PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2005. gada 11. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības pasludināšanas process – Regulas (EK) Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Grafiska preču zīme, kura sastāv no kāršu spēles zobena attēla – Grafiska preču zīme, kura sastāv no kāršu spēles rungu jātnieka attēla – Grafiska preču zīme, kura sastāv no kāršu spēles zobenu karaļa attēla – Absolūtie atteikuma pamatojumi – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts
Apvienotās lietas no T‑160/02 līdz T‑162/02
Naipes Heraclio Fournier, SA, Vitorija [Vitoria] (Spānija), ko pārstāv E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja H. Krespo Karijo [J. Crespo Carrillo], pēc tam O. Montalto [O. Montalto] un I. de Medrano Kavaljero [I. de Medrano Caballero], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā –
France Cartes SAS, Senmaksa [Saint Max] (Francija), ko pārstāv K. de Hāss [C. de Haas], advokāts,
par prasību pret trijiem ITSB Apelāciju otrās padomes 2002. gada 28. februāra lēmumiem (lietās R 771/2000‑2, R 770/2000‑2 un R 766/2000‑2) attiecībā uz spēkā neesamības pasludināšanas procesu starp Naipes Heraclio Fournier, SA un France Cartes SAS.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Jēgers [M. Jaeger], tiesneši V. Tīli [V. Tiili] un O. Cūcs [O. Czúcz],
sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumus un replikas rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2002. gada 17. maijā un 2003. gada 16. jūnijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus un atbildes rakstu uz repliku, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2002. gada 22. novembrī un 2003. gada 5. augustā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus un atbildes rakstu uz repliku, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2002. gada 22. novembrī un 2003. gada 7. novembrī,
ņemot vērā šo lietu apvienošanu rakstveida procesā, mutvārdu procesā un sprieduma taisīšanai saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 50. pantu,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 30. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1996. gada 1. aprīlī prasītāja iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) trīs Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Lietā T‑160/02 reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas ir attēlots turpmāk un kas atbilstoši reģistrācijas pieteikumā iekļautajam aprakstam ir zilā, gaiši zilā, dzeltenā un sarkanā krāsā un attēlo “zobenu”.
3 Lietā T‑161/02 reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas ir attēlots turpmāk un kas atbilstoši reģistrācijas pieteikumā iekļautajam aprakstam ir sarkanā, dzeltenā, zaļā, okera, brūnā, zilā un gaiši zilā krāsā.
4 Lietā T‑162/02 reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas ir attēlots turpmāk un kas atbilstoši reģistrācijas pieteikumā iekļautajam aprakstam ir dzeltenā, okera, baltā, sarkanā, zilā un zaļā krāsā.
5 Preces, attiecībā uz kurām reģistrācija tika pieteikta, ietilpst 16. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “spēļu kārtis”.
6 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes tika reģistrētas 1998. gada 15. aprīlī.
7 No lietas materiāliem izriet, ka 1998. gadā prasītāja reģistrēja 23 grafiskas preču zīmes kā Kopienas preču zīmes, kuras attēloja spāņu spēļu kārtis vai simbolus, kas parādās uz šīm kārtīm, ieskaitot tās trīs preču zīmes, kas ir aprakstītas iepriekš.
8 No lietas materiāliem arī izriet, ka prasītājai bija arī autortiesības attiecībā uz attēliem uz visām spāņu kāršu komplekta 48 kārtīm līdz 2000. gada 10. februārim.
