VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 23. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “ARTESA NAPA VALLEY” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas grafiska preču zīme “ARTESO” un agrāka valsts vārdiska preču zīme “LA ARTESA” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Lieta T‑35/08
Codorniu Napa, Inc., Napa, Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv K. Fābrega Sabatē [X. Fàbrega Sabaté] un M. Kureljs Aguilā [M. Curell Aguilà], pēc tam M. Kureljs Aguilā un H. Gvells Serra [J. Güell Serra] advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Mondehars Ortunjo [O. Mondéjar Ortuño], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Bodegas Ontañón, SA, Kela [Quel], Larjoha [La Rioja] (Spānija), ko pārstāv J. Grimavs Munjoss [J. Grimau Muñoz] un J. Viljamors Mugversa [J. Villamor Muguerza], advokāti,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 20. novembra lēmumu lietā R 747/2006‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Bodegas Ontañón, SA un Codorniu Napa, Inc.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso] (referents),
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā [tagad – Vispārējā tiesa] iesniegts 2008. gada 24. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 20. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 5. maijā,
pēc 2010. gada 13. aprīļa tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 2003. gada 13. martā prasītāja Codorniu Napa, Inc. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “vīni, kas ražoti un pildīti pudelēs Napas ielejā [Napa Valley] (Kalifornija, ASV)”.
4 2003. gada 24. novembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 83/2003.
5 2004. gada 23. februārī persona, kas iestājusies lietā – Bodegas Ontañón, SA –, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas minētas iepriekš 3. punktā.
6 Iebildumi bija balstīti uz diviem apzīmējumiem. Pirmais apzīmējums bija Kopienas grafiska preču zīme, kura ir attēlota šādi un reģistrēta ar Nr. 2050623,
attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam un atbilst šādam aprakstam: “alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”. Otrais apzīmējums bija Spānijas vārdiska preču zīme “LA ARTESA” Nr. 844194 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 33. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam un atbilst šādam aprakstam: “vīni, spirtotie dzērieni un liķieri”.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 2006. gada 31. martā Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja, pamatojoties tikai uz salīdzinājumu starp agrāko Kopienas grafisko preču zīmi “ARTESO” un reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Savā lēmumā Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka ir lieki izvērtēt, vai Spānijas vārdiskās preču zīmes “LA ARTESA” izmantošanas pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu minētās preču zīmes faktisko izmantošanu.
9 2006. gada 30. maijā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) prasītāja iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 Ar 2007. gada 20. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tā it īpaši uzskatīja, ka vārdiskajiem elementiem “arteso” un “artesa” konfliktējošajās preču zīmēs ir centrālā un dominējošā nozīme, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements nav īpaši atšķirtspējīgs un ka vārdu salikums “napa valley” nav preču ģeogrāfisko izcelsmi aprakstošs un nevar tikt uzskatīts par atšķirtspējīgu un dominējošu elementu. Apelāciju padome turklāt uzskatīja, pirmkārt, ka aptvertās preces ir identiskas un, otrkārt, ka, neraugoties uz acīmredzamām atšķirībām starp konfliktējošo preču zīmju grafiskajiem elementiem, minētajām preču zīmēm ir kopīgi to atšķirtspējīgākie un dominējošākie elementi, kuriem tādējādi piemīt noteikta līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa un kuri ir līdzīgi no fonētiskā viedokļa. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Apelāciju padome konstatēja, ka starp minētajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja. Attiecībā uz agrākās Spānijas preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumiem Apelāciju padome uzskatīja, ka ir nelietderīgi to izvērtēt, jo, pamatojoties uz vienām no agrākajām tiesībām, pilnībā ir apmierināti iebildumu iesniedzējas prasījumi.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Prasītāja savas prasības pamatojumam izvirza tikai vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja uzskata, ka attiecīgie apzīmējumi neesot pietiekami līdzīgi, lai izraisītu sajaukšanas iespēju.
15 Tā apgalvo, ka Apelāciju padome, novērtējot sajaukšanas iespējas esamību, neesot ievērojusi Vispārējās tiesas judikatūrā izmantoto pieeju, jo tā neesot veikusi visaptverošu attiecīgo apzīmējumu analīzi. Apelāciju padome cita starpā esot tikai nodalījusi un salīdzinājusi vārdiskos elementus, piedēvējot tiem dominējošu raksturu, un atdalījusi minēto apzīmējumu grafiskās sastāvdaļas, uzskatot tās par papildinošām. Šie grafiskie elementi esot novērtēti tikai pēc tam, kad bija salīdzināti vārdiskie elementi, lai pierādītu, vai tie veido pietiekamu atšķirošu elementu, lai izvairītos no sajaukšanas iespējas esamības.
