Prasība, kas celta 2023. gada 28. septembrī – Vācija/ACER

(Lieta T-612/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz, kā arī R. Bierwagen, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Aģentūras Apelācijas valdes 2023. gada 7. jūlija Lēmumu A-003-2019 R, ciktāl ar to ir atstāti spēkā atbildētājas Lēmuma Nr. 02/2019 I pielikuma 5. panta 8. un 9. punkts un II pielikuma 5. panta 8. un 9. punkts;

pakārtoti – gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskata, ka I un II pielikuma normas, kas ir jāatceļ atbilstoši 1) punktam, ir nesaraujami saistītas ar to attiecīgā panta vai attiecīgā pielikuma vai atbildētājas 2019. gada 21. februāra Lēmuma Nr. 02/2019 Apelācijas valdes lēmuma redakcijā pārējām normām kopumā – atcelt attiecīgos pantus, pielikumus vai lēmumu kopumā;

pakārtoti – gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskata, ka I un II pielikuma normas, kas ir jāatceļ atbilstoši 2) punktam, ir nesaraujami saistītas ar to attiecīgā panta vai attiecīgā pielikuma vai atbildētājas 2019. gada 21. februāra Lēmuma Nr. 02/2019 Apelācijas valdes lēmuma redakcijā pārējām normām kopumā – atcelt attiecīgos pantus, pielikumus vai visu lēmumu, un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus:

Pirmais prasības pamats: Regulas par elektroenerģijas iekšējo tirgu ¹ 14. –16. pants

Papildus efektivitātes analīzes ieviešana, lai ņemtu vērā kritiskos tīkla elementus pārrobežu tirdzniecības kapacitātes aprēķinā, pārkāpjot Regulas par elektroenerģijas iekšējo tirgu 14.–16. pantu, jo vispirms esot jānosaka nevis kritisko tirgus elementu aģentūra, bet koordinētais jaudas aprēķins. No tā izrietot normu interpretācija gan attiecībā uz formulējumu, rašanās vēsturi un sistēmu, gan arī Regulas par elektroenerģijas iekšējo tirgu apsvērumiem. Savienības likumdevējs esot izlēmis par labu nevis efektivitātes kritērijam, bet – 70 % minimālajai vērtībai. Turklāt efektivitātes kritērijs praktiski neesot izpildāms un tādējādi tiek apdraudēta minimālā 70 % jauda. Tāpat esot apietas normas par tirdzniecības zonu jaunu sadali, jo dalībvalsts de facto esot spiesta no jauna noteikt savas tirdzniecības zonas, ja tā kapacitātes aprēķinā vairs nevar ņemt vērā iekšējos tirgus elementus.

10 % vai lielāks Power Transfer Distribution Factor (turpmāk tekstā – “PTDF faktors”) atbilstoši Lēmuma I un II pielikuma 5. panta 8. punkta b) apakšpunktam arī pārkāpjot Regulas par elektroenerģijas iekšējo tirgu 16. panta 4. un 8. punktu. Tā kā pašā lēmumā ir atzīts, ka kopš jaudas aprēķina metodes piemērošanas 2020. gadā kritiskie tīkla elementi jau ir tādi, kuru PTDF faktors ir lielāks par 5 %, 10 % vai lielāka PDTF faktora noteikšana kopš 2022. gada vidus esot patvaļīga.

Otrais prasības pamats: efektivitātes principa pārkāpums pretēji Regulai (ES) 2015/1222 ¹

Lēmuma I un II pielikuma 5. panta 8. punkta c) apakšpunktā minētais efektivitātes kritērijs pārkāpjot tirdzniecības zonas pārbaudes procedūru atbilstoši Regulas (ES) 2015/1222 32. un turpmākajiem pantiem, tīkla operatoru tiesības atbilstoši Regulas (ES) 2015/1222 25. panta 1. punktam individuāli noteikt pieejamos korektīvos pasākumus, kas jāņem vērā jaudas aprēķinā, un noteikumu par tīkla elementu (ne)ņemšanu vērā jaudas aprēķinā atbilstoši Regulas (ES) 2015/1222 29. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

Trešais prasības pamats: elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīniju pārkāpums

Lēmuma I un II pielikuma 5. panta 8. punkta b) apakšpunkts pārkāpjot Vadlīniju 21. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto tīkla operatoru pienākumu, izvēloties piemērotus korektīvus pasākumus pārvades tīkla ekspluatācijai, aktivēt efektīvākos un ekonomiski izdevīgākos korektīvos pasākumus.

Ceturtais prasības pamats: samērīguma principa pārkāpums

Efektivitātes kritērijs un PTDF kritērijs atbilstoši Lēmuma I un II pielikuma 5. panta 8. punkta b) un c) apakšpunktam pārkāpjot samērīguma principu, jo tie apdraudot sistēmas drošību Core reģionā un izdevumi neesot efektīvi. Gandrīz visu kritisko tīkla elementu izslēgšana no jaudas aprēķina radot papildu riskus sistēmas drošībai un palielinot izdevumus.

Piektais prasības pamats: formāls prettiesiskums

Atbildētājas kompetencē neesot ar efektivitātes kritērija starpniecību noteikt kritiskos tīkla elementus un paredzēt korektīvo pasākumu agru ņemšanu vērā.

Lēmums pārkāpjot Padomes Regulas Nr. 1 ¹ 2. un 4. pantu, jo tas esot publicēts un paziņots tikai angļu valodā.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (jaunā redakcija) (OV 2019, L 158, 54. lpp.).

¹ Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.).

¹ Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).