (“PAMA” un “RDB”) norādot Austria Draht piegādāto apjomu (“200” tonnas). Šīs dažādās tabulas parāda, ka Itālijas kluba dalībniekiem ir bijušas ļoti precīzas norādes par piegādātajiem apjomiem un tirgus dalībniekiem, kas ir bijuši sakārtoti no vislielākā līdz vismazākajam, kurus ir izmantojuši dažādi Itālijas klienti (skat. aizstāvības pielikuma B.10 179. un 180. punktu un administratīvās lietas 5333. un 40.–46. punktu).

277    Līdzīgi vairāki lietā esoši dokumenti parāda to, ka Itālijas kluba dalībniekiem ir bijusi zināma precīza informācija par Austria Draht un citu uzņēmumu to Itālijas klientiem pārdotajiem apjomiem (skat., piemēram, lēmuma 3. pielikumu un aizstāvības 10. pielikuma 188.–197. punktu, tabulas “Trefolo 2001”, kas ir norādītas arī 221.–229. punktā). Šī informācija dažādiem Itālijas kluba dalībniekiem ir ļāvusi zināt, kāda daļa ir jāpiešķir Austria Draht.

278    Aplūkojot kopumā, šie dokumenti parāda, ka Itālijas klubā ir tikusi pastāvīgi izplatīta precīza informācija par atsevišķu piegādātāju dažādiem klientiem pārdotajiem apjomiem, tostarp attiecībā uz Austria Draht.

279    Tādējādi visi iepriekš minētie dokumenti sniedz pietiekamu pierādījumu tam, ka Austria Draht ar G. starpniecību un attiecībā uz tam uzticētajam darbībām ir piedalījusies dažādās Itālijas klubā izlemtajās darbībās.

C –  Par dažādiem lietas dalībnieku izdarītajiem paziņojumiem

280    Ar prasītāju minētajiem paziņojumiem neatkarīgi no tā, vai runa ir par paziņojumiem, kas ir tikuši veikti pēc paziņojuma par iebildumiem, vai saistībā ar lūgumiem nolūkā iegūt atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, nepietiek, lai apstrīdētu iepriekš 279. punktā minēto secinājumu, kurš būtībā pamatojas uz datu, kas laika ziņā atbilst šajā lietā aplūkojamās aizliegtās vienošanās laikposmam, izskatīšanu un kurš izriet no dažādu sanāksmju, kurās ir piedalījušies šīs aizliegtās vienošanās dalībnieki, protokoliem.

281    Šie tālaika dati ļauj konstatēt, ka citi Itālijas kluba dalībnieki G. ir uztvēruši kā personu, kas pārstāv Austria Draht Itālijā. Tie tāpat ļauj konstatēt, ka G. kā Austria Draht pārstāvis Itālijā ir nodevis Itālijas kluba dalībniekiem informāciju attiecībā uz savu darbību un ka tas katrā ziņā ir saņēmis detalizētu informāciju par Austria Draht konkurentu darbību Itālijas tirgū.

282    Turklāt, kā norāda Komisija, šos datus apstiprina ITC un DWK saistībā ar to pieteikumu iecietības programmas piemērošanai veiktie paziņojumi. Tā ITC, kas ir sniegusi daudzus dokumentus attiecībā uz Itālijas klubu, skaidri norāda, ka G. šajās sanāksmēs ir piedalījies [ne vien] CB vārdā, bet arī kā “Austria Draht pārstāvis Itālijā”. Līdzīgi DWK, atsaukdamās uz G., precizē, ka viņš ir “[CB] un Austria Draht pārstāvis Itālijā” (skat. aizstāvības pielikumus B.4 un B.5).

283    G., kurš būtībā norāda, ka Itālijas kluba sanāksmēs esot piedalījies CB vārdā un ka tas nekad neesot veicis pretkonkurences darbības Austria Draht vārdā vai nodevis tai saistībā ar Itālijas kluba sanāksmēm iegūto informāciju, paziņojuma un V. vārdā (Tréfileurope) sniegtā paziņojuma, no kura izriet, ka G. nekad neesot piedalījies aizliegtās vienošanās nolīgumos Austria Draht vārdā, saturs tātad nav pietiekams, lai apstrīdētu [secinājumus], ko ir iespējams izdarīt no iepriekš minētajiem pierādījumiem, no kuriem liela daļa atbilst faktu rašanās laikam. Aplūkojot šos paziņojumus saistībā ar šiem pierādījumiem, tie nav pietiekami, lai apstrīdētu to, ko var secināt no citiem lietas apstākļiem. Šajā ziņā it īpaši ir jānorāda uz [datiem], kas izriet no pieejamiem pierādījumiem attiecībā uz 1997. gada 24. jūnija sanāksmi (skat. iepriekš 199.–202. punktu), kas parāda, ka CB G. ir stādījusi priekšā Tréfileurope, tai norādot, ka viņš pārstāv Austria Draht un ka it īpaši ar viņa starpniecību ir iespējams panākt līdzsvaru Itālijas tirgū (skat. prasības pieteikuma pielikumus A.2 un A.3 un aizstāvības pielikumu B.6).

284    Līdzīga situācija ir saistībā ar trīs paziņojumu saturu, ko prasītājas ir iesniegušas 2011. gada 14. oktobrī, tas ir, runa ir par ITC atbildīgās personas un Redaelli atbildīgās personas 2011. gada 27. jūlija paziņojumiem un SLM atbildīgās personas 2011. gada 18. jūlija paziņojumu, kuri būtībā apstiprina, ka aizliegtās vienošanās sanāksmēs G. esot rīkojies tikai CB vārdā un tās vārdā un ka, pat ja šīs trīs personas ir zinājušas, ka G. pārstāv arī Austria Draht, tas nekad neesot sniedzis informāciju par šo sabiedrību. Šie tiesas procesa stadijā veiktie paziņojumi nav pietiekami, lai apstrīdētu to, ko var secināt no citiem lietas apstākļiem. Lai gan arī šie paziņojumi ļauj konstatēt, ka šo trīs uzņēmumu pārstāvji ir zinājuši par to, ka G. ir bijis Austria Draht pārstāvis Itālijā, tajos ietvertie apgalvojumi, ar kuriem tiek norādīts, ka G. esot rīkojies tikai CB vārdā, nav pretrunā faktam, ka jau šīs personas dalība Itālijas kluba sanāksmēs tai ir devusi iespēju uzzināt pretkonkurences rakstura informāciju par klientiem un cenām. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka kāda cita saprātīga skaidrojuma neesamības apstākļos vairākos gadījumos var uzskatīt, ka persona, kas ir sniegusi informāciju attiecībā uz Austria Draht īpašo situāciju, ir G.

285    Attiecībā uz citiem lietas dalībnieku minētajiem paziņojumiem, kuri ir veikti citu uzņēmumu, kas ir piedalījušies Itālijas klubā, vārdā, var konstatēt, ka, pat ja CB nav minējusi Austria Draht kā Itālijas kluba dalībnieci, to var izskaidrot ar faktu, ka G. ir pārstāvējis galvenokārt CB, nevis Austria Draht un ka viņš ir ticis uzskatīts par CB piederīgu personu (skat., piemēram, viņa dalību Komisijā notikušajā uzklausīšanā CB pārstāvošās delegācijas sastāvā). Tomēr no faktiem un tostarp no Tréfileurope ziņojuma par 1997. gada 24. jūnijā ar CB notikušo sanāksmi izriet, ka CB ir stādījusi priekšā G. kā personu, kas pārstāv [ne vien] CB, bet arī Austria Draht, no kā viņš ir varējis gūt priekšrocību. Runājot par SLM, Redaelli un Trame, ar to, ka šie uzņēmumi starp dažādiem Itālijas kluba dalībniekiem tieši nemin Austria Draht, tāpat nepietiek, lai apstrīdētu to, ko var secināt no citiem lietas materiāliem. Šī norādes neesamība tomēr pastiprina vispārējo no iepriekš minētajiem pierādījumiem izrietošo iespaidu, atbilstoši kuram Austria Draht saistībā ar Itālijas tirgu katrā ziņā ir tikusi uzskatīta par otrās kārtas tirgus dalībnieku.

D –  Austria Draht inkriminētā pārkāpuma ilgums

286    Runājot par Itālijas klubu, lietas materiāli ietver pietiekamus pierādījumus, ka Austria Draht dalība aizliegtās vienošanās darbībā ir sākusies saistībā ar 1997. gada 15. aprīļa sanāksmi un ir beigusies 2002. gada 19. septembrī, kad Komisija ir veikusi pārbaudes tostarp Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope telpās.

287    Tādējādi lietas materiāli ietver pietiekamus pierādījumus, ka no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim Austria Draht un tādējādi voestalpine ar G. starpniecību, kuram Austria Draht ir uzticējusi sava PT tirdzniecību Itālijā, ir piedalījušās Itālijas klubā.

E –  Secinājumi par pirmo pamatu

288    No iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir tiesiski pietiekami pierādījusi iemeslus, kuru dēļ Austria Draht un voestalpine var tikt vainotas par G. Itālijas kluba ietvaros veikto rīcību, kura ir saistīta ar tam uzticētajam darbībām Itālijā.

289    Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida.

III –  Par otro pamatu attiecībā uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas ir piedalījušās vienotajā pārkāpumā, kas apvieno tostarp Itālijas klubu un Eiropas klubu

290    Otrajā pamatā voestalpine un Austria Draht norāda, ka, pat pieņemot, ka Komisija var vainot Austria Draht par tās pārstāvja Itālijā Itālijas kluba ietvaros veikto pārkāpjošo rīcību, Komisija tomēr nevarot to vainot par dalību vienotajā pārkāpumā, kas vieno Itālijas klubu un citus pretkonkurences nolīgumus, kā tā to esot darījusi apstrīdētajā lēmumā. It īpaši prasītājas norāda, ka Austria Draht neesot piedalījusies Eiropas mēroga nolīgumos un ka tā neesot zinājusi, nedz arī ir varējusi zināt par kopējo plānu.

291    Vispirms prasītāju argumenti, atbilstoši kuriem ar to, ka Austria Draht nav piedalījusies Cīrihes klubā, Dienvidu nolīgumā vai Eiropas klubā, pietiekot, lai secinātu, ka tās nav piedalījušās vienotajā pārkāpumā, ir jānoraida. No judikatūras izriet, ka uzņēmumu var vainot par šādu pārkāpumu, ja ir konstatēts, ka šis uzņēmums ar savu rīcību ir vēlējies veicināt visu dalībnieku kopīgi iecerētos mērķus un ka tam ir bijis zināms par prettiesiskajām darbībām, ko iecerējuši vai veikuši pārējie uzņēmumi šo pašu mērķu sasniegšanai, vai ka tas ir varējis saprātīgi tās paredzēt un bijis gatavs uzņemties ar to saistīto risku. Tādējādi uzņēmums var būt tieši piedalījies tikai daļā vienoto pārkāpumu veidojošo pret konkurenci vērsto darbību, bet tas varētu būt zinājis par visām pārējām pārkāpjošajām darbībām vai arī tas varētu būt varējis saprātīgi tās paredzēt un ir bijis gatavs uzņemties risku; šādā gadījumā Komisijai ir tiesības šo uzņēmumu vainot par visām pret konkurenci vērstajām darbībām, kas veido šo pārkāpumu (šajā ziņā skat. iepriekš 119.–124. punktu).

292    Šajā lietā Komisija ir izmantojusi šo pieeju un tā vaino Austria Draht par tās dalību vienotajā pārkāpumā, pamatojoties uz to, ka, pirmkārt un it īpaši, tā ir piedalījusies Itālijas klubā ar tās pārstāvja G. starpniecību un, otrkārt, pastāv skaidras norādes, kas liecina, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās, un tātad tas agrā posmā ir ļāvis tai zināt par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu (skat. iepriekš 64. punktu).

293    Šajā ziņā, pat ja ir jākonstatē, ka Itālijas kluba un Eiropas kluba mērķi nesakrīt un pat var būt pretrunīgi, jo Eiropas kluba nozīmīgākie tirgus dalībnieki ir vēlējusies saskaņot savas darbības, lai cīnītos pret Itālijas kluba nozīmīgāko tirgus dalībnieku veikto eksportu uz Ziemeļeiropu, kuri, savukārt, ir vēlējušies atvieglot šo eksportu, lai realizētu savu produkciju, tas negroza to, kā ir ticis pamatoti norādīts apstrīdētajā lēmumā, ka kopējais plāns, kas raksturo Komisijas definēto vienoto pārkāpumu, pamatojas uz visiem šiem tirgus dalībniekiem kopīgā mērķa īstenošanu, kurš ir ierobežot konkurenci PT tirgū, neatkarīgi no tā, vai tas būtu Eiropas vai valstu līmenī. Ar šo kopējo plānu ir ticis paredzēts panākt un ievērot vispārējo līdzsvaru starp dažādiem vienoto pārkāpumu veidojošiem nolīgumiem, tostarp tiem, kas ir tikuši apspriesti Eiropas klubā, un tiem, kas ir tikuši apspriesti Itālijas klubā (apstrīdētā lēmuma preambulas 610.–621. apsvērums).

294    Pēc šī apsvēruma izteikšanas ir jāizskata lietas dalībnieku argumenti attiecībā uz dažādiem apstākļiem, ko Komisija ir norādījusi apstrīdētajā lēmumā, lai raksturotu prasītāju dalību vienotajā pārkāpumā.

A –  Dalība vienotā pārkāpuma sastāvdaļā

295    Lai konstatētu prasītāju dalību vienotajā pārkāpumā, Komisija vispirms ir norādījusi, ka Austria Draht ir “tieši piedalījusies Itālijas klubā ar tās pārdošanas pārstāvja Itālijā [..] [G.] starpniecību no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim” (apstrīdētā lēmuma preambulas 769. apsvērums) (skat. iepriekš 76.–82. punktu).

296    No pirmajā pamatā veiktās pārbaudes izriet, ka, lai gan Komisijai šajā lietā nav pierādījumu, kas tai ļautu pierādīt, ka Austria Draht ir varējusi iegūt kaut vismazākā apjoma informāciju par tās pārstāvja pretkonkurences rīcību saistībā ar dažādām Itālijas kluba sanāksmēm, kurās viņš ir piedalījies, tomēr Komisija apstrīdētajā lēmumā šajā ziņā norādīto iemeslu dēļ ir varējusi pamatoti secināt par ekonomiskās vienības starp pārstāvi un principālu esamību attiecībā uz darbībām, ko Austria Draht ir uzticējusi G. (skat. iepriekš minēto 167.–178. punktu).

297    Šī Austria Draht sava pārstāvja pretkonkurences rīcības neapzināšanās tomēr neietekmē nedz Austria Draht dalības Itālijas klubā raksturojumu, nedz arī nosacījuma attiecībā uz dalību vienotā pārkāpuma sastāvdaļā, nosakot minētā uzņēmuma dalību šādā pārkāpumā, izpildi. Gan pirmajā, gan otrajā gadījumā ir uzskatāms, ka, tā kā G. un Austria Draht vieno ekonomiskā vienība, principāls atbilstoši konkurences tiesībām ir atbildīgs par pārstāvja pārkāpjošo rīcību, kas ir veikta saistībā ar tam uzticētajām darbībām.

298    Gadījumos, kad G. Itālijas klubā ir darbojies Austria Draht vārdā, tas ir, saistībā ar tam uzticētajām darbībām, ir uzskatāms, ka viņš ir rīkojies Austria Draht vārdā, kas tātad rada tā principāla atbildību.

B –  Aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga apzināšanās

299    Ir jānorāda, ka lēmumā Komisija tieši pauž, ka “tā neuzskata Austria Draht par atbildīgu par tiešu dalību Cīrihes klubā vai Eiropas klubā” (apstrīdētā lēmuma preambulas 652. apsvērums).

