CURIA - Documents

Home > Search form > List of results > Documents

Start printing

Language of document : ECLI:EU:T:2015:695

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2015. gada 25. septembrī (*)

REACH – Hroma trioksīda iekļaušana to vielu sarakstā, saistībā ar kurām ir jāsaņem atļauja – Lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas ir atbrīvoti no licencēšanas prasības – Jēdziens “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un vides aizsardzības ziņā, lietojot vielu” – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Samērīgums – Tiesības uz aizstāvību – Labas pārvaldības princips

Lieta T‑360/13

Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO), Memmingene [Memmingen] (Vācija), un prasītāji, kuru vārdi ir norādīti I pielikumā, ko pārstāv C. Mereu, K. Van Maldegem, advokāti, un J. Beck, solicitor,

prasītāji,

ko atbalsta

Assogalvanica, Paduja (Itālija), un pārējās personas, kas iestājušās lietā, kuru vārdi norādīti II pielikumā, ko pārstāv C. Mereu un K. Van Maldegem, un J. Beck,

personas, kas iestājušās lietā,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv K. Talabér-Ritz un J. Tomkin, pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), ko pārstāv W. Broere, M. Heikkilä un T. Zbihlej, pārstāvji,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 348/2013, ar ko groza XIV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 108, 1. lpp.).

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz] un V. Tomljenoviča [V. Tomljenović],

sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 12. februāra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Tiesvedības priekšvēsture

1 Pirmā prasītāja Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO) ir atbilstoši Vācijas tiesībām dibināta apvienība, kas pārstāv hroma trioksīda lejupējos lietotājus.

2 185 prasītājus, kuru vārdi ir norādīti I pielikumā, var klasificēt trīs grupās. Pirmajā grupā ietilpst tie, kas izmanto hroma trioksīdu ūdens šķīdumā virsmas apstrādei. Otro grupu veido tie, kas piedalās hroma trioksīdu saturošo maisījumu, kurus izmanto virsmu indukcijā, piegādē. Trešo grupu veido rūpnieciskie klienti, kas izmanto hroma virsmas pārklājumus saviem primārajiem produktiem, konkrētāk, kā mehānisko daļu, mašīnu un citu produktu piegādātāji vai ražotāji.

3 2010. gada augustā Vācijas Federatīvā Republika nosūtīja Eiropas Ķimikāliju aģentūrai dokumentāciju (turpmāk tekstā – “XV pielikumam atbilstošā dokumentācija”), kas izstrādāta, lai noteiktu hroma trioksīdu par īpaši bīstamu vielu atbilstoši procedūrai, kas paredzēta 59. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.). Šajā dokumentācijā Vācijas Federatīvā Republika piedāvāja noteikt hroma trioksīdu par īpaši bīstamu vielu, jo tā ir tikusi klasificēta kā 1. kategorijas kancerogēna viela un 2. kategorijas mutagēna viela Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 1. lpp.), VI pielikumā un tādēļ, ka šī viela šādā ziņā atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a) un b) punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā dokumentācijā ir atsauce uz tostarp uz diviem ziņojumiem, proti, Apvienotās Karalistes 2005. gadā sagatavotu risku analīzes ziņojumu “European Union Risk Assessment Report, 3rd Priority List, Volume 53” (Eiropas Savienības Riska novērtējuma ziņojums, 3. prioritāšu saraksts, 53. sējums) un ziņojumu, ko sagatavojis Vācijas Darba negadījumu un arodslimību sociālā nodrošinājuma Veselības un darba drošības institūts un kura nosaukums ir “MEGA-Auswertungen zur Erstellung von REACH-Expositionsszenarien für Chrom (VI) – verbindungen (2000 bis 2009) in Deutschland” (MEGA analīzes ziņojums, lai izveidotu REACH ekspozīcijas scenārijus attiecībā uz riskiem hroma savienojumu (VI) ekspozīcijas gadījumā (2000–2009) Vācijā); turpmāk tekstā – “MEGA ziņojums”).

4 Atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 4. punktam XV pielikumam atbilstoša dokumentācija tika publicēta 2010. gada 30. augustā un tika dots termiņš komentāru iesniegšanai, kas beidzās 2010. gada 14. oktobrī. Kad komentāri bija iesniegti, šī dokumentācija tika nodota ECHA dalībvalstu komitejai atbilstoši minētās regulas 59. panta 7. punktam. Šī komiteja atbalstīja Vācijas Federatīvās Republikas piedāvājumu. Ar 2010. gada 14. decembra lēmumu ECHA pēc tam un atbilstoši šīs regulas 59. panta 8. punktam ierakstīja hroma trioksīdu identificēto vielu sarakstā, ko ar laiku iekļautu šīs pašas regulas XIV pielikumā (turpmāk tekstā – “kandidātvielu saraksts”), kura atjaunināta versija tika publicēta ECHA interneta vietnē 2010. gada 15. decembrī.

5 Atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktam ECHA 2011. gada 15. jūnijā publicēja ieteikumu projektu par vielu iekļaušanu šīs pašas regulas XIV pielikumā, kurā ir to vielu saraksts, uz kurām attiecas licencēšana, un aicināja ieinteresētās personas sniegt savus komentārus līdz 2011. gada 14. septembrim neieskaitot. Savos komentāros, kas iesniegti ECHA vērībai šajā sabiedriskajā apspriešanā, pirmā prasītāja piedāvāja paredzēt atbrīvojumu Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē, lasot to kopsakarā ar 58. panta 2. punktu, hroma trioksīda izmantošanai par aktīvo katalītisko vielu. Ieinteresēto personu sniegtie komentāri, tostarp pirmās prasītājas sniegtie komentāri, tika pēc tam publicēti.

6 2011. gada 19. decembrī ECHA dalībvalstu komiteja pieņēma atzinumu par iepriekš 5. punktā minēto ieteikumu projektu.

7 2011. gada 20. decembrī ECHA prezentēja savus ieteikumus par vielām, kuras iekļaujamas Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā. Šajos ieteikumos ECHA ierosināja nepiešķirt atbrīvojumu nevienam no hroma trioksīda izmantošanas veidiem.

8 Atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 131. pantam un 133. panta 4. punktā paredzētajai procedūrai Eiropas Komisija 2013. gada 17. aprīlī pieņēma Regulu (ES) Nr. 348/2013, ar ko groza XIV pielikumu Regulā Nr. 1907/2006 (OV L 108, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais tiesību akts”).

9 Ar apstrīdēto tiesību aktu hroma trioksīds tika iekļauts Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā. Netika piešķirts neviens atbrīvojums kādam konkrētam hroma trioksīda lietošanas veidam atbilstoši šīs regulas 58. panta 2. punktam.

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

10 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 8. jūlijā, prasītāji cēla šo prasību.

11 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2013. gada 18. oktobrī, Assogalvanica un 93 citas fiziskas un juridiskas personas lūdza ļaut iestāties lietā prasītāju prasījumu atbalstam. Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas ar 2014. gada 4. marta rīkojumu VECCO u.c./Komisija (T‑360/13, EU:T:2014:130) tika apmierināti Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, lūgumi. Kas attiecas uz pārējām personām, kuras lūdza iestāties lietā, to lūgums tika noraidīts.

12 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2013. gada 21. oktobrī, ECHA lūdza atļaut iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas šis lūgums tika apmierināts ar 2013. gada 22. novembra rīkojumu.

13 2014. gada 22. janvārī ECHA iesniedza savu iestāšanās rakstu.

14 Prasītāji 2014. gada 11. martā iesniedza apsvērumus par ECHA iestāšanās rakstu.

15 Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, ir iesniegušas iestāšanās rakstu 2014. gada 24. aprīlī. 2014. gada 18. jūnijā prasītāji un Komisija iesniedza apsvērumus par šo rakstu.

16 Prasības pieteikumā izklāstītie prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

– atzīt, ka apstrīdētais tiesību akts ir daļēji prettiesisks, jo tas esot pamatots uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ar to tiekot pārkāpts Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkts, samērīguma princips un tiesības uz aizstāvību (ieskaitot labas pārvaldības principu un zinātnisko konsultāciju izcilības principu);

– daļēji atcelt apstrīdēto tiesību aktu, ciktāl tā pielikuma 16. rindas piektajā ailē ar nosaukumu “Atkāpes lietošanas (kategoriju) veidiem” nav ietverts šāds izņēmums: “hroma trioksīda lietošana ražošanas vajadzībām ūdens šķīdumā, tādējādi atbilstot maksimālajai ekspozīcijas vērtībai 5 µg/m³ (vai 0,005 mg/m³)”, vai līdzīgs formulējums, kas paredzēts, lai no apstrīdētā tiesību akta piemērošanas izslēgtu “hroma trioksīdu lietošanai galvanizācijā, kodināšanā, elektropulēšanā vai citos virsmas apstrādes procesos un tehnoloģijās, kā arī jaukšanā”, vai formulējums šajā nozīmē;

– piespriest Komisijai grozīt apstrīdēto aktu, lai tas atbilstu Vispārējās tiesas spriedumam;

– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

17 Tiesas sēdē prasītāji atteicās no otrā un ceturtā prasījuma.

18 Komisijas un ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– atzīt prasību par nepamatotu;

– piespriest prasītājiem, kā arī Assogalvanica un pārējām personām, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19 Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

– piespriest Komisijai grozīt apstrīdēto aktu, lai tas atbilstu Vispārējās tiesas spriedumam;

– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

20 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2015. gada 8. septembrī, prasītāji lūdza atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu, iesniedzot jaunu zinātnisko analīzi par MEGA ziņojuma datiem. Pakārtoti prasītāji lūdza pievienot šo ekspertīzes ziņojumu lietas materiāliem un lūgt lietas dalībniekus, izmantojot procesa organizatorisko pasākumu, paust nostāju par tā ietekmi uz strīda atrisināšanu.

