VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2016. gada 15. septembrī (*)
REACH – Maksājums par vielas reģistrāciju – Mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķirts samazinājums – Kļūda paziņojumā par uzņēmuma lielumu – Ieteikums 2003/361/EK – Lēmums, ar ko uzlikts administratīvs maksājums – Uzņēmuma lieluma noteikšana – ECHA pilnvaras
Lieta T‑675/13
K Chimica Srl, Mirano (Itālija), ko pārstāv R. Buizza un M. Rota, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko sākotnēji pārstāvēja M. Heikkilä, A. Iber, E. Bigi, E. Maurage un J.‑P. Trnka, vēlāk – M. Heikkilä, E. Bigi, E. Maurage un J.‑P. Trnka, pārstāvji, kuriem palīdz C. Garcia Molyneux, advokāts,
atbildētāja,
par, pirmkārt, prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt ECHA 2013. gada 15. oktobra Lēmumu SME(2013) 3665, ar kuru ir konstatēts, ka prasītāja nav sniegusi nepieciešamos pierādījumus, lai saņemtu mazajiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma samazinājumu, un tai ir piemērots administratīvais maksājums; otrkārt, prasību atzīt prasītājai mazā uzņēmuma statusu un piemērot tai atbilstošo maksājumu un, treškārt, prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu, par ECHA izdoto rēķinu atcelšanu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un E. M. Kolinss [A. M. Collins],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2016. gada 20. janvāra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 10. novembrī prasītāja – K Chimica Srl – veica vielas reģistrāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp.).
2 Reģistrācijas procesā prasītāja norādīja, ka tā ir “mazs uzņēmums” Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk tekstā – “MVO”) definīciju (OV 2003, L 124, 36. lpp.) izpratnē. Šis paziņojums deva tai iespēju izmantot Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 4. punktā paredzētā maksājuma par katru reģistrācijas pieteikumu samazinājumu. Atbilstoši šīs regulas 74. panta 1. punktam minētais maksājums tika noteikts ar Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulu Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 107, 6. lpp.). Regulas Nr. 340/2008 I pielikumā ir paredzēts tostarp maksājumu par reģistrācijas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 6. pantu, apmērs, kā arī mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķiramie samazinājumi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu, ja fiziska vai juridiska persona, kas apgalvo, ka tai ir tiesības uz samazinātiem maksājumiem vai atbrīvojumu no maksājumu veikšanas, nevar pierādīt, ka tai ir tiesības uz šādu samazinājumu vai atbrīvojumu, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) iekasē maksājumus pilnā apmērā, kā arī administratīvos maksājumus. Šajā ziņā ECHA valde 2010. gada 12. novembrī pieņēma Lēmumu MB/D/29/2010 par pakalpojumu, par kuriem tiek saņemti maksājumi, klasifikāciju (turpmāk tekstā – “Lēmums MB/D/29/2010”). Šī lēmuma, kurā grozījumi tikuši veikti ar ECHA valdes 2013. gada 12. februāra Lēmumu MB/21/2012/D, 2. pantā un 1. tabulā ir norādīts, ka Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktā paredzētais administratīvais maksājums lielam uzņēmumam ir EUR 19 900, vidējam uzņēmumam – EUR 13 900 un mazam uzņēmumam – EUR 7960.
3 2011. gada 10. novembrī ECHA izdeva rēķinu Nr. 10029302 par summu EUR 9300. Saskaņā ar Regulas Nr. 340/2008 I pielikumu lietas faktu rašanās laikā piemērojamajā redakcijā šī summa bija atbilstoša no mazā uzņēmuma iekasējamam maksājumam, veicot kopīgu informācijas iesniegšanu, attiecībā uz vielām apjomā, kas pārsniedz 1000 tonnas.
4 2012. gada 15. jūlijā ECHA lūdza prasītāju iesniegt noteiktu dokumentu skaitu, lai pārbaudītu deklarāciju, kurā tā bija norādījusi, ka ir mazs uzņēmums.
5 Pēc dokumentu un elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas ECHA 2013. gada 14. jūnijā pieņēma Lēmumu SME(2013) 2249. Šajā lēmumā ECHA uzskatīja, ka tā nav saņēmusi pietiekamus pierādījumus, lai secinātu, ka prasītāja ir mazs uzņēmums, un ka saskaņā ar Lēmuma MB/D/29/2010 4. panta 1. punktu tai ir jāsamaksā lieliem uzņēmumiem piemērojamais maksājums. Šajos apstākļos ECHA informēja prasītāju, ka ECHA tai nosūtīs rēķinu, kas sedz starpību starp sākotnēji samaksāto maksājumu un galīgi aprēķināto maksājumu, un rēķinu par EUR 19 900 administratīvā maksājuma samaksai.
