VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2012. gada 1. februārī (*)
Vide – Direktīva 2003/87/EK – Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma – Beļģijas emisijas kvotu valsts sadales plāns laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam – Regulas (EK) Nr. 2216/2004 44. pants – Vēlāki labojumi – Jaunpienācējs – Lēmums, ar kuru Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāla centrālajam administratoram paredzēts pienākums izdarīt labojumu “Valsts sadales plāna” tabulā
Lieta T‑237/09
Valonijas reģions (Beļģija), ko pārstāv J.‑M. De Backer, A. Lepièce, I.‑S. Brouhns un S. Engelen, advokāti,
prasītājs,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv E. White un O. Beynet, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību daļēji atcelt Komisijas 2009. gada 27. marta lēmumu par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plānu laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam, kuru paziņojusi Beļģijas Karaliste un ar kuru centrālajam administratoram paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā izdarīt labojumu Beļģijas “Valsts sadales plāna” tabulā.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi] (referents), tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 20. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 32. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Direktīvu 2004/101/EK (OV L 338, 18. lpp.), saskaņā ar tās 1. pantu izveido sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Kopienā (turpmāk tekstā – “kvotu tirdzniecības sistēma”), lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, it īpaši oglekļa dioksīda, emisiju samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā.
2 Šajā sakarā Direktīvā 2003/87 īpaši ir paredzēts, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kuras rada tās I pielikumā uzskaitītās iekārtas, ir jāsaņem iepriekšēja atļauja un piešķiramās kvotas jāsadala atbilstoši valsts sadales plāniem (turpmāk tekstā – “VSP”).
3 Direktīvas 2003/87 9. pantā ir paredzēts:
“1. Par katru periodu, kas minēts 11. panta 1. un 2. punktā, katra dalībvalsts izstrādā [VSP], ar kuru nosaka kopējo kvotu daudzumu, ko valsts nodomājusi piešķirt uz šo periodu, un ierosināto to sadales kārtību. [VSP] pamatā ir jābūt objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, arī tiem, kas minēti III pielikumā, pienācīgi ņemot vērā sabiedrības atsauksmes. [..]
[..]
3. Triju mēnešu laikā pēc [VSP] paziņošanas, ko dalībvalsts izdara saskaņā ar 1. punktu, Komisija var noraidīt [VSP] vai kādu tā daļu sakarā ar tā neatbilstību III pielikumā vai 10. pantā minētajiem kritērijiem. Dalībvalsts pieņem lēmumu saskaņā ar 11. panta 1. vai 2. punktu tikai tad, ja Komisija piedāvātos grozījumus ir akceptējusi. Atteikuma gadījumā Komisija sniedz pamatojumu.”
4 Saskaņā ar Direktīvas 2003/87 11. panta 2. punktu:
“2. Uz piecu gadu periodu, kas sākas 2008. gada 1. janvārī, un uz katru nākamo piecu gadu periodu katra dalībvalsts nolemj kopējo kvotu daudzumu, ko tā piešķirs uz šo periodu, un sāk kvotu piešķiršanas procesu katras iekārtas operatoram. Šis lēmums ir jāpieņem vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā perioda sākuma, pamatojoties uz [VSP], kas izstrādāts atbilstīgi 9. pantam, un saskaņā ar 10. pantu, pienācīgi ņemot vērā sabiedrības atsauksmes.”
5 38. panta 1. un 2. punktā Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2003/87 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 386, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2007. gada 31. jūlija Regulu (EK) Nr. 916/2007 (OV L 200, 5. lpp.), ar nosaukumu “[VSP] tabula [no] 2005. [līdz] 2007. gadam” ir noteikts šādi:
“1. Katra dalībvalsts līdz 2004. gada 1. oktobrim piesaka Komisijai tās [VSP] tabulu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu. Ja [VSP] tabula ir balstīta uz [VSP], kas iesniegts Komisijā un nav ticis noraidīts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu vai par kuru Komisija ir apstiprinājusi iesniegtos grozījumus, Komisija uzdod centrālajam administratoram ievadīt [VSP] tabulu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā [..].
2. Dalībvalsts paziņo Komisijai katru [VSP] labojumu kopā ar katru attiecīgo labojumu [VSP] tabulā. Ja labojums [VSP] tabulā ir balstīts uz [VSP], kas iesniegts Komisijā un nav ticis noraidīts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu vai par kuru Komisija ir apstiprinājusi iesniegtos grozījumus, un labojums ir saskaņā ar attiecīgā [VSP] metodoloģiju vai ir datu uzlabošanas rezultāts, Komisija uzdod centrālajam administratoram ievadīt attiecīgo labojumu [VSP] tabulā [..]. Visos citos gadījumos dalībvalsts paziņo par [VSP] labojumu Komisijai un, ja tā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu neiebilst šim labojumam, Komisija uzdod centrālajam administratoram ievadīt attiecīgo labojumu [VSP] tabulā [..].”
6 Grozītās Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 1. un 2. punktā ar nosaukumu “[VSP] tabula [no] 2008. [līdz] 2012. gad[am] [..]” ir noteikts šādi:
“1. Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 1. janvārim [..] piesaka Komisijai tās [VSP] tabulu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu. Ja [VSP] tabula ir balstīta uz [VSP], kas iesniegts Komisijā un nav ticis noraidīts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu vai par kuru Komisija ir apstiprinājusi iesniegtos grozījumus, Komisija uzdod centrālajam administratoram ievadīt [VSP] tabulu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā [..].
2. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visus labojumus [VSP] kopā ar attiecīgajiem labojumiem [VSP] tabulā. Ja labojumi [VSP] tabulā ir balstīti uz Komisijai iesniegto [VSP], kurš nav noraidīts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu, vai grozījumus plānā ir apstiprinājusi Komisija un labojumi izdarīti, uzlabojot datus, Komisija uzdod centrālajam administratoram ievadīt attiecīgos [VSP] tabulas labojumus Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā [..].
Visi [šāda veida] labojumi attiecībā uz jaunpienācējiem jāveic saskaņā ar automātisko izmaiņu procesu [VSP] tabulā, kā aprakstīts šīs regulas XI a pielikumā.
Visi labojumi, kas neattiecas uz jaunpienācējiem, jāveic saskaņā ar inicializēšanas procedūrām, kas aprakstītas šīs regulas XIV pielikumā.
Visos citos gadījumos dalībvalsts paziņo Komisijai par labojumu [tās] [VSP] plānā un, ja Komisija saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punkta procedūru nenoraida šo labojumu, tā uzdod centrālajam administratoram ievadīt attiecīgo [VSP] tabulas labojumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā [..].”
Tiesvedības priekšvēsture
7 2006. gada 29. septembra vēstulē Beļģijas Karaliste saskaņā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 1. punktu paziņoja Eiropas Kopienu Komisijai savu VSP 2008.–2012. sadales gadam.
8 Beļģijas VSP veido trīs sadales plāni, kurus attiecīgi sagatavoja Flandrijas reģions, Briseles reģions un Valonijas reģions, kuri tostarp ir atbildīgi par vides aizsardzību. VSP ir koordinācijas rezultāts, balstoties uz šo trīs reģionu un [Beļģijas] Federācijas starpā noslēgtajiem sadarbības līgumiem.
9 Ar 2007. gada 16. janvāra lēmumu “attiecībā uz [VSP], ko paziņojusi Beļģijas [Karaliste] atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK noteikumiem”, Komisija norādīja, ka tā necels iebildumus pret Beļģijas VSP ar nosacījumu, ka tajā tiks veikti konkrēti labojumi.
10 2008. gada 28. februārī Beļģijas Karaliste paziņoja Komisijai savu grozīto VSP. Tajā veiktie grozījumi tostarp attiecās uz minētā VSP Valonijas [reģiona] daļu.
11 Ar 2008. gada 18. aprīļa vēstuli, ko parakstījis Vides ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, Komisija informēja Beļģijas Karalisti, ka atsevišķi Beļģijas VSP veiktie grozījumi attiecībā uz Valonijas reģionu nav pieņemami.
12 Ar 2008. gada 27. jūnija vēstuli Beļģijas Karaliste paziņoja Komisijai jaunu grozīto VSP.
13 Beļģijas grozītā VSP 37. lappusē ar nosaukumu “Informācija par kvotu rezerves pārvaldīšanu attiecībā uz jaunpienācējiem” ir norādīts šādi:
“[..] [K]votas, kas ir daļa no Valonijas reģiona “Emisiju tirdzniecības” (“Emission Trading”) kvotu daudzuma, līdz 1 750 277 kvotām gadā ir paredzētas jaunpienācējiem.
[..]
[Valonijas] reģions plāno jaunpienācējiem izmantot rezerves kvotas, pamatojoties uz:
Iekārtām, uz kurām attiecas rezerves: Valonijas 2004. gada 10. novembra dekrēts, ar kuru tiek iedibināta kvotu tirdzniecības sistēma [..], kurā jaunpienācēji ir definēti šādi [..]:
“Noteiktajā atsauces periodā [..] kvotu tirdzniecības sistēmas jaunpienācēji [..] ir:
a) visi uzņēmumi, kas veic vienu vai vairākas darbības vai izmanto iekārtas, kuras izplata noteiktas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kas nav paredzētas Komisijai paziņotajā Valonijas reģiona [kvotu] sadales plānā [..], kas ir saņēmuši vides atļauju attiecībā uz šo noteikto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pēc iepriekš minētās paziņošanas Komisijai;
b) visi uzņēmumi, kas veic vienu vai vairākas darbības vai izmanto iekārtas, kuras izplata noteiktas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kas ir paredzētas Komisijai paziņotajā Valonijas reģiona [kvotu] sadales plānā [..], kuri vai nu ir saņēmuši vides atļauju attiecībā uz noteikto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, veicot izmaiņas to īpašībās vai darbībā vai paplašinot iekārtas, kas būtiski palielina noteiktu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju, salīdzinot ar emisijām, kuras tika izmantotas par pamatu sākotnējā kvotu apmēra piešķiršanai pēc iepriekš minētās paziņošanas Komisijai, vai arī kuriem darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, par ko paziņojis pārvaldītājs [..], ietver būtisku šo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju palielināšanos, salīdzinot ar emisijām, kuras tika izmantotas par pamatu, nosakot sākotnējo kvotu apmēru pēc iepriekš minētās paziņošanas Komisijai.””
14 Beļģijas grozītā VSP 38. lappusē ir precizēts, ka Valonijas reģions rezerves kvotas piešķirs, “pamatojoties uz rindas kārtības principu, līdz tiks sasniegts rezerves kopējais apmērs laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam”.
