PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)
2009. gada 30. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “Natur‑Aktien‑Index” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Prasība grozīt lēmumu – Acīmredzama nepieņemamība
Lieta T‑285/08
Securvita – Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH, Hamburga (Vācija), ko pārstāv M. van Ēndenburgs [M. van Eendenburg], K. Ūligs [C. Uhlig] un J. Nāberts [J. Nabert], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Šēfners [S. Schäffner], pārstāvis,
atbildētāju,
par prasību, kas celta par ITSB ceturtās apelāciju padomes 2008. gada 26. maija lēmumu (lieta R 525/2007‑4) par vārdiska apzīmējuma “Natur‑Aktien‑Index” reģistrāciju par Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta),
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 21. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 3. novembrī,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Prāvas priekšvēsture
1 2006. gada 19. janvārī prasītāja Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteikumu reģistrēt apzīmējumu “Natur‑Aktien‑Index” kā Kopienas preču zīmi saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ar grozījumiem (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 16., 36. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 16. klase: “iespiedprodukcija”;
– 36. klase: “Finanšu analīze, padomi finanšu lietās, padomi apdrošināšanas lietās, pakalpojumi, kas saistīti ar kotēšanu biržā, kompensēšanas pakalpojumi, aizdevumu piešķiršana, biržas brokeru pakalpojumi, faktorings, informācija finanšu jomā, reklāma finanšu jomā, finansēšana, kopējo ieguldījumu fonda pakalpojumi, ieguldījumu pakalpojumi, veselības apdrošināšana, kredīts, dzīvības apdrošināšana, līzings, pensiju fondu pakalpojumi, uzkrājumi, audita pakalpojumi, bagātības administrēšana, apdrošināšanas brokeri, informācija apdrošināšanas jomā, padomdevēja pakalpojumi apdrošināšanas jomā, apdrošināšana, būvniecības vadīšana, nekustamo īpašumu apsaimniekošana, nekustamo īpašumu novērtēšana, nekustamo īpašumu zemes apsaimniekošana, nekustamo īpašumu brokeru pakalpojumi, finanšu brokeru pakalpojumi, īres maksu iekasēšana, dzīvokļu īre, mitekļu aģentūras pakalpojumi”;
– 42. klase: “Tādu licenču izsniegšana, kuras attiecas uz rūpniecisko aizsardzību”.
3 Ar 2007. gada 14. februāra lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts), jo no vāciski runājošās sabiedrības viedokļa pieteiktais apzīmējums esot, pirmkārt, aprakstošs un, otrkārt, tāds, kam nepiemīt atšķirtspēja.
4 2007. gada 4. aprīlī prasītāja par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB atbilstoši Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants).
5 Ar 2008. gada 26. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka attiecībā uz vācvalodīgajiem Eiropas Kopienas reģioniem reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam nebija atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ciktāl no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tas satur “tiešu informāciju”, kas ļauj saprast, ka tas attiecas uz biržas norādi galveno ekoloģisko uzņēmumu akcijām vai tādiem uzņēmumiem, kuru darbības ir vērstas uz vides ilgtspēju.
Lietas dalībnieku prasījumi
6 Prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu grozīt apstrīdēto lēmumu, uzdodot reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā Kopienas preču zīmi ITSB.
7 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
8 Atbilstoši Reglamenta 111. pantam, ja Pirmās instances tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasību vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams vai acīmredzami juridiski nepamatots, Pirmās instances tiesa, neveicot turpmākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.
9 Šajā lietā Pirmās instances tiesa uzskata, ka tā ir pietiekami informēta no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem un, piemērojot šo pantu, var taisīt nolēmumu, procesu neturpinot.
10 Jākonstatē, ka šīs prasības vienīgais prasījums ir vērsts uz to, lai Pirmās instances tiesa grozītu apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka tiktu uzdots ITSB reģistrēt pieteikto preču zīmi kā Kopienas preču zīmi.
11 Ievadam ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts) ITSB ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Kopienu tiesu spriedumu izpildei. Tāpēc Pirmās instances tiesas kompetencē nav izdot rīkojumus ITSB. ITSB pienākums ir izdarīt secinājumus no Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīviem (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑164/03 Ampafrance/ITSB – Johnson & Johnson (“monBeBé”), Krājums, II‑1401. lpp., 24. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedums lietā T‑35/04 Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia/ITSB – Ferrero (“FERRÓ”), Krājums, II‑785. lpp., 15. punkts).
12 Ja vienīgais šīs prasības prasījums patiešām prasa, lai tiktu uzdots reģistrēt pieteikto preču zīmi, tomēr ir jāuzskata, ka tas ir lūgums grozīt lēmumu Regulas Nr. 40/94 63. panta 3. punkta izpratnē (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punkts), kurā noteikts, ka attiecībā uz prasībām, kas celtas par Apelāciju padomju lēmumiem “Tiesai ir piekritība [kompetence] anulēt [atcelt] vai grozīt apstrīdēto lēmumu”.
13 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 63. panta 3. punkts ir skatāms šīs pašas regulas 63. panta 2. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punkts) kontekstā, [un šajā normā] ir noteikts, ka “prasību var celt, pamatojoties uz nekompetenci, būtiska procesuāla pārkāpuma, Līguma vai šīs regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu” un saistībā ar EKL 229. un 230. pantu (Pirmās instances tiesas 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑163/98 Procter & Gamble/ITSB (“BABY‑DRY”), Recueil, II‑2383. lpp., 50. un 51. punkts, un 2005. gada 31. maija spriedums lietā T‑373/03 Solo Italia/ITSB – Nuova Sala (“PARMITALIA”), Krājums, II‑1881. lpp., 25. punkts).