6 2013. gada 17. jūnijā prasītāja nosūtīja ECHA elektroniskā pasta vēstuli, kurai bija pievienoti jauni dokumenti. Prasītāja arī lūdza ECHA paskaidrojumus saistībā ar tās lieluma aprēķinu.
7 2013. gada 2. jūlijā ECHA atbildēja prasītājai, ka tās lūgumu tā saprot kā tādu, kas ir vērsts uz to, lai ECHA pārskatītu savu nostāju. Ņemot vērā tostarp prasītājas izrādītos centienus, lai izskaidrotu šīs lietas faktisko situāciju, ECHA norādīja, ka izņēmuma kārtā tā ir nolēmusi ņemt vērā papildu informāciju, kas tai varētu tikt sniegta.
8 2013. gada 15. oktobrī pēc jaunas apmaiņas ar dokumentiem un elektroniskā pasta vēstulēm ECHA pieņēma Lēmumu SME(2013) 3665 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Šajā lēmumā ECHA uzskatīja, ka informācija, kas ir tikusi sniegta pēc Lēmuma SME(2013) 2249 pieņemšanas, nevar grozīt minētajā lēmumā ietverto secinājumu. It īpaši ECHA precizēja, ka prasītāja nav sniegusi informāciju attiecībā uz “uzņēmumu – netiešo partneri” Compagnie d’Investissement des Alpes SA. Uz šī pamata ECHA secināja, ka prasītāja nav sniegusi nepieciešamos pierādījumus, kas ļautu secināt, ka tā ir mazs uzņēmums. ECHA tāpat precizēja prasītājai, ka pēc Lēmuma SME(2013) 2249 pieņemšanas izdoto rēķinu apmaksas datums ir beidzies un ka tā tādējādi tai nosūtīs jaunus rēķinus.
9 2013. gada 15. oktobrī, īstenojot apstrīdēto lēmumu, ECHA izdeva rēķinu Nr. 10045647 par summu EUR 13 950 un rēķinu Nr. 10045649 par summu EUR 19 900.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
10 Ar prasības pieteikumu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 16. decembrī, prasītāja cēla šo prasību. Šī prasība ir daļa no saistītu lietu virknes.
11 Pirmā lieta no šīs saistīto lietu virknes bija 2014. gada 2. oktobra sprieduma par atcelšanu Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) priekšmets.
12 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lietas dalībnieki 2015. gada 8. janvārī tika aicināti iesniegt savus apsvērumus par 2014. gada 2. oktobra sprieduma Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849) iespējamo ietekmi uz šo lietu, kā arī atbildēt uz vienu jautājumu. Lietas dalībnieki izpildīja šo lūgumu noteiktajā termiņā.
13 2015. gada 13. novembrī, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz jautājumiem un iesniegt noteiktus dokumentus. Lietas dalībnieki izpildīja šos lūgumus noteiktajā termiņā.
14 2015. gada 13. novembra procesa organizatorisko pasākumu pagarinājumā ECHA 2016. gada 8. janvārī sniedza jaunus pierādījumu piedāvājumus. Šie pierādījumu piedāvājumi tika pievienoti lietas materiāliem.
15 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem tika uzklausīti 2016. gada 20. janvāra tiesas sēdē.
16 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– ņemot vērā ECHA rīcībā sniegtos dokumentus, atzīt tai MVU statusu, uzdodot, lai izmeklēšana tiktu ierobežota ar četrām sabiedrībām.
– piemērot MVU paredzēto maksājuma samazinājumu;
– atcelt rēķinu Nr. 10029302 par summu EUR 9300, kas ir jāmaksā kā starpība starp pilnā apmēra maksājumu un to, kas tika piemērots prasītājai;
– atcelt rēķinu Nr. 10043954, ko ECHA izdevusi administratīvā maksājuma samaksai.
