Prasība, kas celta 2023. gada 19. oktobrī – Markov/Komisija
(Lieta T-1050/23)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Yavor Markov (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis: I. Stoynev, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt atlases komisijas 2022. gada 29. novembra lēmumu, 2023. gada 28. februāra lēmumu un Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2023. gada 20. jūlija netiešo lēmumu;
saskaņā ar LESD 270. pantu piespriest atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam radies pēckonkursa EPSO/AD/383/21 (AD7) Bulgārijas juristiem – lingvistiem/šī konkursa rezultātā, kur viņš kā pretendents Nr. 4657756 sasniedza konkursa noslēguma posmu, kā to noteicis Vērtēšanas centrs;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka EPSO nevarēja likumīgi mainīt mutiskās prezentācijas pārbaudījuma struktūru un apjomu, un līdz ar to 2022. gada 29. novembra lēmums jāatceļ.
Būtisku pārkāpumu pārbaudījumu procesā un neatbilstības likumam rezultātā ir pārkāpta prasītāja tiesiskā paļāvība attiecībā uz mutiskās prezentācijas (OP) pārbaudījuma struktūru un apjomu. EPSO nevarēja likumīgi mainīt OP pārbaudījuma struktūru un apjomu, pievienojot trešo, atsevišķo segmentu, kas veltīts tikai zināšanām par Eiropas Savienības tiesībām.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka EPSO prettiesiski sniedzis prasītājam neprecīzu, neskaidru, divdomīgu, nekonsekventu un pretrunīgu informāciju, un līdz ar to 2022. gada 29. novembra lēmums ir atceļams.
EPSO savā oficiālajā tīmekļa vietnē un privāti prasītājam sniedzis vairākus nozīmīgus paziņojumus. Tie EPSO ir saistoši saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā nostiprinātajām tiesībām uz labu pārvaldību un patere legem quam ipse fecisti principu. Prasītājs balstījās uz šo informāciju savā pieejā OP pārbaudījumam, un tas radīja tiesisko paļāvību. EPSO sniegtā informācija, kā minēts iepriekš, izrādījās neprecīza, neskaidra, divdomīga, nekonsekventa un pretrunīga. Tiešās sekas bija tādas, ka prasītājam bija zems sniegums.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka 2023. gada 28. februāra lēmums ir prettiesisks un atceļams.
Pirmkārt, 2023. gada 28. februāra lēmums ir prettiesisks, jo tas neatceļ 2022. gada 29. novembra lēmumu, neskatoties uz pārskatīšanas pieprasījumā norādītajiem argumentiem. Otrkārt, atlases komisija ir pārkāpusi prasītāja tiesības tikt uzklausītam, neizskatot visus viņa sūdzībā minētos argumentus un izskatot argumentus, ko viņš nav izvirzījis, kas ir Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums. Treškārt, argumentus, kurus atlases komisija izskatīja, tā ir analizējusi pavirši, līdz ar to lēmums ir tikai vispārīgs paziņojums. Tādējādi atlases Komisija nav pamatojusi savu 2023. gada 28. februāra lēmumu, pārkāpjot LESD 296. panta 2. punktu, Hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un nav izpildījusi pienākumu pamatot savus lēmumus, ko tai uzliek kodekss 1 , ievērojot, ka lēmumā nebija skaidri norādīts tā pamatojums.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka EPSO netiešais 2023. gada 20. jūlija lēmums ir atceļams.
Tā kā EPSO netiešais 2023. gada 20. jūlija lēmums ir uzskatāms par tādu, kas apstiprina 2023. gada 28. februāra lēmumu, tas attiecīgi arī ir jāatceļ iepriekš minēto iemeslu saistībā ar 2023. gada 28. februāra lēmumu dēļ.
____________
1 Labas administratīvās prakses kodekss Eiropas Komisijas darbiniekiem attiecībās ar sabiedrību (kā minēts prasības pieteikumā).