9 1999. gada 7. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, lūdza šīs reģistrācijas pasludināt par spēkā neesošām saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, pamatojoties, pirmkārt, uz to, ka uz šīm reģistrācijām attiecas absolūtie atteikuma pamatojumi, kuri ir noteikti šīs regulas 7. panta 1. punkta no b) līdz e) apakšpunkta iii) daļai, un, otrkārt, ka prasītāja rīkojās negodīgi, kad tā iesniedza šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
10 2000. gada 15. jūnijā Anulēšanas nodaļa noraidīja lūgumus pasludināt attiecīgās preču zīmes par spēkā neesošām, pamatojoties uz to, ka šīs reģistrācijas bija tiesiski pamatotas, un piesprieda personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 2000. gada 19. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza trīs apelācijas ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
12 Ar 2002. gada 28. februāra lēmumiem (lietas R 771/2000‑2, R 770/2000‑2 un R 766/2000‑2) (turpmāk tekstā – “Apstrīdētie lēmumi”), kas tika paziņoti prasītājai 2002. gada 9. martā, Apelāciju otrā padome apmierināja personas, kas iestājusies lietā, apelācijas un atcēla Anulēšanas nodaļas 2000. gada 15. jūnija lēmumus. Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgajiem apzīmējumiem nebija atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un tajā pašā laikā tie bija aprakstoši šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē tajā ziņā, ka vidusmēra kāršu spēlētājs tos uztvers kā tādus, kas raksturo spāņu spēļu kārtis.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdētos lēmumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– apstiprināt Apstrīdētos lēmumus;
– pasludināt par spēkā neesošām attiecīgās Kopienas preču zīmes;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies personai, kas iestājusies lietā, spēkā neesamības pasludināšanas procesā un prasības procesā.
Par personas, kas iestājusies lietā, prasījumu un pamatu pieņemamību
16 Prasītāja norāda, ka personas, kas iestājusies lietā, prasījumus un pamatus Pirmās instances tiesa nevar ņemt vērā tiktāl, ciktāl tie neattiecas uz Apstrīdēto lēmumu atcelšanu vai grozīšanu. Atbilstoši prasītājas domām Pirmās instances tiesa nevar vienlaicīgi apstiprināt Apstrīdētos lēmumus un apmierināt prasījumus, ar kuriem tika lūgts Pirmās instances tiesai konstatēt, ka preču zīmes nav spēkā citu atteikuma pamatojumu dēļ nekā to, kuri atzīti Apstrīdētajos lēmumos.
17 Šajā ziņā Pirmās instances tiesa atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 134. panta 2. punktu personām, kas iestājas lietā, ir tādas pašas procesuālās tiesības kā lietas dalībniekiem. Tās var atbalstīt lietas dalībnieku prasījumus, un tās var izvirzīt patstāvīgus prasījumus un pamatus neatkarīgi no lietas dalībnieku prasījumiem un pamatiem. Saskaņā ar šī paša panta 3. punktu persona, kas iestājas lietā, savā atbildes rakstā uz prasības pieteikumu var prasīt atcelt vai grozīt Apelāciju padomes lēmumu punktā, kurš nav minēts pieteikumā, un izvirzīt pamatus, kas nav ietverti pieteikumā.
18 Attiecīgi personai, kas iestājusies lietā, ir tiesības iesniegt prasījumus un pamatus, kas ir atšķirīgi no lietas dalībnieku prasījumiem un pamatiem. Persona, kas iestājusies lietā, noslēdza savu atbildes rakstu ar šādiem vārdiem: “Tādējādi Pirmās instances tiesa tiek lūgta apstiprināt [Apstrīdētos lēmumus], ciktāl tie atceļ Anulēšanas pirmās nodaļas lēmumus; pasludināt, ka [attiecīgās] preču zīmes nav spēkā un piespriest [prasītājai] atlīdzināt [personas, kas iestājusies lietā], izdevumus, kas tai radušies spēkā neesamības pasludināšanas un prasības procesā”. Atbilstoši prasītājas domām no personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem tieši neizriet, ka tā būtu gribējusi, lai Pirmās instances tiesa groza vai labo Apstrīdētos lēmumus, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu un e) apakšpunkta iii) daļu vai, pakārtoti, šīs regulas 51. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
19 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi, kas ir izklāstīti tās atbildes raksta 62. punktā, ir jālasa kopā ar 8. un 9. punktu. Atbilstoši 8. punktam “Pirmās instances tiesa tiek lūgta apstiprināt [Apstrīdētos lēmumus], ciktāl ar tiem tika konstatēts, ka apzīmējum[iem] nebija atšķirtspējas, lai apzīmētu spēļu kārtis visā Kopienā, pamatojoties uz [Regulas Nr. 40/94] 7. panta 2. [punktu] un [7. panta] 1. punkta b) un c) apakšpunktu; un pasludināt, ka preču zīmes nav spēkā, pamatojoties uz 7. panta 1. [punkta] a) un d) [apakšpunktu] un e) apakšpunkta iii) daļu un, pakārtoti, uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. [punkta] b) apakšpunktu”. Atbilstoši 9. punktam “tomēr Pirmās instances tiesa tiek lūgta grozīt [Apstrīdētos] lēmumu[s], ciktāl lēmum[os] uzskatīts, ka apzīmējumi ir atšķirtspējīgi Spānijā un eventuāli Itālijā”.