16 Prasītāja uzskata, ka konfliktējošo preču zīmju vārdiskie elementi minēto preču zīmju attēlā neesot dominējoši un ka grafiskie elementi, ņemot vērā to kopējo radīto iespaidu, neesot nenozīmīgi. Gluži pretēji – tiem esot analoģiska nozīme tai, kāda ir vārdiskajiem elementiem, jo, tā kā to izmērs ir daudz lielāks, tie ieņemot vismaz līdzvērtīgu vietu tai, kāda ir minētajiem [vārdiskajiem] elementiem, un tie apzīmējumiem piešķirot ļoti īpašu un oriģinālu formu.
17 [Prasītāja] apgalvo, ka no fonētiskā viedokļa abi konfliktējošie apzīmējumi esot skaidri atšķirīgi, jo reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojot trīs vārdi un septiņas zilbes (“ar”, “te”, “sa”, “na”, “pa”, “va”, “lley”), turpretī agrākā preču zīme ietverot tikai vienu trīszilbju vārdu (“ar”, “te”, “so”). Tāpat tā uzsver, ka no fonētiskā viedokļa reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot garāka nekā agrākā preču zīme.
18 Prasītāja uzskata, ka pretēji tam, ko apgalvo Apelāciju padome, no konfliktējošo apzīmējumu fonētiskā salīdzinājuma nevarot izslēgt vārdu salikumu “napa valley”, jo preču iegādes brīdī sabiedrības daļa vārdu salikumu “artesa napa valley” izmantojot kopumā un tādējādi tas esot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes papildu atšķirīgais elements.
19 Tā apgalvo, ka no konceptuālā viedokļa fakts, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskajam elementam “artesa” spāņu valodā ir noteikta nozīme, ļaujot neitralizēt fonētiskās līdzības ar agrāko preču zīmi, kuras vārdiskais elements “arteso”, tā kā tam nav [noteiktas] nozīmes spāņu valodā, varētu nozīmēt tādu mitoloģisko personu kā, piemēram, to, kura ir izvietota virs minētā elementa.
20 [Prasītāja] piebilst, ka abas preču zīmes radot atšķirīgus konceptuālus iespaidus, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdu salikums “napa valley” patērētājiem sniedzot nepārprotamu konceptuālu informāciju un tās grafiskais elements paužot modernisma ideju. Turpretī agrākās preču zīmes vārdiskais un grafiskais elementi liekot apzīmējumu asociēt ar klasisko mitoloģiju.
21 Prasītāja precizē, ka vīni un alkoholiskie dzērieni vispārēji tiek tirgoti lielveikalos, pārtikas preču veikalos un restorānos, tādējādi patērētājiem ļaujot izvērtēt pudeļu etiķetes. Tāpēc patērētāji attiecīgās preču zīmes uztverot drīzāk vizuāli nekā fonētiski.
22 Prasītāja uzsver, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ietvertais vārdu salikums “napa valley” norādot uz ģeogrāfisko izcelsmi, kura atšķiroties no tās, kāda ir ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm. Šis apstāklis ļaujot atšķirt reģistrācijai pieteikto preču zīmi no agrākās preču zīmes, jo alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskā izcelsme parasti tiekot uzskatīta par īpašību, kurai vidusmēra patērētājs pievērš lielu uzmanību.
23 Prasītāja secina, ka, tā kā [starp] apzīmējumiem esot būtiskas grafiskas atšķirības un tā kā attiecīgo preču nozarē apzīmējumu vizuālajam aspektam ir lielāka nozīme nekā fonētiskajam aspektam, konfliktējošās grafiskās preču zīmes tirgū varot “miermīlīgi līdzāspastāvēt”.
24 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd visus prasītājas izvirzītos argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
25 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa) ar agrākajām preču zīmēm saprot Eiropas Kopienā reģistrētas preču zīmes, kuru pieteikuma iesniegšanas datums ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
26 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi apzīmē, līdzību (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts, un 2008. gada 16. decembra spriedums lietā T‑259/06 Torres/ITSB – Navisa Industrial Vinícola Española (“MANSO DE VELASCO”), Krājumā nav publicēts, 23. un 24. punkts).