15 Beļģijas grozītā VSP 51. un 52. lappusē ir Va, Vb un Vc pielikums.
16 Va pielikumā ar nosaukumu “Jaunpienācēji, kuri jau ir iekļauti [VSP]” un “Jaunpienācēji, kuriem tiks piešķirtas [kvotas] 2008. gadā” ir ietverta tabula ar iekārtu uzskaitījumu, kuru starpā ar 11. numuru ir iekļauta iekārta “Arcelor‑Mittal domna Nr. 6”. Zemsvītras piezīmē ir precizēts, ka šai iekārtai un kādai citai iekārtai, kura ir norādīta šajā tabulā, “[kvotas] tiks piešķirtas, tiklīdz tiks papildinātas rezerves”. Attiecībā uz “Arcelor‑Mittal domnu Nr. 6” minētajā tabulā laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam paredzēts kopējais kvotu apmērs ir 12 949 538. Turklāt šī tabula ietver sadalījumu pa gadiem attiecībā uz to, cik daudz kvotu šai iekārtai tiks piešķirtas norādītajā laika posmā. Tāpat minētās tabulas otrajā ailē, kas attiecas uz 2008. gadu, kvotu daudzums, kas paredzētas iekārtai “Arcelor‑Mittal domna Nr. 6”, ir 700 000, bet trešajā līdz sestajā ailē, kas attiecas uz 2009.–2012. gadu, šis apmērs ir 1 000 000 kvotu par 2009. gadu un 3 749 846 kvotu attiecīgi par katru gadu laikā no 2010. līdz 2012. gadam.
17 Vb pielikumā ir ietverts iekārtu saraksts ar nosaukumu “Jaunpienācēji, kuri ir saņēmuši vides atļauju, bet vēl nav uzsākuši darbību (Novērtējums)”.
18 Vc pielikumā ir ietverts iekārtu saraksts ar nosaukumu “Jaunpienācēji, kuri nav saņēmuši vides atļauju un vēl nav uzsākuši darbību (Novērtējums)”.
19 Visbeidzot, Beļģijas VSP VI pielikumā ar nosaukumu “Vidējais ikgadējās sadales apmērs, kas tiks piešķirts jau esošiem uzņēmumiem un jaunām iekārtām (vai ražošanas [apjoma] palielināšanai), kas jau ir iekļautas[i] sadales plānā 2008.–2012. gadam (Sadales [plāna] tabula)” ir ietverta sadales plāna tabula iekārtām. Starp tajā uzskaitītajām iekārtām ir arī iekārta Nr. 11 – “Arcelor‑Cockerill Sambre_HF6_Seraing”, kas ailēs, kuras attiecas uz 2008. un 2012. gadu, ir nosaukta par “jaunpienācēju”, bet bez jebkādas norādes uz piešķiramo kvotu skaitu.
20 Ar 2008. gada 30. jūnija vēstuli, ko parakstījis Vides ĢD ģenerāldirektors, Komisija informēja Beļģijas Karalisti, ka tā necelšot iebildumus pret jauno grozīto Beļģijas VSP.
21 Ar 2008. gada 30. jūlija vēstuli Beļģijas Karaliste paziņoja Komisijai savu sadales lēmumu atbilstoši Direktīvas 2003/87 11. panta 2. punktam, kā arī savu VSP tabulu sadales periodam no 2008. līdz 2012. gadam atbilstoši Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 1. punktam.
22 Ar 2008. gada 10. oktobra lēmuma 1. pantu Komisija uzdeva centrālajam administratoram ievadīt Beļģijas VSP tabulu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā. Minētā lēmuma otrajā apsvērumā ir noteikts, ka “Komisija uzskata, ka paziņotā [Beļģijas VSP] tabula atbilst lēmumam par kvotu sadali un ir balstīta uz Beļģijas Karalistes paziņoto [VSP] ar grozījumiem, par kuru Komisijai nav bijuši iebildumi [..]”. Saskaņā ar 2008. gada 10. oktobra lēmuma noteikumiem Beļģijas VSP tabula ir iekļauta šī lēmuma pielikumā.
23 Ar 2009. gada 18. februāra vēstuli Beļģijas Karaliste paziņoja Komisijai Beļģijas grozīto VSP tabulu ar tajā veiktajiem labojumiem. Šīs vēstules pielikumā iekļautajā tabulā ar nosaukumiem “Beļģijas VSP tabulas labojumi no 2008. līdz 2012. gadam” un “sadales labojumi” ir iekļauta atsauce uz “Arcelor‑Mittal” iekārtu Nr. 116, kas nosaukta “Arcelor‑Cockerill Sambre_HF6_Seraing”, kura atrodas Serēnā [Seraing] (turpmāk tekstā – “iekārta Nr. 116”), kurai 2008. gadā ir paredzēti 700 000 kvotu un neviena kvota (tukšas ailes) 2009.–2012. gadam. Tādējādi šai iekārtai kopējais piešķiramo kvotu daudzums visam sadales laika posmam no 2008. līdz 2112. gadam ir norādīts šīs tabulas pēdējā ailē un ir 700 000.
24 Ar 1. pantu 2009. gada 27. marta lēmumā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas pieņemts, tostarp balstoties uz Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktu, Komisija uzdeva centrālajam administratoram izdarīt attiecīgos Beļģijas VSP tabulas labojumus Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā.
25 Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. pantu Beļģijas VSP tabulā veiktie labojumi ir izklāstīti šī lēmuma pielikumā. Šajā pielikumā nav labojumu, kas attiektos uz iekārtu Nr. 116.
26 Apstrīdētā lēmuma trešajā apsvērumā ir norādīts:
“Komisija uzskata, ka attiecībā uz iekārtu Nr. 116 paziņotie labojumi [..] ir nepieņemami, jo tie neatbilst [Beļģijas VSP] izklāstītajai metodoloģijai [..].”