20 No personas, kas iestājusies lietā, rakstveida dokumentiem, kas ir apskatīti šī sprieduma 19. punktā, skaidri izriet, ka šis lietas dalībnieks tikai apstrīd noteiktus pamatus, uz kuriem balstījās Apelāciju padome, un iesaka Pirmās instances tiesai akceptēt papildu pamatus, kuri, pēc tās domām, pamatotu attiecīgo preču zīmju pasludināšanu par spēkā neesošām. Tomēr persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd Apstrīdēto lēmumu apjomu, ar kuriem tika konstatēts, ka šīs preču zīmes nav spēkā. Tādējādi nevar uzskatīt, ka persona, kas iestājusies lietā, lūdz Apstrīdēto lēmumu grozīšanu Regulas Nr. 40/94 63. panta nozīmē.
21 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, būtībā lūdz, lai Pirmās instances tiesa uzdotu ITSB pasludināt attiecīgās preču zīmes par spēkā neesošām.
22 Šajā ziņā ir lietderīgi atgādināt, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam ITSB jāveic pasākumi, kas ietver Kopienas tiesas sprieduma izpildi. Tādējādi Pirmās instances tiesa nevar izdot rīkojumu ITSB. Pēc būtības ITSB ir pienākums izdarīt atbilstošos secinājumus no Pirmās instances tiesas spriedumu rezolutīvās daļas un motīviem (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II‑683. lpp., 12. punkts; 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 22. punkts). Tādējādi personas, kas iestājusies lietā, prasījumi par to, lai Pirmās instances tiesa uzdotu ITSB pasludināt attiecīgās preču zīmes par spēkā neesošām, nav pieņemami.
23 Visbeidzot, persona, kas iestājusies lietā, lūdz, lai prasītājai tiktu piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies spēkā neesamības pasludināšanas procesā un prasības procesā.
24 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu “nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, un izdevumus, kuri radušies, saskaņā ar 131. panta 4. punkta otro daļu iesniedzot procesuālo rakstu un citu dokumentu tulkojumus tiesvedības valodā, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem”. Attiecīgi izdevumi, kas ir radušies spēkā neesamības pasludināšanas procesā, nav uzskatāmi par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tādējādi ir jānoraida kā nepieņemami attiecībā uz to izdevumu daļu, kas radušies spēkā neesamības pasludināšanas procesā.
Par lietas būtību
25 Lai pamatotu savu prasību atcelt Apstrīdētos lēmumus, prasītāja izvirza divus pamatus, proti, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.
26 Ir lietderīgi sākt ar otrā pamata vērtēšanu.
Par otro izvirzīto pamatu – Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
27 Prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais aizliegums attiecas uz norādēm, kas tiek parasti lietotas, lai aprakstītu preces vai pakalpojuma galvenās pazīmes, un uz norādēm, kas pamatoti varētu pildīt šādu informatīvo funkciju. Tādējādi šī aizlieguma vienīgais mērķis ir izvairīties no tā, ka reģistrē kā preču zīmes tādus apzīmējumus vai norādes, kuras līdzības dēļ ar līdzekļiem, kas tiek parasti lietoti, lai apzīmētu preces vai pakalpojumus vai to pazīmes, nevar pildīt to funkciju identificēt tos uzņēmumus, kas šīs preces vai pakalpojumus laiž tirgū.
28 Šajā lietā prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome kļūdījās, uzskatot, ka attiecīgās preču zīmes sastāv tikai no apzīmējumiem, kas apraksta preces, uz kurām norāda šīs preču zīmes. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome tikai izpētīja spēļu kāršu zobena un rungas mastis, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
29 Pēc prasītājas domām, to darot, Apelāciju padome nenoformulēja autonomu vai neatkarīgu argumentāciju attiecībā uz apgalvoto Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, kas tika izdarīts ar attiecīgajām preču zīmēm.