300    Faktu pārbaude turklāt apstiprina šāda vērtējuma pamatotību, jo no lietas materiāliem neizriet, ka Komisija attiecībā uz citām teritorijām, nevis Itāliju, kur Austria Draht ir tirgojusi PT, būtu varējusi pret prasītājām izvirzīt iebildumus par tāda paša rakstura rīcību kā tā, kurā Komisija Austria Draht ar G. starpniecību var vainot saistībā ar Itālijas klubu. Tātad, ja, ņemot vērā saistībā ar pirmo pamatu izvirzītos pierādījumus, var identificēt Austria Draht Itālijas klientu nosaukumus un Austria Draht nosaukumu (vai vismaz iniciāļus “AD”) var redzēt kvotu piešķiršanas attiecībā uz Itāliju tabulā, šādas norādes ir atrodamas tikai saistībā ar Itālijas teritoriju.

301    Tomēr, katrā ziņā norādot, ka Austria Draht nav uzskatāma par atbildīgu par tiešu dalību Cīrihes klubā (kura pastāvēšana ir beigusies pirms 1997. gada 15. aprīlim) vai Eiropas klubā, Komisija arī atzīmē, ka pastāv “skaidras norādes, kas liecina, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un tātad tā agrā posmā ir zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 652. apsvērums) (skat. iepriekš 83. punktu).

1.     Apstrīdētajā lēmumā izvirzītie pierādījumi

302    Lai pierādītu “dalības globālākā sistēmā individuālo apzināšanos”, Komisija saistībā ar Austria Draht ir sniegusi vairākus pierādījumus (skat. iepriekš 83. punktu).

303    Pirmkārt, Komisija ir norādījusi, ka jau 1995. un 1996. gadā, labu laiku pirms 1997. gada 15. aprīļa, kas ir ticis noteikts kā Austria Draht dalības pārkāpumā sākumpunkts, tā esot piedalījusies Cīrihes kluba sanāksmēs, kurās ir bijusi runa par iespējamu jaunu nolīgumu par kvotām. Komisija šajā ziņā kā piemēru ir norādījusi par 1995. gada 28. maija un 1996. gada 9. janvāra sanāksmēm sastādīto protokolu (apstrīdētā lēmuma preambulas 653. apsvērums).

304    Otrkārt, Komisija uzskata, ka Austria Draht esot atzinusi, ka ir piedalījusies dažās Eiropas kluba sanāksmēs, attiecībā uz kurām tā apgalvo, ka tām nav bijis pretkonkurences satura. Runa ir par 1998. gada 14. oktobra, 1998. gada 9. novembra, 2000. gada 28. februāra un 2001. gada 27. septembra sanāksmēm. Šajā ziņā Komisija ir uzskatījusi, ka, runājot vismaz par 2000. gada 28. februāra sanāksmi, esot ticis aplūkots jautājums par apjomiem un cenām. Līdzīgi apstrīdētajā lēmumā ir noteikts, ka 2001. gada 27. septembra sanāksmē DWK darbinieks esot uzaicinājis Austria Draht piedalīties paplašinātajā Eiropas klubā (apstrīdētā lēmuma preambulas 652. un 653. apsvērums).

305    Treškārt, Komisija ir norādījusi, ka 1997. gada 16. decembrī notikušajā Itālijas kluba sanāksmē (kurā G. nav piedalījies) esot ticis norādīts, ka Austria Draht “nav šī [Eiropas] kluba dalībniece, bet vēlas tikt informēta”. Turpmāk Komisija ir norādījusi, ka vēlākās Itālijas kluba sanāksmēs, kurās G. ir piedalījies, pārstāvot Austria Draht, dalībnieki esot tikuši informēti par diskusijām un nolīgumiem Eiropas kluba ietvaros. Visbeidzot, Komisija ir atzīmējusi, ka vairākas norādes liecinot, ka Eiropas mēroga paplašināšanās laikposmā Austria Draht ir bijusi iesaistīta diskusijās par kvotu un klientu sadali noteiktās valstīs un sava pārstāvja Itālijā G. personā ir piedalījusies vismaz sešās sanāksmēs attiecībā uz Eiropas kluba paplašināšanos (2001. gada 27. septembra, 2001. gada 10. un 11. oktobra, 2001. gada 6. novembra sanāksme, kurā G. kopā ar [A.] (Itas) un [C.] (CB) turklāt ir ticis nozīmēts par iespējamu valsts līmeņa koordinatoru Itālijā, 2002. gada 5. un 6. jūnija, 2002. gada 1. jūlija un 2002. gada 2. jūlija sanāksme) (apstrīdētā lēmuma preambulas 653. apsvērums).

306    Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija ir secinājusi, ka, “piedaloties Itālijas klubā, Austria Draht ir zinājusi vai tai ir bijis jāzina, ka šī kluba ietvaros notikusī kolūzija ir daļa no kopējā plāna, kas ir vērsts uz to, lai stabilizētu PT tirgu un izvairītos no cenu pazemināšanas; šis plāns ir attiecies gan uz Itālijas klubu, gan arī uz Eiropas mēroga nolīgumiem” (apstrīdētā lēmuma preambulas 654. apsvērums).

2.     Apstrīdētajā lēmumā izvirzīto pierādījumu analīze

a)     Pierādījumi attiecībā uz Cīrihes klubu

307    Saistībā ar pierādījumiem, kas ir tikuši sniegti sakarā ar divām Cīrihes kluba sanāksmēm, kurās esot piedalījusies Austria Draht, ir jāatgādina minēto pierādījumu saturs.

 Par 1995. gada 28. maija sanāksmi

308    Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksme ir izklāstīta apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā. Runa ir par sanāksmi, kas ir notikusi Barselonā (Spānija) līdztekus Eurostress Information Service (ESIS), kura ir galvenā PT ražotāju Eiropā profesionālā apvienība, kurā ir piedalījusies Austria Draht, sanāksmei.

309    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, runājot vispārīgi, Komisija ir norādījusi, ka ESIS, kas atrodas Diseldorfā (Vācija), sanāksmes pašas par sevi netiek uzskatītas par vērstām pret konkurenci. Tomēr Komisija ir norādījusi, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki dažreiz ir sanākuši neformāli līdztekus šīm ESIS sanāksmēm, lai apspriestu un vienotos par kvotām, cenām un nolīgumiem ar klientiem. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Komisija norāda Bundeskartellamt sniegtos dokumentus, no kuriem izriet:

“[Šo ESIS sanāksmju] pirmās dienas priekšpusdienu dalībnieki faktiski ir izmantojuši neformālām diskusijām. Tas nav bijis nekas neparasts, kā tas ir noticis katru reizi, kad ESIS sanāksmes ir aizņēmušas vairākas dienas. Šo neformālo diskusiju mērķis ir bijis noslēgt nolīgumus attiecībā uz valsts iekšējo tirgu [..]” (apstrīdētā lēmuma preambulas 97. apsvērums).

310    Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka ir piedalījušās: Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa, tas ir, pastāvīgie dalībnieki, kā arī “Austria”. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā, ka savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem Austria Draht ir apstiprinājusi savu dalību šajā sanāksmē, ar šo norādi tiek apzīmēta Austria Draht.

311    Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksme, izklāsta šādi:

–        “paziņojums (visticamāk, paziņots [Redaelli pārstāvim]), saskaņā ar kuru klubs piekrīt samazināt eksportu [uz Itāliju] un palielināt Itālijas izcelsmes importu (uz Eiropu). Ir pievienota [norāde], ka “Aldé” tiek “uzskatīta par importu””;

–        “skaitļu korekcija attiecībā uz Austriju un Spāniju”;

–        “diskusija attiecībā uz Itāliju. Rodas jautājums, kā ievērot Itālijas ražotāju pieprasītās eksporta kvotas. [Redaelli pārstāvis] draud nobloķēt tirgus. Tas nevēlas nedz paaugstināt cenas, nedz arī likt citiem to darīt”;

–        “Tycsa [..] jautā, vai citi kluba dalībnieki ir gatavi padoties. Neviens nav gatavs”;

–        “tiek veikts jauns mēģinājums noteikt kvotas, pamatojoties uz pārdošanu; tiek uzsvērts apjoms, ko ir pārdevušās A[ustria] D[raht], WDI, Köln [DWK], Tréfil[europe], Nedri, Tycsa, Eme[sa]. Itālijas ražotāji ir minēti atsevišķi: [Redaelli] + [ITC] + [M. C.] (CB) + Itas”;

–        “sanāksme beidzas ar 1) Itālijas ražotāju nostāju ([Redaelli pārstāvis] piedāvā maksimāli 20 000 [tonnu] [un] jautā, vai CB un Itas tam piekritīs?) 2) jaunas sanāksmes nozīmēšanu Amsterdamā 8. jūnijā”.

312    Šīs informācijas avots ir, pirmkārt, Emesa 2002. gada 25. oktobra atbilde uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kurā Emesa ir paziņojusi par vairākām “neoficiālām sanāksmēm ar ESIS dalībniekiem”, kuru priekšmets ir bijusi “cenu, kvotu un līgumprojektu ar lieliem klientiem apspriešana”, un, otrkārt, ArcelorMittal 2007. gada 28. jūnijā sniegtās Emesa piezīmes, kas ietver P., Emesa pārstāvja, par šo sanāksmi sastādīto protokolu (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.41, administratīvās lietas 11491. un 11500. punktu un aizstāvības pielikumu B.11).

313    Lai gan iepriekš norādīto dokumentu analīze faktiski ļauj konstatēt, ka P. par Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksmi sastādītais protokols būtībā ietver norādes, ko Komisija ir iekļāvusi apstrīdētajā lēmumā, ar šo konstatējumu nepietiek, lai attaisnotu secinājumus, kas no tiem ir izdarīti saistībā ar Austria Draht.

314    Pirmkārt, no Emesa atbildes uz Komisijas informācijas pieprasījumu izriet, ka Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksmes dalībnieces ir bijušas Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa; šajā atbildē ir norādīti saistībā ar šo sanāksmi šiem uzņēmumiem atbilstošo personu vārdi. No šīs atbildes tāpat izriet, ka nevienā no 21 “neoficiālajām sanāksmēm ar ESIS dalībniekiem”, ko Emesa ir norādījusi attiecībā uz laikposmu no 1994. gada 9. jūnija līdz 2001. gada 27. septembrim, Austria Draht vai kāda no tās pārstāvjiem vārds nav norādīts sanāksmes dalībnieku skaitā.

315    Otrkārt, no prasītāju atbildes uz paziņojumu par iebildumiem izriet, ka pretēji tam, ko norāda Komisija, Austria Draht ir vienīgi apstiprinājusi savu dalību 1995. gada maijā notikušajā ESIS sanāksmē, bet nekādā ziņā ne Emesa norādītajā “neoficiālajā sanāksmē ar ESIS dalībniekiem”. Prasītājas tāpat ir sniegušas pierādījumus, kas ļauj konstatēt, ka Austria Draht pārstāvis ESIS sanāksmē Barselonā ir ieradies tikai 29. maijā, nevis 28. maijā, kas ir datums, kurā ir notikusi Emesa norādītā neoficiālā sanāksme (prasības pieteikuma pielikums A.7, prasības pieteikuma 835.–837. punkts).

316    Par šo jautājumu Komisija ir norādījusi, ka nevar izslēgt, ka Austria Draht pārstāvis pēc tā ierašanās Barselonā ir piedalījies Emesa piezīmēs minētajā “otrajā sesijā”. Tomēr šo apgalvojumu, ņemot vērā tostarp nekādas atsauces uz šo personu P. sastādītajā protokolā neesamību, nepapildina pārliecinoši pierādījumi. Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija ir piekritusi atzīt, ka līdztekus ESIS sanāksmēm notikušās neformālās sanāksmes parasti ir bijušas “pirmās dienas priekšpusdienā” (skat. iepriekš 299. punktu).

317    Treškārt, saistībā ar norāžu, kas ir secinātas no P. par 1995. gada 28. maija sanāksmi sastādītā protokola un kas ir būtībā pārņemtas apstrīdētajā lēmumā (skat. iepriekš 311. punktu), saturu ir jānorāda, ka vienīgā atsauce, kas var attiekties uz Austria Draht, ir apstāklis, ka “pirmajā sesijā” ir ticis veikts noteiktu tirgus dalībnieku pārdotu apjomu uzskaitījums un ka šajā ziņā iniciāļus “AD” papildina skaitlis “947”, kam seko skaitlis “1500” un norāde “final 1500” (transkribētajā un pārtulkotajā versijā, kas papildina P. oriģinālās piezīmes, šī norāde ir nepareizi pārņemta kā “500”). P. sastādītajā protokolā šādas norādes ir veiktas arī attiecībā uz WDI, DWK, Tréfileurope, Tycsa, Emesa un Nedri.

318    Atbildot uz jautājumu par šādas atsauces nozīmi, prasītājas ir norādījušas, ka līdzās Austria Draht pārstāvja šajā neformālajā sanāksmē neesamībai esot jāatzīmē, ka P. sastādītajā protokolā, tajā paredzot Itālijā esošo ražotāju pieprasītās eksporta uz pārējo Eiropu kvotas, ir paredzēta atsauce uz daļu 1,5 apmērā attiecībā uz “Austriju”, kas atbilst daudzumam “1500”, ko ir pārdevusi vai pieprasījusi nevis Austria Draht, bet Itālijā esošie ražotāji. Komisija nav varējusi atspēkot šo interpretāciju, kura, ņemot vērā protokolu, šķiet saprātīga.

319    Saistībā ar P. sastādītajā protokolā iekļauto piezīmi “T. [DWK pārstāvis] + Austria” nav īpaša iemesla uzskatīt, ka šie vārdi nevis varētu norādīt vienkārši uz Austriju, bet tie būtu jāinterpretē kā atsauce uz Austria Draht. Principā šādai interpretācijai būtu jāizriet arī no Emesa iesniegtā neoficiālu ESIS sanāksmju dalībnieku saraksta. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka DWK pārstāvis ir bieži rīkojies kā aizliegtās vienošanās dalībnieku koordinators attiecībā uz Austriju (skat., piemēram, informāciju attiecībā uz Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmi).

320    Jāsecina, ka neviens no Komisijas norādītajiem pierādījumiem neļauj pierādīt Austria Draht pārstāvja dalību Cīrihes kluba 1995. gada 28. maija sanāksmē, kuras saturs turklāt neļauj pārliecinoši uzskatīt, ka Austria Draht ir varējusi piedalīties vai pat zināt par Cīrihes kluba diskusijām attiecībā uz kvotas piešķiršanu Itālijas ražotājiem, lai samazinātu to ārpus Itālijas īstenoto konkurences spiedienu.

 Par 1996. gada 9. janvāra sanāksmi

321    Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmes saturs ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā. Runa ir par sanāksmi, kas ir notikusi Briselē (Beļģija) līdztekus ESIS sanāksmei.

322    Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija ir norādījusi, ka tajā ir piedalījušās: Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa, kā arī Redaelli un Austria Draht. Prasītājas atzīst Ro., kas ir viens no Austria Draht vadītājiem, dalību ESIS sanāksmē (skat. prasības pieteikuma pielikuma A.7 54. punktu).

