Lieta T‑442/12

Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Ķīnas izcelsmes vīnskābes imports – Galīgā antidempinga maksājuma grozīšana – Daļēja starpposma pārskatīšana – Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Lielāko ieguldījumu izmaksas, kas būtībā atspoguļo tirgus vērtības – Apstākļu maiņa – Pienākums norādīt pamatojumu – Termiņš lēmuma pieņemšanai par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu – Tiesības uz aizstāvību – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. panta 2. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2017. gada 1. jūnija spriedums

1.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana – Nosacījumi – Ražotājiem uzlikts pierādīšanas pienākums – Pierādījumu elementu izvērtēšana iestādēs – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunkts)

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana – Nosacījumi – Lielāko ieguldījumu izmaksas, kam būtībā ir jāatspoguļo tirgus vērtības – Ražotājiem uzlikts pierādīšanas pienākums

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājumu daļēja starpposma pārskatīšanas procedūra – Iestāžu novērtējuma brīvība – Izmaiņas vērtējumā par apstākļiem, kas pamatoja uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu sākotnējās izmeklēšanas noslēgumā – Pieļaujamība

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts un 11. panta 6. punkts)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus

(LESD 296. pants)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpratnē – Nosacījumu, kas ražotājam ļauj iegūt uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, novērtēšanas procedūra – Komisijas izdarīts minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā paredzētā trīs mēnešu termiņa pārkāpums – Sekas

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkts un c) apakšpunkta otrā daļa)

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iestāžu pienākums nodrošināt attiecīgo uzņēmumu informēšanu un respektēt informācijas konfidencialitāti, saskaņojot šos pienākumus – Informēšanas pienākuma pārkāpums – Nosacījumi – Atteikums sniegt informāciju, kura var būt lietderīga uzņēmuma aizstāvībai

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 20. panta 2. punkts)

7.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz aizstāvību – Pārbaude tiesā – Tāda pamatojuma ņemšana vērā, kas nav tā akta pamatā, kurš ir izraisījis apgalvoto tiesību uz aizstāvību aizskārumu – Nepieļaujamība

(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 20. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 41.–46. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 47.–64. punktu)

3.      Retrospektīvas un prognozes analīzes ietvaros, kas tām ir jāveic antidempinga pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas nolūkos, iestādes var grozīt savu vērtējumu par apstākļiem, kuri pamatoja uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu izmeklēšanas noslēgumā.

Proti, būtu neloģiski, ja iestādēm būtu jāpiemēro Pamatregulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts tādā veidā, kas, ņemot vērā starpposma pārskatīšanā sniegtos pierādījumus, ir izrādījies kļūdains, tikai tā iemesla dēļ, ka šāda piemērošana ir veikta sākotnējā izmeklēšanā. Šāds secinājums būtu vēl jo neloģiskāks tāpēc, ka atbilstoši Pamatregulas 11. panta 6. punktam tikai starpposma pārskatīšana ļauj grozīt pasākumus, savukārt tādu pasākumu pārskatīšana, kuru piemērošanas termiņš beidzas, ļauj pasākumus tikai atcelt vai atstāt spēkā.

(skat. 83. un 84. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 89.–98. punktu)

5.      Atbilstoši Pamatregulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrās daļas redakcijai tas, vai ražotājs atbilst minētās normas pirmajā daļā paredzētajiem kritērijiem uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanai, ir konstatējams trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas pēc īpašām konsultācijām ar Konsultatīvo komiteju un pēc tam, kad Savienības ražošanas nozarei ir bijusi iespēja izteikt savas piezīmes.

Tomēr minētajā normā nav ietverta neviena norāde par sekām tam, ja Komisija nokavē trīs mēnešu termiņu. Jebkāda Komisijas izdarītā šā termiņa pārsniegšana automātiski neizraisa pēc tam pieņemtās regulas atcelšanu.

Līdz ar to minētā trīs mēnešu termiņa pārsniegšana pēc tam pieņemtās regulas tiesiskumu var ietekmēt vienīgi tad, ja attiecīgais uzņēmums pierāda, ka, ja tā būtu sniegta termiņos, atbilde uz tā pieprasījumu par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu, būtu varējusi būt citāda un labvēlīgāka tā interesēm.

(skat. 111., 113. un 115. punktu)

6.      Atbilstoši Pamatregulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 20. panta 2. punktam lietas dalībnieki var pieprasīt galīgo informāciju par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata ir paredzēts ieteikt galīgo pasākumu ieviešanu vai pārtraukt izmeklēšanu vai lietas izskatīšanu, neieviešot pasākumus.

Turklāt tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuri uzsākti pret personu un kuru dēļ var pieņemt tai nelabvēlīgu lēmumu, ir Savienības tiesību pamatprincips, kas nodrošināms pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma saistībā ar procesu. Šim principam ir būtiska nozīme antidempinga izmeklēšanas procedūrās.

Pamatojoties uz minēto principu, ieinteresētajiem uzņēmumiem administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu.

Pienākumam sniegt informāciju, kas Savienības iestādēm ir antidempinga jomā, ir jābūt saskaņotam ar pienākumu respektēt konfidenciālu informāciju. Tomēr pienākums respektēt konfidenciālu informāciju nevar aizstāvības tiesībām atņemt to būtisko saturu. Savienības iestāžu sniegtās informācijas pietiekamība ir jānovērtē, ņemot vērā to, cik detalizēts ir informācijas pieprasījums.

Konkrētāk, runājot par Komisijas atteikumu uzņēmumam, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, sniegt informāciju par attiecīgo preču normālo vērtību, fakts, ka to rīcībā ir Komisijas veikti detalizēti aprēķini un dati, kas izmantoti šo aprēķinu veikšanai, parasti var ļaut ieinteresētajām personām iesniegt lietderīgākus apsvērumus savai aizstāvībai. Tādējādi tās var precīzi pārbaudīt veidu, kādā Komisija šos datus ir izmantojusi, un tos salīdzināt ar saviem aprēķiniem, kas tām var ļaut noteikt iespējamas Komisijas pieļautas kļūdas, kuras citādi nebūtu konstatējamas. Turklāt attiecīgajam uzņēmumam nevar likt pierādīt, ka pēc tam pieņemtais iestāžu lēmums būtu bijis citāds, ja tā rīcībā būtu minētā informācija, bet vienīgi, ka šāda iespēja nevar tikt pilnībā izslēgta, jo tas spētu labāk nodrošināt savu aizstāvību tad, ja nebūtu procesuāla pārkāpuma, kas tādējādi konkrēti ietekmē tiesības uz aizstāvību.

(skat. 138.–140., 142., 143., 156. un 157. punktu)

7.      Savienības tiesību akta tiesiskums ir jānovērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kādi pastāvēja tiesību akta pieņemšanas brīdi, tādējādi Vispārējā tiesa nevar antidempinga izmeklēšanas procesā izvirzīto pamatojumu aizstāt ar citu pamatojumu, kas pirmo reizi ir izvirzīts tajā.

Līdz ar to Komisijas atteikums izpaust uzņēmumam, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, informāciju par attiecīgo preču normālo vērtību nevar tikt attaisnots ar Vispārējā tiesā mutvārdu procesā izvirzītu pamatojumu, proti, minētā uzņēmuma konkurenta komerciālo interešu aizsardzību.

(skatīt 153. punktu)