30 Papildus tam prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome pārmērīgi paplašināja šajā noteikumā paredzētā aizlieguma piemērošanas jomu. Apzīmējumi, kas attēlo rungu jātnieku un zobenu karali, nesastāv vienīgi no aprakstošiem elementiem.
31 Runājot par rungu jātnieku, šī preču zīme sastāv no viena elementa, kas varētu būt aprakstošs, kas šajā gadījumā ir runga, kuru nes jātnieks, un no otra elementa, kas nekādā ziņā neatbilst šai definīcijai, proti, jātnieka zīmējuma, kas iegūst lielāku nozīmi un piešķir preču zīmei īpatnēju raksturu un atšķirtspēju, kas pārsniedz apgalvoto katra atsevišķi ņemtā elementa aprakstošo dimensiju. Šādi paši apsvērumi attiecas uz zobenu karaļa zīmējumu, kurā apgalvotais aprakstošais elements ir zobens, kuru nes karalis.
32 Pēc prasītājas domām, Apelāciju padome neņēma vērā apsvērumu, ka motīvi, kas veido attiecīgās preču zīmes, nav apzīmējumi, kas kalpo, lai identificētu noteiktu preču tipu, tādu kā spāņu spēļu kārtis ar zobena vai rungas masti, bet neparasti un īpaši motīvi, kas tostarp ļauj apzīmēt šīs spēles zobenu vai kārti. Prasītāja norāda, ka pastāv simtiem dažādu attēlojumu, lai identificētu rungu vai zobenu masts 10 vai 12 kārtis, kas ir daļa no spāņu kāršu komplekta, kas sastāv no 40 vai 48 kārtīm. Ciktāl ir runa par zobenu, zīmējums, kas veido attiecīgo preču zīmi, neatbilst nevienai no spāņu spēļu kārtīm, jo tas ir izdomāts motīvs. Dokumentos, kas tika iesniegti ITSB, ir pierādīts, ka nav nekādu noteikumu vai ierobežojumu attiecībā uz formu, krāsu vai detaļām, kas raksturotu spāņu spēļu kāršu tēlus.
33 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes tēzi, ka ārpus Spānijas vai Itālijas teritorijas dzīvojoša mērķa sabiedrība uztvers šīs preču zīmes kā vienu no spāņu spēļu kāršu mastīm. Ir maz ticams, ka ārpus šīm teritorijām dzīvojoša sabiedrība zinātu, ka spāņu spēļu kārtīm ir četras mastis, ieskaitot rungas un zobenus, un atpazītu šīs kārtis, kurās tie ir iekļauti. Katrā ziņā ir maz ticams, ka patērētājs atpazīs rungu jātnieka rungas aspektu un zobenu karaļa zobena aspektu un izveidos tiešu un tūlītēju saikni starp attiecīgo apzīmējumu un dažādām spāņu spēļu kāršu mastīm.
34 Atbilstoši prasītājas domām, kad spēļu kāršu potenciālais lietotājs saskartos ar attiecīgo grafisko attēlojumu, viņš neuztvertu šos apzīmējumus kā norādošus uz vienu no spāņu spēļu kāršu mastīm (kad ir runa par motīvu, kas attēlo mazu zobenu) vai uz vienu no spāņu spēļu kārtīm (kad ir runa par simboliem, kas attēlo rungu jātnieku vai zobenu karali), bet uztvers tos kā apzīmējumus, kas tiek asociēti ar noteiktu spēļu kāršu ražotāju.
35 ITSB apgalvo, ka Apelāciju padome pareizi piemēroja Regulu Nr. 40/94, tāpēc ka tā nekādā ziņā neuzskatīja, ka abi absolūtie atteikuma pamatojumi, kas noteikti attiecīgi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, būtu savstarpēji atkarīgi, un nenoliedza, ka katram no šiem pamatojumiem ir sava piemērošanas joma. Tas neliedz Apelāciju padomei uz tā paša argumenta bāzes nonākt pie secinājuma, ka uz attiecīgajiem apzīmējumiem attiecas divi absolūtie atteikuma pamatojumi.