323    Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz šo sanāksmi Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksme, izklāsta šādi:

–        “diskusijas attiecībā uz Itāliju. Ir ticis atzīmēts, ka 19. septembra sanāksmē Itālijas ražotāji ir panākuši (iekšējo) konsensu. Atgādinājums, ka ir laiks atrast kopīgu risinājumu par kvotu sistēmu, atbilstoši [T.] [no DWK] viedoklim, “lai ko tas arī nenozīmētu”;

–        “diskusijas starp kluba dalībniekiem par kluba nākotni – Tréfileurope ([Pe.]) norāda, ka bez kvotu sistēmas viss sabruktu. Viņš to neuzskata par “ārprātīgu karu”. Viņš norāda, ka līgumi 1996. gadam ir noslēgti, un piedāvā sagaidīt “priekšlikumus””;

–        “NDI, WDI, Austria Draht un Emesa pauž šaubas par iespēju no jauna ieviest [kvotu sistēmu], un Tycsa iesaka izradīt profesionalitāti”;

–        “šķiet, ka par labu jaunai kvotu sistēmai ir: Tycsa, Emesa, Nedri (NDI), Austria Draht un WDI. Francijas uzņēmumi to neatbalsta. WDI tāpat ir norādījusi, ka šajā brīdī tā nesaskata kluba pastāvēšanas pamatu”;

–        “tomēr notika diskusija par provizoriskas kvotu sadales noteikšanu. Attiecībā uz katru konkrētu valsti un vienīgi informatīvos nolūkos tika apspriesta (procentos izteikta) tabula, [kas attiecas uz] DWK + Trefd [Tréfilarbed], FU [Fontainunion], STCO [Sainte Colombe], WDI, NDI, I [Itālija], AU [Austria Draht], SP [Spānija, tas ir, Emesa un Tycsa grupas], kuras pamatā ir 1994. gada tirgus. Attiecīgās valstis ir “D-F-I-NL-UBL-SP-AUS””.

324    Šīs informācijas avots ir, pirmkārt, Emesa 2002. gada 25. oktobra atbilde uz Komisijas informācijas pieprasījumu, kurā Emesa ir paziņojusi par vairākām “neoficiālām sanāksmēm ar ESIS dalībniekiem”, kuru priekšmets ir bijusi “cenu, kvotu un līgumprojektu ar lieliem klientiem apspriešana”, un, otrkārt, ArcelorMittal 2007. gada 28. jūnijā sniegtās Emesa piezīmes, kas ietver P., Emesa pārstāvja, par šo sanāksmi sastādīto protokolu (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.41, aizstāvības pielikumus B.9, B.11 un B.13 un Komisijas atbildes uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem pielikumu G.14).

325    Ņemot vērā šos apstākļus, saistībā ar Austria Draht var izteikt trīs apsvērumus.

326    Pirmkārt, Austria Draht dalība šajā sanāksmē netiek apstrīdēta. Tas ir svarīgi, jo Emesa sniegtajā ESIS neoficiālu sanāksmju dalībnieku sarakstā Austria Draht nosaukums nav norādīts. Turklāt atšķirībā no dalībnieku saraksta, ko P. ir norādījis savā protokolā par 1995. gada 28. maija sanāksmi, viņa par 1996. gada 9. janvāra sanāksmi sastādītajā protokolā ir izdarīta atsauce vienlaikus uz uzņēmumu – dalībnieku pārstāvju vārdiem un to pārstāvētajām valstīm. Tātad ir norādīta Austrija, Holande, Beļģija un Francija, kā arī “AD”, “NDI” vai “[P.] [no Tréfileurope]”.

327    Atsauce uz Austriju tātad vairs nav iekļauta kā anomālija vai kā papildinoša norāde T., DWK pārstāvja personai (skat. iepriekš 319. punktu), un katrā ziņā Austria Draht dalība sanāksmē nav apstrīdēta.

328    Otrkārt, kā norāda Komisija, var uzskatīt, ka, runājot par 1996. gada 9. janvāra sanāksmi, Austria Draht pārstāvis ir zinājis par grūtībām, ar kurām ir sastapies Eiropas klubs, saskaņojot [savu rīcību] ar Itālijas klubu. Šajā ziņā ir jānorāda, ka viens no šajā sanāksmē klātesošajiem uzņēmumiem ir Redaelli, kas šajā aizliegtās vienošanās laikposmā ir pārstāvējis nozīmīgākos Itālijas kluba tirgus dalībniekus to sarunās ar Cīrihes klubu. Tāpat no šīs sanāksmes satura, kas ir atspoguļots faktu rašanās laikā sastādītajā protokolā, izriet, ka, ievērojot iepriekš minētās grūtības, ir ticis plānots ieviest jaunu Itālijas ražotājiem piešķiramās kvotas sistēmu, lai samazinātu šo ražotāju ārpus Itālijas īstenoto konkurences spiedienu.

329    Šī eksporta kvota ir viens no kopējā plāna, kas raksturo vienoto pārkāpumu, būtiskajiem elementiem, jo tā ir vērsta uz Cīrihes klubā esošo tirgus dalībnieku [rīcības] saskaņošanu ar Itālijas klubā esošajiem konkurējošajiem tirgus dalībniekiem.

330    Treškārt, kā izklāsta prasītājas, var arī norādīt, ka Austria Draht, tāpat kā citi uzņēmumi, ir paudusi šaubas par kvotas sistēmas ieviešanu. Tomēr šīs šaubas var niansēt fakts, ka Austria Draht, šķiet, arī ir bijusi par labu jaunas sistēmas ieviešanai šajā ziņā.

331    Katrā ziņā prasītājas norāda, ka tieši pēc Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmes Itālijas kluba 1996. gada 13. februāra sanāksmē, kurā ir piedalījušies pārstāvji no uzņēmumiem Redaelli (tā pati persona, kas ir piedalījusies 1996. gada 9. janvāra sanāksmē), CB (C.), ITC un Itas un kurā ir tikusi apspriesta pieeja, kas būtu jāpiemēro attiecībā uz ārvalstu [uzņēmumiem], ir ticis norādīts, ka “Austria Draht nevēlas pievienoties” (skat. apstrīdētā lēmuma 3. pielikumā iekļauto sadaļu attiecībā uz šo sanāksmi, prasības pieteikuma pielikums A.42). Šis apgalvojums izriet no ITC pārstāvja saistībā ar šo sanāksmi sastādītā rakstveida protokolā.

332    Šāda norāde ļauj uzskatīt, ka vismaz atbilstoši Redaelli pārstāvja, kurš ir galvenais saskaņošanas starp Cīrihes klubu un Itālijas klubu virzītājs, viedoklim “šaubas”, ko saskaņā ar to, ko ziņojis Emesa pārstāvis šajā sanāksmē, Austria Draht pārstāvis esot paudis Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmē, drīzāk ir uzskatāmas par faktisku distancēšanos no pretkonkurences diskusijas, kas var būt notikušas šajā sanāksmē, satura.

333    Līdzīgi, runājot par tabulu, kas ir minēta P. par 1996. gada 9. janvāra sanāksmi sastādītajā protokolā (skat. aizstāvības pielikumu B.13), ir jānorāda, ka šajā tabulā, attiecībā uz kuru P. norāda, ka tā ir tikusi sniegta “vienīgi informatīvā nolūkā”, ailē “Aus” ir tikai atkārtoti dati, kas ir identiski tiem, kuri apstrīdētā lēmuma 149. apsvērumā ir norādīti saistībā ar 1994. gadu un par kuriem Komisija, pārņemot atbrīvojuma no naudas soda lūguma sniedzējas – DWK – norādes, ir paziņojusi, ka “Austria Draht nav piedalījusies Cīrihes klubā, bet ir tikusi iekļauta tabulā tikai “pilnības labad””.

334    Turklāt prasītājas norāda, ka līdzās iepriekš minētajiem apstākļiem no lietas materiāliem izriet, ka Austria Draht nav piedalījusies daudzās Cīrihes kluba vai Eiropas kluba sanāksmēs, kas notika pēc 1996. gada 9. janvāra sanāksmes.

335    Šajā kontekstā var uzskatīt, kā to norāda prasītājas, ka, pat ja Austria Draht pārstāvis ESIS sanāksmē ir bijis klāt Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmē, kuras saturs ir atspoguļots P. sastādītajā protokolā, šis pārstāvis nav sniedzis ne mazāko informāciju saistībā ar Austria Draht. Tāpat var uzskatīt, ka, lai gan Austria Draht pārstāvis var būt zinājis par diskusijām attiecībā uz Itālijas ražotājiem piešķiramo kvotu, lai samazinātu šo ražotāju ārpus Itālijas īstenojamo konkurences spiedienu, kas skaidri neizriet no lietas materiāliem, viņš ir norādījis, ka Austria Draht šajā nolīgumā nepiedaloties.

336    Jāsecina, ka no iepriekš minētā izriet, ka Komisija var uzskatīt, ka Austria Draht pārstāvis ir bijis klāt Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmē un ka šajā sanāksmē viņš ir ticis informēts par vienu no kopējā plāna, kas raksturo vienotu pārkāpumu, būtiskajiem elementiem, tas ir, diskusiju starp pastāvīgajiem dalībniekiem un nozīmīgākajiem Itālijas ražotājiem, kurus ir pārstāvējusi Redaelli, lai šiem pēdējiem minētajiem piešķirtu kvotu, lai samazinātu to ārpus Itālijas īstenojamo konkurences spiedienu.

337    Lai gan Komisija nevar sniegt iepriekš minētos pierādījumus, lai pierādītu Austria Draht dalību Cīrihes klubā, ko tā turklāt nav darījusi, tomēr Komisija var uz tiem atsaukties, kā tā ir rīkojusies apstrīdētā lēmuma preambulas 652. apsvērumā, kā uz “norādi, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad agrā stadijā ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”.

338    Fakts, ka šī apzināšanās ir radusies jau pirms pārkāpuma laikposma sākuma, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz prasītājām, šajā ziņā nerada nekādas sekas.

b)     Pierādījumi attiecībā uz Eiropas klubu

339    Saistībā ar Komisijas sniegtajiem pierādījumiem attiecībā uz Eiropas kluba sanāksmēm, kurās Austria Draht esot piedalījusies tieši, ar savu darbinieku, nevis G., tās tirdzniecības pārstāvja Itālijā, starpniecību, ir jāatgādina minēto pierādījumu saturs.

340    Vispirms ir jānorāda, ka, lai gan Komisija apstrīdētajā lēmumā norāda vismaz četras Eiropas kluba sanāksmes, tas ir, 1998. gada 14. oktobra, 1998. gada 9. novembra, 2000. gada 28. februāra un 2001. gada 27. septembra sanāksmi, savos procesuālajos rakstos tā norāda arī uz 1997. gada 27. septembra sanāksmi, kurā esot piedalījies Austria Draht pārstāvis un kurā, kā to savā pieteikumā iecietības programmas piemērošanai ir norādījusi Nedri, esot notikušas diskusijas par vienošanos par cenām. Tomēr ir jākonstatē, ka prasītājas pierāda, ka pretēji tam, ko ir norādījusi Nedri, nesniedzot šī apgalvojuma pierādījumu, Austria Draht pārstāvis nav varējis būt Diseldorfā, lai piedalītos šajā sanāksmē, jo tajā dienā tas ir bijis Zalcburgā (Austrija) (prasības pieteikuma pielikuma A.7 46., 815. un 816. punkts). Tāpat ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajā sadaļā attiecībā uz Eiropas kluba 1997. gada 25. septembra sanāksmi Komisija nav minējusi Austria Draht pārstāvja esamību dalībnieku skaitā.

341    Šajā kontekstā nekādi apstākļi pārliecinoši nepierāda, ka Austria Draht būtu varējusi piedalīties vai pat zināt par Eiropas kluba 1997. gada 25. septembra sanāksmē notikušajām diskusijām attiecībā uz vienošanos par cenām. Tāpat, ņemot vērā Komisijas šajā ziņā sniegtos pierādījumus, vispārīgāk ir jākonstatē, ka Nedri savā pieteikumā iecietības programmas piemērošanai saistībā ar Austria Draht sniegtie paziņojumi nav nedz pašapsūdzoši, nedz arī tos apstiprina citi šī uzņēmuma sniegti pierādījumi.

 Par 1998. gada 14. oktobra sanāksmi

342    Šīs sanāksmes, kas ir notikusi Diseldorfā, saturs ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā, kur atbilstošajā sadaļā ir norādīts, ka tā ir attiekusies uz “ES tirgus vispārējo attīstību 1999. gadā” un ka “Nedri un Tréfileurope apstiprina Austria Draht dalību”.

343    Šajā sanāksmē pārstāvētie uzņēmumi ir bijuši pastāvīgie dalībnieki un Austria Draht.

344    Šīs informācijas avots būtībā ir Nedri saistībā ar tās pieteikumu iecietības programmas piemērošanai paziņotā informācija, kurā Austria Draht pārstāvis ir minēts kā klātesoša persona, un arī Tréfileurope tādā pašā kontekstā paziņotā informācija, kura ir norādījusi uz “austriešu” dalību šajā sanāksmē (aizstāvības pielikums B.7 un Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumiem pielikumi H.8–H.10).

345    Ņemot vērā Komisijai par šo jautājumu sniegtos dokumentus, tomēr ir jākonstatē, ka minētā informācija, ko ir snieguši uzņēmumi, kas lūdz samazināt tiem noteiktās sankcijas pēc tam, kad Komisija attiecībā uz tiem ir veikusi pārbaudi, nepierāda, strikti runājot, apstākļus, ko var kvalificēt kā pretkonkurences nolīgumus.

346    Komisija uzskata, ka atsauce uz “diskusiju par Eiropas tirgus attīstību” esot Nedri savā pieteikumā iecietības programmas piemērošanai izmantots eifēmisms. Šim 2002. gadā veiktajam apgalvojumam saistībā ar 1998. gadā notikušo sanāksmi tomēr nav nepieciešamās precizitātes pakāpes, kas ir vajadzīga, lai no tā varētu secināt, ka Austria Draht varētu būt zinājusi par vienoto pārkāpumu raksturojošo kopējo plānu.

347    Līdzīgi ir jākonstatē, ka Tréfileurope izteiktie apgalvojumi ir ļoti vispārīgi. Ar norādi par “austriešu: klātbūtni Diseldorfā saistībā ar 1998. gada 14. oktobra sanāksmi nepietiek, lai pierādītu, ka šajā gadījumā Austria Draht ir piedalījusies sanāksmē, kurai pretkonkurences priekšmets ir bijis tā iemesla dēļ, ka atbilstoši tam, ko ziņo Tréfileurope, minētā sanāksme iekļaujas to sanāksmju kopumā, kurās ir notikušas pretkonkurences diskusijas.

348    Austria Draht dalība 1998. gada 14. oktobra sanāksmē nav noteicoša, un Komisija uz to nevar atsaukties kā uz pietiekamu pierādījumu, lai konstatētu, ka runa ir par “norādi, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad agrā stadijā ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”. Lai izteiktu šādu apgalvojumu, Komisijai attiecīgo diskusiju pret konkurenci vērstais raksturs būtu bijis jāpierāda ar pierādījumiem, kas ir precīzāki nekā vispārīgi, neskaidri vai nepietiekami precīzi pieteikumu iecietības programmas piemērošanai iesniedzēju izteiktie apgalvojumi.

 Par 1998. gada 9. novembra sanāksmi

349    Šis sanāksmes, kas ir notikusi Diseldorfā, saturs ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā, kur attiecīgajā sadaļā ir norādīts, ka šīs atbilstoši Tréfileurope teiktajam “ESIS ceturkšņa sanāksmes” mērķis atbilstoši tam, ko ir ziņojusi Nedri, ir bijis “apspriest ES tirgus attīstību 1999. gadā”.

350    Tāpat kā iepriekš minētās informācijas gadījumā šīs informācijas avots galvenokārt ir Nedri pieteikums iecietības programmas piemērošanai, kura atsaucas uz tām pašām personām, kuras ir piedalījušās 1998. gada 14. oktobra sanāksmē (aizstāvības pielikums B.7 un Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumiem pielikums H.10).

351    Savā pieteikumā iecietības programmas piemērošanai Tréfileurope ir vienīgi minējusi ESIS ceturkšņa sanāksmes esamību, neminot šajā sanāksmē klātesošās personas (Komisijas atbildes uz pierādījumu savākšanas pasākumiem pielikums H.9).

