Lieta T‑37/08

Robert Walton

pret

Eiropas Komisiju

Budžeta izlietojums – Piedziņa – Prasījumu ieskaits – Atpakaļejošs spēks – Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru Komisijai piespriež maksāt zaudējumu atlīdzību un attiecīgos procentus – Prasība, kura ir droša, noteikta lieluma un kurai pienācis samaksas termiņš

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Komisijas lēmuma, kas ir pieņemts saskaņā ar Regulu Nr. 1605/2002 un kurā paredzēts ārpustiesas ieskaits starp parādiem un prasījumiem, tiesiskuma pārbaude – Iekļaušana

(EKL 230. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 73. pants; Komisijas Regula Nr. 2342/2002)

2.      Komisija – Kompetence – Kopienas budžeta izpilde – Lēmums par piedziņu ar ieskaitu – Process

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 71. un 73. pants; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 78. panta 2. punkts, 79. un 83. pants)

3.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti precīzi solījumi

4.      Komisija – Kompetence – Kopienas budžeta izpilde – Lēmums par piedziņu ar ieskaitu

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 73. pants; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 83. pants)

1.      Darbība, ar kuru Komisija veica dažādās tiesiskās attiecībās ar vienu un to pašu personu radušos parādu un prasījumu ārpustiesas ieskaitu, radījusi apstrīdamu tiesību aktu EKL 230. panta izpratnē. Saistībā ar šo prasību Vispārējai tiesai ir jāpārbauda lēmums par ieskaita veikšanu, ņemot vērā tā sekas, kuru dēļ prasītājam netika izmaksāta apstrīdētā summa.

(sal. ar 25. punktu)

2.      Komisija nav veikusi ļaunprātīgu procedūras izmantošanu un nav izvairījusies no pārbaudes tiesā attiecībā uz prasījumu ieskaitu, nenorādot uz ieskaitu kā uz aizstāvības līdzekli tādas procedūras laikā, kas līdzīga tai, kurā pasludināts Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru atzīta Komisijas parāda esamība prasītājam un tas, ka attiecīgo ieskaitu tā veikusi pēc šī sprieduma pasludināšanas. Tādējādi, ne Regulā Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas tiek piemērota Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ar paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru tika pieņemts lēmums par prasījuma atgūšanu ieskaita veidā, ne Finanšu regulas izpildes noteikumos, kurus paredz ar Regulu Nr. 2342/2002, attiecīgi to 71. pantā un 73. panta 1. punktā un tās 78. panta 2. punktā un 79. pantā nav noteikts, ka Komisijai iepriekš jāaizstāv tiesā savs nodoms veikt prasījumu ieskaitu.

(sal. ar 31.–38. punktu)

3.      Tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību ir katram indivīdam, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Kopienas iestāde ir viņam radījusi pamatotu paļāvību. Turklāt neviens nevar izvirzīt apgalvojumu par šī principa pārkāpumu, ja administrācija nav viņam sniegusi precīzus solījumus.

(sal. ar 40. punktu)

4.      Runājot par Komisijas lēmumu par prasījuma atgūšanu ar ieskaitu – prasītāja prasījums, kas ietver atlīdzību, kura Komisijai bija jāizmaksā prasītājam saskaņā ar Savienības tiesas spriedumu, kļūst noteikta lieluma vienīgi tā precīza apmēra uzzināšanas brīdī, kas eventuāli ir šī sprieduma pasludināšanas diena. Šādos apstākļos ir taisnība, ka šī sprieduma rezolutīvajā daļā nav noteikts Komisijas parāda apmērs noteiktajā datumā, ciktāl tiek skaitīti procentu maksājumi līdz faktiskam kompensācijas samaksas brīdim, tomēr, nenoliedzami, ka pasludināšanas dienā prasītāja prasījums pret to kļuva drošs, noteikts un bija pienācis tā samaksas termiņš.

Turklāt, neatkarīgi no tā, ka attiecībā uz šo nav skaidru noteikumu, var uzskatīt, ka Regulā Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, paredzētajai izmaksai ir atpakaļejošs spēks un tās [regulas] ietekmē attiecīgie parādi tiek padarīti par neesošiem no brīža, kad ir izpildīti nosacījumi to samaksai. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 73. pantā un Regulas Nr. 2342/2002 83. pantā paredzēto sistēmu grāmatvedis var veikt ieskaitu pēc tam, kad tas ir informējis parādnieku un tas nav brīvprātīgi izpildījis attiecīgo prasību. Ieskaita atpakaļejošajam spēkam līdz datumam, kad kļūst skaidrs grāmatveža pienākums, ļauj atbilstoši lielākās daļas dalībvalstu tiesiskajos regulējumos atzītām ieskaitu veikšanas sistēmām novērst to, ka parādniekam rodas iespējamas nelabvēlīgas sekas, it īpaši nokavējuma procenti, kas jāmaksā pēc tam, kad beidzies termiņš starp brīdi, kad ir izpildīti nosacījumi, lai veiktu ieskaitu, un brīdi, kad tas tiek sekmīgi veikts. Tādējādi Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulas 73. pantu, jo tā ir veikusi ieskaitu, kas stājas spēkā datumā, kurš ir pēc dienas, kad prasītāja prasījums kļuva drošs, noteikts un bija pienācis tā samaksas termiņš.

(sal. ar 61., 62. un 64.–68. punktu)