36 Tādējādi Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka vienkāršs un parasts zobens un vienkāršas un parastas kārtis ar rungu jātnieka un zobenu karaļa attēlu tieši un tūlītēji norāda uz precēm, kuras šie apzīmējumi identificē, un pareizi secināja, ka šie apzīmējumi ir aprakstoši, jo vidusmēra patērētājs tos uztvertu kā attēlojošas spāņu spēļu kāršu pazīmes.
37 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka attiecīgās preču zīmes sastāv vienīgi no apzīmējumiem, kas apraksta attiecīgo preču pazīmes, proti, spāņu tipa spēļu kārti ar zobena masti un vērtību “viens”; spāņu tipa spēļu kārti ar rungas masti un jātnieka tēlu; spāņu tipa spēļu kārti ar zobena masti un karaļa attēlu. Šie apzīmējumi nekad nevarētu tikt uztverti kā citu spēļu kārti apzīmējoši. Mērķa sabiedrība tādējādi uzreiz būtu informēta par preču tipu (spēļu kārtis), šo preču paredzēto nolūku (spēļu kāršu komplekta elements) un par šo preču kvalitāti, daudzumu un vērtību.
Pirmās instances tiesas vērtējums
38 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Turklāt šīs regulas 7. panta 2. punkts noteic, ka “šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
39 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj situāciju, ka tajā minētie apzīmējumi vai norādes varētu tikt rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis tādējādi ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (skat. pēc analoģijas Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 25. punkts; 2003. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās no C‑53/01 līdz C‑55/01 Linde u.c., Recueil, I‑3161. lpp., 73. punkts; 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 52. punkts; 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 35. punkts; un 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 95. punkts).
40 Apzīmējumi un norādes, kas ir minētas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tādēļ ir tādas, kas, normāli izmantotas, no patērētāja skatpunkta var kalpot, lai vai nu tieši apzīmētu preces vai pakalpojumus, kas līdzinās reģistrācijai pieteiktajiem, vai norādītu uz kādu no to būtiskajām pazīmēm (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts).
41 Preču zīmes aprakstošais raksturs ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts apzīmējuma reģistrācijas pieteikums, un, otkārt, saistībā ar tās mērķsabiedrības uztveri, ko veido šo preču un pakalpojumu patērētāji (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑356/00 DaimlerChrysler/ITSB (“CARCARD”), Recueil, II‑1963. lpp., 25. punkts).
42 Šajā lietā ir jāatzīmē, ka, pirmkārt, preces, kuras apzīmē attiecīgās preču zīmes, ir spēļu kārtis. Ir konstatēts, ka konkrēti ir runa par spēļu kārtīm, kas tiek sauktas par spāņu kārtīm un plaši izmantotas Spānijā, kaut gan prasītāja apgalvo, ka tā lieto attiecīgās preču zīmes arī attiecībā uz citiem spēļu kāršu tipiem.
43 No lietas materiāliem izriet, ka spāņu spēļu kāršu komplekts (“la baraja española”) sastāv no 40 vai 48 kārtīm no dūža līdz septītniekam vai devītniekam, kam seko kalps (“sota”), jātnieks (“caballo”) un karalis (“rey”). Četras mastis ir šādas: zelta monētas (“oros”), kausi (“copas”), rungas (“bastos”) un zobeni (“espadas”).
44 Tādējādi nav strīda par to, ka divas no trim attiecīgajām preču zīmēm attēlo divas no spāņu kārtīm: rungu jātnieku (lieta T‑161/02) un zobenu karali (lieta T‑162/02). Attiecībā uz zobena attēlu (lieta T‑160/02), tas kā tāds neatbilst attēlam uz kādas no šīm kārtīm, bet sastāv no elementa simbola formā, kas tiek lietots, lai apzīmētu masti zobenu masts kārtīm. Tas neatspoguļo zobenu masts vērtību “viens” vai “dūzis” pretēji personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumam. No lietas materiāliem izriet, ka kārts, kas attēlo zobenu dūzi, atšķiras no simbola, kas ir reproducēts šī sprieduma 2. punktā.