Par tiesībām

Par Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, pirmā un trešā prasījuma pieņemamību

21 Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta ceturtajai daļai, ko saskaņā ar šo pašu statūtu 53. panta pirmo daļu piemēro attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā, argumenti, kas ir ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt vienas puses prasījumu. Tādēļ persona, kas iestājusies lietā, nevar paplašināt tā lietas dalībnieka prasījumus, kura atbalstam tā ir iestājusies lietā (spriedums, 2001. gada 10. maijs, Kaufring u.c./Komisija, T‑186/97, T‑187/97, no T‑190/97 līdz T‑192/97, T‑210/97, T‑211/97, no T‑216/97 līdz T‑218/97, T‑279/97, T‑280/97, T‑293/97 un T‑147/99, Krājums, EU:T:2001:133, 137. punkts).

22 Šajā lietā prasītāji ir atteikušies no otrā un ceturtā prasījuma. Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, pirmais un trešais prasījums tādējādi nav vairs izteikti prasītāju prasījumu atbalstam un tāpēc ir noraidāmi kā nepieņemami.

Par lietas būtību

23 Prasības atbalstam prasītāji norāda četrus pamatus par, pirmkārt, acīmredzamām kļūdām vērtējumā, otrkārt, Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta pārkāpumu, treškārt, samērīguma principa pārkāpumu un, ceturtkārt, tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa pārkāpumu un zinātnisko konsultāciju izcilības principa pārkāpumu.

24 Vispirms ir jāpārbauda otrais pamats.

Par otro pamatu par Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktu

25 Prasītāji norāda, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktu, jo nav atbrīvojusi no licencēšanas prasības hroma trioksīdam. Tie uzskata, ka no šādas lietošanas izrietošais risks ir pareizi kontrolēts. Esot konkrēts Kopienas tiesiskais regulējums, kas nosaka minimālos pasākumus, kuri darba devējiem noteikti veicami, lai kontrolētu riskus, kas izriet no hroma trioksīda lietošanas, it īpaši Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 11. lpp.), un Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 50. lpp.). Tāpēc šīs direktīvas esot “konkrētas” pat attiecībā uz vielām, kuras tajās tieši nav norādītas, ciktāl šīs vielas ietilpst kādā no vielu kategorijām, uz kurām attiecas šīs direktīvas. Tas, ka šajās direktīvās nav norādītas hroma trioksīda arodekspozīcijas robežvērtības, neizslēdzot to, ka tās ir pietiekami “konkrētas” un paredz “obligātu standartu prasības” (minimālās prasības) Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē. Ja tiktu prasītas ekspozīcijas robežvērtības, tiktu noteiktas maksimālās prasības, kas pārsniegtu Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta ietvaru, kurā ir norādes tikai uz obligāto standartu prasībām. Paziņojumā par riska faktoru novērtēšanas rezultātiem un riska samazināšanas stratēģijām šādām vielām: hroma trioksīds, amonija dihromāts, kālija dihromāts (OV 2008, C 152, 1. lpp.), Komisija esot turklāt uzskatījusi, ka jau piemērojamie risku samazināšanas pasākumi ir pietiekami. “Ceļvedī par īpaši bīstamām vielām”, ko Komisija ir publicējusi 2013. gada februārī, tā esot atzinusi, ka riskus varētu kontrolēt pat “ārpus” Regulas Nr. 1907/2006. Turklāt neesot nekāda konkrēta audzēja riska, ko radītu elektrogalvanizācija, kas esot tā, pateicoties darba devēju noteikto risku samazināšanas pasākumu efektivitātei. Turklāt citas tiesiskā regulējuma normas, kas paredzētas veselības un vides aizsardzībai attiecoties uz hroma trioksīda lietotājiem, tādas kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 1. lpp.), Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17. lpp.) un vairāku valstu tiesību normas. Pietiekams ar attiecīgo hroma trioksīda izmantošanu saistīto risku kontroles līmenis tiekot turklāt nodrošināts ar virkni valstu tiesisku regulējumu un varot tikt arī sasniegts, brīvprātīgi piemērojot arodekspozīcijas robežvērtības. Visbeidzot, pienākums novērtēt atbrīvojuma iespēju un ar to saistītais pierādīšanas pienākums atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktam esot Komisijai, nevis uzņēmējiem.

26 Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, piekrīt prasītāju argumentiem, vienlaicīgi uzsverot, ka Komisijai un ECHA esot bijis nopietni un pamatīgi jāpārbauda jau spēkā esošo pasākumu efektivitāte, kas izrietot no vārda “pareizi” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā un arī no šīs regulas 55. pantā formulētā mērķa, atbilstoši kuram Komisijai un ECHA ir jāņem vērā laba Savienības tirgus darbība. Šīs regulas 58. panta 2. punktā turklāt esot paredzētas tikai obligātās (minimālās) prasības, tādēļ, ja Komisija vienpusēji nosaka stingrākas prasības, tas esot pretrunā samērīguma principam. Novērtēšanai atbilstoši šai pēdējai normai esot nepieciešama ne tikai atbilstošā Savienības tiesiskā regulējuma, bet arī pakārtotā tiesiskā regulējuma, tā praktiskās piemērošanas un šajā kontekstā savākto faktisko datu pilnīgāka analīze, lai novērtētu, vai obligātās (minimālās) prasības ļauj pareizi kontrolēt riskus.

27 Komisija, ko atbalsta ECHA, apstrīd šos argumentus.

28 Vispirms jānorāda, ka ar Regulu Nr. 1907/2006 likumdevējs ir izveidojis sistēmu ķimikāliju reģistrēšanai, vērtēšanai un licencēšanai, kā arī šīm vielām piemērojamos ierobežojumus, kuru mērķis saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 1. apsvērumu tostarp ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot konkurenci un inovācijas. Konkrētāk, šīs regulas VII sadaļā ir paredzēta licencēšanas procedūra. Šīs sadaļas mērķis atbilstoši tās 55. pantam ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi kontrolē risku, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa. Licencēšanas procedūra var tikt piemērota visām vielām, kas atbilst šīs regulas 57. pantā norādītajiem kritērijiem.

29 Licencēšanas procedūras pirmais posms ir ECHA pārbaude par to, vai viela atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā noteiktajiem kritērijiem, tostarp pamatojoties uz šīs pašas regulas XV pielikumam atbilstošo dokumentāciju. Šo dokumentāciju sagatavo vai nu pēc Komisijas pieprasījuma ECHA, vai dalībvalsts. Šī posma noslēgumā ECHA nosaka, ka šī viela atbilst šiem kritērijiem un iekļauj šo vielu kandidātvielu sarakstā.

30 Licencēšanas procedūras otrais posms ir kandidātvielu sarakstā esošas vielas iekļaušana Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā atbilstoši šīs regulas 58. pantam. Kad viela ir iekļauta šajā pielikumā un šīs regulas 56. pantā noteiktie tās aizlieguma nosacījumi ir izpildīti, to vairs nevar lietot vai laist tirgū, izņemot, ja šīs procedūras trešajā posmā atbilstoši šīs pašas regulas 60. pantam ir tikusi piešķirta licence konkrētam lietošanas veidam. Lēmumu iekļaut šo vielu šajā pielikumā Komisija pieņem, pamatojoties uz ECHA izstrādātajiem ieteikumiem, kuros ir ņemts vērā tās dalībvalstu komitejas iepriekšējs atzinums un komentāri tostarp par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības, atbilstoši šīs regulas 58. panta 2. punktam, ko ieinteresētās personas ir iesniegušas pēc sabiedriskās apspriešanas, kas paredzēta šīs regulas 58. panta 4. punkta otrajā daļā.

31 Lēmumā iekļaut vielu, kas norādīta Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā, šīs regulas XIV pielikumā atbilstoši šīs regulas 58. panta 1. punkta e) apakšpunktam jānorāda lietošanas veidi vai lietošanas veidu kategorijas, kas attiecīgā gadījumā ir atbrīvoti no licencēšanas pienākuma, un atbrīvojumu nosacījumi, ja tādi ir. Šo atbrīvojumu piešķiršanu regulē šīs pašas regulas 58. panta 2. punkts, atbilstoši kuram lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas var atbrīvot no licencēšanas prasības, ja, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, vielas lietošanas gadījumā risku pareizi kontrolē.

32 Kā to būtībā norāda prasītāji, tā kā Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā norādītie nosacījumi ir izpildīti un tā kā Komisijai bija pienākums piešķirt atbrīvojumu atbilstoši šai normai, vispirms ir jāpārbauda, vai šajā lietā ir “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā [hroma trioksīda lietošanas gadījumā]”. Ja tā ir, tad ir jāanalizē, vai “spēkā esošie konkrētie Kopienas tiesību akti [..] risku pareizi kontrolē”. Visbeidzot, ja šie nosacījumi ir izpildīti, ir jāpārbauda, vai Komisija, kura “var” piešķirt atbrīvojumu un kurai tādējādi ir rīcības brīvība, ir pieļāvusi kļūdu savas rīcības brīvības izmantošanā.

33 Vispirms ir jāuzsver, ka “Kopienas tiesību akti” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē ir tiesību norma, ko Savienības iekšienē pieņēmusi kāda iestāde un kam ir mērķis radīt obligātas sekas. No tā izriet, kā to turklāt tiesas sēdē atzina prasītāji, vairāku valstu tiesību normas, kā arī brīvprātīgā prakse neatbilst Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta pirmajam nosacījumam, jo tie nav “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā”. Tādējādi nav jāpārbauda ne prasītāju norādītās valsts tiesību normas, ne brīvprātīgā prakse, uz ko tie ir norādījuši.