27 Saskaņā ar minētā lēmuma ceturto apsvērumu Komisija uzskata, ka pārējie paziņotie labojumi atbilst [Beļģijas VSP].
Process un lietas dalībnieku prasījumi
28 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2009. gada 17. jūnijā, prasītājs, Valonijas reģions, cēla šo prasību.
29 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts tajā pašā dienā, Valonijas reģions lūdza piemērot paātrināto procesu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 76.a pantu.
30 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2009. gada 9. jūlijā, Valonijas reģions atsauca savu lūgumu piemērot paātrināto procesu.
31 Valonijas reģiona prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek noraidīti labojumi Beļģijas VSP tabulā attiecībā uz kvotu piešķiršanu iekārtai Nr. 116 sadales laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest Valonijas reģionam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 Vispārējā tiesa, veicot procesa organizatoriskos pasākumus saskaņā ar Reglamenta 64. pantu, lūdza lietas dalībniekiem iesniegt atsevišķus dokumentus un rakstveidā atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Lietas dalībnieki šos procesa organizatoriskos pasākumus izpildīja noteiktajā termiņā.
34 Ņemot vērā, ka viens no tiesas locekļiem nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, piemērojot Reglamenta 32. panta 3. punktu, iecēla citu tiesnesi, lai nokomplektētu palātas sastāvu.
35 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu.
36 2011. gada 20. septembra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem.
Juridiskais pamatojums
Atcelšanas pamatu kopsavilkums
37 Savas prasības daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu pamatojumam Valonijas reģions izvirza četrus pamatus.
38 Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkts. Šis pamats ir sadalīts divās daļās, kuras attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
39 Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu EKL 253. panta izpratnē.
40 Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips un tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.
41 Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts “Kopienas lojalitātes un labas pārvaldības princips”.
Par prasītāja izvirzīto pamatu atbilstību
42 Pirmkārt, Komisija apgalvo, ka Valonijas reģiona izvirzītie atcelšanas pamati ir neefektīvi.
43 Saskaņā ar Komisijas pausto, piemērojot Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta ceturto daļu, visi VSP labojumi, kas neatbilst minētās regulas 44. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstij ir jāiekļauj jaunā paziņojumā saskaņā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru, jo VSP tabulā veikto labojumu reģistrācijas procedūra nevar aizstāt šo paziņošanas procedūru un atļaut Komisijai reģistrēt labojumus, kuru dēļ ir jāveic grozījumi pašā VSP. Tomēr šajā situācijā Beļģijas Karaliste varētu pieprasīt tikai atsevišķu veikto labojumu reģistrāciju VSP tabulā, tostarp attiecībā uz iekārtu Nr. 116, kas tāpat nozīmētu, ka jāveic labojums pašā Beļģijas VSP, jo tas nebūtu balstīts uz minētajā VSP paredzētajām metodēm. Tādējādi apstrīdētajā lēmumā Komisija neesot lēmusi par labojumu, kas attiecas uz iekārtu Nr. 116. Tādējādi pieprasītais labojums esot nevajadzīgi ietverts apstrīdētā lēmuma trešajā apsvērumā un nevis rezolutīvajā daļā. Tāpat norāde uz to, ka nav reģistrēts labojums attiecībā uz iekārtu Nr. 116, nevar grozīt apstrīdētā lēmuma būtību vai veidu un pārveidot to par lēmumu, ar kuru klusējot izteikts noraidījums šajā saistībā, kā to norāda prasītājs.
44 Tomēr ir jākonstatē, ka Komisija kļūdaini apgalvo, ka apstrīdētajam lēmumam neesot juridiski saistošas iedarbības, kas konkrētajā jautājumā nelabvēlīgi ietekmē Valonijas reģionu.
45 Protams, kā ir atzīts pastāvīgajā judikatūrā, tikai lēmuma rezolutīvā daļa var radīt tiesiskas sekas un tātad būt nelabvēlīga neatkarīgi no tā, kāds ir šā lēmuma pamatojums. Savukārt vērtējums, kas izklāstīts lēmuma pamatojumā, pats par sevi nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets un tam var piemērot Kopienu tiesas tiesiskuma kontroli tikai tiktāl, ciktāl tas kā nelabvēlīga tiesību akta pieņemšanas pamatojums sniedz nepieciešamo atbalstu šā akta rezolutīvajai daļai (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 28. janvāra rīkojumu lietā C‑164/02 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑1177. lpp., 21. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā T‑387/04 EnBW Energie Baden–Württemberg/Komisija, Krājums, II‑1195. lpp., 127. punkts). Tomēr, lai gan šajā gadījumā apstrīdētā lēmuma rezolutīvajā daļā lūgums veikt labojumu attiecībā uz iekārtu Nr. 116 nav skaidri noraidīts kā nepieņemams, skatot kopā minētā lēmuma pielikuma 2. pantu un trešo apsvērumu, var secināt, ka tieši šajā apsvērumā iekļautā nepieņemamība ir iemesls, kāpēc šis labojums netika iekļauts pielikumā, kurā bija norādīti labojumi, kas centrālajam administratoram saskaņā ar šī lēmuma 1. pantu bija jāievada Beļģijas VSP tabulā.
46 Turklāt, pat pieņemot, kā to norādījusi Komisija, ka Beļģijas Karalistei šajā gadījumā bija jāveic grozītā VSP paziņošanas procedūra saskaņā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktu un ka Komisijai nebija tiesību pārbaudīt un noraidīt lūgumu veikt labojumus attiecībā uz iekārtu Nr. 116, pamatojoties uz Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktu, tas nemazina to, ka būtībā no apstrīdētā lēmuma, interpretējot to atbilstoši tā būtiskajiem pamatiem, izriet, ka Komisija ir ieņēmusi skaidru nostāju attiecībā uz šo lūgumu un to ir noraidījusi kā nepieņemamu.