45 Attiecībā uz mērķa sabiedrību ir jāatzīmē, ka tajā ietilpst visi potenciālie spēļu kāršu patērētāji, it īpaši spāņu patērētāji. Attiecīgās preces ir paredzētas vispārējam patēriņam un ne tikai profesionāļiem vai kāršu spēļu cienītājiem, jo ikviens vienā vai otrā brīdī varētu iegādāties šādas preces regulāri vai šad un tad. Tādēļ mērķa sabiedrība ir samērā apdomīgs un informēts vidusmēra patērētājs, it īpaši Spānijā.
46 Tādējādi ir lietderīgi, pirmkārt, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, izvērtēt, vai no mērķa sabiedrības aspekta ir pietiekami tieša un konkrēta asociācija starp grafiskajām preču zīmēm, kas attēlo rungu jātnieku un zobenu karali, un to preču kategoriju, attiecībā uz kuru tika piešķirta reģistrācija (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 28. punkts).
47 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka rungu jātnieka un zobenu karaļa zīmējumi tieši atgādina mērķa sabiedrībai par spēļu kārtīm, pat ja daļa no šīs sabiedrības obligāti nepazīst spāņu spēļu kārtis. Ikviens, kas ir spēlējis jebkura tipa kārtis, identificēs šajos zīmējumos spēļu kārts attēlojumu, ņemot vērā, ka karalis un jātnieks tiek bieži lietots kā simbols spēļu kārtīs. Šo atzinumu neapgāž fakts, ka daļa no sabiedrības, kas nepazīst spāņu spēļu kārtis, nav obligāti spējīga izveidot tiešu saikni starp šiem zīmējumiem un šo divu kāršu noteiktu masti un vērtību.
48 Katrā ziņā Spānijas sabiedrības uztverē attiecīgie zīmējumi tieši apzīmē divu spāņu spēļu kāršu precīzo masti un vērtību. Potenciālais spāņu spēļu kāršu patērētājs uztvers katru attiecīgo apzīmējumu kā tādu, kas attiecas uz specifisku kārti.
49 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, kaut gan ir daudzi dažādi attēlojumi, lai identificētu noteiktas masts kārtis, kā to norāda prasītāja, katrs uzņēmums, kas ražo vai laiž tirgū spāņu spēļu kārtis, nepieciešamības dēļ lieto rungu jātnieka simbolu, lai identificētu rungu kārti ar vērtību “vienpadsmit”, vai karaļa un zobena simbolu, lai identificētu zobenu kārti ar vērtību “divpadsmit”. Prasītājas arguments, ka nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz formu, masti vai detaļām, kas raksturo spāņu spēļu kāršu tēlus, nevar tikt akceptēts.
50 Turklāt, kaut arī Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts noteic, ka, lai uz preču zīmi attiektos tajā noteiktie atteikuma pamatojumi, tai ir jāsastāv “tikai” no apzīmējumiem vai norādēm, kas var kalpot, lai apzīmētu attiecīgo preču un pakalpojumu pazīmes, tas tomēr nepieprasa, lai šie apzīmējumi vai norādes būtu vienīgie šo pazīmju apzīmēšanas līdzekļi (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 42. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 57. punkts). Iespēja uzzīmēt jātnieku, karali, zobenu vai rungu nedaudz atšķirīgāk nevājina faktu, ka attiecīgās preču zīmes apraksta spēļu kāršu pazīmes.
51 Tādējādi it īpaši spāņu sabiedrībai pastāv tieša un konkrēta saikne starp attiecīgajām preču zīmēm un spēļu kārtīm.
52 Ir jāizvērtē, otrkārt, vai no mērķa sabiedrības aspekta pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp grafisko preču zīmi, kas attēlo zobenu, un preču kategorijām, attiecībā uz kurām tika piešķirta reģistrācija.
53 Ir jāatzīmē, ka potenciālais patērētājs – spēļu kāršu lietotājs vismaz Spānijā – uztvers attiecīgo apzīmējumu kā tādu, kas attiecas uz vienu no spāņu spēļu kāršu komplekta mastīm. Tādējādi vismaz spāņu sabiedrībai pastāv tieša un konkrēta saikne starp attiecīgajām preču zīmēm un spēļu kārtīm.