34 Kas attiecas uz iepriekš 25. punktā minēto Komisijas paziņojumu, uz ko atsaucas prasītāji, ir jānorāda, ka tajā ir informācija par risku novērtēšanu un to samazināšanas stratēģijām tostarp attiecībā uz hroma trioksīdu. Savukārt tās saturs nav saistošs un tas neizskaidro kādu citu normu, bet aprobežojas tikai ar to, ka, pirmkārt, informē par tostarp hroma trioksīda lietošanas risku novērtēšanas rezultātiem un, otrkārt, norāda, ka Komisija 2008. gada 30. maijā ir pieņēmusi Ieteikumu par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: hroma trioksīds, amonija dihromāts un kālija dihromāts (OV L 158, 65. lpp.), uz ko ir atsauce šajā paziņojumā. Bez normatīva rakstura šis paziņojums, kā to prasītāji turklāt atzina tiesas sēdē, nevar tikt uzskatīts par “Kopienas tiesību aktiem” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

35 Tādējādi ir jāpārbauda, vai prasītāju norādītās direktīvas, proti, Direktīva 98/24, 2004/37, 2010/75 un 2012/18, ir “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

36 Pirmkārt, prasītāji, kā arī Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, atsaucas uz divām direktīvām darbinieku aizsardzības darba vietā jomā, proti, Direktīvu 98/24 un 2004/37.

37 Kas attiecas uz Direktīvu 98/24, prasītāji, kā arī Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi ir norādīti II pielikumā, tostarp norāda uz šīs direktīvas 1. pantu, 4. panta 1. un 2. punktu, 5. panta 2. punktu un 6. panta 2. un 3. punktu, 8. un 10. pantu. Atbilstoši tās 1. pantam mērķis ir noteikt “minimālās prasības darba ņēmēju aizsardzībai pret risku viņu drošībai un veselībai, ko rada vai var radīt darba vietā klātesošo ķimikāliju iedarbība vai kas var rasties kā rezultāts jebkādai darba aktivitātei saistībā ar ķimikālijām”. Šajā pašā direktīvā principā ir paredzēti pasākumi, kas jānosaka darba devējiem, lai izvairītos no riskiem vai mazinātu riskus, kas izriet no darbinieku pakļaušanas (eksponēšanas) minēto vielu lietošanai. Šie pasākumi tostarp ietver pienākumus novērtēt riskus, kam darba vietā tiek pakļauti darbinieki (4. pants), bīstamo vielu aizstāšana ar mazāk bīstamām vielām (6. pants), šādu vielu daudzuma samazināšana (6. panta), personālie aizsarglīdzekļi (6. pants), attiecīgo darbinieku pastāvīga medicīniskā uzraudzība (10. pants) un, visbeidzot, informācija darbiniekiem un kompetentajām iestādēm (9. panta 3. punkts). Tādējādi attiecīgā direktīva nosaka pasākumu hierarhiju. Vispirms ir jāizvairās no darbinieku pakļaušanas bīstamām vielām, vislabāk aizstājot bīstamo vielu ar mazāk bīstamu vielu un, ja tas nav iespējams, ieviešot slēgtas ražošanas sistēmu. Ja neviens no šiem pasākumiem nav iespējams, darbinieku pakļaušana būtu, cik vien iespējams, jāsamazina ar tādiem kolektīviem aizsardzības pasākumiem kā ventilācijas sistēmu uzlabošana un darba metodika. Visbeidzot, ja šādi pasākumi ir nepietiekami, lai izvairītos no darbinieku pakļaušanas, darba devējam, treškārt, ir jānosaka tāda individuālo aizsargpasākumu piemērošana kā pienācīgi aizsarglīdzekļi.

38 Direktīva 98/24 vispārīgi ir piemērojama visām ķimikālijām. Tai ir vispārīgs mērķis. Tās mērķis tostarp ir noteikt pienākumus, kas jāievēro darba devējiem, kam ir jānodrošina atbilstīgs drošības līmenis darbiniekiem darba vietā. Tomēr ir jāuzsver, ka tajā ir noteiktas saistošas arodekspozīcijas darbavietā robežvērtības attiecībā uz vielām, kas iekļautas tās I pielikumā, kurā šobrīd ir tikai neorganiskais svins un tā savienojumi. Attiecībā uz citām vielām šīs direktīvas 3. panta 2. punktā ir paredzēts nākotnē noteikt “mērķus indikatīvo iedarbības darbavietā limita vērtību formā darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmisko risku, kas nosakāmi Kopienas līmenī”, ka “šīs limita vērtības tiek noteiktas vai pārskatītas, ņemot vērā mērījumu tehnoloģiju pieejamību, saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā noteikto procedūru” un ka “dalībvalstīm jāinformē darba ņēmēju un darba devēju organizācijas par Kopienas līmenī noteiktajām indikatīvajām iedarbības darbavietā limita vērtībām”. Atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 3. punktam “attiecībā uz jebkuru ķimikāliju, kam Kopienas līmenī ir noteikta indikatīvā iedarbības darbavietā limita vērtība, dalībvalstis paredz iedarbības darbavietā valsts limita vērtību, ņemot vērā Kopienas limita vērtību, nosakot tās būtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi”. Atbilstoši šīs pašas direktīvas 3. panta 4. punktam “Kopienas līmenī var tikt noteiktas saistošas iedarbības darbavietā limita vērtības, papildus tiem faktoriem, kuri tikuši apsvērti, nosakot indikatīvās iedarbības darbavietā limita vērtības, kas atspoguļo iespējamības faktorus, vienlaikus saglabājot mērķi nodrošināt darba ņēmēju veselību darbā”.

39 Kas attiecas uz saikni starp Direktīvu 98/24 un Regulu Nr. 1907/2006, pēdējās minētās preambulas 5. apsvērumā ir paredzēts, ka tā “būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus attiecībā uz darba vietām un vidi”, un preambulas 12. apsvērumā – ka tā “neietekmē to, kā piemēro direktīvas par darba ņēmēju un vides aizsardzību, jo īpaši [..] Direktīvu [2004/37] un [..] Direktīvu [98/24], saskaņā ar kuru darba devējiem jāatsakās no bīstamām vielām, ja vien tas tehniski iespējams, vai jāaizstāj bīstamās vielas ar mazāk bīstamām vielām”. Šīs regulas 2. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka šī regula ir piemērojama, “neskarot Kopienas tiesību aktus par darba vietu un apkārtējo vidi, tostarp [..] Direktīvu 89/391/EEK [..], [..] Direktīvu 96/61/EK [..], Direktīvu [98/24], [..] Direktīvu 2000/60/EK [..] un Direktīvu [2004/37]”.

40 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka, ciktāl Direktīvā 98/24 nav atsauces uz noteiktu vielu, kā tas ir attiecībā uz minētajām vielām, kuras ir šīs direktīvas I pielikumā, tā nevar tikt uzskatīta ne par konkrētu, jo ir piemērojama vispārīgi visām ķimikālijām, ne par tādu, ar ko nosaka obligātās prasības, jo tā nenosaka vispārējo ietvaru tiem pienākumiem, kas ir darba devējiem, kuri pakļauj savus darbiniekus riskiem, kas izriet no ķimikāliju lietošanas. Šīs direktīvas vispārīgums ir skaidri redzams no fakta, ka šīs direktīvas 3. pantā likumdevējs ir uzskatījis, ka limita vērtību noteikšana ir viens no elementiem, kas veido darbinieku aizsardzības mehānismu, un ka šāda noteikšana būtu vēl izdarāma attiecībā uz vielām, kurām šādas vērtības nepastāv. Pretēji tam, ko apgalvo Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, Komisijai nevar pārmest Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta neievērošanu, prasot arodekspozīcijas robežvērtības, jo šādu robežvērtību prasīšana izriet no šīs pašas direktīvas 3. panta piemērošanas. Tādējādi Komisija nav pēc savas ierosmes papildinājusi ar īpašām prasībām, bet, tieši pretēji, ir pamatoti uzskatījusi, ka, nepastāvot robežvērtībām, attiecīgā direktīva nav “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

41 Visbeidzot, ja sekotu prasītāju ieteiktajai pieejai, atbilstoši kurai Direktīvu 98/24 ir jāuzskata par konkrētu tiesību aktu, neņemot vērā to, vai tā nosaka arodekspozīcijas robežvērtības, visas ķīmiskās vielas būtu jāuzskata par tādam, kuras regulē “spēkā esoši konkrēti tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības”. Šādā gadījumā praktiski vienmēr būtu iespējams piešķirt šīs regulas 58. panta 2. punkta paredzēto atbrīvojumu, lai gan šī norma ir strikts izņēmums no šīs regulas 57. pantā noteiktā principa, aplūkojot to kopsakarā ar šīs pašas regulas preambulas 69. apsvērumu, atbilstoši kuram ļoti lielas bažas izraisošas vielas principā būtu jāiekļauj attiecīgās regulas XIV pielikumā un tām būtu jāpiemēro šīs pašas regulas 60. pantā paredzētā licencēšanas procedūra. No tā izriet, ka prasītāju aizstāvētā pieeja varētu būtiski apdraudēt ar regulu izveidoto mērķi un darbību un tādēļ to nevar pieņemt.

42 Kas attiecas uz Direktīvu 2004/37, prasītāji, kā arī Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, atsaucas tostarp uz šīs direktīvas 1. pantu, 3. panta 1. punktu, 4. pantu, 5. panta 1., 3. un 5. punktu un 6. un 14. pantu. Šīs direktīvas mērķis atbilstoši tās 1. pantam ir “aizsargāt darba ņēmējus pret to veselības un drošības apdraudējumu, kā arī novērst šo apdraudējumu, ko rada vai varētu radīt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā”. Šī pati direktīva paredz īpašu prasību minimumu šajā jomā, tostarp robežvērtības. Tā aplūkotā direktīva tāpat kā Direktīva 98/24 ietver virkni pasākumu, kas ietver tostarp pienākumus attiecībā uz risku novērtēšanu, kuriem darba vietā ir pakļauti darba ņēmēji (3. panta 2.–4. punkts), bīstamo vielu aizstāšanu ar mazāk bīstamām vielām (4. pants), šādu vielu daudzuma samazināšanu (5. pants), individuālu aizsardzību (8. un 10. pants), attiecīgo darba ņēmēju veselības uzraudzību (14. pants) un, visbeidzot, darba ņēmēju un kompetento iestāžu informēšanu (11., 12. un 19. pants).

