CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 29. septembrī
Lieta F‑125/07
Armin Hau
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2006. gada paaugstināšana amatā – Neiekļaušana amatā paaugstināto ierēdņu sarakstā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Atskaites slieksnis – Paaugstināšanai amatā izvirzīta, bet nepaaugstināta ierēdņa statusa neņemšana vērā
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Hau lūdz atcelt 2006. gada 21. novembrī publicēto Parlamenta lēmumu neiekļaut viņa uzvārdu B*7 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2006. gada paaugstināšanā amatā
Nolēmums Atcelt 2006. gada 21. novembrī publicēto Parlamenta lēmumu neiekļaut prasītāju B*7 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2006. gada paaugstināšanā amatā. Parlaments sedz tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Iespēja pamatot lēmumu par nepaaugstināšanu amatā pirmstiesas posmā – Sekas
(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa un 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Iepriekšējā paaugstināšanas amatā procedūrā sniegtā paaugstināšanas amatā ieteikuma ņemšana vērā
(Civildienesta noteikumu 45. pants)
1. Administrācijai ir tiesības motivēt lēmumu par nepaaugstināšanu amatā pirmstiesas posmā. Tomēr ir jāsecina, ka tad, kad administrācija piemēro šo iespēju, tā liedz iesaistītajiem ierēdņiem iesniegt sūdzību informētības par apstrīdētā lēmuma pamatojumu dēļ un tādējādi secīgi attīstīt savus argumentus. Līdz ar to situācijā, kad kāds ierēdnis ir informēts par lēmuma pamatojumu tikai sūdzības noraidīšanas stadijā, administrācija tam nevar prasīt atbilstības principa ievērošanu starp sūdzību un prasības pieteikumu attiecībā uz pamatiem un iebildumiem saistībā ar šo pamatojumu.
(skat. 24. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 1992. gada 12. februāris, T‑52/90 Volger/Parlaments, Recueil, II‑121. lpp., 36. punkts.
2. Lai izvērtētu nopelnus, kas ir jāņem vērā, pieņemot lēmumu paaugstināt amatā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu administrācijai ir plaša rīcības brīvība. Tādējādi Kopienu tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, kurus administrācija ir varējusi ievērot savā vērtējumā, tai nevar pārmest pilnvaru pārsniegšanu un tā savas tiesības nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.
Plaša rīcības brīvība neatbrīvo administrāciju no tās pienākuma uzmanīgi un objektīvi izvērtēt visus izskatāmās lietas būtiskos apstākļus. Tas, ka ierēdnis ir ticis izvirzīts paaugstināšanai amatā, kura notikusi pirms šī strīda, ir atbilstošs nopelna elements ar nosacījumu, ka ierēdnis nav zaudējis nopelnus kopš tā gada novērtējuma, kurā viņš tika izvirzīts paaugstinājumam.
Turklāt sistemātiskai paaugstināšanai amatā izvirzīta, bet nepaaugstināta ierēdņa statusa neņemšana vērā var izraisīt diskrimināciju starp ierēdņiem, kuri kandidē uz paaugstināšanu amatā tādējādi, ka tās rezultātā objektīvi atšķirīgas situācijas tiktu risinātas vienādi. Patiesībā apstāklis, ka kāds ierēdnis jau sasniedzis paaugstināšanas slieksni iepriekšējā paaugstināšanā amatā, būdams nesaraujami saistīts ar nopelniem, kurus tas izpelnījies agrāk, rada tam citādu situāciju attiecībā uz šo viņa nopelnu aspektu pret citu personu, kura iepriekšējā paaugstināšanā amatā nav sasniegusi minēto paaugstināšanas slieksni.
(skat. 26.–28. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1986. gada 23. oktobris, 26/85 Vaysse/Komisija, Recueil, 3131. lpp., 26. punkts; 1991. gada 21. novembris, C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 14. punkts.
Vispārējā tiesa: 1991. gada 11. decembris, T‑169/89 Frederiksen/Parlaments, Recueil, II‑1403. lpp., 69. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑30/04 Sena/AESA, Krājums‑CDL, I‑A‑113. un II‑519. lpp., 80. punkts; 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, Krājums, I‑A‑253. un II‑1169. lpp., 69. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 10. oktobris, F‑107/06 Berrisford/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 76. punkts.