27 Lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (Pirmās instances tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedums lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts, un 2009. gada 23. septembra spriedums lietā T‑291/07 Viñedos y Bodegas Príncipe Alfonso de Hohenlohe/ITSB – Byass (“ALFONSO”), Krājumā nav publicēts, 25. punkts).
28 Turklāt atbilstoši judikatūrai, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. februāra spriedums lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “ALFONSO”, 27. punkts).
29 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome sajaukšanas iespēju ir novērtējusi, ņemot vērā divas Kopienas preču zīmes – agrāko preču zīmi, kura aptver “alkoholiskos dzērienus (izņemot alu)”, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecībā uz “vīniem, kas ražoti un pildīti pudelēs Napas ielejā (Kalifornija, ASV)”. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir uzskatījusi, ka ar agrāko preču zīmi aptvertās preces ir identiskas precēm, kas aptvertas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, un to prasītāja neesot tieši apstrīdējusi.
30 Tāpat Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 16. punktā ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu un faktu, ka agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme, konkrēto sabiebrības daļu veido Eiropas vidusmēra patērētāji, un to prasītāja arī neesot apstrīdējusi.
Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
31 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, tostarp ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā sakarā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar kādu vienu kombinētas preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un apskatot katru no tām kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Shaker, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Tikai tad, ja visiem citiem preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme, līdzības novērtējumu var veikt tikai uz dominējošā elementa pamata (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā ITSB/Shaker, 42. punkts, un 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, 43. punkts). Tā tas varētu būt tostarp gadījumā, kad šī sastāvdaļa viena pati var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopējā iespaidā būs nenozīmīgas (iepriekš minētais spriedums lietā Nestlé/ITSB, 43. punkts).
33 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka attiecīgajām preču zīmēm ir kopīgi to atšķirtspējīgākie un dominējošākie elementi un ka tātad tām piemīt noteikta līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa un no fonētiskā viedokļa tās ir līdzīgas.
34 Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka katra apzīmējuma kopīgajā radītajā iespaidā grafiskais elements nav nenozīmīgs, un apstrīd faktu, ka Apelāciju padome sajaukšanas iespējas novērtējuma kontekstā ir ņēmusi vērā tikai vārdiskos elementus.
– Par vizuālo līdzību
35 Atbilstoši judikatūrai, novērtējot kombinētas preču zīmes vienas vai vairāku noteiktu sastāvdaļu dominējošo raksturu, tostarp ir jāņem vērā katras šīs sastāvdaļas raksturīgās iezīmes, salīdzinot tās ar citu sastāvdaļu iezīmēm. Turklāt un papildus var ņemt vērā dažādo sastāvdaļu nozīmi kombinētās preču zīmes konfigurācijā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 35. punkts, un 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā T‑242/06 Cabrera Sánchez/ITSB – Industrias Cárnicas Valle (“el charcutero artesano”), Krājumā nav publicēts, 47. punkts).
36 Līdz ar to ir jāizvērtē, vai vārdiskais elements ir dominējošais elements katrā no ar konfliktējošajām preču zīmēm radītajā kopējā iespaidā.
37 Pirmkārt, ir jāpaskaidro, ka gadījumā, kad apzīmējums vienlaikus sastāv no grafiskiem un vārdiskiem elementiem, tas automātiski nenozīmē, ka vārdiskais elements vienmēr ir jāuzskata par dominējošo elementu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑3/04 Simonds Farsons Cisk/ITSB – Spa Monopole (“KINJI by SPA”), Krājums, II‑4837. lpp., 45. punkts). Kombinētas preču zīmes gadījumā grafiskajam elementam var būt līdzvērtīga nozīme vārdiskā elementa nozīmei (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā T‑110/01 Vedial/ITSB – France Distribution (“HUBERT”), Recueil, II‑5275. lpp., 53. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “el charcutero artesano”, 55. punkts).
38 Otrkārt, kā tika atgādināts iepriekš 32. punktā, tikai tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības novērtējums varētu tikt veikts, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu.
39 Izskatāmajā lietā pretēji tam, ko konstatējusi Apelāciju padome, abās konfliktējošajās preču zīmēs esošais vārdiskais elements nav dominējošais elements attiecībā pret dažādiem grafiskajiem elementiem, kas veido minētās preču zīmes, no vienas puses, un attiecībā pret novietojumu, kāds attiecīgajiem elementiem ir apzīmējumos, no otras puses. Šie grafiskie elementi, tostarp to forma, izmērs un krāsa, kas izvietoti virs vārdiskajiem elementiem, nepārprotami ietekmē katras attiecīgās preču zīmes attēlu, ko konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā, tādējādi, ka tos nevar neievērot tās uztveršanas brīdī.
