Language of document : ECLI:EU:F:2016:125

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2016. gada 7. jūnijā

Lieta F‑108/12

Marco Verile

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts – Valsts pensiju sistēmā iegūto pensijas tiesību nodošana Savienības pensiju shēmā – Priekšlikums par izdienas gadu ieskaitu – Prasība – Atcelšana – Apelācijas sūdzība – Prasījumu atcelt piedāvājumu par izdienas gadu ieskaitu pārkvalificēšana – Atcelšanas prasījumu interpretācija tādējādi, ka ar tiem ir lūgts atcelt lēmumu atzīt izdienas gadu ieskaitu pēc pensijas tiesību nodošanas – Prasījumu noraidīšana – Spriedums apelācijas tiesvedībā, kas ir stājies likumīgā spēkā – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Marco Verile lūdz, konkrēti, atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 9. decembra lēmumu par viņa izdienas gadu ieskaita atzīšanu pēc tam, kad atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam, redakcijā, kas toreiz bija piemērojama (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), kapitāls, kas atbilst pensijas tiesībām, kuras viņš bija ieguvis savas valsts sistēmā, tika nodots Eiropas Savienības pensiju shēmā, kā arī, vajadzības gadījumā, atcelt Komisijas iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība par minēto lēmumu

Nolēmums      Izbeigt tiesvedību lietā F‑108/12 Verile/Komisija. Marco Verile un Eiropas Komisija katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas ir zaudējusi savu priekšmetu pēc tam, kad tika pasludināts galīgs Savienības tiesas spriedums citā lietā, kas pēc prasības priekšmeta pārkvalificēšanas attiecās uz šo pašu priekšmetu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta tiesas Reglamenta 85. panta 1. punkts)

Prasība atcelt tiesību aktu ir zaudējusi savu priekšmetu, un par to vairs nav jālemj, ja Savienības tiesas pasludināta sprieduma citā lietā priekšmets pēc prasības priekšmeta pārkvalificēšanas šajā lietā ir kļuvis tāds pats kā attiecīgajā prasībā un ja lietas dalībnieki abās lietās ir tie paši un iepriekš minētais spriedums ir stājies likumīgā spēkā un tātad kļuvis galīgs.

Proti, tā kā res judicata principa ievērošanai ir būtiska nozīme Savienības tiesību sistēmā, lai nodrošinātu gan tiesību un tiesisko attiecību stabilitāti, gan pareizu tiesvedību, ir svarīgi, lai tiesu nolēmumi, kas stājušies likumīgā spēkā pēc tam, kad ir izmantoti pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai pēc tam, kad beigušies šādām pārsūdzībām paredzētie termiņi, vairs nevarētu tikt apstrīdēti.

(skat. 36.–39. punktu)

Atsauce

Tiesa: spriedums, 2006. gada 16. marts, Kapferer, C‑234/04, EU:C:2006:178, 20. punkts un tajā minētā judikatūra.