Language of document : ECLI:EU:C:2013:272

Lieta C‑398/11

Thomas Hogan u.c.

pret

Minister for Social and Family Affairs, Ireland

un

Attorney General

[High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 2008/94/EK – Piemērošanas joma – Uzņēmumu papildu pensiju programmas – Definēta pabalsta un līdzsvarotu izmaksu programma – Līdzekļu nepietiekamība – Minimālais aizsardzības līmenis – Ekonomikas krīze – Līdzsvarota ekonomiskā un sociālā attīstība – Attiecīgās dalībvalsts pienākumi līdzekļu nepietiekamības gadījumā – Dalībvalsts atbildība nepareizas transpozīcijas gadījumā

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 25. aprīlī spriedums

1.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 2008/94 – Piemērošanas joma – Tiesības uz vecuma pabalstiem no uzņēmuma papildu pensiju programmas – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/94)

2.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 2008/94 – Uzņēmumu papildu pensiju programmas – Attiecīgās dalībvalsts pienākums veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu darbinieku intereses – Tiesību aktos paredzēto pensiju pabalstu ņemšana vērā – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94 8. pants)

3.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 2008/94 – Uzņēmumu papildu pensiju programmas – Attiecīgās dalībvalsts pienākums veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu darbinieku intereses – Piemērošanas joma – Nepietiekami finanšu līdzekļi maksātnespējas iestāšanās brīdī – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94 8. pants)

4.        Sociālā politika – Tiesību aktu tuvināšana – Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā – Direktīva 2008/94 – Uzņēmumu papildu pensiju programmas – Tiesību uz vecuma pabalstiem aizsardzība – Prasītais minimālais aizsardzības līmenis – Valsts pasākumi, kas maksātnespējīgā uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem neļauj saņemt vairāk kā 49 % no viņu tiesībām – Nepieļaujamība – Pamatojums – Attiecīgās dalībvalsts ekonomiskā situācija – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94 8. pants)

5.        Eiropas Savienības tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Dalībvalsts izdarīts pārkāpums – Pienākums atlīdzināt privātpersonām nodarīto kaitējumu – Nosacījumi – Pietiekami būtisks pārkāpums – Skaidrs un Tiesas precizēts dalībvalstu pienākumu raksturs un apmērs – Valsts pasākumi, kas maksātnespējīgā uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem neļauj saņemt vairāk kā 49 % no viņu tiesībām uz vecuma pabalstiem atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju programmai

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94 8. pants)

1.        Direktīva 2008/94 par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā ir interpretējama tādējādi, ka tā ir piemērojama bijušo darbinieku tiesībām uz vecuma pabalstiem no uzņēmuma papildu pensiju programmas, ko ir izveidojis viņu darba devējs.

(sal. ar 27. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2008/94 par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pants ir interpretējams tādējādi, ka, lai noskaidrotu, vai dalībvalsts ir izpildījusi šajā pantā paredzēto pienākumu, tiesību aktos paredzētos pensiju pabalstus nevar ņemt vērā. Šī panta mērķis ir darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā garantēt darbinieku interešu aizsardzību saistībā ar viņu tiesībām uz vecuma pabalstiem atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju programmām. Pašā šajā tiesību normā ir norādīts, ka tā attiecas tikai uz uzņēmumu vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām, precizējot, ka šīs aizsardzības kontekstā runa ir par programmām, kuras nav saistītas ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām.

(sal. ar 29. un 33. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.        Direktīvas 2008/94 par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pants ir interpretējams tādējādi, ka, lai tas būtu piemērojams, pietiek ar to, ka uzņēmumu papildu pensiju programmā nav pietiekamu finanšu līdzekļu dienā, kad darba devējs ir maksātnespējīgs, un ka maksātnespējas dēļ darba devējam nav vajadzīgo līdzekļu, lai šajā programmā veiktu atbilstošas iemaksas, kas ir vajadzīgas, lai varētu pilnībā izmaksāt pabalstus programmas dalībniekiem. Pēdējiem minētajiem nav jāpierāda, ka pastāv citi faktori, kuru dēļ viņi ir zaudējuši savas tiesības uz vecuma pabalstiem.

Šajā pantā nav nošķirti dažādi iespējamie iemesli, kas ir izraisījuši darba devēja maksātnespēju, bet ir paredzēts vispārējs pienākums aizsargāt darbinieku intereses, un dalībvalstu ziņā ir atbilstoši Savienības tiesībām, it īpaši Direktīvai 2003/41 par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, noteikt metodes, ar kurām tās izpilda šo pienākumu.

(sal. ar 38. un 40. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.        Direktīva 2008/94 par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā ir interpretējama tādējādi, ka ar pasākumiem, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pēc Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 25. janvāra sprieduma lietā C‑278/05 Robins u.c. pieņemšanas un kas maksātnespējīgā uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem nav ļāvuši saņemt vairāk kā 49 % no viņu iegūto tiesību uz vecuma pabalstiem vērtības atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju programmai, nav izpildīti šajā direktīvā paredzētie pienākumi un attiecīgas dalībvalsts ekonomiskā situācija nav ārkārtas apstāklis, kas var attaisnot samazinātu darbinieku interešu aizsardzības līmeni saistībā ar viņu tiesībām uz vecuma pabalstiem atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju programmai.

To, vai dalībvalsts ir pareizi izpildījusi Direktīvas 2008/94 8. pantā paredzētos pienākumus, nosaka nevis dalībvalsts veikto pasākumu īpašības, bet gan rezultāts, kas izriet no šo valsts pasākumu piemērošanas.

(sal. ar 45. un 47. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

5.        Direktīva 2008/94 par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā ir interpretējama tādējādi, ka tas, ka pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pēc Eiropas Savienības Tiesas 2007. gada 25. janvāra sprieduma lietā C‑278/05 Robins u.c. pieņemšanas, maksātnespējīgā uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem nav ļāvuši saņemt vairāk kā 49 % no viņu iegūto tiesību uz vecuma pabalstiem vērtības atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju programmai, pats par sevi ir būtisks šīs dalībvalsts pienākumu pārkāpums.

Kopš iepriekš minētā sprieduma lietā Robins u.c. pasludināšanas, proti, 2007. gada 25. janvāra, dalībvalstīm bija zināms, ka pareizai Direktīvas 2008/94 8. panta transpozīcijai ir nepieciešams, lai darbinieks viņa darba devēja maksātnespējas gadījumā saņemtu vismaz pusi no vecuma pabalstiem, kas izriet no iegūtajām tiesībām uz pensiju un saistībā ar ko viņš ir veicis iemaksas uzņēmumu papildu pensiju programmas ietvaros. Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka, lai gan tā pienākuma raksturs un apmērs, kas dalībvalstīm izriet no Direktīvas 2008/94 8. panta, kura mērķis ir piešķirt tiesības indivīdiem, bija skaidrs un precīzs, vēlākais, no 2007. gada 25. janvāra, attiecīgā dalībvalsts nav pareizi izpildījusi šo pienākumu, kas veido pietiekami būtisku šīs tiesību normas pārkāpumu iespējamās šīs dalībvalsts atbildības par indivīdiem nodarītajiem zaudējumiem pārbaudes ietvaros.

Šajā ziņā kaitējumu cietušajiem indivīdiem ir tiesības uz atlīdzinājumu no dalībvalsts, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, ja pārkāptās Savienības tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības indivīdiem, ja šīs normas pārkāpums ir pietiekami būtisks un ja ir tieša cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un indivīdiem nodarīto kaitējumu.

(sal. ar 49. un 51–53. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)