40 Patērētāja uztvertajā agrākās preču zīmes attēlā ir atainots melnbalts kentaurs, uz kura jāj jātnieks, abi šie varoņi tur rokā kātu, kura abos galos karājas amforas, un zem zīmējuma ar mazajiem burtiem ir rakstīts vārds “arteso”. Turpretī attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi patērētāju uztvertais attēls ir vertikāls taisnstūris, kura augšdaļā uz pelēka fona ietverts trijstūris, kurā savukārt ir ietverts līkumains elements, zem kura ar zelta krāsas lielajiem burtiem uz melna fona ir rakstīts vārds “artesa”, no vienas puses, un apakšējā daļā ir redzams vārdu salikums “napa valley”, kurš arī ir rakstīts zelta krāsas lielajiem burtiem uz melna fona, no otras puses.
41 Līdz ar to, kā pamatoti norāda prasītāja, konfliktējošo apzīmējumu vizuālais salīdzinājums ir jāveic, pamatojoties uz visiem tos veidojošajiem dažādajiem grafiskajiem un vārdiskajiem elementiem.
42 Šādos apstākļos konfliktējošo apzīmējumu līdzība ir jāizanalizē, ņemot vērā visaptverošo iespaidu, ko rada visi tos veidojošie dažādie elementi, un jāizvērtē, vai secinājumu, pie kura Apelāciju padome ir nonākusi pēc tās vērtējuma, nav ietekmējusi tās pieļautā kļūda.
43 Atbilstoši judikatūrai apstāklis, saskaņā ar kuru abas konfliktējošās preču zīmes ietver līdzīgus vārdiskos elementus, pats par sevi neļauj izsecināt konfliktējošo apzīmējumu vizuālās līdzības esamību. Tas, ka apzīmējumos ir grafiskie elementi, kas atveidoti ar īpašu un oriģinālu konfigurāciju, var būt pamats tam, ka katra apzīmējuma radītais kopiespaids ir atšķirīgs (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑156/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO AIRE”), Recueil, II‑2789. lpp., 73. un 74. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “KINJI by SPA”, 48. punkts).
44 Protams, kā tas tika uzsvērts iepriekš 39. punktā, konfliktējošajos apzīmējumos ir būtiskas atšķirības attiecībā uz to grafisko elementu formu, izmēru un krāsu, kurus veido – agrākajā preču zīmē – melnbalts kentaura, uz kura jāj jātnieks, attēls un – reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē – līkumainu elementu ietveroša trijstūra dažādās krāsās, kurš ietverts taisnstūrī, attēls. Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, no minēto apzīmējumu salīdzinājuma izriet būtiska līdzība starp vārdiskajiem elementiem “arteso” un “artesa”, kuri ir rakstīti līdzīgiem lielajiem burtiem, kuriem ir līdzīgs novietojums, [proti,] zem grafiskajiem elementiem, un kuru vienīgās atšķirības ir krāsa un to pēdējais patskanis. Runājot par vārdisko elementu “napa valley”, ņemot vērā tā novietojumu, tā burtu izmēru, kuri ir mazāki nekā tie, kas izmantoti elementā “artesa”, un nelielo atstarpi starp to veidojošajiem burtiem, tas reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē kopumā izceļas tikai nedaudz un minētajā preču zīmē ir pakārtots elements, kuram nevar būt izšķiroša loma konfliktējošo apzīmējumu nošķiršanā no vizuālā viedokļa. Tādējādi, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, kopējās vārdiskās daļas “artes” abos apzīmējumos esamība ļauj konstatēt vāju līdzības pakāpi starp šīm preču zīmēm no vizuālā viedokļa.
45 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Vispārējā tiesa uzskata, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt neliela vizuālās līdzības pakāpe.
– Par fonētisko līdzību
46 No fonētiskā viedokļa nevar apstrīdēt, ka vārdiskie elementi “arteso” un “artesa”, kas ietverti abās attiecīgajās preču zīmēs, ir ļoti līdzīgi. Kā tika norādīts jau iepriekš 44. punktā, minētajos vārdos atšķiras tikai to pēdējais patskanis.
47 Tomēr prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, konfliktējošo apzīmējumu fonētiskajā salīdzinājumā neņemot vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu “napa valley”, kurš pastiprinot atšķirības starp minētajiem apzīmējumiem.
