Prasība, kas celta 2008. gada 11. augustā - Itālija/Komisija

(lieta T-305/08)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvis - F. Arena, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 530/2008, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°R garuma un Vidusjūrā, kas publicēta 2008. gada13. jūnija OV L 155, tiktāl, ciktāl ar to no 2008. gada 16. jūnija kuģiem ar Itālijas karogu ir aizliegts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°R garuma un Vidusjūrā un tiktāl, ciktāl ar to ir aizliegts arī paturēt uz kuģa, iesprostot, lai uzbarotu vai audzētu, pārkraut, pārvietot vai izkraut krastā šādus krājumus, ko nozvejojuši minētie kuģi;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Itālijas valdība ir cēlusi prasību Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā atcelt 1. pantu 2008. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 530/2008, kas ir publicēta 2008. gada 13. jūnija OV L 155 un ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz seineriem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45 R garuma un Vidusjūrā.

Prasība ir balstīta uz pieciem pamatiem:

Pirmajā pamatā prasītāja norāda, ka apstrīdētā regula nav pamatota, jo apgalvojums, ka Itālijas flotes zvejas iespējas beidzas 2008. gada 16. jūnijā, nav argumentēts, izņemot vienkāršu atsauci uz Komisijas rīcībā esošiem nenoteiktiem datiem un tās inspektoru veikto pārbaužu ziņojumu saturu (kas arī nav zināms).

Otrajā pamatā prasītāja norāda uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, apgalvojot, ka Komisija noteica ārkārtas pasākumus, kas ir noteikti Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 7. pantā, nevis tāpēc, ka šajā pantā noteiktie nosacījumi būtu izpildīti, bet ar citu nolūku - veikt pasākumus saistībā ar to, ka dalībvalsts nav izpildījusi vairākus Padomes Regulā (EK) Nr. 1559/2007 paredzētos pienākumus.

Trešajā pamatā tā apgalvo, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 2371/2002 7. un 26. pants, jo, pēc prasītājas domām, ja faktiskie apstākļi būtu tādi, kā tos apraksta Komisija, tas būtu ļāvis vismaz pieņemt pasākumus atbilstoši Regulas 26. pantam (saskaņā ar šajā normā noteikto procedūru) un nevis atbilstoši 7. pantam.

Ceturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais pasākums ir kļūdains faktu sagrozīšanas dēļ, jo no Itālijas iestāžu rīcībā esošiem datiem, kurus tās nodeva Komisijai, izriet, ka pat laika posmā pēc apstrīdētās regulas pieņemšanas nozvejoto zilo tunzivju krājums, ko nozvejoja kuģi ar Itālijas karogu, bija vairāk nekā uz pusi mazāks par piešķirot kvotu, tādējādi apstrīdētā pasākuma pamatā esošie fakti (ka Itālijas flote esot pārsniegusi atļauto nozvejas daudzumu) ir kļūdaini.

Piektajā un pēdējā pamatā prasītāja apgalvo, ka pārmestajiem Regulas Nr. 1559/2007 pārkāpumiem, uz kuriem ir atsauce apstrīdētā pasākuma vispārējos nosacījumos, nav norādīts pamatojums, nenorādot pārkāpumu raksturu, ne arī apgalvojuma, ka prasītāja dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, pierādījumus.

____________