352    Tāpat ir jākonstatē, ka vienīgi ar Austria Draht pārstāvja dalību ESIS sanāksmē nepietiek, lai pietiekami pierādītu, ka runa ir par “norādi, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad agrā stadijā ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”. Tādējādi šī sanāksme nav noteicoša.

 Par 2000. gada 28. februāra sanāksmi

353    Šis sanāksmes, kas ir notikusi Diseldorfā, saturs ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā, kur attiecīgajā sadaļā ir norādīts, ka šī sanāksme ir attiekusies uz “1997. gada maija nolīguma īstenošanu” un “diskusiju par veikto pārdošanu”.

354    Uzņēmumi, kas ir piedalījušies šajā sanāksme, ir Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK un Tycsa, kā arī Redaelli, Austria Draht, ITC un Socitrel.

355    Šīs informācijas avots ir Nedri 2002. gada 23. oktobra pieteikums iecietības programmas piemērošanai (skat. administratīvās lietas 7593. punktu).

356    Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā attiecībā uz Eiropas kluba 2000. gada 28. februāra sanāksmi tāpat ir minēts ESIS ar “2000. gada 29. februāra” datumu sagatavotais un Komisijai Austria Draht nodotais šīs apvienības sanāksmes protokols (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.44), kura saturs ir šāds:

“[T.] [no DWK] ir norādījis, ka, lai gan ir apjoma palielināšanās Eiropas tirgū, nevar panākt nekādu PT cenas pieaugumu. Tā kā pastāv šīs tendences turpināšanās risks, ir pilnīgi nepieciešams to apkarot. Tomēr šķiet, ka sasniegt šo mērķi nav iespējams.”

357    Arī šajā gadījumā Komisijas norādītie dokumenti saistībā ar Austria Draht nav īpaši pārliecinoši.

358    Pirmkārt, runājot par Nedri minēto “1997. gada maija nolīguma īstenošanu” un “diskusiju par veikto pārdošanu”, no apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā norādītās tabulas attiecībā uz šo jautājumu izriet, ka attiecīgā pārdošana ir tā, ko 1999. gada par katru ceturksni ir veikuši pastāvīgie dalībnieki, tas ir, Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK, Tycsa un Emesa. Austria Draht šajā tabulā nav minēta.

359    Runājot par “1997. gada maija nolīgumu”, no apstrīdētā lēmuma 2. pielikuma izriet, ka 1997. gada 12. un 13. maijā Lionā (Francija) starp pastāvīgajiem dalībniekiem, kuri visi ir piedalījušies šajā sanāksmē, ir ticis noslēgts “nolīgums par kvotām”. Saskaņā ar šī nolīguma formulējumu sešiem ražotājiem katru ceturksni bija jāapmainās ar informāciju par savu pārdošanu. Par Austria Draht dalību šajā sanāksmē, par kuru Komisijai ir informācija, kuras avots ir Nedri, Tréfileurope, Emesa un Arcelor España (attiecībā uz šo pēdējo minēto – ar 2007. gadā sniegto Emesa piezīmju starpniecību), nav ziņots.

360    Ja pieņem, ka Austria Draht pārstāvis ir piedalījies sanāksmē, par kuru ir ziņojusi Nedri, tā dalība būtu ļāvusi Austria Draht gūt informāciju par “1997. gada maija nolīgumu” un pārdošanas, ko 1999. gadā ir veicis katrs no Eiropas kluba pastāvīgajiem dalībniekiem, saturu. Šajā gadījumā Eiropas kluba 2000. gada 28. februāra sanāksme katrā ziņā būtu “norāde, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad agrā stadijā ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”.

361    Tomēr, tā kā Austria Draht dalību šajā sanāksmē ir norādījis tikai viens no šiem dalībniekiem, tas ir, Nedri, ir uzskatāms, ka šis apgalvojums nav pietiekams, lai pierādītu Austria Draht dalību starp pastāvīgajiem dalībniekiem notikušajā diskusijā par to 1997. gada maijā noslēgto nolīgumu. Tāpat būtu jāuzdod jautājums, kāda iemesla dēļ Nedri norādītā informācija būtu jāapspriež ar personu, kas pārstāv sabiedrību, kura nav attiecīgā nolīguma dalībniece. Drīzāk iespējams šķiet tas, ka attiecīgā diskusija ir notikusi ārpus ESIS oficiālās programmas, izmantojot neoficiālu sanāksmi starp sešiem Eiropas kluba ražotājiem.

362    Otrkārt, ņemot vērā par ESIS sanāksmi sastādīto protokolu, ko ir sagatavojusi šī apvienība un ko ir iesnieguši prasītāji, ir jākonstatē, ka to personu saraksti, kuras ir piedalījušās 2000. gada 28. februāra sanāksmē (Nedri norādītā sanāksme) un 2000. gada 29. februāra sanāksmē (ESIS norādītā sanāksme), savstarpēji neatbilst. Saskaņā ar Nedri viedokli, kura paziņojumu ir pārņēmusi Komisija, 2000. gada 28. februāra sanāksmē ir bijušas klāt personas, kas ir pārstāvējušas Tréfileurope, Nedri, WDI, DWK un Tycsa, kā arī Redaelli, Austria Draht, ITC un Socitrel. Saskaņā ar prasītāju viedokli, kuras šajā ziņā norāda ESIS protokolu par 2000. gada 29. februāra sanāksmi, šajā sanāksmē ir bijušas klāt Nedri minētās personas, bet arī piecas citas personas, kuras Nedri nav minējusi. Tāpat ir jākonstatē, ka K. no Tréfileurope, kas atbilstoši Nedri viedoklim ir bijis klāt Eiropas kluba 2000. gada 28. februāra sanāksmē, nav atrodams to personu sarakstā, kas saskaņā ar ESIS viedokli ir piedalījušās 2000. gada 29. februāra sanāksmē.

363    Šī atšķirība ļauj arī aplūkot pieņēmumu par divām atšķirīgām sanāksmēm – neoficiālo Eiropas kluba sanāksmi un oficiālo un vēlāko ESIS sanāksmi.

364    Šajā ziņā tāpat ir jānorāda, kā apgalvo prasītājas, ka atšķirībā no citām sanāksmēm Austria Draht pārstāvis šajā ESIS sanāksmē ir bijis nevis viens no tās tradicionālajiem pārstāvjiem, tas ir, viens no tās vadītājiem, bet kāds šīs sabiedrības darbinieks. Prasītājas uzskata, ka tas esot izskaidrojams ar to, ka attiecīgā ESIS sanāksme tostarp ir bijusi veltīta tehniskai normai (norma EN 10138). Šajā kontekstā šķiet vēl mazāk iespējams, ka pastāvīgo dalībnieku pārstāvji būtu nolēmuši iesaistīt savās diskusijās nevis vienu no Austria Draht vadītājiem, bet vienu no tās darbiniekiem, ar kuru tie agrāk nebija sastapušies.

365    Jāsecina, ka Komisija nevar pietiekami pierādīt Austria Draht pārstāvja dalību Eiropas kluba 2000. gada 28. februāra sanāksmē.

 Par 2001. gada 27. septembra sanāksmi

366    Šīs sanāksmes, kas ir notikusi Diseldorfā, saturs ir izklāstīts apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā. Šai sanāksmei veltītajā šī pielikuma sadaļā Komisija jautājumus, uz kuriem ir attiekusies sanāksme, izklāsta šādi:

–        “Nedri [..]: neformāla sanāksme līdztekus oficiālajai ESIS sanāksmei; diskusija par tirgus stāvokli, Itālijas ražotāju piegādēm (kvotām) Eiropā un minimālajām cenām [..]”;

–        “Emesa: [..] sanāksmju ar koordinatoriem (“capitaines”) noteikšana, Itālija – 12, Francijā – 18, Nīderlandē – 14, Vācijā – 10 un Spānijā – 2 [Koordinatoru saraksts tāpat ir izklāstīts]: “[WDI pārstāvis] – Vācija; [Tréfileurope pārstāvis] – Beļģija + Francija; [Nedri pārstāvis] – Addtek; [DWK pārstāvis] – Austrija; Tycsa‑ “nē!”;

–        “diskusija par faktisko pārdošanu, salīdzinot ar piedāvāto pārdošanu (“estable v propuestas”) katrā valstī (Nīderlande, Vācija, Austrija, Šveice, Beļģija, Francija)”;

–        “[Nedri pārstāvis] sniedz informāciju par diskusijām, kas, tostarp 4. oktobrī ir notikušas ar Itāliju, lai mēģinātu pārliecināt Itālijas ražotājus sadarboties. Neveiksmes gadījumā Nedri un citi ražotāji ienāktu Itālijā”;

–        “informācijas apmaiņa par situāciju Eiropas tirgū, it īpaši Vācijā. [Nedri pārstāvis] atzīmē, ka pirms cenu samazināšanas būtu jāpēta citi tirgi, un norāda, ka Itālijas ražotāju cena esot 11 000 liru (kas “subsidē” to eksportu par zemām cenām) un ka tie mēģinot pārdot 60 000 tonnu Eiropā (14 000 Nīderlandē, 10 000 Vācijā, 18 000 Francijā, 2000 Spānijā utt.)”;

–        “pie Emesa un Tycsa atrastās piezīmes: “Konkurentu sanāksme, lai mēģinātu kontrolēt Centrāleiropas tirgu; (Eiropas kluba sanāksme): diskusija par tirgus stāvokli Vācijā un Eiropā. Ir tikusi detalizēti diskutēta vairāku preču veidu cena vairākās Eiropas valstīs un tika noteikta minimālā cena (euro) 2002. gadam attiecībā uz Nīderlandi, Beļģiju, Franciju, Austriju, Šveici, Vāciju, Spāniju un Portugāli par katru preci (atkarībā no diametra), paredzot cenas pielikumu mazākajiem klientiem Francijā un Beļģijā. Klientiem sniedzamais cenas pieauguma [skaidrojums] ir stieples cenas un enerģijas izmaksu pieaugums. Tomēr Emesa un Tycsa ir norādījušas, ka attiecībā uz 2002. gadu norunāto cenu faktiskā piemērošana esot atkarīga no sarunām, ko Nedri par šo jautājumu veiks ar Itālijas un Ungārijas ražotājiem”;

–        “Tycsa: [Nedri pārstāvis] uztur kontaktu ar Itālijas un Ungārijas ražotājiem saistībā ar cenām, kas ir jāievēro, un [Nedri pārstāvis] informēs citus kluba dalībniekus. Ir ticis atzīmēts, ka (nākamā) gada cenas būs atkarīgas no šīs diskusijas rezultātiem. Visi dalībnieki ir vienisprātis, ka Dienvideiropā (Spānija, Portugāle, Itālija un Grieķija) viss ir labi, Centrāleiropā (Vācija, Nīderlande, Beļģija) viss ir slikti un Skandināvijā cenu līmenis paliek tāds pats”;

–        “Tycsa: dalībnieki tāpat ir pārrunājuši savu sadarbību attiecībā uz klientu Addtek: “Addtek ir runājis ar [citu konkurentu], sūdzoties par zemu cenu līmeni, jo [cits konkurents] veicot pārdošanu zem Addtek cenu līmeņa, un ir paziņojis, ka, ja tas turpinās šo cenas politiku nākamajā gadā, tie vairs nesaņems ne kilogramu no Addtek grupas””;

–        “DWK (“2001. gada oktobris”): sanāksme ar citiem koordinatoriem atsevišķās valstīs, lai detalizēti pārrunātu cenas”.

367    Šajā sanāksmē klātesošie uzņēmumi ir bijuši pastāvīgie dalībnieki un Austria Draht.

368    Šī informācija nāk no vairākiem avotiem: Nedri, DWK, Tycsa, Emesa un Arcelor España (attiecībā uz šo pēdējo minēto – ar 2007. gadā sniegto Emesa piezīmju starpniecību) (skat. prasības pieteikuma pielikumu A.45 attiecībā uz Tycsa sastādīto un pārbaudē atrasto protokolu, administratīvās lietas 240.–242. punktu attiecībā uz DWK ar roku rakstītajām piezīmēm, aizstāvības pielikumu B.15 un administratīvās lietas 11600., 28554. un 28555. punktu attiecībā uz Emesa protokolu un Emesa piezīmēm).

369    Ņemot vērā šos apstākļus, ir jākonstatē, ka Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmei noteikti ir bijis pretkonkurences saturs. Tāpat no Emesa un Tycsa pārstāvju faktu rašanās laikā sastādītajiem 2001. gada 27. septembra sanāksmes protokoliem izriet, ka šajā sanāksmē tika apspriestas Itālijas ražotājiem piešķiramās eksporta kvotas, pārdošana, kā arī 2002. gadā veicamā pārdošana.

370    Tāpat ir jākonstatē, ka vienā no Emesa sastādītajiem protokoliem, kā arī Tycsa protokolā tiek ziņots par Austria Draht dalību šajā sanāksmē. Šajā ziņā Tycsa sastādītais pārbaudē atrastais protokols ir nozīmīgs, jo tajā ir norādīts ne tikai Austria Draht pārstāvja – viena no tās vadītājiem – vārds un funkcijas, bet arī tas, ka šajā gadījumā noteiktas personas ir iepazīstinājušas ar saviem vietniekiem vai norādījušas, ka tās pārstāv savus priekštečus. Šajā protokolā ir precizēts, ka “Austria Draht arī ir bijusi klāt pirmo reizi” (“Austria Draht tambien ha estado la primera vez alli”), kas vēl vairāk pastiprina iepriekš 340., 344. un 350. punktos minēto un apstrīdētajā lēmumā norādīto Nedri apgalvojumu par šī Austria Draht pārstāvja dalību Eiropas kluba 1997. gada 25. septembra, 1998. gada 14. oktobra un 1998. gada 9. novembra sanāksmēs ticamības trūkumu.

371    Savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem un no jauna Vispārējā tiesā prasītājas tomēr ir norādījušas, ka, lai gan tās atzīstot Austria Draht pārstāvja Ro. dalību šajā sanāksmē, esot jāņem vērā arī tas, ka tad, kad T., DWK pārstāvis, aicināja Ro. piedalīties pretkonkurences nolīgumos, šis pēdējais minētais ir atteicies.

372    Tomēr ir jākonstatē, ka šis atteikums neizriet no pieejamiem pierādījumiem atšķirībā, piemēram, no atteikuma, kas izriet no P. Emesa protokola, kad Tycsa attiecībā uz atsevišķām valstīm paredzēto koordinatoru sarakstu ir atbildējusi “NO!” (aizstāvības pielikuma B.15 257. punkts).

373    Līdzīgi prasītājas norāda, ka Ro. esot piedalījies tikai vienā 2001. gada 27. septembra sanāksmes daļā, jo šīs sanāksmes dienā viņš esot bijis lidmašīnas reisā no Grācas (Austrija) uz Diseldorfu (Vācija) un viņam esot bijis jāpamet sanāksme plkst. 13.45 (atgriešanās reisa izlidošana plkst. 14.50). Prasītājas tātad apstrīd, ka jautājumi, kas ir tikuši aplūkoti Ro. klātbūtnē, viņam būtu varējuši sniegt informāciju par aizliegto vienošanos un kopējo sistēmu.

374    Tomēr no prasītāju sniegtās informācijas izriet, ka tās atzīst, ka 2001. gada 27. septembrī no plkst. 9.35 līdz plkst. 13.45 Ro. ir varējis būt klāt sanāksmes norises vietās (Drahthaus Diseldorfā). Šis laikposms ir pietiekams, lai ļautu viņam piedalīties sanāksmē, attiecībā uz kuru viņa dalība ir tieši norādīta Tycsa sastādītajā protokolā (skat. prasības pieteikuma pielikuma 7 51. punktu un administratīvās lietas 841.–845. punktu).

375    Turklāt ir jāuzsver, ka nozīme šajā ziņā ir jautājumam, vai, ņemot vērā lietā esošos pierādījumus, Komisija var uzskatīt, ka pastāv “norādes, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad [..] ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”.