48 Šajā ziņā ir jānorāda, ka a priori vārdu salikums “artesa napa valley” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē atstāj no vārda “arteso” atšķirīgu fonētisko iespaidu.
49 Tomēr, tā kā izskatāmajā lietā vārdu salikumam “napa valley”, salīdzinot to ar vārdu “artesa”, ir pakārtota nozīme, to kā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pakārtoto elementu konkrētā sabiedrības daļa minētās preču zīmes izrunāšanas brīdī nepieminēs. Turklāt, kā apstrīdētā lēmuma 32. punktā norādījusi Apelāciju padome, angliski runājošā konkrētā sabiedrības daļa šo elementu drīzāk uztvers kā attiecīgo preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nevis kā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējīgo elementu. Šī iemesla dēļ ir ļoti iespējams, ka patērētāji, atsaucoties uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, minēs tikai vārdu “artesa” (Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. novembra spriedums lietā T‑101/06 Castell del Remei/ITSB – Bodegas Roda (“CASTELL DEL REMEI ODA”), Krājumā nav publicēts, 66. punkts). Līdz ar to, pretēji prasītājas apgalvojumiem, vārdiskais elements “napa valley” nav pietiekams, lai izvairītos no jebkādas konfliktējošo apzīmējumu fonētiskās līdzības esamības.
50 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka starp abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv būtiska fonētiskā līdzība.
– Par konceptuālo līdzību
51 Saskaņā ar judikatūru konceptuālās atšķirības var neitralizēt vizuālās un fonētiskās līdzības, ja vismaz vienai no attiecīgajām preču zīmēm no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa ir skaidra un noteikta nozīme, tādējādi, ka šī sabiedrības daļa to nekavējoties var uztvert (Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 54. punkts).
52 Kā apstrīdētā lēmuma 34. punktā ir norādījusi Apelāciju padome un ITSB to apstiprinājis, izskatāmajā lietā vārdam “arteso” nav nekādas semantiskas nozīmes un vārds “artesa”, kurš apzīmē trauku, kuram ir īpaša forma maizes mīklas mīcīšanai, spāņu valodā tiek ļoti maz izmantots, – tā izmantošana ir ierobežota sabiedrības daļā, kurā ietilpst profesionāļi. Turklāt, tā kā vārds “artesa” ir spāņu valodas vārds, no pārējās konkrētās Kopienas sabiedrības daļas, kas nav spāniski runājoša, viedokļa tam nav nekādas nozīmes. Līdz ar to tāda konkrētā sabiedrības daļa, kā tā ir definēta iepriekš 30. punktā, minētajiem vārdiskajiem elementiem nepiešķirs nekādu konceptuālu saturu.
53 Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jāuzskata, ka vārdu salikums “napa valley” nav pietiekams, lai izvairītos no tā, ka sabiedrības daļa varētu domāt, ka attiecīgo preču izcelsme ir viens un tas pats uzņēmums vai ekonomiski saistīti uzņēmumi. Kā norādīts iepriekš 49. punktā, būtiska konkrētās sabiedrības daļa attiecīgo vārdu salikumu, protams, uztvers kā attiecīgo preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tomēr [šī sabiedrības daļa] apzīmējumam nepiešķirs īpašu konceptuālu saturu.
54 Prasītājas arguments, saskaņā ar kuru konfliktējošo apzīmējumu grafiskie elementi atspoguļo dažādus konceptus, šo secinājumu nevar atspēkot. No vienas puses, kentaura, uz kura jāj jātnieks, kurš pārvadā nūju ar amforām, attēls netieši norāda uz vīna mitoloģisko izcelsmi un tātad ir norāde uz vīnu un tā ražošanu. Līdz ar to apzīmējums no konkrētās sabiedrības viedokļa tiek asociēts ar vīnu, tomēr no konkrētās sabiedrības viedokļa šai asociācijai nav skaidras un noteiktas nozīmes, kura varētu pierādīt konceptuālu atšķirību starp abiem apzīmējumiem.
55 No otras puses, runājot par reģistrācijai pieteikto preču zīmi, grafiskā elementa stilizēšana apgrūtina konceptuālā satura izpaušanu un it īpaši to, lai vidusmēra patērētājs to skaidri uztvertu. Līdz ar to nevar secināt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ar tās kopējo radīto iespaidu netieši norāda uz modernisma ideju, kuru konkrētā sabiedrības daļa nekavējoties uztvers.