54 Turklāt jebkurš uzņēmums, kas ražo vai laiž tirgū spāņu spēļu kārtis, nepieciešamības dēļ lieto zobena simbolu, lai identificētu šīs masts kārtis.
55 Tā kā ir pietiekami, ja absolūtie atteikuma pamatojums pastāv daļā Kopienas, lai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikums būtu pamatots, ir pietiekami, ka grafiskā preču zīme, kas sastāv no zobena attēla, ir aprakstoša Spānijā.
56 Treškārt, pretēji prasītājas apgalvotajam šādu attiecīgo apzīmējumu reģistrācijas rezultāts varētu būt tāds, ka netiktu pieļauts reģistrēt vai lietot citus zobenu masts dizainus vai citus spēļu kāršu dizainus, kas atbilst spāņu spēļu kāršu rungu jātniekam vai zobenu karalim.
57 Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka attiecīgās preču zīmes ir aprakstošas attiecībā uz apzīmētajām precēm.
58 Attiecībā uz prasītājas argumentu, ka Apelāciju padome nenoformulēja autonomu un neatkarīgu argumentāciju par apgalvoto Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, katrs no šajā regulā noteiktajiem atteikuma pamatojumiem ir neatkarīgs un ir jāizvērtē atsevišķi. Turklāt šie pamatojumi ir jāinterpretē, ņemot vērā vispārējās intereses, kas ir to pamatā. Vispārējās intereses, kas ir jāņem vērā, izvērtējot katru no šiem atteikuma pamatojumiem, var vai pat tām ir jāatspoguļo dažādi apsvērumi atkarībā no attiecīgā atteikuma pamatojuma (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. un 46. punkts; un 2004. gada 16. septembra spriedums lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 25. punkts).
59 Tomēr pastāv acīmredzama atteikuma pamatojumu, kas ir noteikti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta no b) līdz d) apakšpunktos, pārklāšanās. It īpaši preču zīmei, kas ir aprakstoša attiecībā uz preču un pakalpojumu pazīmēm šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ipso facto obligāti nav atšķirtspējas attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem tās pašas normas b) apakšpunkta nozīmē. Taču preču zīmei var nebūt atšķirtspējas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem citu iemeslu, nevis tās iespējamā aprakstošā rakstura dēļ (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 18. un 19. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 85. un 86. punkts).
60 Šajā lietā fakts, ka Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgie apzīmējumi bija gan bez atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, gan aprakstoši šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, tajā ziņā, ka tos vidusmēra kāršu spēlētājs uztvertu kā tādus, kas atspoguļo spāņu spēļu kāršu pazīmes, neveido Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta pārkāpumu. Pretēji prasītājas norādītajam tiesas sēdē argumentācija, uz kuras ir balstīti Apstrīdētie lēmumi, nav pretrunā ar principiem, kas noteikti iepriekš minētajā spriedumā SAT.1/ITSB, ja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nosacījumi ir izpildīti.
61 Tā rezultātā prasītājas otrais pamats ir jānoraida.
62 Šajos apstākļos un, tā kā ir pietiekami, ka viens no uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem ir piemērojams, lai apzīmējums nebūtu reģistrējams kā Kopienas preču zīme (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts, iepriekš minētais spriedums lietā Giroform, 30. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 27. novembra spriedums lietā T‑348/02 Quick/ITSB (“Quick”), Recueil, II‑5071. lpp., 37. punkts), vairs nav nepieciešams izvērtēt prasītājas pirmo pamatu.
63 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
64 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums nav labvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem, izņemot tos izdevumus, kas personai, kas iestājusies lietā, radušies procesā Anulēšanas nodaļā.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) noraidīt personas, kas iestājusies lietā, prasījumus par tiesāšanās izdevumu piedzīšanu no prasītājas kā nepieņemamus attiecībā uz izdevumiem, kas tai radušies procesā Anulēšanas nodaļā;
3) prasītāja atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) tiesāšanās izdevumus un personas, kas iestājusies lietā, pārējos tiesāšanās izdevumus;
4) noraidīt personas, kas iestājusies lietā, pārējos prasījumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 11. maijā.