376    Saistībā ar Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmi tas tā ir.

377    Tomēr Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, neuzskata, ka ir pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka Austria Draht ir piedalījusies Eiropas klubā.

378    Līdzās iepriekš minētajam Tycsa, kas ir viena no pastāvīgajām dalībniecēm, apgalvojumam, kas liecina par to, ka Austria Draht pārstāvis Eiropas kluba sanāksmē ir piedalījies pirmo reizi (skat. iepriekš 371. punktu), no pieejamiem pierādījumiem tāpat izriet, ka Austria Draht nav tikusi paredzēta kā koordinatore attiecībā uz Austriju un ka saskaņā ar par šo jautājumu prasītāju sniegto informāciju 2002. gadā dažādās valstīs piemērojamās minimālās pārdošanas cenas, kas ir tikušas norādītas sanāksmē, neatbilst šajā gadā Austria Draht piemērojamajām pārdošanas cenām, kuras ir noteikti bijušas zemākas.

379    Tāpat ir jākonstatē, kā norāda prasītājas, ka nevienā vēlākā Eiropas kluba sanāksmē nav konstatēta Austria Draht dalība. Tas ir jāuzsver, jo attiecībā uz vairākām no šīm sanāksmēm ir ziņots par C. no CB, kā arī G., kurš pārkāpuma, kas tiek pārmests Austria Draht, laikposmā ir tostarp un galvenokārt strādājis par labu CB, dalību.

380    Tā 2001. gada 10. vai 11. oktobrī Malpensā [Malpensa] (Itālija) ir notikusi četru Eiropas kluba pastāvīgo dalībnieču (Tréfileurope, Nedri, DWK un Tycsa) sanāksme ar Itālijas kluba dalībniecēm (Redaelli, CB, Itas, ITC, Tréfileurope Italia un SLM), attiecībā uz kuru Komisija atsaucas uz vairākiem informācijas avotiem un kuras priekšmets ir “integrācija ar Itālijas ražotajiem”.

381    Līdzīgi 2001. gada 6. novembrī Diseldorfā ir notikusi Eiropas kluba pastāvīgo dalībnieču sanāksme ar Itālijas kluba dalībniecēm (Redaelli, CB, Itas, ITC un Tréfileurope Italia), attiecībā uz kuru Komisija atsaucas uz vairākiem informācijas avotiem un kuras priekšmets ir “pārrunas ar Itālijas ražotajiem par kvotām” un “klientu sadale”. Šajās sanāksmēs minētais koordinators attiecībā uz Austriju ir tas pats, kas ir norādīts 2001. gada 27. septembrī, tas ir, DWK pārstāvis.

382    2002. gada 5. un 6. jūnijā Diseldorfā no jauna ir notikusi četru Eiropas kluba pastāvīgo dalībnieču (Tréfileurope, Nedri, DWK un Tycsa) sanāksme ar Itālijas kluba dalībniecēm (Redaelli, CB un Tréfileurope Italia), attiecībā uz kuru Komisija atsaucas uz vairākiem informācijas avotiem un kuras priekšmets ir “pārrunas ar Itālijas ražotajiem par kvotām”. Līdzīgas sanāksmes ir notikušas 2002. gada 1. jūlijā Diseldorfā un 2002. gada 2. jūlijā Milānā (Itālija), piedaloties C. no CB, kā arī G.

383    Austria Draht netiek skarta ne ar vienu no apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā iekļautajās sadaļās sniegtajām norādēm attiecībā uz šīm sanāksmēm. Ja, sākot no Austria Draht dalības Diseldorfā notikušajā 2001. gada 27. septembra sanāksmē, tā būtu piedalījusies Eiropas klubā, kāds no sešiem ražotājiem, kas ir bijuši pastāvīgie Eiropas kluba dalībnieki un kas visi administratīvā procesa gaitā ir sadarbojušies ar Komisiju, noteikti būtu spējīgi pierādīt šādu dalību, kas šajā lietā nav noticis.

384    Turklāt nevar uzskatīt, ka tad, kad G., atbalstot C. no CB, ir piedalījies Eiropas kluba sanāksmē, lai apspriestu nozīmīgākajiem Itālijas ražotājiem piešķiramo eksporta kvotu nolūkā samazināt šo ražotāju ārpus Itālijas īstenoto konkurences spiedienu, G. tāpat veidotu ekonomisko vienību ar Austria Draht. Kā ir ticis apstiprināts tiesas sēdē, ņemot vērā lietas dalībnieku atbildes uz Vispārējās tiesas šajā ziņā uzdotajiem jautājumiem, šāds jautājums skaidri neietilpst Austria Draht tās pārstāvim Itālijā uzticētajā pārstāvības uzdevumā.

385    Turklāt neviens no lietas materiālos iekļautajiem pierādījumiem neļauj pierādīt, ka G. būtu nodevis Austria Draht kaut vismazāko informāciju par to diskusiju saturu, kurās viņš ir piedalījies CB vārdā (skat. iepriekš minēto 171. un nākamos punktus).

386    Tādējādi apstrīdētā lēmuma preambulas 653. apsvērumā Komisija kļūdaini norāda, ka “Austria Draht G. personā ir piedalījusies vismaz sešās sanāksmēs attiecībā uz Eiropas kluba paplašināšanos”, tas ir, 2001. gada 27. septembra sanāksmē, attiecībā uz kuru ne par G., ne arī par C. no CB dalību nav ziņots, lai gan Austria Draht vadītāja dalība ir apstiprināta (skat. iepriekš 370. punktu), 2001. gada 10. un 11. oktobra sanāksmē, 2001. gada 6. novembra sanāksmē, kurā G. kopā ar A. (Itas) un C. (CB) ir ticis nozīmēts par iespējamu valsts līmeņa koordinatoru Itālijā, 2002. gada 5. un 6. jūnija sanāksmē, 2002. gada 1. jūlija sanāksmē un 2002. gada 2. jūlija sanāksmē (skat. iepriekš 305. punktu).

387    Jāsecina, ka no visa iepriekš minētā izriet, ka uz pierādījumiem, kuri Komisijas rīcībā ir saistībā ar, pirmkārt, Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmi un, otrkārt, Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmi, Komisija var atsaukties nevis tam, lai pierādītu Austria Draht dalību Eiropas klubā, ko tā turklāt – visticamāk šo pierādījumu pārāk atsevišķa un izolēta rakstura dēļ – arī nav konstatējusi, bet kā uz “norādēm, kas liecina par to, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un ka tā tātad [..] ir apzinājusies aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”.

388    Lai gan šīs norādes ļauj konstatēt to, ka Austria Draht ir apzinājusies kopējo plānu un tātad vienotā pārkāpuma Eiropas mērogu, tomēr ir jākonstatē, ka tās nav tik “daudzskaitlīgas”, kā Komisija to ir apstiprinājusi apstrīdētajā lēmumā.

c)     Pierādījumi, kas ļauj pierādīt ar pārstāvja starpniecību iegūtās zināšanas par aizliegto vienošanos

389    Kā pēdējo aspektu prasītājas uzsver, ka, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka Austria Draht var tikt vainota par tās pārstāvja Itālijā rīcību, uz šī pamata gūto kopējās sistēmas apzināšanos nevarot ņemt vērā, lai pierādītu Austria Draht dalību vienotā pārkāpumā.

390    Saistībā ar šo aspektu ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir kļūdaini uzskatījusi, ka Austria Draht var tikt vainota saistībā ar kopējā plāna apzināšanos tā iemesla dēļ, ka G., atbalstot C no CB, ir piedalījies vairākās Eiropas kluba sanāksmēs, attiecībā uz kurām nevar tikt uzskatīts, ka G., tā kā nepastāv šajā ziņā izdots līgumisks pilnvarojums, ir rīkojies Austria Draht vārdā (skat. iepriekš minēto 379.–386. punktu).

391    Runājot par Itālijas kluba sanāksmēm, kurās ir notikušas sarunas par Eiropas klubu, tāpat ir jānorāda, ka attiecībā uz lielu šo sanāksmju daļu un tostarp tām, kurās Redaelli vai Tréfileurope Italia Itālijas kluba dalībniekus lielos vilcienos ir iepazīstinājušas ar Eiropas klubu (piemēram, 1997. gada 16. decembra sanāksme, 2000. gada 26. un 27. septembra vai 2001. gada 12. jūlija sanāksme), par G. dalību nav ziņots. To var izskaidrot ar faktu, ka G. drīzāk ir ticis uztverts kā persona, kas darbojas komerciālā līmenī, nevis augstākā lēmumpieņemšanas līmenī.

392    Tomēr, kā norāda Komisija, tāpat ir konstatēts, ka vairākās Itālijas kluba sanāksmēs, kurās G. kā pārstāvis Itālijā ir rīkojies Austria Draht vārdā, ir tikuši apspriesti ne vien Itālijas kluba iekšējie aspekti, bet arī tā ārējais aspekts, kas attiecībā uz nozīmīgākajiem Itālijas ražotājiem ir bijis vērsts uz eksporta uz citām Eiropas valstīm kvotas sadali.

393    Piemēram, no saistībā ar pirmo pamatu izskatītajiem pierādījumiem attiecībā uz Itālijas kluba 2000. gada 19. septembra sanāksmi izriet, ka, lai gan šī sanāksme ir attiekusies uz klientu sadali Itālijas tirgū, kas potenciāli interesētu Austria Draht, ņemot vērā, ka tās pārstāvis Itālijā ir piedalījies šajā sanāksmē, runa tāpat ir bijusi par eksportu un to, ka SLM vēlas palikt ārpus Eiropas kluba (skat. iepriekš 245. punktu). Šajā kontekstā uz Austria Draht var attiecināt tās pārstāvja Itālijā gūto informāciju, ciktāl tas iekļaujas to veidojošās ekonomiskās vienības kontekstā.

394    Izdarot šādu pieņēmumu, Komisijai nav jāpierāda, ka principāls būtu zinājis par tā pārstāvja pret konkurenci vērsto rīcību. Ņemot vērā līgumu, tāpat kā mātesuzņēmuma pilnībā vai gandrīz pilnībā kontrolēta meitasuzņēmuma vai darbinieka, kas rīkojas sava darba devēja vārdā, gadījumā, pārstāvis šajā situācijā ir uzskatāms par personu, kas rīkojas principāla vārdā un veido ar to saimniecisko vienību.

395    Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānošķir:

–        pirmkārt, Itālijas kluba sanāksmes, kurās ir piedalījies G. un kurās ir tikuši apspriesti ne vien Itālijas kluba iekšējie aspekti, bet arī Itālijas kluba Eiropas mēroga aspekti un kurās G. ir rīkojies gan kā CB pārstāvis, gan arī “[Austria Draht] vārdā” Itālijā;

–        otrkārt, Eiropas kluba sanāksmes kā tādas, kurās G. nav rīkojies kā Austria Draht pārstāvis Itālijā, bet obligāti – kā CB pārstāvis; tas neļauj pierādīt ekonomiskās vienības starp G. un Austria Draht esamību.

C –  Secinājumi par otro pamatu

396    Jāsecina, ka Komisija šādu iemeslu dēļ var pamatoti uzskatīt, ka iepriekš minētajā 116.–128. punktā, tostarp 120. un 124. punktā, atgādinātās judikatūras izpratnē Austria Draht ir piedalījusies vienotā pārkāpumā, kas šajā gadījumā ir salikts pārkāpums:

–        pirmkārt, Austria Draht ir “[..] piedalījusies Itālijas klubā ar tās pārdošanas pārstāvja Itālijā [..] G. starpniecību no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim” (apstrīdētā lēmuma preambulas 769. apsvērums);

–        otrkārt, pat ja Austria Draht nav atzīstama par atbildīgu par tiešu dalību Cīrihes klubā vai Eiropas klubā, pastāv zināmas norādes, kas “liecina, ka Austria Draht ir bijusi sporādiski iesaistīta Eiropas mēroga pretkonkurences diskusijās un tātad tā agrā posmā ir zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu” (apstrīdētā lēmuma preambulas 652. apsvērums).

397    Austria Draht iesaistīšanās aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga izpausmē izriet gan no viena no tās pārstāvjiem tiešās dalības Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmē un Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmē, gan no G. saistībā ar Itālijas kluba sanāksmēm gūto informāciju, kas ir vienlaikus attiekusies kā uz Itālijas tirgus iekšējiem aspektiem, tā arī uz noteiktiem PT nozares Eiropas mēroga aspektiem, kas ir aplūkoti no šī tirgus dalībnieku viedokļa.

398    Lai gan visas norādes, uz ko Komisija ir atsaukusies, lai pierādītu aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga apzināšanos, aplūkojot tās atsevišķi, nevar tikt uzskatītas par pietiekamiem pierādījumiem, šīs norādes, aplūkojot tās kopumā, tomēr ir pietiekamas, lai pierādītu, ka Austria Draht ir zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu nozīmē, kas šim jēdzienam ir piešķirta iepriekš minētajā judikatūrā.

399    Tādējādi otrais pamats ir jānoraida.

IV –  Par trešo pamatu attiecībā uz apstākļiem, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sankcijas

400    Pakārtoti, ja tiktu konstatēts, ka voestalpine un Austria Draht var tikt vainotas vienotā pārkāpumā Komisijas definētajā izpratnē, tās norāda, ka Komisija esot pieļāvusi smagas kļūdas, aprēķinot tām uzliktā naudas soda apmēru, it īpaši, neņemot vērā Austria Draht dalības aizliegtās vienošanās darbībā pakārtoto raksturu.

401    Šajā pamatā prasītājas norāda trīs iebildumu sērijas, kas attiecas uz, pirmkārt, samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpumu, otrkārt, noteiktu 2006. gada pamatnostādņu normu pārkāpumu, tas ir, papildsummas kļūdainu noteikšanu un atbildību mīkstinošu apstākļu, kas ir saistīti ar neuzmanību vai būtiski ierobežotu dalību pārkāpumā, neņemšanu vērā, un, treškārt, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu.

402    Trešā iebildumu sērija ir jānoraida. Šajā ziņā prasītājas norāda, ka, divas reizes grozot sākotnējo lēmumu pēc pārsūdzēšanas laikposma beigām, Komisija esot pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību un to tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Turklāt prasītājas norāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija esot pirmo reizi izteikusi iebildumu attiecībā uz 2002. gada 30. aprīļa sanāksmi, saistībā ar kuru tām vairs neesot bijusi iespēja sniegt savus iepriekšējus apsvērumus.

403    Pirmkārt, ir jākonstatē, ka tiesvedībā Vispārējā tiesā prasītājas ir varējušas saņemt lēmumu par grozījumiem kopijas un tām, kā tas izriet no iepriekš minētā 44.–48. punkta, arī ir bijusi iespēja sniegt par tiem savus apsvērumus. Tātad saistībā ar grozījumiem, kas sākotnējā lēmumā ir izdarīti ar pirmo lēmumu par grozījumiem un otro lēmumu par grozījumiem, prasītājas vairs nevar norādīt uz to tiesību uz aizstāvību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumiem.

404    Otrkārt, saistībā ar Komisijas apstrīdētajā lēmumā sniegto argumentāciju attiecībā uz 2002. gada 30. aprīļa sanāksmes saturu vispirms ir jākonstatē, ka runa ir nevis par jaunu iebildumu parastajā nozīmē, bet par pierādījuma, kas jau ir bijis paziņots prasītājām, jaunu interpretāciju. Turklāt Komisijas šajā ziņā veiktais analīzes grozījums ir ticis izdarīts pēc prasītāju apsvērumu par paziņojumu par iebildumiem sniegšanas. Turklāt ir jānorāda, ka savus apsvērumus par šo jauno analīzi tās ir varējušas sniegt šajā prasībā un ka Vispārējā tiesa, ja tas ir nepieciešams, var spriest par pierādījumu, kas saistīti ar šo sanāksmi, pierādījuma spēku. Tātad šajā jautājumā ir jānorāda uz iepriekš minēto 264.–270. punktu, kuros Vispārējā tiesa ir spriedusi par prasītāju argumentiem saistībā ar 2002. gada 30. aprīļa sanāksmi.

