Prasība, kas celta 2012. gada 2. augustā - Evonik Degussa/Komisija

(lieta T-341/12)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Evonik Degussa GmbH (Essen, Vācija) (pārstāvji - Rechtsanwälte C. Steinle, M. Holm-Hadulla un C. von Köckritz)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

saskaņā ar LESD 263. panta 4. daļu atcelt Komisijas 2012. gada 24. maija Lēmumu C(2012)3534, galīgā redakcija, ar ko ir noraidīts Evonik Degussa pieteikums par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz informāciju, kas ietverta lēmumā lietā COMP/38.620 - Ūdeņraža peroksīds un perborāts,

saskaņā ar Vispārējās Tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts lēmuma par uzklausīšanas amatpersonas darba uzdevumiem ² 8. pants un prasītājas tiesības uz labu pārvaldību un tikt uzklausītai.

Attiecībā uz šo pamatu prasītāja apgalvo, ka uzklausīšanas amatpersona neesot pārbaudījusi viņas galvenos iebildumus pret publiskošanu. Līdz ar to tā neesot ņēmusi vērā savu pilnvaru un pienākumu apjomu un pārkāpusi lēmuma par darba uzdevumiem 8. pantu. Ne uzklausīšanas amatpersona, ne kāda cita Komisijas struktūra neesot pārbaudījusi un ņēmusi vērā prasītājas izteiktos galvenos iebildumus pret plānoto izpaušanu, tāpēc prasītāja uzskata, ka Komisija neesot rīkojusies, lai izmeklētu visus attiecīgos konkrētās lietas apstākļus. Līdz ar to Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības un efektīvas uzklausīšanas principu (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu.

Attiecībā uz šo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā neesot pamatojuma attiecībā uz prasītājas izteiktajiem iebildumiem pret lēmuma plašākās redakcijas publiskošanu Tas pats attiecas uz Komisijas sniegtajiem motīviem un sabiedrības interesi par plašākas redakcijas publiskošanu piecus gadus pēc sākotnējās nekonfidenciālās redakcijas publicēšanas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka LESD 339. panta un ECTK 8. panta pārkāpuma dēļ, kā arī tāpēc, ka nav ņemta vērā publicējamās informācijas konfidencialitāte, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un vērtējumā.

Saskaņā ar šo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka teksta daļas, kuras Komisija plāno publicēt lēmuma plašākajā nekonfidenciālajā redakcijā, aizsargājot profesionālais noslēpums, un tās daļēji ietver arī komercnoslēpumus. Ar šīs informācijas publicēšanu tīmeklī tiekot pārkāptas prasītājas tiesības uz profesionālā noslēpuma glabāšanu.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka plānotā galveno liecinieku sniegtās informācijas publicēšana esot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 ⁴ 4. panta 2. punkta darbības jomā un ka Regulā (EK) Nr. 1/2003  un naudas soda atlaišanas programmā  esot ietverti īpaši noteikumi par piekļuvi šādai informācijai, kuru ir snieguši galvenie liecinieki. Tāpēc prasītāja uzskata, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai (Tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedums lietā C-139/07 P Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau, Krājums, I-5885. lpp., un 2012. gada 28. jūnija spriedums lietā C-404/10 P Komisija/Éditions Odile Jacob, Krājumā vēl nav publicēts) pastāvot varbūtība, ka publicējot šo informāciju, esot aizskartas prasītājas komerciālās intereses, kā arī Komisijas izmeklēšanas darbības mērķis. Turklāt īpašas sabiedrības intereses attiecībā uz šīs informācijas publicēšanu esot jāpierāda atsevišķi. Atbildētājas skatījumā uzklausīšanas amatpersona to neesot veikusi, tāpēc tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

4.    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta prasītājas tiesiskā paļāvība un tiesiskās noteiktības princips.

Attiecībā uz šo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija, noraidot pieteikumu par konfidenciālu informācijas apstrādi un pieņemot lēmumu par lēmuma apstrīdētās redakcijas publicēšanu, esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu. Prasītāja kopš tās galveno liecinieku pieteikumu iesniegšanas esot paļāvusies un nodotās informācijas konfidencialitāti. Savu paļāvību tā pamato ar pieteikumu iecietības režīma piemērošanā un Komisijas pastāvīgo praksi un uzskata, ka šī paļāvība esot neaizsargāta. Turklāt tiesiskās paļāvības principa pārkāpums esot radies no tā, ka Komisija jau 2007. gadā bija publicējusi lēmuma galīgu nekonfidenciālu redakciju un piekritusi prasītājas vēlmēm attiecībā uz informācijas neatklāšanu. Prasītāja apgalvo, ka šā lēmuma vēlākai grozīšanai neesot tiesiska un materiāla pamatojuma.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota prasība ierobežot datu izmantošanas mērķi.

Attiecībā uz šo prasības pamatu prasītāja apgalvo, ka, izmantojot galveno liecinieku sniegto informāciju par sabiedrības informēšanu, neesot ievērota Regulas Nr. 1/2003 28. panta 1. punktā un Komisijas paziņojumā par piekļuvi lietas materiāliem  paredzētā prasība ierobežot datu izmantošanas mērķi. It īpaši tas ir tad, ja šī izmantošana ir notikusi vairāk nekā sešus gadus pēc administratīvās procedūras pabeigšanas.

____________

¹ - Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2011. gada 13. oktobra Lēmums 2011/695/ES par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 29. lpp.).

² - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

³ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti (LESD) (101.) un (102.) pantā (OV L 1, 1. lpp.).

⁴ - Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

⁵ - Komisijas paziņojums par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot EK Līguma 81. un 82. pantu, EEZ līguma 53., 54. un 57. pantu un Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (OV 2005, C 325, 7. lpp.).