43 Direktīvu 2004/37 piemēro visiem kancerogēniem vai mutagēniem. Tomēr tajā ir paredzētas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības benzolam, vinilhlorīda monomēram un cietkoksnes putekļiem (III pielikums). Tā 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka “Padome saskaņā ar [EKL] 137. panta 2. punktā [tagad LESD 153. panta 2. punkts] paredzēto procedūru direktīvās norāda robežvērtības, pamatojoties uz pieejamo informāciju, ietverot zinātniskos un tehniskos datus par visiem kancerogēniem vai mutagēniem, attiecībā uz kuriem tas iespējams, un vajadzības gadījumā citus ar tiem tieši saistītus noteikumus”. Tās preambulas 13. apsvērumā šajā ziņā ir precizēts, ka “arodekspozīcijas robežvērtības būtu jāuzskata par vispārējo darba ņēmēju aizsardzības pasākumu svarīgu sastāvdaļu” un ka “vajadzības gadījumā šādas robežvērtības jāpārskata, ņemot vērā jaunākus zinātniskos datus”.

44 Kā tas tika norādīts attiecībā uz Direktīvu 98/24, Regula Nr. 1907/2006 nekādi neietekmē direktīvu par darba ņēmēju aizsardzību, tajā skaitā Direktīvas 2004/37, uz ko attiecas tāda pati argumentācija kā iepriekš 40. punktā izklāstītā, piemērošanu. Ciktāl šajā pēdējā minētajā direktīvā nav atsauces uz kādu citu vielu kā vien benzols, vinilhlorīda monomērs un cietkoksnes putekļi, attiecībā uz kuriem tajā ir noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības, tā nevar tikt uzskatīta ne par “konkrētu”, ne par tādu, ar ko uzliek obligātās prasības. Turklāt tāpat kā attiecībā uz Direktīvu 98/24 likumdevējs ir skaidri norādījis Direktīvas 2004/37 16. pantā, ka robežvērtību noteikšana ir neatņemama sastāvdaļa darba ņēmēju aizsardzības mehānismā un ka šis elements vēl ir jāpapildina attiecībā uz vielām, kurām šādu vērtību vēl nav. Visbeidzot, ņemot vērā Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a) un b) punktu, kuri šīs regulas VII pielikumā regulētajā licencēšanas mehānismā iekļauj kancerogēnas un mutagēnas vielas, ar šo regulu izveidotās kontroles un aizsardzības sistēmas mērķis un funkcionēšana varētu tikt būtiski apdraudēta, ja būtu jāuzskata, ka Direktīva 2004/37 ir spēkā esoši konkrēti tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības attiecībā uz cilvēku veselības vai vides aizsardzību vielu izmantošanas gadījumā šīs regulas 58. panta 2. punkta izpratnē attiecībā uz jebkuru kancerogēnu vai mutagēnu vielu. Tāda pati argumentācija kā iepriekš 41. punktā izklāstītā ir piemērojama attiecībā uz Direktīvu 2004/37.

45 Tādējādi ir jāsecina, ka attiecībā uz hroma trioksīdu ne Direktīva 98/24, ne Direktīva 2004/37 nav “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

46 Šim secinājumam nav pretrunā pārējie prasītāju, kā arī Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, argumenti.

47 Vispirms prasītāji apgalvo, ka Komisija, Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta piemērošanā nosakot arodekspozīcijas robežvērtības, patiesībā ir centusies noteikt nevis obligātās prasības, bet gan maksimālās prasības. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka kritērijs, kas ņemts no “obligātajām prasībām”, nevar tikt uzskatīts par tādu, ko paredzētu Savienības leģislatīvs tiesību akts. Obligātās prasības jēdziens ir jāsaprot tādējādi, ka, pirmkārt, tas ir minimālais standarts darba ņēmēju un attiecīgo personu interesēs un, otrkārt, ka tas ļauj valsts līmenī pieņemt vai noteikt vēl stingrākus pasākumus stingrāka tiesiskā regulējuma ietvaros, nekā tas ir Savienības līmenī, kas nosaka minimālo prasību. Tikai tas, ka tiek noteiktas arodekspozīcijas robežvērtības, tādējādi neliek noteikt maksimālās prasības, bet ir iespējamais obligātais standarts (minimālā prasība) Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

48 Turklāt prasītāji apstiprina, ka, lai tiesiskais regulējums būtu “konkrēts” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē, pietiek ar to, ka tajā ir norāde uz vielu kategoriju un tostarp klasifikācijas kritērijiem. Pirmais prasītājs citē kādu ECHA dokumentu “Preparation of draft Annex XIV entries for the third recommandation of substances to be included in Annex XIV – General Approach” (Projektu sagataves vielu iekļaušanai XIV pielikumā trešajiem ieteikumiem par vielām, kas iekļaujamas XIV pielikumā – Vispārējā pieeja), no kura izrietot, ka vielas piederība kādai no tādām kategorijām kā “kancerogēnas vielas” vai “mutagēnas vielas” ir pietiekama, lai uzskatītu, ka tiesiskais regulējums par kādu no šīm kategorijām ir konkrēts.

49 Šim argumentam nevar piekrist.

50 Pirmkārt, prasītāju citētais dokuments ir tikai ECHA paziņojums, ar ko informē ieinteresētās personas par ECHA pieeju tostarp Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā paredzēto nosacījumu izvērtēšanā. Šim dokumentam nav juridiskas nozīmes, un tas nav būtisks, Savienības tiesai interpretējot šo pantu.

51 Otrkārt, no prasītāju citētā dokumenta 5.1. punkta otrā ievilkuma formulējuma nebūtu jāsecina, ka jebkurš klasifikācijas kritērijs ir pietiekams, lai uzskatītu tiesisko regulējumu par šim kritērijam atbilstošu vielu kategoriju par konkrētu tiesisko regulējumu.

52 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāju citētā dokumenta 5.1. punkta otrajā ievilkumā ir norāde uz risku pareizu kontroli. Tas, ka ECHA ir vēlējusies ar šo ievilkumu precizēt kritērijus, kuri ļauj, kā tā uzskata, uzskatīt kādu tiesisko regulējumu par konkrētu tiesisko regulējumu, tādējādi ir diskutabls.

53 Turklāt prasītāju citētajā dokumentā ECHA precizē, ka “parasti konkrētajam tiesiskajam regulējumam būtu jānorāda uz konkrētu vielu, kas iekļaujama [Regulas Nr. 1907/2006] XIV pielikumā, vai nu to minot vai norādot uz grupu, kurai šī viela pieder, piemēram, minot klasifikācijas kritērijus vai [šīs regulas] XIII pielikuma kritērijus”. Pat ja pieņemtu, ka ECHA bija nodoms precizēt kritērijus, kuri ļauj, kā tā uzskata, uzskatīt tiesību aktus par konkrētiem tiesību aktiem, no attiecīgās rindkopas varot secināt tikai to, ka vispirms tiesību aktos ir jābūt norādei uz vielu pašu par sevi un ka, ja tā nav, varētu arī uzskatīt, ka vielu kategoriju skar konkrēts tiesību akts, lai gan šis tiesību akts tomēr attiektos uz skaidri atšķirīgu vielu kategoriju. Tiesību akta, kas attiecas uz vielu kategoriju, konkrētumam tādējādi ir jābūt salīdzināmam ar tiesību akta, kas attiecas tikai uz vienu vielu, konkrētumu. No tā izriet, ka atsauce uz kancerogēnām, mutagēnām vai ķīmiskām vielām ir pārāk vispārīga.

54 Otrkārt, prasītāji atsaucas uz divām direktīvām vides aizsardzības jomā, proti, Direktīvu 2010/75 un 2012/18, tomēr neprecizējot, kādā mērā šīs direktīvas ir “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē. Savas argumentācijas pamatojumam tie vienkārši atsaucas uz prasības pieteikuma A.22. pielikumu, kurā bez atsauces uz autoru vai avotu ziņojumam “Environmental Risk Reduction Strategy and Analysis of Advantages and Drawbacks for Hexavalent Chromium” (Vides risku samazināšanas stratēģija un hroma trioksīda izmantošanas priekšrocību un trūkumu analīze) pārkopē šī ziņojuma 4. daļu, un tas aizņem vairāk nekā 40 lappuses. Toprāt, Direktīva 2010/75, kā arī dokuments ar nosaukumu “BREF”, proti, atsauces dokuments par labākajām pieejamajām metodēm metāla un plastmasas virsmu apstrādei, kas datēts ar 2006. gada augustu, nodrošinot vislabāko pieejamo metožu izmantošanu, proti, visefektīvākos, visattīstītākos un visvieglāk īstenojamos rīcības modeļus emisiju un to ietekmes uz vidi novēršanai vai samazināšanai.

55 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka šī argumentācija ir nepieņemama, ciktāl prasītāji norāda, ka Direktīva 2010/75 un 2012/18 ir “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē, jo Vispārējai tiesai nav prasītāju vietā jāmeklē un jāidentificē elementi apjomīgajā prasības pieteikuma A.22. pielikumā, uz ko tie vispārīgi atsaucas, kurus varētu uzskatīt par tādiem, kas varētu nostiprināt to argumentāciju (skat. šajā ziņā rīkojumu, 1993. gada 29. novembris, Koelman/Komisija, T‑56/92, Krājums, EU:T:1993:105, 23. punkts). Ciktāl šī argumentācija attiecas tikai uz risku kontroli, tā turklāt ir nepieņemama, jo vienīgi atsauce uz pielikumu, neprecizējot konkrētas rindkopas vai paragrāfus, ne tik neļauj saprast, kāpēc risks ir jāuzskata par kontrolētu. Kas attiecas uz dokumentu “BREF”, ir piemērojama tāda pati argumentācija. Turklāt ir jākonstatē, ka šis dokuments netika nodots Vispārējās tiesas rīcībā, tādēļ tā to nav varējusi pārbaudīt.