A –  Par samērīguma principa pārkāpumu

405    Prasītājas apgalvo, ka naudas sods EUR 22 miljonu apmērā attiecībā pret [faktiem], par kuriem tās tiek vainotas, esot nesamērīgs. Naudas sods esot ticis uzlikts neekskluzīva pārstāvja Itālijas klubā veiktās rīcības dēļ, par kuru Austria Draht neko neesot zinājusi, un neraugoties uz to, ka tā netiekot vainota par dalību citos pretkonkurences nolīgumos. Turklāt šis pārstāvis, tāpat kā citi Itālijas kluba dalībnieki, apstrīdot faktu, ka Austria Draht ir piedalījusies minētajā klubā un katrā ziņā Austria Draht nevarot uzskatīt par nozīmīgu Itālijas kluba dalībnieci. Ņemot vērā situāciju, prasītājas esot bijis jāsoda vienīgi ar simbolisku naudas sodu. Gadījumā, ja simbolisks naudas sods nebūtu piemērots, naudas soda apmēra [noteikšanā] esot jāņem vērā tikai Austria Draht PT pārdošanas apjoms Itālijā, nevis PT pārdošana visā EEZ. Šajā lietā naudas soda daļa, kas ir saistīta ar nolīgumu ar Eiropas mērogu apzināšanās faktu, aplūkojot to izolēti un pat bez šo nolīgumu apstiprināšanas, esot aptuveni EUR 19 miljoni. Ņemot vērā pārdošanas apjomu Itālijā un atbilstoši Komisijas metodei, naudas sodam esot jābūt tikai EUR 3,1 miljona apmērā. Turklāt Komisija, norādot, pirmkārt, ka smaguma vērtējums attiecas tikai uz pārkāpumu un, otrkārt, ka prasītāju situācija nav atbildību mīkstinošs apstāklis 2006. gada pamatnostādņu izpratnē, nevarot pamatot naudas soda samērīgo raksturu. Komisijai esot jāņem vērā katra attiecīgā uzņēmuma rīcība un loma, kas tam ir bijusi saskaņoto darbību veidošanā. Turklāt, ja prasītājas tiek vainotas tikai dalībā Itālijas klubā, vienīgais naudas soda aprēķināšanai nozīmīgais tirgus esot Itālija (prasības pieteikuma 219.–233. punkts un replikas 79.–87., 99. un 100. punkts).

406    Komisija uzskata, ka, lai gan ir taisnība, ka vienīgais pret Austria Draht izteiktais iebildums ir tas, ka tā ir bijusi Itālijas kluba “dalībniece” un tātad ir piedalījusies šajā klubā noslēgtajos nolīgumos, Austria Draht tāpat ir piedalījusies Eiropas kluba sanāksmju virknē. Ņemot vērā Itālijas kluba nolīgumu ģeogrāfisko teritoriju un to ciešo saistību ar Eiropas mēroga nolīgumiem, Austria Draht esot “piedalījusies” aizliegtās vienošanās darbībā kopumā. Ņemot vērā, ka neesot bijis ar Itāliju ierobežotās dalības, neesot nesamērīgi balstīt naudas soda apmēra noteikšanu uz Eiropas līmenī veikto PT pārdošanu (aizstāvības 93. un 98. punkts un atbildes uz repliku 51.–54. punkts).

407    Lai izskatītu šos argumentus, ir jāatgādina principi, kas ir piemērojami, lai noteiktu naudas soda, kurš ir jāuzliek, lai sodītu par uzņēmuma individuālu dalību konkurences tiesību pārkāpumā, apmēru.

1.     Soda samērīgums, ņemot vērā apstākļu kopumu

408    No Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkta izriet, ka sodu smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar nodarījuma smagumu.

409    Šajā ziņā ar LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu par nesaderīgiem ar kopējo tirgu ir tieši atzīti nolīgumi un saskaņotas darbības, ar kurām tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus vai ierobežo vai kontrolē ražošanu vai noieta tirgu. Ja runa ir par horizontālu aizliegtu vienošanos, šāda veida pārkāpumi judikatūrā tiek kvalificēti kā “sevišķi smagi”, jo tie tieši ietekmē būtiskus konkurences parametrus attiecīgajā tirgū (spriedums, 1999. gada 11. marts, Thyssen Stahl/Komisija, T‑141/94, Krājums, EU:T:1999:48, 675. punkts).

410    Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisija var uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kas piedalās šādā pārkāpumā, ar nosacījumu, ka attiecībā uz katru uzņēmumu, kas piedalās pārkāpumā, naudas sods nepārsniedz 10 % no tā kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. Šīs regulas 23. panta 3. punktā ir noteikts, ka, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

411    Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, nosakot naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst iepriekš minēto pārkāpumu smaguma vērtējumā, tādi kā tostarp katra dalībnieka loma pārkāpumā un risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem (skat. spriedumu, 2000. gada 15. marts, Cimenteries CBR u.c./Komisija, T‑25/95, T‑26/95, no T‑30/95 līdz T‑32/95, no T‑34/95 līdz T‑39/95, no T‑42/95 līdz T‑46/95, T‑48/95, no T‑50/95 līdz T‑65/95, no T‑68/95 līdz T‑71/95, T‑87/95, T‑88/95, T‑103/95 un T‑104/95, Krājums, EU:T:2000:77, 4949. punkts un tajā minētā judikatūra). Ja pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, ir jāizvērtē katra uzņēmuma dalības relatīvais smagums (skat. spriedumu, 1999. gada 8. jūlijs, Hercules Chemicals/Komisija, C‑51/92 P, Krājums, EU:C:1999:357, 110. punkts un iepriekš minētā judikatūra).

412    Līdzīgi tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas soda apmēru (spriedumi Komisija/Anic Partecipazioni, minēts 119. punktā, EU:C:1999:356, 90. punkts, un Aalborg Portland u.c./Komisija, minēts 119. punktā, EU:C:2004:6, 86. punkts) (skat. iepriekš 124. punktu).

413    It īpaši vienota pārkāpuma salikta pārkāpuma izpratnē esamības gadījumā, kas ietver nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu attiecībā uz dažādiem tirgiem, kuros nepiedalās visi uzņēmumi pārkāpēji, vai kad tiem var būt tikai daļējas zināšanas par kopējo plānu, sankcijām ir jābūt individuāli piemērotām tādā ziņā, ka tām ir jāattiecas uz attiecīgo uzņēmumu rīcību un tiem piemītošajām īpašībām (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2007. gada 7. jūnijs, Britannia Alloys & Chemicals/Komisija, C‑76/06 P, Krājums, EU:C:2007:326, 44. punkts).

414    Šajā kontekstā samērīguma princips nozīmē, ka naudas sods ir jānosaka proporcionāli elementiem, kas jāņem vērā gan tam, lai noteiktu objektīvu pārkāpuma smagumu, gan arī tam, lai novērtētu sankcionēta uzņēmuma dalības pārkāpumā relatīvo smagumu (šajā ziņā un ņemot vērā pa šo laiku noteikto atšķirību starp pārkāpuma objektīvo smagumu 2006. gada pamatnostādņu 22. un 23. punkta izpratnē un sankcionēta uzņēmuma dalības pārkāpumā relatīvo smagumu, kas tiek novērtēts, ņemot vērā šim uzņēmumam raksturīgos apstākļus, šo pamatnostādņu 27. un nākamo punktu izpratnē skat. spriedumu, 2006. gada 27. septembris, Jungbunzlauer/Komisija, T‑43/02, Krājums, EU:T:2006:270, 226.–228. punkts un tajos minētā judikatūra).

415    Tātad sankcijas, kas ir piemērota par konkurences tiesību attiecībā uz aizliegto vienošanos pārkāpumu, jomā Komisijai ir jānodrošina sodu individualizēšana attiecībā pret pārkāpumu, ņemot vērā katra pārkāpuma izdarītāja īpašo situāciju (skat. šajā ziņā spriedumus, 2011. gada 15. septembris, Lucite International un Lucite International UK/Komisija, T‑216/06, EU:T:2011:475, 87. un 88. punkts; 2013. gada 16. septembris, Hansa Metallwerke u.c./Komisija, T‑375/10, EU:T:2013:475, 80. punkts, un 2014. gada 14. maijs, Donau Chemie/Komisija, T‑406/09, Krājums, EU:T:2014:254, 92. punkts). Tā pārkāpuma izdarītājam, kas nav saukts pie atbildības par atsevišķām aizliegtās vienošanās daļām, nevar būt bijusi nozīme minēto daļu īstenošanā. Ņemot vērā pārkāpuma, kurā tas tiek vainots, ierobežoto apjomu, konkurences tiesību pārkāpums ir katrā ziņā mazāk smags nekā tas, kurā tiek vainoti pārkāpuma izdarītāji, kas ir piedalījušies visās pārkāpuma daļās.

416    Praksē soda attiecībā pret pārkāpumu individualizēšana var tikt veikta dažādās naudas soda apmēra noteikšanas stadijās, kā tas ir apstrīdētā lēmuma gadījumā.

417    Pirmkārt, Komisija var atzīt uzņēmuma dalības pārkāpumā īpašo situāciju vienota pārkāpuma objektīva smaguma vērtējuma stadijā. Šajā lietā apstākļi, ko tā ir ņēmusi vērā šajā stadijā, pirmkārt, ir dalības vienotā pārkāpumā materiālie ierobežojumi (Fundia, kas ir piedalījusies tikai saskaņošanā attiecībā uz Addtek, gadījums) vai ģeogrāfiskie ierobežojumi (Socitrel, Fapricela un Proderac, kas ir piedalījušās tikai Spānijas klubā, kurš ir ietekmējis tikai Spāniju un Portugāli, gadījums) un, otrkārt, novēlota informācijas gūšana par tā Eiropas mērogu (attiecībā uz iepriekš minētajiem uzņēmumiem – 2001. gada maijs).

418    Runājot par Austria Draht, no apstrīdētā lēmuma preambulas 947.–949. apsvēruma izriet, ka Komisija, vērtēdama vienotā pārkāpuma ģeogrāfisko teritoriju, prasītāju lūgumus attiecībā uz to, lai netiktu ņemta vērā Spānijā un Portugālē gūtā PT pārdošanas vērtība, jo Austria Draht neesot darbojusies Spānijas klubā, ir noraidījusi, pamatojoties uz apsvērumu, ka šīs divas valstis arī ir bijušas Itālijas kluba ģeogrāfiskās teritorijas daļa.

419    Komisijas šajā ziņā sniegtā argumentācija attiecībā uz prasītājām, kā tā apstiprina savos rakstveida aktos, ir balstīta uz pārkāpuma smaguma vērtējumu, tas ir, uz noteiktu skaitu faktoru, tādu kā vienotā pārkāpuma veids, visu attiecīgo dalībnieku kopējā tirgus daļa, ģeogrāfiskā teritorija un tas, vai visaptverošā aizliegtā vienošanās ir vai nav īstenota (skat. 2006. gada pamatnostādņu 22. punktu), nevis uz katra konkrēta uzņēmuma individuālas dalības pārkāpumā vērtējumu.

420    Otrkārt, Komisija uzņēmuma dalības pārkāpumā īpašo situāciju var atzīt 2006. gada pamatnostādņu 29. punktā minēto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadijā, visaptveroši vērtējot visus nozīmīgos apstākļus (skat. 2006. gada pamatnostādņu 27. punktu). Lai gan neviens no uzņēmumiem, ieskaitot prasītājas, nav varējis sniegt Komisijas prasīto pierādījumu, ka pārkāpums ir ticis izdarīts aiz neuzmanības, Komisija ir atzinusi, ka Proderac un Trame (Emme) loma, salīdzinot ar citu aizliegtās vienošanās dalībnieku lomu, ir bijusi būtiski ierobežota un ka tādējādi tām ir jāpiešķir naudas soda apmēra samazinājums (šajā gadījumā – 5 % apmērā).

421    Turpretim Komisija ir uzskatījusi, ka prasītājas nav sniegušas pierādījumu, ka Austria Draht dalība vienotā pārkāpumā, salīdzinot ar citu uzņēmumu dalību, būtu bijusi ievērojami mazāka. Komisijas prasītais pierādīšanas līmenis, lai izpildītu šo kritēriju, ir īpaši svarīgs, jo uzņēmumam, kas uzskata, ka tam par labu ir atzīstams šāds apstāklis, ir jāpierāda, ka “laikposmā, kad tas bija nelikumīgas vienošanās dalībnieks, tas faktiski šo vienošanos neīstenoja, bet veica konkurējošas darbības tirgū”.

422    Attiecībā uz šo jautājumu Komisija ir uzskatījusi, ka Austria Draht sniegtais apgrozījums par laikposmu 1998.–2001. gadā (kvotu aspekts) un par laikposmu 2001.–2002. gadā (cenas aspekts) nav pietiekams, jo to ir apstiprinājusi vienīgi Austria Draht, un ka katrā ziņā neregulāra krāpšanās attiecībā uz noteiktajām cenām, kvotām vai sadalītajiem klientiem pati par sevi nepierāda, ka dalībnieks nebūtu īstenojis koluzīvus nolīgumus (apstrīdētā lēmuma preambulas 1016. un 1018. apsvērums).

423    Treškārt, Komisija uzņēmuma dalības pārkāpumā īpašo situāciju var atzīt stadijā, kas ir vēlāka par pārkāpuma objektīva smaguma vai attiecīgo uzņēmumu norādīto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadiju. 2006. gada pamatnostādņu 36. punktā ir norādīts, ka Komisija dažos gadījumos var uzlikt simbolisku naudas sodu un ka tā, kā ir norādīts šo pamatnostādņu 37. punktā, ņemot vērā tostarp konkrētas lietas apstākļus, var arī novirzīties no izklāstītās vispārējās metodikas naudas soda noteikšanai.

424    Šajā lietā ne pārkāpuma smaguma vērtējuma sākotnējā stadijā, ne vēlākā diskusijas attiecībā uz atbildību mīkstinošajiem apstākļiem stadijā, ne arī kādā citā stadijā Komisija, nosakot naudas soda apmēru, nav piekritusi ņemt vērā prasītāju apgalvoto īpašo situāciju.

425    Tādējādi, neesot nekādam atbildību mīkstinošam apstāklim vai īpašam apstāklim, Komisija prasītājām ir piemērojusi to pašu formulu kā tā, ko tā ir izmantojusi, lai uzliktu sodu uzņēmumiem, kas ir piedalījušies visās globālās aizliegtās vienošanās aptvertajās sastāvdaļās, nevis tikai dažās no tām. Šī formula ir šāda: 19 % no attiecīgā uzņēmuma PT pārdošanas vērtības EEZ (atbilst pārkāpuma smagumam), ko reizina ar dalības pārkāpumā gadu un mēnešu skaitu (Austria Draht individuālās dalības pārkāpumā ilgums), kam kā papildsummu pieskaita 19 % no attiecīgā uzņēmuma PT pārdošanas vērtības EEZ (papildsumma).

426    Prasītāju gadījumā, tā kā šīs formulas piemērošanas rezultāts, kas ir EUR 22 miljoni, ir mazāks par 10 % no apgrozījuma, ko attiecīgais uzņēmums ir guvis uzņēmējdarbības gadā pirms sankcijas piemērošanas, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir piemērojusi šo sankciju.