47 Ne Komisijas arguments, saskaņā ar kuru tā neesot lēmusi par attiecīgo labojumu, ne arī arguments, ar ko tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma trešajam apsvērumam nav ietekmes uz tā rezolutīvo daļu, neliek apšaubīt šo izvērtējumu, kuru turklāt tiesas sēdes laikā atzina Komisija. Tādējādi, precizējot gan apstrīdētā lēmuma 2. panta, gan pielikuma, kurā nav ietverts pieprasītais labojums attiecībā uz iekārtu Nr. 116, piemērošanas jomu, trešais apsvērums iepriekš 45. punktā minētās tiesu prakses izpratnē ir uzskatāms par atbalstu, kas vajadzīgs ne tikai minētā lēmuma 2. pantam, bet arī 1. pantam – noteikumiem, kas kopā nosaka instrukcijas attiecībā uz labojumu apjomu, kas dotas centrālajam administratoram un kas jāskata, ņemot vērā minēto apsvērumu.
48 No minētā izriet, ka prasības pamatošanai izvirzītie atcelšanas pamati ir atbilstoši un attiecībā uz šo jautājumu Komisijas argumentācija ir jānoraida.
Par pamatu, ar kuru tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkts
49 Ar pirmo šī pamata daļu, ar kuru ir apgalvots, ka ir notikusi kļūda tiesību piemērošanā, Valonijas reģions būtībā norāda, ka Komisijai nebija tiesību pieņemt apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tā ir noraidījusi lūgumu veikt labojumu attiecībā uz iekārtu Nr. 116, un to pamatot ar Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta otro teikumu, kura piemērojamību tā neesot ņēmusi vērā. Atšķirībā no šīs pašas regulas 38. panta 2. punkta otrā teikuma, kas piemērojams sadales laika posmam no 2005. līdz 2007. gadam, šis noteikums neparedzot noraidīt labojumu “VSP” tabulā, ar tādu pamatojumu, kādu izvirzījusi Komisija, proti, apgalvojot, ka attiecīgais labojums neatbilst VSP norādītajām metodēm.
50 Attiecībā uz otro [pamata] daļu, ar kuru ir apgalvots, ka ir notikusi acīmredzama kļūda vērtējumā, Valonijas reģions apgalvo, ka Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktā ir noteikti divi labojumu veidi, ko dalībvalstis var veikt VSP tabulā, proti, pirmkārt, pirmajā daļā – labojumi, kas ir balstīti uz VSP noteikumiem, ko Komisija nav noraidījusi un kas ir datu uzlabošanas rezultāts, un, otrkārt, ceturtajā daļā – labojumi, kuru dēļ ir jāveic VSP grozījumi un ir nepieciešams izvērtējums atbilstoši Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktam. Saskaņā ar Valonijas reģiona teikto lūgums veikt labojumu attiecībā uz iekārtu Nr. 116 ir balstīts uz Beļģijas VSP un tas nav jālabo atbilstoši Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktā paredzētajam otrajam labojumu veikšanas veidam. Šajā saistībā tas būtībā precizē, ka no Beļģijas VSP Va pielikuma skaidri izriet, ka kvotu sadale iekārtai Nr. 116 notiek “atbilstoši papildinātajām rezervēm”, kas tādējādi padara iespējamu pakāpenisku kvotu sadali atbilstoši budžeta ierobežojumiem un rezerves stāvoklim, tostarp ņemot vērā iespējamo esošo iekārtu slēgšanu un izziņoto rūpniecisko projektu faktisku izpildi.
51 Pakārtoti, Komisija norāda, ka šis atcelšanas pamats nav pamatots.
52 Attiecībā uz pamata pirmo daļu Komisija būtībā norāda, ka VSP tabulu var uzskatīt par tādu, kas ir balstīta uz VSP, tikai tad, ja tā ir balstīta uz minētajā VSP iekļautajiem sadales mehānismiem un nevis uz citām metodēm, kas tajā nav paredzētas. Saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktu vienlaikus ir jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem, proti, paredzētajam labojumam ir jābūt balstītam uz VSP un tam ir jābūt datu uzlabošanas rezultātam, kā tas nav šajā gadījumā. Saskaņā ar Komisijas teikto reģistrācijas neveikšana, pamatojoties uz to, ka apstrīdētais labojums nebija balstīts uz Beļģijas VSP, ietver pamatojumu attiecībā uz nesaderību ar minētajā VSP paredzētajām metodēm. Tātad tai bija tiesības pamatot apstrīdēto lēmumu un atteikšanos veikt apstrīdētā labojuma reģistrāciju, balstoties uz apgalvojumu par šī labojuma neatbilstību Beļģijas VSP paredzētajām metodēm.