56 Otrkārt, pat ja pieņemtu, ka prasītāju argumentācija par Direktīvu 2012/18 būtu pieņemama, šo direktīvu nekādā ziņā nebūtu jāuzskata par “spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē, lai gan šī direktīva ir piemērojama hroma trioksīdam atbilstoši tās I pielikuma 1. daļai, aplūkojot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3.1. tabulas indeksa numuru 024‑001‑00‑0.

57 Proti, no Direktīvas 2012/18 1. panta izriet, ka šīs direktīvas mērķis ir paredzēt noteikumus, kuru mērķis ir novērst lielas avārijas, kurās iesaistītas bīstamas vielas, kā arī mazināt šādu avāriju seku ietekmi uz cilvēkiem un vidi tā, lai visā Savienībā konsekventi un efektīvi nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni. Tās 5. panta 1. punktā šī direktīva paredz uzņēmējiem vispārīgus pienākumus; tiem ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Šīs pašas direktīvas III pielikuma b) punktā ir precizēti jautājumi, kas jāietver drošības pārvaldības sistēmā un kas uzņēmējiem ir jāievieš savās iekārtās atbilstoši attiecīgās direktīvas 8. pantam, proti, tostarp personāla apmācība un informētība, lielu avāriju identificēšana un novērtēšana, rūpniecisko iekārtu kontrole, esošo objektu, procesu vai glabātavu pārveidošanas plānošana, plānošana avārijas situācijām, turpināts darbības monitorings, ziņošana par avārijām un periodisks audits un pārskatīšana.

58 Turklāt Direktīvas 2012/18 I pielikumā ir noteikti kvalificējošie daudzumi bīstamas vielas glabāšanai uzņēmumā (tonnās), lai tādējādi noteiktu tās piemērojamību. Tā šī direktīva nav piemērojama uzņēmumiem, kuros bīstamās vielas ir mazākos daudzumos nekā tās I pielikuma 2. ailes 1. vai 2. daļā norādītie. Savukārt šī direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kuri ietilpst tās piemērojamībā kā “zemāka līmeņa uzņēmumi” tās 3. panta 2. punkta izpratnē vai kā “augstāka līmeņa uzņēmumi” šī panta 3. punkta izpratnē. Tādējādi šīs direktīvas I pielikums nenosaka ne arodekspozīcijas robežvērtības, ne uzņēmuma emisijas robežvērtības.

59 Tādējādi Direktīvas 2012/18 mērķis ir nodrošināt iekārtu drošību, lai izvairītos no lielām avārijām. Tā neattiecas ne uz konkrētām bīstamo vielu iekārtām uzņēmuma parastajās rūpnieciskajās darbībās, ne arī uz cilvēku aizsardzību pret ārkārtīgi palielinātu bīstamo vielu arodekspozīciju. Tādējādi tā nevar tikt uzskatīta par “spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

60 Treškārt, pat ja uzskatītu, ka prasītāju argumenti par Direktīvu 2010/75 ir pieņemami, ir jānorāda, ka šī direktīva nevar tikt uzskatīta par “spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

61 Atbilstoši 1. pantam Direktīvā 2010/75 ir izklāstīti “noteikumi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada rūpnieciskās darbības”. Tajā ir arī ietverti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā. Atbilstoši tās 2. pantam to piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II līdz VI nodaļā minēto piesārņojumu. Tā neattiecas uz jaunu izstrādājumu un procesu izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām. Atbilstoši tās I pielikumam tā tostarp ir piemērojama “metālu vai plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m³”. Tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunkts liek dalībvalstīm noteikt pasākumus, kas vajadzīgi 11. un 18. pantā noteikto prasību ievērošanai, un tostarp noteikt emisiju robežvērtības piesārņojošām vielām, kuras uzskaitītas II pielikumā, un citām piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas citā. Šajā pielikumā ir uzskaitīta virkne vielu un tostarp vielas un preparāti, attiecībā uz kuriem ir pierādītas to kancerogēnās, mutagēnās vai citas īpašības, kas var ietekmēt reprodukciju caur gaisu vai ūdens vidē vai izmantojot gaisu vai ūdeni.

62 Lai gan Direktīva 2010/75 nešaubīgi var tikt vispārīgi piemērota rūpnieciskajām emisijām, kas rodas no hroma trioksīda izmantošanas, ir tomēr jākonstatē, ka šajā direktīvā nav nevienas konkrētas normas par šo vielu. Tā attiecas vienīgi uz metālu vai plastmasu virsmas elektrolītisku vai ķīmisku apstrādi, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m³. Tādējādi tā attiecas uz konkrētu rūpniecisku procesu, kas pārsniedz konkrētu palielinātu apjoma maksimumu, nevis uz konkrētu šī procesa vielu, un nekādi neattiecas uz visiem šī procesa veidiem, tostarp procesiem, kas nepārsniedz norādīto maksimālo lielumu.

63 No iepriekš minētā izriet, ka prasītāji, kā arī Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, attiecībā uz hroma trioksīdu nav pierādījušas, ka pastāv “spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā” Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē.

64 Kas attiecas uz Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā paredzēto otro nosacījumu, proti, riska pareiza kontrole, balstoties uz spēkā esošiem konkrētiem Kopienas tiesību aktiem, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā, ja viela tiek lietota, ir jānorāda, kā tas ir izklāstīts iepriekš 32. punktā, ka atbrīvojumu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi šajā normā noteiktie nosacījumi. Ja nepastāv spēkā esoši konkrēti Kopienas tiesību akti, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības vai vides aizsardzības ziņā, ja viela tiek lietota, šis otrais nosacījums nav jāpārbauda. Turklāt ir jānorāda, ka, ņemot vērā vārdkopu “compte tenu” šīs normas franču valodas versijā un vārdkopas, kas izmantotas šajā normā tādu citu valodu versijās kā vācu valodā “auf der Grundlage” un angļu valodā “on the basis of”, riska kontrolei ir jābalstās uz šiem spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Taču, ja šādu tiesību aktu nav, ir neiespējami, ka no tiem varētu izrietēt, pat ja pierādīta, riska kontrole, ar ko jau pietiek, lai konstatētu, ka šajā lietā otrais nosacījums nav izpildīts. Prasītāju norādītie argumenti, kuru mērķis ir pierādīt, ka patiesībā riski, kas izriet no dažādiem hroma trioksīda lietošanas veidiem, citu iemeslu dēļ praktiski neeksistē, ir pat neievērojami vai kontrolēti, nepierāda saikni starp apgalvoto risku kontroli un spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem un tādēļ nav iedarbīgi.

65 Ņemot vērā to, ka visi Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, Komisijai nebija rīcības brīvības šajā lietā attiecībā uz atbrīvojuma piešķiršanu atbilstoši šim pantam. Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka, ja iepriekš 32. punktā minētie nosacījumi būtu tikuši izpildīti, rīcības brīvība, kas būtu Komisijai, nebūtu neierobežota un nedotu tai tiesības pieņemt vienpusējus pasākumus. Tomēr pat šādā gadījumā prasītāju, kā arī Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, argumentācija būtu neveiksmīga, jo norādītie faktori neļauj uzskatīt, ka Komisijas rīcības brīvība bija tik niecīga, ka tai bija jāpiešķir prasītais atbrīvojums.

66 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Komisija nav pārkāpusi Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktu, nepiešķirot prasītāju lūgto atbrīvojumu. Otrais pamats par šī panta pārkāpumu tādējādi ir jānoraida.

Par pirmo pamatu par acīmredzamām kļūdām vērtējumā

67 Prasītāji būtībā apstrīd apstrīdētā tiesību akta zinātnisko pamatojumu, to galvenajam argumentam esot, ka Komisija neesot pienācīgi izskatījusi jautājumu, vai tiek kontrolēti riski, kas izriet no dažādiem hromēšanas rūpnieciskās lietošanas veidiem.

68 Ņemot vērā to, ka otrais pamats ir jānoraida, jo nav ticis izpildīts Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktā paredzētais nosacījums, kā izklāstīts iepriekš 63. punktā, nav nepieciešams pārbaudīt, vai tiek kontrolēti riski, kas izriet no dažādiem hromēšanas rūpnieciskās lietošanas veidiem.

69 Tādējādi ir jākonstatē, ka, pat ja pirms apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas Komisija ir pieļāvusi acīmredzams kļūdas vērtējumā, Vispārējā tiesa neapmierinās prasītāju prasījumu daļēji atcelt apstrīdēto tiesību aktu, jo tajā nav paredzēts piešķirt prasītāju lūgto atbrīvojumu.

70 Šādos apstākļos pirmais pamats ir nesekmīgs un tādēļ ir jānoraida kā nepamatots.

Par trešo pamatu par samērīguma principa pārkāpumu

71 Prasītāji, kurus atbalsta Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, apgalvo, ka lietas apstākļos bija nesamērīgi faktiski aizliegt ar apstrīdēto tiesību aktu jebkādu hroma trioksīda lietošanu. Tostarp esot jāņem vērā, ka šo vielu vispirms izmanto hromēšanas rūpniecībā kā starpproduktu Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 15) punkta izpratnē.