2.     Par prasītāju īpašās situācijas ņemšanu vērā

427    Šajā lietā Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai, uzliekot prasītājām naudas sodu EUR 22 miljonu apmērā, kas ir aprēķināts, tostarp ņemot vērā visu PT pārdošanu, ko Austria Draht ir veikusi EEZ, pārkāpuma objektīvo smagumu, Austria Draht dalības Itālijas klubā ar G. starpniecību ilgumu, un nenorādot nevienu atbildību mīkstinošu apstākli (skat. iepriekš 103.–115. punktu), Komisija ir atbilstoši novērtējusi lietas apstākļus un šādā veidā ir piemērojusi sankciju, kas attiecībā pret vienoto pārkāpumu, kurā tiek vainota Austria Draht, ir samērīga.

a)     Dalības Itālijas klubā struktūra

428    Attiecībā uz dalību Itālijas klubā, ņemot vērā to, kas ir ticis norādīts pirmā pamata kontekstā, var izteikt trīs apsvērumus saistībā ar Austria Draht piemērojamās sankcijas vērtējumu.

429    Pirmkārt, kā turklāt norāda Komisija, Itālijas kluba ietvaros noslēgtie nolīgumi ģeogrāfiskās teritorijas ziņā pārsniedz Itāliju. Līdzās šī kluba Itālijas aspektam tas arī ir ļāvis ne tikai noteiktam uzņēmumu skaitam, tas ir, kodolam, ko veido Redaelli, CB, ITC un Itas (darbojas Itālijā), kā arī Tréfileurope (darbojas Itālijā un visa pārējā Eiropā), bet arī citiem mazākiem Itālijas uzņēmumiem (tādiem kā SLM) saskaņot Itālijas ražotāju centienus attiecībā uz eksportu un paralēli noteikt kopīgo politiku, reaģējot uz citu Eiropas valstu ražotāju (tādu kā Tycsa, Nedri un DWK, kas ir dažreiz piedalījušies Itālijas klubā) mēģinājumiem ierobežot šos centienus, piedāvājot Itālijas ražotājiem eksporta uz pārējo Eiropu kvotu.

430    Tomēr ir jākonstatē, ka Austria Draht, kas nav bijusi Itālijas ražotāja, kura eksportētu uz pārējo Eiropu, nav bijusi un nav varējusi būt iesaistīta Itālijas kluba dalībnieku darbībās attiecībā uz to centienu saistībā ar eksportu saskaņošanu. Vērtējot prasītājām uzliekamā soda apmēru, šis apstāklis ir jāņem vērā.

431    Otrkārt, ir jānorāda, ka Austria Draht pārstāvis Itālijas klubā katrā ziņā nav varējis rīkoties Austria Draht vārdā ārpus tam uzticētā uzdevuma, kas ir “ekskluzīvā pārstāvība attiecībā uz Itāliju” saistībā ar PT. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka Itālijas kluba dalībnieki (tādi kā, piemēram, Tréfileurope, ITC vai CB) ir ļoti labi zinājuši Austria Draht G. piešķirtā uzdevuma raksturu.

432    Nekas neļauj konstatēt, ka G. tiktu uztverts kā persona, kas varētu saistīt Austria Draht ārpus Itālijas.

433    Šāds ierobežojums tāpat ir jāņem vērā, vērtējot prasītājām uzliekamā soda apmēru, jo šis apstāklis arī ierobežo G. rīcības Itālijas kluba ietvaros ģeogrāfisko teritoriju. Turklāt ir jānorāda, ka Komisija apzinās šo ierobežojumu, jo G. rīcību Eiropas kluba ietvaros tā neattiecina uz Austria Draht, bet vienīgi uz CB. Tātad apstrīdētā lēmuma 1.1. pielikuma daļā attiecībā uz “Eiropas mēroga nolīgumiem: Eiropas klubs (1997–2002)” šajos nolīgumos “iesaistīto darbinieku vārdi” saistībā ar Austria Draht ir Ra. un Ro. un saistībā ar CB, ar atsauci, citu personu starpā – G. Apstrīdētā lēmuma 2. pielikumā attiecībā uz Eiropas klubu situācija ir līdzīga. Turpretim apstrīdētā lēmuma 1.2. pielikuma daļā attiecībā uz “Itālijas klubu” G. vārds ir norādīts gan attiecībā uz Austria Draht (runa ir par tās “tirdzniecības pārstāvi attiecībā uz Itāliju”), gan arī CB (ar Studio Crema starpniecību).

434    Treškārt, tāpat ir jānorāda, ka neatkarīgi no tā, kādas darbības G. būtu varējis veikt Itālijas klubā (gan Austria Draht vārdā, gan arī citādi), Komisija nav pierādījusi, ka Austria Draht par to būtu zinājusi. Neviens lietas materiālos esošs pierādījums, tostarp, kā ir atzinusi Komisija, neviens no dokumentiem, ar kuriem ir apmainījušies G. un Austria Draht, kas ir tikuši sniegti, atbildot uz Komisijas informācijas pieprasījumu, neļauj pierādīt šo apstākli.

435    Lai gan Austria Draht var tikt tieši vainota par G. Itālijas kluba ietvaros veikto rīcību, jo neatkarīgi no tā, vai Austria Draht par to ir vai nav zinājusi, šī rīcība iekļaujas pārstāvja Austria Draht vārdā veikto darbību kontekstā, šo pārstāvi, kad tas nerīkojas Austria Draht vārdā, var uzskatīt tikai par CB papildvienību.

436    Šajā kontekstā ir uzskatāms, ka soda apmēra noteikšanas vajadzībām, aplūkojot no faktiskā aspekta, G. rīcība Itālijas kluba ietvaros ģeogrāfiskajā ziņā nevar pārsniegt Itāliju, ievērojot, pirmkārt, tā pārstāvības līguma ierobežojumu un, otrkārt, nekādu pierādījumu neesamību attiecībā uz to, ka tad, kad G. nav rīkojies Austria Draht vārdā, lai tirgotu tās preces Itālijā, tas tomēr būtu ziņojis Austria Draht informāciju, ko tas Itālijas klubā ir varējis gūt saistībā ar šī kluba Itāliju pārsniedzošajiem aspektiem. Ja tas tā būtu, quod non, Austria Draht būtu spējīga pielāgot savu rīcību citos tirgos, kuros tā ir darbojusies (piemēram, Austrijas tirgus vai Beļģijas vai Nīderlandes tirgi).

b)     Dalības Eiropas klubā un citos nolīgumos neesamība

437    Saistībā ar secinājumiem, kas ir jāizdara no Austria Draht sporādiskās dalības Eiropas klubā, no otrā pamata izskatīšanas izriet, ka ar faktu vien, ka Austria Draht varētu būt zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu, nevar pietikt, lai konstatētu, ka būtu iespējams ņemt vērā šajos tirgos gūto pārdošanas vērtību, jo attiecībā uz tiem nekādi nav pierādīts, ka Austria Draht tajos būtu veikusi pret konkurenci vērstu rīcību.

438    No apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka Komisija nav uzskatījusi, ka Austria Draht ir piedalījusies Eiropas klubā; tāpat tā to nav darījusi attiecībā uz citām globālās aizliegtās vienošanās sastāvdaļām (skat. iepriekš minēto 460.–462. punktu). “Sporādiska dalība”, kas izriet no “norādēm”, kuru skaits turklāt ir mazāks par to, ko ir uzskatījusi Komisija, un uz kā pamata ir ticis secināts, ka Austria Draht tātad “agrā posmā ir zinājusi par aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu”, nevar tikt pielīdzināta faktiskai un ilgstošai dalībai Eiropas klubā. Šajā lietā nevar pārsniegt tā lēmumā izteikta apgalvojuma robežas, ka Austria Draht nav piedalījusies Eiropas klubā un jo mazāk Cīrihes klubā, Spānijas klubā vai Dienvidu nolīgumā.

439    Šo apgalvojumu turklāt var apstiprināt vairāki lietā esoši pierādījumi, kuri parāda Austria Draht gribu citos tirgos, kas nav Itālijā, kuros tā nav izmantojusi G. [pakalpojumus], nepiedalīties nekādā rīcības attiecībā uz cenām, apjomiem vai klientiem, saskaņošanā.

440    Šajā ziņā starp citiem pierādījumiem var norādīt uz komerciāliem datiem, ko prasītājas ir sniegušas, atbildot uz paziņojumu par iebildumiem, lai pierādītu savu konkurencei atbilstošu rīcību. Šajā lietā Komisija apstrīdētajā lēmumā šos datus no paša sākuma ir noraidījusi, jo tos ir apstiprinājusi vienīgi Austria Draht (apstrīdētā lēmuma preambulas 1018. apsvērums). Tomēr gadījumā, ja Komisijai būtu šaubas par informācijas, ko apsūdzētā persona ir sniegusi, lai aizstāvētos pret iebildumiem, kurus pret to ir izteikusi administratīvā iestāde, patiesumu, tā varētu viegli pārbaudīt paziņoto informāciju, vēršoties pie dažādām ieinteresētām personām ar informācijas pieprasījumu. Vispārīgi Komisija tāpat ir atgādinājusi, ka “neregulāra krāpšanās attiecībā uz noteiktajām cenām un/vai kvotām vai sadalītajiem klientiem pati par sevi nepierāda, ka dalībnieks nebūtu īstenojis koluzīvus nolīgumus” (apstrīdētā lēmuma preambulas 1016. un 1018. apsvērums). Tomēr ar tādu pamatojumu nepietiek, lai noraidītu tādu precīzu un detalizētu datu jebkādu nozīmi, kuri attiecas uz vērā ņemamajiem laikposmiem. Šādiem datiem ir nozīme kā pierādījumiem, kas ir jāņem vērā, lai pierādītu, ka izklāstītā rīcība pēc sava rakstura nav koluzīva.

441    Komisijas veiktais konstatējums, ka prasītājas nav piedalījušās globālajā aizliegtās vienošanās darbībā, kas attiecas ne vien un tieši uz Eiropas klubu, bet arī netieši un obligāti uz citām šo aizliegto vienošanos veidojošajām sastāvdaļām (Cīrihes klubs, Spānijas klubs, Dienvidu nolīgums, [..]), ir apstāklis, kas Komisijai būtu bijis jāņem vērā, novērtējot prasītājām piemērojamo sankciju.

B –  Secinājums par samērīguma principa pārkāpumu

442    Jāsecina, ka no iepriekš minētā izriet, ka prasītājām uzliktais sods ir nesamērīgs, jo Komisija, uzlikdama prasītājām naudas sodu EUR 22 miljonu apmērā, kas ir aprēķināts, tostarp ņemot vērā visu PT pārdošanu, ko Austria Draht ir veikusi EEZ, pārkāpuma objektīvo smagumu, Austria Draht dalības Itālijas klubā ar G. starpniecību ilgumu, un nenorādot nevienu atbildību mīkstinošu apstākli, nav ņēmusi vērā Austria Draht īpašo situāciju.

443    It īpaši ar Komisijas prasītājām piemēroto sankciju nekādi netiek ņemts vērā tas, ka Austria Draht ir piedalījusies tikai vienā vienotā pārkāpuma sastāvdaļā (Itālijas klubā ar G. starpniecību) un ka attiecībā uz šo sastāvdaļu, ja šajā ziņā nav pierādījumu, nevar tikt uzskatīts, ka šī dalība mērķa vai seku ziņā būtu varējusi pārsniegt Itālijas teritoriju.

444    Kā tieši norāda prasītājas, apstrīdētajā lēmumā atzītais fakts, ka Austria Draht nav piedalījusies visos Komisijas sankcionētajos nolīgumos, nav atspoguļojies vieglāka naudas soda piemērošanā. Tieši pretēji, katrā ziņā atzīstot, ka Austria Draht nav piedalījusies Eiropas mēroga aizliegtās vienošanās darbībā, un pierādījumu par Austria Draht pret konkurenci vērsto rīcību ārpus Itālijas teritorijas neesamības apstākļos, Komisija tām ir uzlikusi naudas sodu, kas ir aprēķināts, ņemot vērā to Eiropas mērogā veikto pārdošanu, kā rezultātā prasītājām ir ticis uzlikts naudas sods, kas ir identisks sodam, kurš prasītājām būtu bijis piemērojams, ja tās tiktu vainotas par Austria Draht dalību visās vienotā pārkāpuma sastāvdaļās.

445    Šajā lietā atbilstoši samērīguma principam Komisijai, aprēķinot prasītājām uzliktā naudas soda apmēru, ir bijušas jāņem vērā noteiktas Austria Draht situācijai piemītošās īpatnības, tādas kā, pirmkārt, G. pārstāvības līguma teritoriālais ierobežojums, ar kuru tam ir bijušas dotas tiesības prasītāju vārdā rīkoties tikai attiecībā uz pārdošanu Itālijā, un, otrkārt, jebkādu pierādījumu neesamība, kas ļautu pierādīt, ka, ciktāl G. ir varējis gūt zināšanas par citiem apstākļiem, nevis tiem, kas attiecas uz pārdošanu Itālijā, viņš šo informāciju ir paziņojis Austria Draht, kas tātad rezultātā ir varējusi pielāgot savu rīcību citos PT tirgos, kas nav Itālijas tirgus.

446    Uzņēmums, kura dalība vienotā pārkāpumā ir pierādīta attiecībā uz vairākām šīs aizliegtās vienošanās sastāvdaļām, dod lielāku ieguldījumu tās efektivitātē un smagumā nekā pārkāpuma izdarītājs, kas ir piedalījies tikai vienā no šīm sastāvdaļām. Tātad pirmais minētais uzņēmums izdara smagāku pārkāpumu nekā otrā minētā uzņēmuma izdarītais pārkāpums, un tas ir jāņem vērā sankcijas noteikšanā.

447    Apstrīdētā lēmuma 2. panta 5. punkts, ciktāl voestalpine un voestalpine Wire Rod Austria ar to ir uzlikts nesamērīgs naudas sods, tiek atcelts.

448    No minētā izrietošās sekas tiks izskatītas turpmāk tekstā atbilstoši Vispārējai tiesai piešķirtajai neierobežotajai kompetencei, kuras īstenošana šajā lietā ir nepieciešama.

449    Šajos apstākļos lietas dalībnieku argumenti attiecībā uz iebildumu par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu vai iebildumiem attiecībā uz noteiktu 2006. gada pamatnostādnēs iekļautu normu pārkāpumu, ar kuriem šajā lietā nevar apstrīdēt iepriekš minētā vērtējuma rezultātu, vairs nav jāizskata.

V –  Par Vispārējās tiesas savas neierobežotās kompetences īstenošanu un naudas soda apmēra noteikšanu

450    Neierobežotā kompetence, kas, piemērojot EKL 229. pantu, Vispārējai tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, dod tai tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību, kas ļauj vienīgi noraidīt prasību par tiesību akta atcelšanu vai atcelt apstrīdētu aktu, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus; tostarp mainīt uzlikto naudas sodu, ciktāl tās vērtējumam ir nodots jautājums par tā apmēru (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 8. februāris, Groupe Danone/Komisija, C-3/06 P, Krājums, EU:C:2007:88, 61. un 62. punkts, un 2009. gada 3. septembris, Prym un Prym Consumer/Komisija, C‑534/07 P, Krājums, EU:C:2009:505, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).

451    Šajā ziņā ir jānorāda, ka pēc sava rakstura naudas soda noteikšana, ko veic Vispārējā tiesa, nav precīzs aritmētikas uzdevums. Turklāt Vispārējo tiesu, ja tā lemj atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, nesaista ne Komisijas aprēķini, ne pamatnostādnes, bet tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus (skat. spriedumu, 2011. gada 5. oktobris, Romana Tabacchi/Komisija, T‑11/06, Krājums, EU:T:2011:560, 266. punkts un tajā minētā judikatūra).

452    Šajā lietā, lai noteiktu naudas soda, kas ir paredzēts, lai sodītu par Austria Draht dalību vienotajā pārkāpumā, apmēru, Vispārējai tiesai ir jāņem vērā šādi apstākļi.