53 Attiecībā uz pamata otro daļu Komisija būtībā apgalvo, ka kvotu sadale, ko lūgts veikt par labu iekārtai Nr. 116, ir pretrunā metodēm, kas paredzētas Beļģijas VSP, kurā ir noteikts, ka lēmums par kvotu piešķiršanu attiecībā uz visiem jaunpienācējiem tiks pieņemts līdz laika posma no 2008. līdz 2012. gadam beigām. Turklāt saskaņā ar minētā VSP noteikumiem iekārtai Nr. 116 neesot pieejamas rezerves, bet tai varot piešķirt kvotas tikai “atbilstoši papildinātajām rezervēm”. Tomēr šo sadales metodi nevar interpretēt kā tādu, kas sniedz kompetentajai iestādei diskrecionāru varu katru gadu noteikt kvotu apmēru, ko tā piešķirs attiecīgajai iekārtai. Tieši pretēji, Beļģijas VSP paredzētais sadales metožu kopums esot jāinterpretē konsekventi un “kā tāds, kas paredz pienākumu kompetentajai iestādei piešķirt iekārtai [Nr. 116] uz laika posmu, [kas ilgst] no 2008. līdz 2012. [gadam], kvotas, kuru kopējais apmērs un ikgadējais apmērs var būt zemāks par to, kas paredzēts Beļģijas VSP Va pielikumā, ņemot vērā rezerves stāvokli”.
54 Komisija uzskata, ka šis izvērtējums atbilst Direktīvas 2003/87 garam, it īpaši tās 9. panta 1. punktam, saskaņā ar kuru VSP ir jāievēro III pielikumā iekļautie kritēriji, konkrēti, 5. un 6. kritērijs attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu uzņēmumu starpā un pienākumu nodrošināt jaunpienācējiem tirdzniecības sistēmas pieejamību. Šajā saistībā arguments par atšķirības noteikšanu starp “pirmā līmeņa” jaunpienācējiem, kuri ir vienīgie, kuriem piemēro Beļģijas VSP 5. nodaļas noteikumus, un “otrā līmeņa” jaunpienācējiem, kuriem piemēro papildu sadales noteikumu, proti, sadali “atbilstoši papildinātajām rezervēm”, nevar tikt atzīts, jo minētās nodaļas vispārējie noteikumi ir jāpiemēro visiem jaunpienācējiem, tai skaitā “otrā līmeņa” jaunpienācējiem. Saskaņā ar Komisijas teikto gadījumā, ja rezervē nav pietiekami daudz kvotu, lai tās piešķirtu “otrā līmeņa” jaunpienācējiem, vai ja šī rezerve nav papildināta, šie jaunpienācēji nesaņem nevienu kvotu un tiek piemērots “rindas kārtības princips”. Komisija no tā secina, ka saskaņā ar kvotu sadales plānu visam laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam “otrā līmeņa” jaunpienācējam, kāda ir arī iekārta Nr. 116, ir jāsaņem kvotas par 2008.–2012. gadu, nevis tikai par vienu vai diviem gadiem. Tādējādi piešķiramo kvotu skaits jānosaka iepriekš visam šim laika posmam – un nevis katru gadu un diskrecionāri –, ņemot vērā esošo kvotu daudzumu papildinātajā rezervē, atbilstoši noteikumam, kas liedz izmantot rezervi, lai īstenotu vēlākus grozījumus sākotnējā [kvotu] sadalē, ko saņēmušas attiecīgās iekārtas. Tādējādi konkrētajā gadījumā iekārtai Nr. 116 esot bijuši pieejami tikai 700 000 kvotu visā minētajā laika posmā.
55 Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktā ir paredzēti divi vienlaicīgi izpildāmi kritēriji, lai varētu izdarīt labojumu “VSP” tabulā, turklāt ir jābūt izpildītai saskaņā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktu grozītā VSP paziņošanas procedūrai. Pirmkārt, šim labojumam ir jābūt balstītam uz VSP, kas paziņots Komisijai un kuru tā nav noraidījusi, un, otrkārt, tam ir jābūt datu uzlabošanas rezultātam. Turklāt, ja šie abi vienlaicīgi izpildāmie kritēriji ir izpildīti, Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu jāuzdod centrālajam administratoram izdarīt attiecīgo labojumu “VSP” tabulā.
56 Attiecībā uz pirmo no minētajiem kritērijiem ir jāizvērtē, vai Komisija ir pierādījusi, ka tai bija tiesības apstrīdētajā lēmumā secināt, ka nebija vajadzības uzdot centrālajam administratoram izdarīt Beļģijas “VSP” tabulā pieprasīto labojumu attiecībā uz iekārtu Nr. 116, jo šis labojums nebija “balstīts uz VSP, kas paziņots Komisijai un kuru tā nav noraidījusi”.
57 Šajā sakarā ir jānorāda, ka, lai arī apstrīdētais lēmums formāli ir balstīts uz Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punktu, minētā lēmuma trešajā apsvērumā būtībā ir tikai secināts, ka lūgums veikt labojumu attiecībā uz iekārtu Nr. 116 nav pieņemams, jo tas “neatbilst [Beļģijas VSP] ietvertajai metodoloģijai”, un šis pamatojums būtībā atbilst tam, kas paredzēts šīs pašas regulas 38. panta 2. punktā un ko nevar piemērot izskatāmajā situācijā, jo tas attiecas uz pirmo sadales laika posmu no 2005. līdz 2007. gadam.
58 Turklāt, pat ja piekristu Komisijas apgalvojumam, saskaņā ar kuru tās piemērotais kritērijs šajā situācijā, proti, kritērijs, saskaņā ar kuru [labojumam] jāatbilst “[VSP] ietvertajai metodoloģijai”, pārklājas ar kritēriju, kurš paredz, ka lūgumam par labojumu ir jābūt “balstītam uz [VSP]”, pamats, kura dēļ pieprasītais labojums attiecībā uz iekārtu Nr. 116 neesot balstīts uz Beļģijas VSP, kurš bija paziņots Komisijai un kuru tā nebija noraidījusi Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta izpratnē, neizriet ne no apstrīdētā lēmuma, ne no Komisijas nostājas attiecīgās tiesvedības laikā.