72 Komisija, ko atbalsta ECHA, apstrīd šos argumentus.

73 Atbilstoši tam, kas izklāstīts attiecībā uz otro pamatu, ir jākonstatē, ka, ciktāl Komisijai nebija rīcības brīvības šajā lietā piešķirt atbrīvojumu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktam, jo nebija izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, tā nevarēja arī pārkāpt samērīguma principu, piemērojot šo pantu tā, kā tas to nosaka. Tā kā Komisijai tādējādi bija jāpieņem lēmums nepiešķirt atbrīvojumu, tā šī iemesla dēļ nevarēja pārkāpt samērīguma principu.

74 Prasītāju norādītais arguments tādējādi varētu būt sekmīgs – kā to norāda Komisija – tikai tad, ja tas attiektos uz Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta tiesiskumu. Tomēr, kā prasītāji to precizēja tiesas sēdē, tās nenorāda iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz šo pantu.

75 Kas attiecas uz Assogalvanica un pārējo personu, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, norādīto argumentu, ka uz hroma trioksīdu kā starpproduktu Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 15) punkta izpratnē nebūtu jāattiecina licencēšanas prasība Regulas Nr. 1907/2006 VII pielikuma izpratnē, ir jākonstatē, ka, ciktāl šīs personas, kas iestājušās lietā, ir iecerējušas ar šo argumentu norādīt uz VII sadaļas nepiemērojamību atbilstoši šīs regulas 2. panta 8. punktam, runa ir par pamatu, ar ko groza lietas dalībnieku definēto strīda priekšmetu, un ka tādējādi tas ir nepieņemams (skat. šajā ziņā spriedumu, 2011. gada 28. jūlijs, Diputación Foral de Vizcaya u.c./Komisija, no C‑474/09 P līdz C‑476/09 P, EU:C:2011:522, 111. punkts). Katrā ziņā šis arguments ir arī nepamatots, jo šīs personas, kas iestājušās lietā, nesniedz nevienu pierādījumu, kas pierādītu, ka hroma trioksīdu varētu uzskatīt par starpproduktu šīs regulas 3. panta 15) punkta izpratnē. Tomēr tās prasa, lai Vispārējā tiesa pati novērtētu, “vai hroma trioksīda pārveidošanās hromētā metālā hromēšanas procesā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti atbrīvojuma esamībai [attiecīgās] regulas 2. panta 8. punktā, vai pakārtoti – atbrīvojuma esamībai [šīs pašas regulas] 58. panta 2. punktā, tādēļ hroma trioksīda strikta iekļaušana XIV pielikumā bez atbrīvojuma ir prettiesiska”. Tomēr ne Vispārējai tiesai ir jāgūst lietas dalībnieku neiesniegti pierādījumi.

76 Ciktāl, kā to tiesas sēdē norādīja prasītāji, šis arguments attiecas tikai uz to, vai Komisijas pieņemtais lēmums nepiešķirt atbrīvojumu Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta izpratnē ir nesamērīgs, iepriekš 73. punktā izklāstīto iemeslu dēļ tas ir neiedarbīgs.

77 Tādējādi trešais pamats ir jānoraida.

Par ceturto pamatu par tiesību uz aizstāvību un labas pārvaldības principa un zinātnisko konsultāciju izcilības principa pārkāpumu.

78 Prasītāji izvirza divus iebildumus. Pirmajā iebildumā tie norāda uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, vienlaicīgi norādot, ka, nepiekļūstot MEGA ziņojuma datiem, tie nav varējuši pilnībā pamatot savu lūgumu piešķirt atbrīvojumu no licencēšanas prasības. Otrajā iebildumā tie norāda uz labas pārvaldības principa un zinātnisko konsultāciju izcilības principa pārkāpumu, pamatojot ar to, ka Komisija un ECHA rīcībā neesot bijis šis ziņojums un ka tās neesot varējušas pārbaudīt visus pieejamos datus, un ka dati, ko pirmais prasītājs iesniedza sabiedriskās apspriešanas laikā, nav tikuši pienācīgi ņemti vērā.

79 Komisija, ko atbalsta ECHA, apstrīd šos argumentus.

– Par pirmo iebildumu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

80 Kas attiecas uz pirmo iebildumu, ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļa neparedz tiesības lūgt piešķirt atbrīvojumu un tikai šīs regulas 58. panta 4. punkta ietvaros prasītājiem tika lūgts kā ieinteresētajām personām iesniegt “komentārus [..] jo īpaši par lietošanas veidiem, kas būtu jāatbrīvo no licencēšanas prasības”.

81 Taču Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punktā paredzētā sabiedriskā apspriešana nepiešķir ieinteresētajām personām tādas īpašas procesuālās tiesības kā tiesības piekļūt ECHA vai Komisijai nodotajiem dokumentiem vielu iekļaušanas šīs regulas XIV pielikumā procesa ietvaros. Šis pants paredz tikai tiesības iesniegt komentārus. Taču prasītāji nav norādījuši, ka to tiesības iesniegt komentārus iepriekš minētajā sabiedriskajā apspriešanā ECHA vai Komisija nav respektējusi. Tādējādi prasītāju argumentācija, ka to tiesības uz aizstāvību ir tikušas pārkāptas, nevar būtu sekmīga.

82 Šo secinājumu neapstrīd prasītāju norādītā judikatūra. Protams, 2008. gada 9. septembra sprieduma Bayer CropScience u.c./Komisija (T‑75/06, Krājums, EU:T:2008:317) 130. punktā ir norāde uz “tiesību uz aizstāvību ievērošanu visos procesos, kuri uzsākti pret personu”. Tomēr šajā lietā procedūra par hroma trioksīda iekļaušanu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā nevar tikt uzskatīta par “procesu, kurš uzsākts pret” prasītājiem. Turklāt tas, ka šīs regulas 58. pantā ir paredzēta sabiedriskā apspriešana, negroza faktu, ka ne ECHA, ne Komisijai atbilstoši šim pantam nav jāuzklausa indivīds, kuru varētu skart apstrīdētais akts (skat. šajā ziņā un pēc analoģijas rīkojumu, 2003. gada 12. decembris, Bactria/Komisija, C‑258/02 P, Krājums, EU:C:2003:675, 43. punkts). Visbeidzot, ciktāl prasītāji norāda uz Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) 2. pantu, ir jākonstatē, ka pēdējais minētais nav grozījis Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 4. punkta tvērumu un tādējādi nevar radīt tādas procesuālas tiesības, kuras pēdējā minētā regula neparedz. Turklāt prasītāji nav norādījuši uz Regulas Nr. 1049/2001 pārkāpumu.

83 Šādos apstākļos Komisijai nav pienākuma tikai sabiedriskās apspriešanas nolūkiem dot piekļuvi iepriekšējā procedūrā pārbaudītiem dokumentiem, tajā skaitā MEGA ziņojumam. Tam, vai Komisijai tas bija un vai tā varēja dot tam piekļuvi, nav nozīmes. Tādējādi pirmais iebildums ir jānoraida.

– Par otro iebildumu par labas pārvaldības principa un zinātnisko konsultāciju izcilības principa pārkāpumu

84 Kas attiecas uz otro iebildumu, vispirms ir jākonstatē, ka Komisija nav pārkāpusi Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktu. Turklāt, kā izriet no ceturtā pamata pirmā iebilduma pārbaudes, Komisija un ECHA nav pārkāpušas prasītāju procesuālās tiesības. Visbeidzot, pieņemot lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu, Komisija un ECHA varēja arī neveikt novērtējumu, vai riski, kas izriet no atsevišķas hroma trioksīda lietošanas, tiek kontrolēti.

85 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, pat ja pieņemtu, kā to dara prasītāji, ka ECHA un Komisijas veiktais zinātniskais novērtējums netika veikts pienācīgi, šādas kļūdas būtu tikušas izdarītas posmos pirms procedūras, proti, it īpaši izstrādājot dokumentāciju atbilstoši XV pielikuma prasībām, un nevarētu kaitēt lēmumam nepiešķirt atbrīvojumu Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punkta ietvaros. Proti, šis lēmums tāpat kā ECHA ieteikumi bija pamatots vienīgi ar to, ka nebija “spēkā esošu konkrētu Kopienas tiesību aktu, kas uzliek obligātu standartu prasības cilvēku veselības un dabas aizsardzības ziņā”, šīs regulas 58. panta 2. punkta izpratnē, nevis ar risku kontroli. Tādēļ iespējamās kļūdas risku kontroles zinātniskajā analīzē iepriekšējos procedūras posmos, proti, tostarp izstrādājot konkrēto dokumentāciju, nevarēja ietekmēt lēmuma tiesiskumu.

86 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.

Par lūgumu atkārtoti sākt mutvārdu daļu

87 Ņemot vērā iepriekš minēto, nebija jāizskata lūgums atkārtoti sākt mutvārdu daļu.

88 Proti, kā izriet no Reglamenta 113. panta 2. punkta c) apakšpunkta, Vispārējai tiesai jāapmierina lūgums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem tikai tad, ja to lūdz puse, pamatojoties uz faktiem, kuriem var būt izšķiroša ietekme uz strīda risinājumu un kurus tā nav varējusi norādīt pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas (skat. šajā ziņā spriedumu, 2006. gada 27. septembris, Roquette Frères/Komisija, T‑322/01, Krājums, EU:T:2006:267, 323. punkts).

89 Taču šajā lietā prasītāju no jauna norādītie fakti attiecas vienīgi uz MEGA ziņojuma datiem un to, vai Komisija un ECHA ir pieļāvušas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, zinātniski analizējot risku kontroli, procedūras posmā pirms posma, kurā tika pieņemts lēmums par atbrīvojuma piešķiršanu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 2. punktam.

90 Kā tika konstatēts iepriekš 68. un 69. punktā, pat ja Komisija būtu tiešām pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā pirms apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas, Vispārējā tiesa neapmierinātu prasītāju prasījumu daļēji atcelt apstrīdēto tiesību aktu, jo tajā nav paredzēts piešķirt prasītāju lūgto atbrīvojumu.