14 Attiecībā uz Pirmās instances tiesas pilnvarām grozīt lēmumu ir paredzēts, ka Pirmās instances tiesa pieņem lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem Apelāciju padomei atbilstoši Regulas Nr. 40/94 normām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 4. oktobra spriedumu lietā T‑190/04 Freixenet/ITSB (Balta slīpēta stikla pudeles forma), Krājumā nav publicēts, 16. un 17. punkts).
15 Attiecīgi tāda prasījuma pieņemamība, ar kuru tiek lūgts, lai Pirmās instances tiesa groza Apelāciju padomes lēmumu, ir jāizvērtē, ņemot vērā kompetenci, kas Apelāciju padomei piešķirta ar Regulu Nr. 40/94.
16 Jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts) pēc tam, kad izskatīts jautājums par prasības, kas celta par kādas no šīs pašas regulas 57. panta 1. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58. panta 1. punkts) minēto iestāžu lēmumiem, būtību, Apelāciju padome “var vai nu darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu [īstenot pilnvaras, kas bija instancei, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu], vai nodot lietu šai instancei [nodot lietu atpakaļ šai instancei] turpmākai izskatīšanai”. No tā izriet, ka Apelāciju padomei nav kompetences izdot rīkojumu instancei, kuras lēmumu tā izvērtējusi.
17 Turklāt pat pieņemot, ka vienīgo izskatāmās prasības prasījumu varētu interpretēt tādējādi, ka tas ir lūgums grozīt lēmumu ar mērķi panākt, lai Pirmās instances tiesa grozītu apstrīdēto lēmumu, nevis tādējādi, ka būtu jāreģistrē pieteiktā preču zīme, ir jānorāda, ka Kopienas preču zīmes reģistrācija izriet no konstatācijas, ka ir izpildīti Regulas Nr. 40/94 45. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 45. pants) paredzētie nosacījumi, precizējot, ka ITSB instances, kam ir kompetence Kopienas preču zīmju reģistrācijas jautājumā šajā sakarā nepieņem formālu lēmumu, kas varētu būt prasības priekšmets.
18 Faktiski Regulas Nr. 40/94 45. pantā ir noteikts: “Ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja 42. panta 1. punktā noteiktajā termiņā iebildumi nav iesniegti, vai ja iebildumi ir noraidīti ar galīgu lēmumu, preču zīmi reģistrē kā Kopienas preču zīmi, ar nosacījumu, ka noteiktajā laikā tiek samaksāta reģistrācijas maksa.” Šajā pat pantā ir precizēts, ka “Ja reģistrācijas maksu noteiktajā laikā nesamaksā, uzskata, ka pieteikums ir paņemts atpakaļ”.
19 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 126. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 131. pants) pārbaudītājam ir kompetence pieņemt lēmumus ITSB vārdā saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumiem, tostarp jautājumos, kas minēti šīs regulas 36., 38. un 66. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 36., 37. un 68. pants), izņemot to, ciktāl kompetence ir Iebildumu nodaļai. Jāpiebilst, ka saskaņā ar šīs pašas regulas 127. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 132. panta 1. punkts) Iebildumu nodaļa ir kompetenta pieņemt visus lēmumus attiecībā uz iebildumiem pret Kopienas preču zīmi reģistrācijas pieteikumiem.
20 No iepriekš 18. un 19. punktā minētajām normām izriet, ka kompetence, kas piešķirta pārbaudītājam, un kompetence, kas piešķirta Iebildumu nodaļai, nav paredzētas, lai konstatētu, ka izpildīti visi Kopienas preču zīmes reģistrācijas nosacījumi, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 45. pantā.
21 No tā izriet, ka saistībā ar prasībām, kas atbilstoši Regulas Nr. 40/94 57. panta 1. punktam celtas par pārbaudītāja vai Iebildumu nodaļas lēmumu, Apelāciju padomi, ņemot vērā kompetences, kas tai piešķirtas ar šīs pašas regulas 62. panta 1. punktu, nevar pārliecināt izlemt vienīgi par noteiktiem Kopienas preču zīmes reģistrācijas nosacījumiem, kas minēti iepriekš 19. punktā, proti, vai nu par reģistrācijas pieteikuma atbilstību minētās regulas normām, vai arī par to, kāda veida iebildumu var iesniegt par šo pieteikumu.
22 Līdz ar to ir jāatzīst, ka Apelāciju padomes kompetencē nav prasība reģistrēt Kopienas preču zīmi.
23 Šajos apstākļos atbilstoši iepriekš 14. punktā minētajai judikatūrai arī Pirmās instances tiesas kompetencē nav prasības grozīt lēmumu ar mērķi panākt, lai tā šādi grozītu Apelāciju padomes lēmumu.
24 No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka šīs prasības vienīgais prasījums ir jānoraida un attiecīgi prasība kopumā ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemami.
Par tiesāšanās izdevumiem
25 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
izdod rīkojumu:
1) prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu;
2) Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Luksemburgā, 2009. gada 30. jūnijā.