59 Turklāt ir jāsecina, ka Beļģijas VSP Va pielikums ar nosaukumu “Jaunpienācēji, kuri jau ir iekļauti [VSP]” un “Jaunpienācēji, kuriem tiks piešķirtas [kvotas] 2008. gadā” ietver tabulu, kurā tostarp ar 11. numuru ir iekļauta iekārta “Arcelor‑Mittal domna Nr. 6”. Lietas dalībnieki, atbildot uz Vispārīgās tiesas rakstiskajiem jautājumiem, ir vienprātīgi atzinuši, ka šī iekārta ir tāda pati kā “Arcelor‑Cockerill Sambre_HF6_Seraing”, kas, pirmkārt, ar to pašu kārtas numuru bija iekļauta minētā VSP VI pielikuma tabulā un, otrkārt, ar 116. numuru bija iekļauta apstrīdētajā pieprasījumā veikt labojumus Beļģijas “VSP” tabulā, kas iesniegts Komisijā ar Beļģijas Karalistes 2009. gada 18. februāra vēstuli, paredzot šai iekārtai 700 000 kvotu gan 2008. gadā, gan arī visā sadales laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam (skat. iepriekš 23. punktu).
60 Tāpat nav šaubu, ka tabula Beļģijas VSP Va pielikumā laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam paredz iekārtai “Arcelor‑Mittal domna Nr. 6” kopējo kvotu daudzumu 12 949 538 apmērā ar sadalījumu katram gadam – 700 000 [kvotu] 2008. gadā, 1 000 000 kvotu 2009. gadā un 3 749 846 attiecīgi katru gadu no 2010. līdz 2012. gadam (skat. iepriekš 16. punktu), un šis sadalījums tomēr nav iekļauts Beļģijas VSP VI pielikumā esošajā tabulā, kur ailēs, kas attiecas uz 2008.–2012. gadu, ir iekļauts vienīgi jēdziens “jaunpienācējs” (skat. iepriekš 19. punktu).
61 Tādējādi 700 000 kvotu, kas paredzētas iekārtai Nr. 116 2008. gadam, kas ir apstrīdētā lūguma veikt labojumus Beļģijas “VSP” tabulā priekšmets, acīmredzami un precīzi atbilst tam, kas paredzēts šai pašai iekārtai Beļģijas VSP Va pielikuma tabulā. Tomēr Komisija neapstrīd ne šo sakritību, ne arī faktu, ka tā nav apstrīdējusi šī VSP saturu tās pārbaudes procedūras laikā, kas paredzēta Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktā.
62 Saistībā ar minēto Komisija būtībā var tikai ierosināt, ka šīs 700 000 kvotas ir jāuzskata par maksimālo apmēru, kas pieejams iekārtai Nr. 116 visā sadales laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam un nevis tikai 2008. gadā (skat. iepriekš 54. punkta beigas). Šādu interpretāciju noteikti apstiprina grozītās Beļģijas “VSP” tabulas, ko Beļģijas Karaliste paziņojusi 2009. gada 18. februārī, pēdējās ailes interpretācija, kurā tāpat kā pirmajā ailē paredzētais kvotu apmērs 2008. gadam ir ietverts kopējais kvotu daudzums 700 000 apmērā laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam. Tomēr šis apstāklis pats par sevi nav tāds, lai ar to varētu pamatot Komisijas galveno iebildumu, saskaņā ar kuru apstrīdētais lūgums veikt labojumus nav balstīts uz Beļģijas VSP, kurš tika paziņots un netika noraidīts Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta izpratnē, bet tas, tieši pretēji, apstiprina, ka kopējais iekārtas Nr. 116 kvotu apmērs, kas pieprasīts šim pašam laika posmam kopumā, bija ievērojami mazāks par maksimālo kvotu apmēru, kas paredzēts Beļģijas VSP Va [pielikuma] tabulā. Tāpēc tiesvedības laikā Komisija nevar apstrīdēt to, ka Beļģijas Karaliste ir iesniegusi lūgumu veikt labojumus, kurā paredzēts veikt grozījumus kvotu apmērā, kas būs pieejamas tikai 2008. gadā, un nevis attiecībā uz turpmākajiem attiecīgā sadales laika posma gadiem.
63 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Komisija ir kļūdījusies attiecībā uz Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta piemērojamību, būtībā apgalvojot, ka apstrīdētais lūgums veikt labojumus attiecībā uz iekārtu Nr. 116 nav balstīts uz Komisijai paziņoto un tās nenoraidīto Beļģijas VSP. Tāpēc nav jāspriež par jautājumu, vai šis lūgums ietvēra “datu uzlabošanas rezultātu”, turklāt par šo jautājumu Komisija nav izteikusies ne apstrīdētajā lēmumā, ne savos dokumentos.
64 Visbeidzot, Komisija nevar apšaubīt šo izvērtējumu, norādot, ka apstrīdētais lūgums veikt labojumus tomēr ir nesaderīgs ar Beļģijas VSP, jo, pirmkārt, tas neatbilstot minētajā VSP paredzētajām metodēm un, otrkārt, kā tā it īpaši norādīja tiesas sēdē, saskaņā ar vispārējiem principiem, kas reglamentē kvotu tirdzniecības sistēmas darbību, maksimālais kvotu skaits, ko var piešķirt visiem jaunpienācējiem, ir jānosaka iepriekš un visam attiecīgajam sadales laika posmam kopā.
