Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. jūnijā iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – D. V./M. A.
(Lieta C-395/21)
Tiesvedības valoda – lietuviešu
Iesniedzējtiesa
Lietuvos Aukščiausiasis Teismas
Pamatlietas puses
Prasītāja: D. V.
Atbildētājs: M. A.
Prejudiciālie jautājumi
Vai Direktīvas 93/13 1 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līguma galvenais priekšmets” ietver noteikumu – attiecībā uz kuru nav notikusi individuāla vienošanās un kas ir iekļauts starp uzņēmēju (advokāti) un patērētāju noslēgtajā līgumā par juridisko pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz izmaksām un veidu, kādā tās tiek aprēķinātas?
Vai Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā ietvertā atsauce uz līguma noteikuma skaidrību un saprotamību ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikumā, kas attiecas uz izmaksām (kurā ir noteiktas izmaksas par pakalpojumiem, kas faktiski sniegti, pamatojoties uz stundas likmi), pietiek ar advokātei izmaksājamās stundas honorāra summas precizēšanu?
Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša: vai pārskatāmības prasība ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ietver advokātes pienākumu līgumā norādīt pakalpojumu izmaksas, kuru specifiskie tarifi var tikt skaidri noteikti un iepriekš precizēti, vai arī ir jāparedz indikatīvas pakalpojumu izmaksas (provizorisko pakalpojumu paredzamās izmaksas), ja nav iespējams paredzēt konkrētu darbību skaitu (vai to ilgumu) un atlīdzību par tām līguma noslēgšanas laikā, un iespējamos riskus, kas rada izmaksu palielināšanos vai samazināšanos? Vai, pārbaudot līguma noteikuma par izmaksām atbilstību pārskatāmības prasībai, ir nozīme tam, vai informācija par juridisko pakalpojumu izmaksām un veidu, kādā tās tiek aprēķinātas, patērētājam tiek sniegta ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem vai arī tā ir izklāstīta pašā līgumā par juridisko pakalpojumu sniegšanu? Vai informācijas trūkums pirms līguma noslēgšanas stadijā var tikt kompensēts ar informāciju, kas sniegta līguma izpildes laikā? Vai līguma noteikuma atbilstības pārskatāmības prasībai izvērtēšanu ietekmē tas, ka sniegto juridisko pakalpojumu galīgās izmaksas kļūst skaidras tikai pēc tam, kad ir beigusies to sniegšana? Vai, pārbaudot līguma noteikuma par izmaksām atbilstību pārskatāmības prasībai, nozīme ir tam, ka līgumā nav paredzētas periodiskas advokātes atskaites par sniegtajiem pakalpojumiem vai periodiska rēķinu uzrādīšana patērētājam, kas ļautu patērētājam laikus pieņemt lēmumu par atteikšanos no juridiskajiem pakalpojumiem vai grozīt līguma cenu?
Ja valsts tiesa nolemj, ka līguma noteikums, ar kuru tiek noteiktas izmaksas par pakalpojumiem, kas faktiski sniegti, pamatojoties uz stundas likmi, nav formulēts vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, kā tas ir pieprasīts Direktīvas 93/13 4. panta 2. punktā, vai tai ir jāpārbauda, vai šis noteikums ir negodīgs šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē (t.i., izvērtējot līguma noteikumu iespējamo negodīgumu, ir jāpārbauda, vai šis noteikums rada “ievērojamu nelīdzsvarotību” pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājai?) vai, neraugoties uz minēto, ņemot vērā faktu, ka šis noteikums attiecas uz būtisku līguma informāciju, vai tas vien, ka noteikums attiecībā uz izmaksām nav pārredzams, ir pietiekami, lai to atzītu par negodīgu?
Vai tas, ka, ja līguma noteikums par izmaksām ir atzīts par negodīgu, līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu nav saistošs, kā tas ir norādīts Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktā, nozīmē, ka ir jāatjauno situācija, kādā patērētājs atrastos, ja nebūtu noteikuma, kura negodīgums ir ticis konstatēts? Vai šādas situācijas atjaunošana nozīmētu, ka patērētājai nav pienākums samaksāt par jau sniegtajiem pakalpojumiem?
Ja līguma par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību raksturs nozīmē, ka nav iespējams atjaunot situāciju, kādā patērētājam būtu atradusies, ja nebūtu noteikuma, kas tika atzīts par negodīgu (pakalpojumi jau tika sniegti), vai atlīdzības noteikšana par advokātes sniegtajiem pakalpojumiem būtu pretrunā Direktīvas 93/13 7. panta 1. punkta mērķim? Ja atbilde uz šo jautājumu ir noliedzoša, vai patiesais līdzsvars, kādā tiek atjaunota līgumslēdzēju pušu vienlīdzība, ir sasniedzams: i) ja advokāte saņemtu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši līgumā paredzētajam stundas tarifam; ii) ja advokāte saņemtu minimālo atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu (piemēram, tādu, kas norādīta valsts tiesību aktā, proti, ieteikumos par advokātu sniegtās palīdzības maksimālo atlīdzības apmēru); iii) ja advokāte būtu saņēmusi tiesas noteiktu samērīgu maksu par pakalpojumiem, ņemot vērā lietas sarežģītību, advokātes kvalifikāciju un pieredzi, klienta finansiālo stāvokli un citus atbilstošus apstākļus?
____________
1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.), Speciālizdevums latviešu valodā, Nodaļa 15, Sējums 002, 288. lpp.).