Prasība, kas celta 2008. gada 21. jūlijā - Irānas tautas mudžahedīni/Padome
(lieta T-284/08)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: People's Mojahedin Organization of Iran, Ovēra pie Uāzas [Auvers sur Oise] (Francija) (pārstāvji - J.-P. Spitzer, advokāts, un D. Vaughan, QC)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atcelt Padomes Lēmumu 2008/583/EK, ciktāl tas attiecas uz prasītāju;
piespriest atbildētajai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz daļēji un tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, atcelt Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmumu 2008/583/EK
1 (turpmāk tekstā - "apstrīdētais lēmums"), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK.
Sava prasījuma pamatojumam prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums jāatceļ tāpēc, ka saistībā ar prasītājas iekļaušanu teroristisko organizāciju sarakstā attiecīgajā laikā neesot bijis atbilstoša kompetentas valsts iestādes lēmuma, kas kalpotu par pietiekamu pamatu lēmumam. Turklāt prasītāja apgalvo, ka lēmums jāatceļ tāpēc, ka, lai arī tiek teikts, ka tas pamatots ar "jaunu informāciju" un lēmumu, ko pieņēmusi cita kompetenta iestāde, kas nav Apvienotās Karalistes iestāde, līdz lēmuma pieņemšanai prasītajai neesot darīti zināmi pierādījumi, uz kuriem pamatojusies Padome. Prasītāja turklāt apgalvo, ka neesot ticis pamatots, kāpēc attiecīgā informācija uzskatāma par jaunu vai atbilstošu.
Prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pienācīgi neizvērtējot nedz jauno informāciju, nedz to, vai tā kalpo par konkrētu un pārliecošu pierādījumu, uz kuru pamatojoties Padome bija tiesīga rīkoties, lai pierādītu, ka prasītāja nodarbojās ar terorismu.
Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot prasītājas tiesības tikt uzklausītai un tās pamattiesības. Nobeigumā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums esot pieņemts apstākļos, kas uzskatāmi par procesuālās kārtības un/vai pilnvaru ļaunprātīgu vai nepareizu izmantošanu.
____________1 - OV L 188, 21. lpp.