65 Attiecībā uz pirmo argumentu ir jākonstatē, kā to atzīst arī pati Komisija, ka tabula Beļģijas VSP Va pielikumā ietver noteikumu zemsvītras piezīmē, kurā ir precizēts, ka šajā tabulā ietvertajām iekārtām “[kvotas] tiks piešķirtas atbilstoši papildinātajām rezervēm”. Tomēr Komisija šajā saistībā nav izteikusi nevienu iebildumu Beļģijas VSP pārbaudes procedūras saskaņā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktu laikā, kā arī tiesvedības laikā nav apstrīdējusi, ka šis noteikums paredz konkrētu kvotu “sadales metodi” par labu “otrā līmeņa” jaunpienācējiem (skat. iepriekš 53. punktu). Saskaņā ar Valonijas reģiona paskaidrojumiem, kurus Komisija nav apstrīdējusi, šis noteikums ļauj Beļģijas iestādēm piešķirt attiecīgajām iekārtām kvotas līdz gadā pieļaujamajam minētajā tabulā noteiktajam maksimālajam apmēram tikai tad, ja rezerve šajā saistībā ir pietiekami papildināta. Tādējādi situācijā, kad lūgums veikt labojumus attiecībā uz iekārtu Nr. 116 patiešām ir balstīts uz šo sadales metodi, Komisija nevar norādīt, kas tas nav saderīgs ar Beļģijas VSP (tostarp skat. apstrīdētā lēmuma trešo apsvērumu). Turklāt šajā sakarā nav piemērojams Komisijas arguments, saskaņā ar kuru šo sadales metodi nevarot interpretēt kā tādu, kas sniedz kompetentajai iestādei diskrecionāru varu katru gadu noteikt kvotu apjomu, ko tā ir paredzējusi piešķirt attiecīgajai iekārtai, jo apstrīdētais lūgums veikt labojumus ietver tikai lūgumu Beļģijas “VSP” tabulā ierakstīt tādu pašu iekārtai Nr. 116 paredzēto kvotu apmēru 2008. gadam, kāds tai ir paredzēts Beļģijas VSP Va pielikumā ietvertajā tabulā, kā arī kvotu apmēru, kas ir ievērojami mazāks nekā maksimālais kvotu apmērs, kas paredzēts minētajā tabulā visam laika posmam no 2008. līdz 2012. gadam.
66 Attiecībā uz otro argumentu, ar kuru tiek apgalvots, ka nav ievēroti vispārējie principi, kas reglamentē kvotu tirdzniecības sistēmas darbību, nosakot, ka dalībvalsts iepriekš nosaka maksimālo kvotu skaitu, kas pieejamas attiecīgajam iekārtām visā sadales laika posmā, ir jāatzīst, ka šis arguments negūst nekādu apstiprinājumu apstrīdētajā lēmumā. Turklāt, kā tas jau izriet no [šī sprieduma] 62. punkta, Komisija nav pierādījusi, ka šajā gadījumā 700 000 kvotu piešķiršana iekārtai Nr. 116 gan tikai 2008. gadam, kā tas paredzēts Beļģijas VSP Va pielikumā esošās tabulas pirmajā ailē, gan attiecībā uz visu laika posmu no 2008. līdz 2012. gadam, kā tas paredzēts tās pašas tabulas pēdējā ailē, būtu pretrunā šiem vispārējiem principiem. Protams, ņemot vērā vispārējo principu, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/87 11. panta 2. punktu, lasot to kopā ar III pielikumā paredzētajiem sadales kritērijiem, paredz iepriekš noteikt kopējo kvotu apmēru, kāds pieejams attiecīgajā sadales laika posmā, vienlaikus izpildāmie kritēriji attiecībā uz “labojumu” un “datu uzlabošanas rezultātu” kā izņēmumi, lai saglabātu Regulas Nr. 2216/2004 44. panta 2. punkta ceturtajā daļā, lasot to kopā ar Direktīvas 2003/87 9. panta 3. punktu, ietvertās paziņošanas procedūras lietderīgo iedarbību, ir jāinterpretē šauri. Tikai šaura interpretācija var nodrošināt pilnīgu iepriekšēju pārbaudi attiecībā uz minētajiem piešķiršanas kritērijiem, kā arī uz dalībvalsts pieprasītiem vēlāk veicamiem grozījumiem. Tomēr saskaņā ar iepriekš 62. punktā ietverto, no tā vienīgi izriet, ka apstrīdētais lūgums veikt labojumus ir jāinterpretē kā tāds, kas attiecas uz visu laika posmu no 2008. līdz 2012. gadam.
67 Šādos apstākļos ir jāapmierina pirmais izvirzītais pamats un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tiktāl, ciktāl ar to tiek noraidīts apstrīdētais lūgums izdarīt labojumus attiecībā uz iekārtu Nr. 116, un nav jāizskata citi Valonijas reģiona celtie pamati un iebildumi.
Par tiesāšanās izdevumiem
68 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Valonijas reģiona prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Komisijas 2009. gada 27. marta lēmumu, ar kuru centrālajam administratoram paredz pienākumu Kopienas neatkarīgo darījumu žurnālā izdarīt labojumu Beļģijas “Valsts sadales plāna” tabulā, tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts šim administratoram likt izdarīt labojumu kvotu sadalē par labu iekārtai Nr. 116 ar nosaukumu “Arcelor‑Cockerill Sambre_HF6_Seraing”, kā to lūgusi Beļģijas Karaliste savā 2009. gada 18. februāra vēstulē;
2) Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Martins Ribeiro | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 1. februārī.
[Paraksti]