Prasība, kas celta 2023. gada 23. oktobrī – AF/Padome

(Lieta T-1047/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AF (pārstāve: A. Guillerme, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes Ģenerālsekretariāta iecēlējinstitūcijas 2022. gada 16. decembra lēmumus par brīdinājuma izteikšanu prasītājam saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu pēc disciplinārlietas, neiesaistot disciplinārlietu kolēģiju, pabeigšanas;

atcelt Padomes Ģenerālsekretariāta 2023. gada 6. februāra lēmumu par atteikumu atlīdzināt prasītājam radušos tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 21. pantu un piespriest samaksāt EUR 2 413.95;

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājam materiālo un morālo kaitējumu, kas nodarīts ar apstrīdētajiem lēmumiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar 2022. gada 16. decembra lēmuma par brīdinājuma izteikšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu prettiesiskumu ir pieļauti trīs procesuāli pārkāpumi, kas ietekmē administratīvās izmeklēšanas norisi un ir ietekmējuši galīgā apstrīdētā lēmuma tiesiskumu:

Administrācijas nodaļas juridiskajiem padomniekiem nebija kompetences veikt administratīvu izmeklēšanu personas datu aizsardzības jomā, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu IX pielikumu. Pārkāpts Padomes ģenerālsekretāra lēmuma 6/2021, ar ko pieņemti Vispārīgi īstenošanas noteikumi par administratīvo izmeklēšanu un disciplinārlietām (turpmāk tekstā – “lēmums 6/2021”), 7. panta 3. punkts;

administratīvā izmeklēšana nav veikta objektīvi, pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu un lēmuma 6/2021 13. pantu;

administratīvā izmeklēšana nav veikta saskaņā ar labas pārvaldības principu, pārkāpjot tiesības uz aizstāvību un pienākumu pārbaudīt lietas faktus, pienācīgi ņemot vērā apsūdzošos un attaisnojošos elementus.

Pēc būtības prasītājs uzskata, ka apstrīdētais 2022. gada 16. decembra lēmums par brīdinājuma izteikšanu ir prettiesisks, jo:

tas pamatots uz nekonstatētiem faktiem;

pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā;

pārkāpts samērīguma princips; un

pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips.

Ar otro pamatu tiek apgalvots par 2023. gada 6. februāra lēmuma, atsakoties atlīdzināt advokātu izdevumus, kas radušies saistībā ar prasītāja aizstāvību disciplinārlietā, kurā nav iesaistīta disciplinārlietu kolēģija, prettiesiskumu:

ar šo lēmumu pārkāpts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 21. pants, saskaņā ar kuru izdevumus sedz administrācija, ja disciplinārlietas rezultātā netiek piemērots disciplinārsods, kā tas ir šajā lietā;

ir pārkāpti labas pārvaldības un diskriminācijas aizlieguma principi attiecībā uz Civildienesta noteikumu interpretāciju, saskaņā ar kuru ir nošķirtas tiesības uz advokāta izdevumu atlīdzināšanu atkarībā no tā, vai ir iesaistīta disciplinārlietu kolēģija, un attiecībā uz to, ka ir pārkāptas ikviena darbinieka tiesības uz aizstāvību, kas ietver advokāta palīdzību disciplinārlietā.

Ar trešo pamatu attiecībā uz finansiālo kompensāciju par nodarīto materiālo un morālo kaitējumu tiek apgalvots, ka tas atbilst negatīvai ietekmei uz prasītāja karjeru, zaudējot iespēju tikt paaugstinātam amatā 2023. gadā un ievērojami samazinoties iespējai tikt paaugstinātam amatā nākamo gadu laikā, kā arī kaitējumam, kas apstrīdētā prettiesiskā 2022. gada 16. decembra lēmuma rezultātā nodarīts viņa cieņai un profesionālajai reputācijai, būtiski ietekmējot viņa veselību.

____________