91 Tādējādi prasītāju norādītie jaunie fakti nav tādi, kas izšķiroši ietekmētu strīda risinājumu.

92 Šīs paša iemesla dēļ lietas dalībnieki nav jāuzklausa par ekspertīzes ietekmi uz strīda risinājumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

93 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 3. punktam Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā un kas nav šā panta 1. vai 2. punktā minētā persona, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai.

94 Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež tiem segt savus, kā arī atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

95 Personas, kas iestājušās lietās, un ECHA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)

nospriež:

1) prasību noraidīt;

2) Verein zur Wahrung von Einsatz und Nutzung von Chromtrioxid und anderen Chrom-VI-verbindungen in der Oberflächentechnik eV (VECCO) un prasītāji, kuru vārdi ir norādīti I pielikumā, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;

3) Assogalvanica un pārējās personas, kas iestājušās lietā un kuru vārdi norādīti II pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumi paši;

4) Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Dittrich

Schwarcz

Tomljenović

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 25. septembrī.

[Paraksti]

I PIELIKUMS

Adolf Krämer GmbH & Co. KG, Ulma (Vācija),

AgO Argentum GmbH Oberflächenveredelung, Nirnberga (Vācija),

Alfred Kruse GmbH Metallveredelungen, Langenfelde (Vācija),

AL-Oberflächenveredlungsgesellschaft m.b.H, Vupertāle (Vācija),

Anke GmbH & Co. KG Oberflächentechnik, Esene (Vācija),

ATC Armoloy Technology Coatings GmbH & Co. KG, Mosbaha (Vācija),

August Schröder GmbH & Co. KG Oberflächenveredelung, Hemera (Vācija),

August Sure KG, Līdenšeida (Vācija),

Baaske Oberflächenveredlung GmbH, Vupertāle (Vācija),

Hartchrom Beck GmbH, Gīglingene (Vācija),

Bredt GmbH, Mešede (Vācija),

Breidert Galvanic GmbH, Darmštate (Vācija),

Chrom-Müller Metallveredelung GmbH, Oberndorfa pie Nekāras [Oberndorf a. N.] (Vācija),

Chrom-Schmitt GmbH & Co. KG, Bādenbādene (Vācija),

C. Hübner GmbH, Marktoberdorfa (Vācija),

C. W. Albert GmbH & Co. KG, Hemere-Bredenbruha (Vācija),

Detlef Bingen Gesellschaft mit beschränkter Haftung, Langenfelde (Vācija),

Dittes Oberflächentechnik GmbH, Kelterne (Vācija),

Duralloy Süd GmbH, Fillingene-Švenningene [Villingen-Schwenningen] (Vācija),

Durochrom-Bogatzki, Oberndorfa pie Nekāras (Vācija),

Metallveredlung Emil Weiß GmbH & Co. KG, Mitvica (Vācija),

Ewald Siodla Metallveredelungsgesellschaft mbH, Vitene (Vācija),

Flügel CSS GmbH & Co. KG, Zolingene (Vācija),

Fritz Zehnle Galvanische Anstalt, Inh. Gerd Joos e.K., Trīberga (Vācija),

Galvanoform Gesellschaft für Galvanoplastik mbH, Lāra (Vācija),

Galvano Herbert Geske e.K., Zolingene (Vācija),

Galvanotechnik Friedrich Holst GmbH, Hamburga (Vācija),

Galvano Weis, Weis GmbH & Co., Galvanische Werkstätte KG, Emmeringa (Vācija),

gebr. böge Metallveredelungs GmbH, Hamburga (Vācija),

Hans Giesbert GmbH & Co. KG, Membrisa [Mömbris] (Vācija),

Groz-Beckert KG, Albštate (Vācija),

GTW GmbH, Verla (Vācija),

GWC Coating GmbH, Fillingene-Švenningene (Vācija),

Hartchrom Beuthel GmbH, Švelme (Vācija),

Hartchrom Erb GmbH, Veiterštate (Vācija),

Hartchrom GmbH, Karslrūe (Vācija),

Hartchrom GmbH Werner Kreuz, Blumberga (Vācija),

Hartchrom Schoch GmbH, Šternenfelsa (Vācija),

Hartchrom Teikuro Automotive GmbH, Šternenfelsa (Vācija),

Heine Optotechnik GmbH & Co. KG, Heršinga (Vācija),

Heinrich Schnarr GmbH Metallveredlungswerk, Mainašafa (Vācija),

Heinrich Schulte Söhne GmbH & Co. KG, Arnsberga (Vācija),

Heinz Daurer und Söhne GmbH & Co. KG Metall-Veredelung-Lampertheim, Lampertheima (Vācija),

Helmut Gossmann Metallveredelungs-GmbH, Goldbaha (Vācija),

Henry Gevekoth GmbH, Hamburga (Vācija),

Heyer GmbH Oberflächentechnik, Lībeka (Vācija),

HFJ Galvano Kiel GmbH, Ķīle (Vācija),

Hueck Engraving GmbH & Co. KG, Fīrsene (Vācija),

Imhof Hartchrom GmbH, Karlštate (Vācija),

Johannes Jander GmbH & Co. KG Metalloberflächenveredelung, Īzerlona (Vācija),

Johann Maffei GmbH & Co. KG, Īzerlona-Zimmerne (Vācija),

Kesseböhmer Beschlagsysteme GmbH & Co. KG, Bādesene (Vācija),

Knipex-Werk C. Gustav Putsch KG, Vupertāle (Vācija),

Kreft & Röhrig Gesellschaft mit beschränkter Haftung, Troizdorfa-Frīdrihvilhelmshīte (Vācija),

Kriebel Metallveredelung GmbH, Kiršfurte (Vācija),

LKS Kronenberger GmbH Metallveredlungswerk, Zeligenštate (Vācija),

Kunststofftechnik Bernt GmbH, Kaufbeirene (Vācija),

L B - Oberflächentechnik GmbH, Vupertāle (Vācija),

Linder Metallveredelungsgesellschaft mit beschränkter Haftung, Albštate (Vācija),

Metallisierwerk Peter Schreiber GmbH, Diseldorfa (Vācija),

Montanhydraulik GmbH, Holcvikēdene (Vācija),

Morex SpA, Grapas Krespano [Crespano del Grappa] (Itālija),

Motoren-Sauer Instandsetzungs-GmbH, Hēsbaha (Vācija),

MSC/Copperflow Ltd, Boltona, Lielmančestra (Apvienotā Karaliste),

Neumeister Hydraulik GmbH, Neienštate Koherā [Neuenstadt am Kocher] (Vācija),

Nießer Metallveredelung GmbH, Retenbaha pie Pegnicas [Röthenbach a. d. Pegnitz] (Vācija),

Norddeutsche Hartchrom GmbH & Co. KG, Ganderkezē (Vācija),

Oberflächenzentrum Elz GmbH, Limburga (Vācija),

OK Oberflächenveredelung GmbH & Co. KG, Zunderna (Vācija),

OTH Oberflächentechnik Hagen GmbH & Co. KG, Hāgene (Vācija),

OT Oberflächentechnik GmbH & Co. KG, Šverīne (Vācija),

Präzisionsgalvanik GmbH Wolfen, Biterfelde-Volfene (Vācija),

Rahrbach GmbH, Heiligenhausa (Vācija),

Rudolf Clauss GmbH & Co. KG Metallveredlung, Mīlheima pie Rūras [Mülheim a. d. Ruhr] (Vācija),

Rudolf Jatzke Galvanik-Hartchrom Günter Holthöfer GmbH & Co. KG, Bīlefelde (Vācija),

Schaeffler Technologies AG & Co. KG, Hercogenauraha (Vācija),

Scherer GmbH, Haslaha Kincigtālē [Haslach im Kinzigtal] (Vācija),

Schmitz Hydraulikzylinder GmbH, Bitelborna (Vācija),

Schnarr Metallveredlung GmbH, Vaiblingene (Vācija),

Schornberg Galvanik GmbH, Lipštate (Vācija),

Robert Schrubstock GmbH & Co. KG, Felberta (Vācija),

Schulte Hartchrom GmbH, Arnsberga (Vācija),

Schwing GmbH, Sanktštefana Lavantālē [Sankt Stefan im Lavanttal] (Austrija),

Silit-Werke GmbH & Co. KG, Rīdlingene (Vācija),

Steinbach & Vollmann GmbH & Co. KG, Heiligenhausa (Vācija),

Strötzel Oberflächentechnik GmbH & Co. KG, Hildesheima (Vācija),

Süss Oberflächentechnik GmbH, Veclāra [Wetzlar] (Vācija),

Thoma Metallveredelung GmbH, Heimertingene (Vācija),

Viemetall Viersener Metallveredlung Pottel GmbH & Co. KG, Fīrsene (Vācija),

Walzen-Service-Center GmbH, Oberhausene (Vācija),

Wavec GmbH, Eizenhitenštate (Vācija),

Wilhelm Bauer GmbH & Co. KG, Hanovere (Vācija),

Willy Remscheid Galvanische Anstalt GmbH, Zolingene (Vācija),

Willy Remscheid Kunststofftechnik GmbH, Felberta (Vācija),

Wiotec, Inhaber Udo Wilmes e.K., Ense (Vācija),

Wissing Hartchrom GmbH, Lomara (Vācija),

alfi GmbH Isoliergefäße, Metall‑ und Haushaltswaren, Vertheima (Vācija),

BIA Kunststoff‑ und Galvanotechnik GmbH & Co. KG, Zolingene (Vācija),

Siegfried Boner e.K., Fillingene-Švenningene (Vācija),

Bruchmühlbacher Galvanotechnik (BG) GmbH, Bruhmīlbaha-Mīsava [Bruchmühlbach-Miesau] (Vācija),