453    Pirmām kārtām no lietas materiāliem izriet pietiekami pierādījumi, ka ar G., tās pārstāvja Itālijā, starpniecību Austria Draht ir piedalījusies vairākās Itālijas kluba sanāksmēs, kas ir attiekušās uz kvotu piešķiršanu un cenu noteikšanu Itālijas tirgū. Šādi nolīgumi jau pēc sava rakstura ietilpst smagākajos konkurences ierobežojumos. Šī dalība ir sākusies 1997. gada 15. aprīlī un ir turpinājusies bez būtiska pārtraukuma līdz dienai, kad Komisija ir veikusi pārbaudes CB telpās, kas ir otrs uzņēmums, kura labā G. ir pildījis funkcijas.

454    Austria Draht dalība Itālijas klubā ar G. starpniecību, kuram Austria Draht bija piešķīrusi tiesības rīkot pārrunas par sava PT pārdošanu Itālijā, ir būtisks apstāklis attiecībā uz sankcijas vērtējumu.

455    Otrām kārtām var tikt pamatoti uzskatīts, ka Austria Draht ir bijusi “sporādiski iesaistīta” pretkonkurences diskusijās Eiropas līmenī. Tas izriet gan no Austria Draht pārstāvja tiešās dalības Cīrihes kluba 1996. gada 9. janvāra sanāksmē un Eiropas kluba 2001. gada 27. septembra sanāksmē, gan arī no tā, ka ar savu dalību noteiktās Itālijas kluba sanāksmēs, kurās G. ir rīkojies atbilstoši Austria Draht piešķirtajām funkcijām, tas ir varējis iegūt informāciju, kas attiecas ne vien uz Itālijas tirgus iekšējiem aspektiem, bet arī uz tirgiem, uz kuriem Itālijā esošie ražotāji ir veikuši eksportu, tostarp Vācijas, Spānijas un Francijas tirgiem.

456    Sankcijas vērtējumā tātad ir arī pakārtoti jāņem vērā Austria Draht pārstāvju sporādiska tiešā un netiešā iesaistīšanās pretkonkurences diskusijās Eiropas līmenī.

457    Trešām kārtām tomēr ir jāņem vērā, ka dalībai vienotajā pārkāpumā, kas tiek pārmesta Austria Draht, piemīt noteikti īpašie apstākļi.

458    Pirmkārt, no paša sākuma ir jānorāda, ka Komisija nav pierādījusi, ka Austria Draht būtu piedalījusies Cīrihes klubā, Eiropas klubā vai Spānijas klubā, kas ir būtiskie vienotā pārkāpuma aspekti. Šī īpatnība ir jo īpaši nozīmīga tādēļ, ka, aplūkojot no komerciālā aspekta, Austria Draht, atšķirībā no G., nav bijis patiesas intereses būt iesaistītai Itālijas klubā. Ja pieņem, ka Austria Draht Komisijas raksturotajā vienotajā pārkāpumā būtu piedalījusies ar saviem līdzekļiem, nevis ar G. starpniecību, tās komerciālās intereses drīzāk būtu bijušas darboties Eiropas klubā, kurā ražotāji, kas lielāko daļu no savas pārdošanas neīsteno Itālijā, ir piedalījušies tostarp, lai cīnītos pret eksportu, ko Eiropas kluba teritorijā ir veikuši ražotāji, kuri galvenokārt darbojas Itālijā.

459    Taču neviens pierādījums neļauj konstatēt, ka pēc diskusijām, kurās Austria Draht pārstāvis ir varējis piedalīties 1996. un 2001. gadā, būtu sekojušas citas sanāksmes, kas ļautu pierādīt nevis “sporādisku dalību”, bet faktisku Austria Draht piedalīšanos Eiropas klubā. Piemēra pēc it īpaši ir jānorāda, ka dažādi Vispārējā tiesā izvirzītie pierādījumi nekādi neļauj konstatēt, ka Austria Draht būtu veikusi pārkāpjošo rīcību Austrijā. Tieši pretēji, prasītājas norāda, un Komisija to ar pietiekamiem pierādījumiem neapšauba, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki šo sabiedrību ir uztvēruši kā draudu un to rīcības šajā dalībvalstī, tāpat kā pārējā EEZ teritorijā, ierobežojumu.

460    Attiecībā uz šo jautājumu, kā tiesas sēdē ir atzinusi Komisija, ir jākonstatē, ka, ņemot vērā lietas materiālus, kurus saistībā ar Eiropas klubu raksturo sešu ražotāju sadarbība (skat. iepriekš 69. punktu), kāds no šiem sešiem ražotājiem būtu obligāti norādījis uz Austria Draht dalību Eiropas klubā, ja šāda dalība būtu notikusi.

461    Secinājums, ka Austria Draht un tādējādi voestalpine nav piedalījušās Eiropas klubā, ir piemērojams gan attiecībā uz pieņēmumu par tiešu Austria Draht dalību Eiropas klubā ar tās darbinieku starpniecību, gan arī uz pieņēmumu par Austria Draht dalību šajā vienotā pārkāpuma sastāvdaļā ar G. starpniecību.

462    Līdzās tādu pierādījumu neesamībai, kas ļautu pārliecinoši pierādīt šādu dalību vienotā pārkāpuma, kurā tiek vainota Austria Draht, pastāvēšanas laikposmā, kā arī nevainīguma prezumpcijas principa, uz kuru var pamatoties prasītājas, piemērošanai, tāpat ir jānorāda, pirmkārt, ka apstrīdētā lēmuma preambulas 652. apsvērumā Komisija ir tieši norādījusi, ka tā neuzskata Austria Draht par atbildīgu par tiešu dalību Eiropas klubā un jo mazāk – par tiešu dalību iepriekš pastāvošajā Cīrihes klubā. Otrkārt, ir jānorāda, ka pati Komisija apstrīdētā lēmuma 1. un 2. pielikumā attiecībā uz Eiropas klubu tāpat ir uzskatījusi, ka par pārkāpjošo rīcību, kuru G. var pārmest saistībā ar šo klubu, ir vainojama CB, nevis Austria Draht, ko izskaidro Austria Draht G. uzticēto darbību teritoriālais ierobežojums.

463    Otrkārt, katrā ziņā ir jākonstatē, ka visā pārkāpuma laikposmā G. darījumus Austria Draht vārdā ir veicis vienīgi attiecībā uz Itālijas tirgu. Šo Austria Draht dalības vienotajā pārkāpumā raksturojumu, kas izriet no ar G. noslēgtā līguma, prasītājas turklāt ir apstiprinājušas, atbildot uz Vispārējās tiesas šajā ziņā uzdotajiem jautājumiem, un Komisija savos šajā ziņā sniegtajos apsvērumos pret to ar atbilstošiem pierādījumiem neiebilst.

464    Treškārt, ir jānorāda, ka neviens pierādījums neļauj pierādīt, ka Austria Draht būtu zinājusi par G. pārkāpjošo rīcību, kas ir piemērojams gan attiecībā uz Itālijas tirgu, kurā G. ir bijušas tiesības darboties, gan arī attiecībā uz citiem tirgiem, kuros viņš nekad nav veicis darījumus Austria Draht vārdā.

465    Līdz ar to ir jākonstatē, ka Austria Draht dalība vienotajā pārkāpumā pirmām kārtām ir attiecināma uz starpnieka G., tās pārstāvja Itālijā, kuram Austria Draht bija uzticējusi savas komerciālās darbības veikšanu šajā valstī, darbības faktu, un nekas neļauj uzskatīt, ka viņš būtu paziņojis Austria Draht kaut mazāko apstākli attiecībā uz informāciju, ko ir guvis savas pretkonkurences rīcības dēļ. Sankcijas vērtējumā šāda situācija nav nenozīmīga.

466    Tādējādi, lai noteiktu Austria Draht uzliekamā naudas soda apmēru, vērā ir jāņem galvenokārt G. pretkonkurences rīcība, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tā ir tikusi veikta Austria Draht vārdā. Vispārējā tiesa, tāpat kā Komisija, uzskata par piemērotu ņemt vērā arī Austria Draht sporādisko iesaistīšanos pretkonkurences diskusijās Eiropas mērogā, tomēr tas nevar būt pamats atbalstīt ideju, ka varētu būt pareizi naudas soda summu noteikt, ņemot vērā visu Austria Draht EEZ teritorijā veikto PT pārdošanu.

467    Ņemot vērā šos apstākļus, Vispārējā tiesa uzskata, ka naudas sods EUR 7,5 miljonu apmērā ļauj efektīvi sodīt Austria Draht par prettiesisko rīcību tādā veidā, kas nav nenozīmīgs un kas joprojām ir pietiekami preventīvs. Jebkurš naudas sods, kas pārsniedz šo apmēru, attiecībā pret pārkāpumu, kurā tiek vainotas prasītājas, to novērtējot atbilstoši visiem Austria Draht dalību vienotajā pārkāpumā raksturojošajiem apstākļiem, būtu nesamērīgs.

468    Apstrīdētajā lēmumā minēto iemeslu dēļ, kurus prasītājas turklāt nav apstrīdējušas, ir uzskatāms, ka voestalpine ir solidāri atbildīga par šī naudas soda samaksu.

469    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 2. panta 5. punkts, ciktāl naudas sods, kas prasītājām ar to ir uzlikts, lai sodītu par Austria Draht dalību vienotajā pārkāpumā laikposmā no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim, ir nesamērīgs, ir jāatceļ, otrkārt, prasītājām solidāri uzliktā naudas soda apmērs ir jāsamazina no EUR 22 miljoniem līdz EUR 7,5 miljoniem un, treškārt, prasība pārējā daļā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

470    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.

471    Šīs lietas apstākļos, ņemot vērā Komisijas prasītājām uzliktā naudas soda apmēra būtisko samazinājumu, ir jānospriež, ka Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas prasītāju tiesāšanās izdevumu; prasītājas tātad sedz vienu trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2010. gada 30. jūnija Lēmuma C(2010) 4387, galīgā redakcija, par LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta COMP/38344 – Priekšspriegojuma tērauds), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2010. gada 30. septembra Lēmumu C(2010) 6676, galīgā redakcija, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa Lēmumu C(2011) 2269, galīgā redakcija, 2. panta 5. punktu;

2)      voestalpine AG un voestalpine Wire Rod Austria GmbH solidāri uzliktā naudas soda apmēru samazināt no EUR 22 miljoniem līdz EUR 7,5 miljoniem;

3)      pārējā daļā prasību noraidīt;

4)      Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina divas trešdaļas voestalpine un voestalpine Wire Rod Austria tiesāšanās izdevumu;

5)      voestalpine un voestalpine Wire Rod Austria sedz vienu trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu.

Frimodt Nielsen Dehousse Collins

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 15. jūlijā.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Tiesvedības priekšmets

Tiesvedības priekšvēsture

I –  Nozare, kas ir tiesvedības priekšmets

A –  Prece

B –  Piedāvājuma struktūra

C –  Pieprasījuma struktūra

D –  Tirdzniecība Eiropas Savienībā un EEZ

II –  Voestalpine un Austria Draht

III –  Administratīvais process

A –  Pirmais pieteikums iecietības programmas piemērošanai un DWK piešķirtais atbrīvojums

B –  Pārbaudes un informācijas pieprasījumi

C –  Citi pieteikumi iecietības programmas piemērošanai un Komisijas sniegtās atbildes

D –  Procesa uzsākšana un paziņojums par iebildumiem

E –  Piekļuve lietai, uzklausīšana un maksātspēja

F –  Papildu informācijas pieprasījumi

IV –  Apstrīdētais lēmums

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

I –  Ievadapsvērumi

A –  Apstrīdētā lēmuma saturs

1.  Aizliegtās vienošanās sastāvdaļas un vienotā pārkāpuma raksturojums

2.  Attiecībā uz Austria Draht un voestalpine izmantotie pierādījumi

a)  Līgums ar G.

b)  Itālijas klubs (no 1997. gada 15. aprīļa līdz 2002. gada 19. septembrim)

c)  Eiropas klubs un Eiropas mēroga sistēma

3.  Apstrīdētā lēmuma adresāti un individuālais atbildības ilgums

a)  Austria Draht situācija

b)  Voestalpine situācija

4.  Voestalpine un Austria Draht uzliktā naudas soda apmēra aprēķins

B –  Principu atgādinājums

1.  Pārkāpuma pastāvēšanas un ilguma pierādījums

2.  Vienota pārkāpuma jēdziens salikta pārkāpuma izpratnē

3.  Norobežošanās jēdziens dalības sanāksmē gadījumā

II –  Par pirmo pamatu attiecībā uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas ir piedalījušās vienota pārkāpuma sastāvdaļā ar to pārstāvja Itālijā starpniecību

A –  Principāla vainojamība par pārstāvja rīcību

1.  Principāla vainojamības par pārstāvja rīcību nosacījumi

2.  Pārstāvības līgums un ekonomiskā riska uzņemšanās

3.  Pārstāvja veiktās dubultās pārstāvības ietekme

4.  Nezināšana, kontroles un apstiprināšanas neesamība

B –  Pārstāvja pārkāpjošās rīcības pierādījumi

1.  Par 1997. gada 15. aprīļa sanāksmi

2.  Par 1997. gada 24. jūnija sanāksmi

3.  Par 1998. gada 11. marta sanāksmi

4.  Par 1998. gada 30. marta sanāksmi

5.  Par 1998. gada 18. maija sanāksmi

6.  Par 1998. gada 19. oktobra sanāksmi

7.  Par 1999. gada 18. janvāra sanāksmi

8.  Par 1999. gada 14. decembra sanāksmi

9.  Par 2000. gada 12. janvāra sanāksmi

10.  Par 2000. gada 19. septembra sanāksmi

11.  Par 2001. gada 10. jūnija sanāksmi

12.  Par 2001. gada 23. oktobra sanāksmi

13.  Par 2002. gada 11. janvāra sanāksmi

14.  Par 2002. gada 30. aprīļa sanāksmi

15.  Par citām apstrīdētajā lēmumā minētajām sanāksmēm un dokumentiem

C –  Par dažādiem lietas dalībnieku izdarītajiem paziņojumiem

D –  Austria Draht inkriminētā pārkāpuma ilgums

E –  Secinājumi par pirmo pamatu

III –  Par otro pamatu attiecībā uz to, ka Komisija esot kļūdaini uzskatījusi, ka prasītājas ir piedalījušās vienotajā pārkāpumā, kas apvieno tostarp Itālijas klubu un Eiropas klubu

A –  Dalība vienotā pārkāpuma sastāvdaļā

B –  Aizliegtās vienošanās Eiropas mēroga apzināšanās

1.  Apstrīdētajā lēmumā izvirzītie pierādījumi

2.  Apstrīdētajā lēmumā izvirzīto pierādījumu analīze

a)  Pierādījumi attiecībā uz Cīrihes klubu

Par 1995. gada 28. maija sanāksmi

Par 1996. gada 9. janvāra sanāksmi

b)  Pierādījumi attiecībā uz Eiropas klubu

Par 1998. gada 14. oktobra sanāksmi

Par 1998. gada 9. novembra sanāksmi

Par 2000. gada 28. februāra sanāksmi

Par 2001. gada 27. septembra sanāksmi

c)  Pierādījumi, kas ļauj pierādīt ar pārstāvja starpniecību iegūtās zināšanas par aizliegto vieno�anos

C –  Secinājumi par otro pamatu

IV –  Par trešo pamatu attiecībā uz apstākļiem, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu sankcijas

A –  Par samērīguma principa pārkāpumu

1.  Soda samērīgums, ņemot vērā apstākļu kopumu

2.  Par prasītāju īpašās situācijas ņemšanu vērā

a)  Dalības Itālijas klubā struktūra

b)  Dalības Eiropas klubā un citos nolīgumos neesamība

B –  Secinājums par samērīguma principa pārkāpumu

V –  Par Vispārējās tiesas savas neierobežotās kompetences īstenošanu un naudas soda apmēra noteikšanu

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – vācu.