56 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka no konceptuālā viedokļa patērētāji, runājot par attiecīgajiem apzīmējumiem, nesaskatīs nekādu īpašu semantisku nozīmi, kas tiem ļautu uztvert atšķirību vai līdzību starp abiem apzīmējumiem.
Par sajaukšanas iespējas visaptverošo novērtējumu
57 Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, it īpaši preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (skat. pēc analoģijas Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
58 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome uzskatīja, ka salīdzinātajiem apzīmējumiem ir noteikta līdzības pakāpe no vizuālā viedokļa un tās ir līdzīgas no fonētiskā viedokļa, un tātad, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu, secināja, ka starp abām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja.
59 Turpretī prasītāja uzskata, ka starp apzīmējumiem pastāv būtiskas grafiskas atšķirības un ka, ņemot vērā apzīmējumu vizuālā aspekta nozīmīgumu attiecīgo preču nozarē, konfliktējošās preču zīmes tirgū var “miermīlīgi līdzāspastāvēt”.
60 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā konfliktējošo apzīmējumu vizuālajiem, fonētiskajiem un konceptuālajiem aspektiem ne vienmēr ir vienāda nozīme un līdz ar to ir svarīgi analizēt objektīvos apstākļus, kādos preču zīmes var atrasties tirgū (Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 49. punkts).
61 Konfliktējošo apzīmējumu elementu līdzības vai atšķirības nozīmīgums it īpaši var būt atkarīgs no apzīmējumu raksturīgajām īpašībām vai no apstākļiem, kādos tiek pārdotas preces vai sniegti pakalpojumi, ko aptver [šie apzīmējumi]. Ja preces, ko aptver attiecīgās preču zīmes, parasti tiek pārdotas pašapkalpošanās veikalos, kur pircējs pats izvēlas preces un tāpēc galvenokārt paļaujas uz preču zīmes attēlu, kas ir uz šīs preces, tad parasti apzīmējumu vizuālajai līdzībai ir lielāka nozīme (iepriekš minētie spriedumi apvienotajās lietās “NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”, 49. punkts, un lietā “el charcutero artesano”, 80. punkts). Turpretim, ja attiecīgā prece tiek pārdota, piedāvājot mutvārdos, tad lielāka nozīme parasti tiks piešķirta apzīmējumu fonētiskajai līdzībai (Pirmās instances tiesas 2007. gada 8. februāra spriedums lietā T‑88/05 Quelle/ITSB – Nars Cosmetics (“NARS”), Krājumā nav publicēts, 68. punkts).
62 Vīnu nozarē, atšķirībā no bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas aplūkoti iepriekš minētajā spriedumā lietā “KINJI by SPA” (57. un 58. punkts), šo preču patērētāji ir pieraduši tās apzīmēt un atpazīt, izmantojot vārdisko elementu, kurš kalpo to identificēšanai, it īpaši bāros vai restorānos, kuros vīni pēc tam, kad to vārds ir redzēts [dzērienu] kartē, tiek pasūtīti mutvārdos (Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑40/03 Murúa Entrena/ITSB – Bodegas Murúa (“Julián Murúa Entrena”), Krājums, II‑2831. lpp., 56. punkts, un 2008. gada 12. marta spriedums lietā T‑332/04 Sebirán/ITSB – El Coto De Rioja (“Coto D’Arcis”), Krājumā nav publicēts, 38. punkts). Līdz ar to izskatāmajā lietā īpaši būtiska nozīme ir jāpiešķir attiecīgo apzīmējumu fonētiskajai līdzībai.
63 Izskatāmajā lietā tika konstatēts, ka attiecīgās ar abām preču zīmēm aptvertās preces, proti, vīni, ir identiskas un ka starp apzīmējumiem pastāv būtiska fonētiskā līdzība, kā arī vāja vizuālā līdzība. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka, ņemot vērā veidu, kādā patērētāji apzīmē attiecīgās preces, un tādējādi būtisko nozīmi, kāda piešķirama fonētiskajai līdzībai, starp abām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
64 Turklāt fakts, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces, kā norādīts minētajā preču zīmē, ir ražotas Napas ielejā (Napa valley), nevar novērst sajaukšanas iespējas esamību. Saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespēja var pastāvēt arī tad, ja sabiedrības uztverē attiecīgajām precēm ir atšķirīga ražošanas vieta (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 29. un 30. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedums lietā T‑29/04 Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”), Krājums, II‑5309. lpp., 52. punkts).
65 Līdz ar to pamats ir noraidāms, un tādējādi prasība ir pilnībā noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
66 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Codorniu Napa, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 23. novembrī.
[Paraksti]