C + C Krug GmbH, Felberta (Vācija),

Collini GmbH, Aperga (Vācija),

Collini Gesellschaft m.b.H, Hoenemsa (Austrija),

Collini GmbH, Marhtrenka (Austrija),

Collini Wien GmbH, Vīne (Austrija),

Federal-Mogul TP Europe GmbH & Co KG, Buršeida (Vācija),

Fischer GmbH & Co. surface technologies KG, Kacenelnbogene (Vācija),

Friederici Oberflächenveredlung GmbH, Īzerlona (Vācija),

Galvano Wittenstein GmbH, Zolingene (Vācija),

Gedore-Werkzeugfabrik GmbH & Co. KG, Remšeida (Vācija),

Gerhardi Kunststofftechnik GmbH, Līdenšeida (Vācija),

Gosma – Werkzeugfabrik und Metallveredelung Weber GmbH, Gosheima (Vācija),

Hartchrom-Meuter Ernst Meuter GmbH & Co. KG, Zolingene (Vācija),

Hartchrom Spezialbeschichtung Winter GmbH, Treuene [Treuen] (Vācija),

Hasler AG, Aluminiumveredlung, Turgi (Šveice),

Hartchrom Haslinger Oberflächentechnik GmbH, Linca (Austrija),

Hentschel Harteloxal GmbH & Co. KG, Šorndorfa (Vācija),

Kammin Metallveredelung KG, Frīzenheima (Vācija),

Karl-Heinz Bauer GmbH Galvanische Anstalt, Īzpringene (Vācija),

Maschinenfabrik KBA‑Mödling AG, Marija Encersdorfa [Maria Enzersdorf] (Austrija),

Albert Kißling Galvanische Werke GmbH, Neisēsa [Neusäß] (Vācija),

KME Germany GmbH & Co. KG, Osnabrika (Vācija),

Lahner KG, Brunna Gebirgē [Brunn am Gebirge] (Austrija),

Liebherr‑Aerospace Lindenberg GmbH, Lindenberga (Vācija),

MTU Aero Engines AG, Minhene (Vācija),

MTU Maintenance Hannover GmbH, Langenhāgene (Vācija),

Münze Österreich AG, Vīne (Austrija),

Nehlsen‑BWB Flugzeug‑Galvanik Dresden GmbH & Co. KG, Drēzdene (Vācija),

Orbis Will GmbH + Co. KG, Āhauza (Vācija),

Riag Oberflächentechnik AG, Vengi [Wängi] (Šveice),

Franz Rieger Metallveredlung, Šteinheima Albuhā [Steinheim am Albuch] (Vācija),

Saxonia Galvanik GmbH, Halsbrike (Vācija),

Schweizer Galvanotechnic GmbH & Co. KG, Heilbronna (Vācija),

G. Schwepper Beschlag GmbH + Co, Heiligenhausa (Vācija),

R. Spitzke Oberflächen‑ und Galvanotechnik GmbH & Co. KG, Barsbitele (Vācija),

Stahl Judenburg GmbH, Jūdenburga (Austrija),

VTK Veredelungstechnik Krieglach GmbH, Krīglaha [Krieglach] (Austrija),

STI Surface Technologies International Holding AG, Šteinaha (Šveice),

Witech GmbH, Remšeida (Vācija),

Kurt Zecher GmbH, Paderborna (Vācija),

De Martin AG, Metallveredelung, Vengi (Šveice),

Hattler & Sohn GmbH, Fillingene-Švenningene (Vācija),

Alfacrom 2000 Srl, Fjume Veneto [Fiume Veneto] (Itālija),

F.LLI Angelini Sud Srl, Arcano [Arzano] (Itālija),

Bertola Srl, Marene (Itālija),

Bugli Srl, Skandiči [Scandicci] (Itālija),

Burello Srl, Udīnes Pāvija [Pavia di Udine] (Itālija),

Galvanica CMB Di Bittante Franco EC – Snc, Skorce [Scorzé] (Itālija),

Casprini Gruppo Industriale SpA, Kavrilja [Cavrilia] (Itālija),

C.F.G. Rettifiche Srl, Ardženta [Argenta] (Itālija),

CIL – Cromatura e Rettifica Srl, Ezine [Esine] (Itālija),

Cromatura Dura Srl, Loca [Lozza] (Itālija),

Cromital Srl, Parma (Itālija),

Cromoflesch Di Bolletta Giuseppe & C. – Snc, Salcano [Salzano] (Itālija),

Cromogalante Srl, Paduja (Itālija),

Cromotrevigiana Srl, Poncas Veneto [Ponzano Veneto] (Itālija),

Elezinco Srl, Kastelfidardo [Castelfidarno] (Itālija),

Galvanica Nobili Srl, Maranosulpanaro [Marano sul Panaro] (Itālija),

Galvanotecnica Vignati Srl, Kanegrate (Itālija),

Galvitek Srl, Verona (Itālija),

Gilardoni Vittorio Srl, Mandellodellario [Mandello del Lario] (Itālija),

Industria Galvanica Dalla Torre Ermanno e Figli Srl, Villorba (Itālija),

La Galvanica Trentina Srl, Rovereto (Itālija),

Nicros Srl, Koneljāno [Conegliano] (Itālija),

O.C.M. Di Liboà Mauro & C. – Snc, Mondovī (Itālija),

Rubinetterie Zazzeri SpA, Inčiza Valdarno [Incisa Valdarno] (Itālija),

Silga SpA, Kastelfidarno (Itālija),

Surcromo Di Suttora Marco, Pjeve Emanuele [Pieve Emanuele] (Itālija),

Tobaldini SpA, Altavilla Vičentina [Altavilla Vicentina] (Itālija),

Tre Albi SNC Di Trentin Silvano Bittante Mario & Albanese Giancarlo, Vedeladžo [Vedelago] (Itālija),

Adolf Boos GmbH & Co. KG, Īzerlona [Iserlohn] (Vācija),

Henkel Beiz‑ und Elektropoliertechnik GmbH & Co. KG, Vaidhofene [Waidhofen an der Thaya] (Austrija),

Saueressig GmbH + Co.KG, Frēdene [Vreden] (Vācija),

Saueressig Polska sp. z o.o., Tarnova Podgorne [Tarnowo Podgórne] (Polija),

Wetzel GmbH, Grencaha-Vīlene [Grenzach-Wyhlen] (Vācija),

Wetzel sp. z o.o., Duhnova [Duchnów] (Polija),

Apex Cylinders Ltd, Bristole (Apvienotā Karaliste),

Federal-Mogul Burscheid GmbH, Buršeida (Vācija),

Federal-Mogul Friedberg GmbH, Frīdberga (Vācija),

Federal-Mogul Vermögensverwaltungs-GmbH, Buršeida (Vācija),

Federal-Mogul Operations France SAS, Senžandelarieje [Saint-Jean-de-la-Ruelle] (Francija),

Dietmar Schrick GmbH, Zolingene [Solingen] (Vācija),

Cromatura Dalla Torre Sergio Snc Di Dalla Torre Sergio EC, Tjaves Breda [Breda di Tiave] (Itālija),

Hartchromwerk Brunner AG, Santgallene [Saint Galle] (Šveice),

Schulz Hartchrom GmbH, Hamburga (Vācija).

II PIELIKUMS

Ecometal, Trevizo (Itālija),

Comité européen pour le traitement de surface (CETS), Lēvene (Beļģija),

Österreichische Gesellschaft für Oberflächentechnik (AOT), Vīne (Austrija),

Surface Engineering Association (SEA), Birmingema (Apvienotā Karaliste),

Zentralverband Oberflächentechnik e.V. (ZVO), Hildene (Vācija),

Eco-Chim Galvanotecnica di Antoniazzi G. & C. Snc, Kodonjo [Codognè] (Itālija),

Heiche Oberflächentechnik GmbH, Švaigerna (Vācija),

Schwäbische Härtetechnik Ulm GmbH & Co. KG, Ulma (Vācija),

Trattamento superfici metalliche Srl (TSM), Skio [Schio] (Itālija),

Aros Hydraulik GmbH, Memmingene (Vācija),

Berndorf Band GmbH, Berndorfa (Austrija),

Eberhard Derichs Maschinen‑ und Apparatebau GmbH, Krēfelde (Vācija),

Friedrich Fausel Metalldrückerei, Herlingene (Vācija),

Goldhofer AG, Memmingene (Vācija),

Heidelberger Druckmaschinen AG, Heidelberga (Vācija),

Huhtamaki Flexible Packaging Vācija GmbH & Co. KG, Ronsberga (Vācija),

ITW Automotive Products GmbH, Hodenhāgene (Vācija),

Josef Van Baal GmbH, Krēfelde (Vācija),

Kleinvoigtsberger Elektrobauelemente GmbH, Grosširma [Großschirma] (Vācija),

Kniggendorf & Kögler GmbH, Lācene [Laatzen] (Vācija),

Liebherr-Components Kirchdorf GmbH, Kirhdorfa (Vācija),

Max Hilscher GmbH, Dornštade (Vācija),

Mora Metrology GmbH, Ašafenburga (Vācija),

Norsystec – Nohra-System-Technik – GmbH, Nora (Vācija),

Otto Littmann Maschinenfabrik – Präzisionsmechanik GmbH, Hamburga (Vācija),

Provertha Connectors Cables & Solutions GmbH, Pforcheima [Pforzheim] (Vācija),

Roland Merz, ar dzīvesvietu Augšramštate [Ober-Ramstadt] (Vācija),

Schwing-Stetter Baumaschinen GmbH, Vīne (Austrija),

SML Maschinengesellschaft mbH, Lencinga (Austrija),

ThyssenKrupp Steel Europe AG, Duisburga (Vācija),

Windmöller & Hölscher KG, Lengeriha (Vācija).

* Tiesvedības valoda – angļu.