17 Līdzās pirmajiem iepriekš minētajiem prasījumiem replikā izteiktie prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt 2013. gada 15. oktobra rēķinu Nr. 10045647 par summu EUR 13 950, kas ir jāmaksā kā starpība ar pilno maksājumu, kurš tai ticis piemērots, un uzdot atmaksāt 2014. gada 24. janvārī samaksāto summu;
– atcelt 2013. gada 15. oktobra rēķinu Nr. 10045649, ko ECHA izdevusi administratīvā maksājuma samaksai.
– piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Atbildot uz 2015. gada 13. novembra procesa organizatoriskajiem pasākumiem (iepriekš minētais 13. punkts), prasītāja precizēja, ka tā atsakās no prasījumiem par rēķinu Nr. 10029302 un Nr. 10043954 atcelšanu.
19 ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par noteiktu prasījumu pieņemamību
20 Pirmām kārtām, saistībā ar prasības pieteikuma otro un trešo prasījumu attiecībā uz, pirmkārt, MVU statusa atzīšanu prasītājai, ņemot vērā ECHA rīcībā nodotos dokumentus, uzdodot, lai izmeklēšana tiktu ierobežota ar četrām sabiedrībām, un, otrkārt, MVU paredzētā maksājuma samazinājuma piemērošanu, ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības tiesai saistībā ar tās veicamu tiesiskuma pārbaudi nav jāizdod rīkojumi iestādēm vai jāaizstāj tās, bet attiecīgajai administrācijai ir jāveic pasākumi, lai izpildītu saistībā ar prasību atcelt tiesību aktu pieņemtu spriedumu (skat. spriedumu, 1998. gada 15. septembris, European Night Services u.c./Komisija, T‑374/94, T‑375/94, T‑384/94 un T‑388/94, EU:T:1998:198, 53. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi prasības pieteikuma otrais un trešais prasījums ir jānoraida kā nepieņemami.
21 Otrām kārtām, saistībā ar replikas stadijā pirmo reizi izvirzīto prasījumu atcelt rēķinu Nr. 10045647, kā arī atlīdzināt 2014. gada 24. janvārī samaksāto summu un atcelt rēķinu Nr. 10045649, ir jāatgādina, ka saskaņā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 44. panta 1. punkta d) apakšpunktu prasītājam savi prasījumi ir jānorāda prasības pieteikumā. Turklāt no judikatūras izriet, ka 1991. gada 2. maija Reglamenta 48. panta 2. punktā paredzētais nosacījums, ar ko jaunus pamatus ir atļauts izvirzīt tikai tad, ja tie pamatojas uz tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi tiesvedības laikā, a fortiori ir piemērojams ikvienam prasījumu grozījumam. Tādējādi, tā kā nepastāv tiesiski un faktiski apstākļi, kas ir kļuvuši zināmi tiesvedības rakstveida daļas laikā, var tikt ņemti vērā vienīgi tie prasījumi, kuri ir izklāstīti prasības pieteikumā, un prasības pamatotība ir jāizvērtē vienīgi saistībā ar prasījumiem, kuri ir iekļauti prasības pieteikumā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 13. septembris, Berliner Institut für Vergleichende Sozialforschung/Komisija, T‑73/08, nav publicēts, EU:T:2013:433, 42. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra).
22 Šajā lietā ir jākonstatē, ka – saskaņā ar prasītājas pašas teikto un kā izriet no replikas pielikumiem – rēķini Nr. 10045647 un Nr. 10045649 ir datēti ar 2013. gada 15. oktobri, kas ir datums, kurš atbilst apstrīdētā lēmuma datumam. Prasītāja nav norādījusi nevienu apstākli, kas ļautu uzskatīt, ka minētie rēķini ir tikuši saņemti pēc šīs prasības celšanas. Tādējādi nepastāv neviens tiesisks vai faktisks apstāklis, kas ir kļuvis zināms tiesvedības rakstveida daļas laikā, kurš varētu attaisnot novēlotos prasījumus attiecībā uz minētajiem rēķiniem.
23 Turklāt un katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tikai tādi pasākumi, kas rada juridiski saistošu iedarbību, kura ietekmē prasītāja intereses, būtiski grozot tā tiesisko stāvokli, ir tiesību akti, par kuru atcelšanu var celt prasību LESD 263. panta izpratnē (spriedums, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts; rīkojums, 1991. gada 4. oktobris, Bosman/Komisija, C‑117/91, EU:C:1991:382, 13. punkts, un spriedums, 2003. gada 15. janvāris, Philip Morris International/Komisija, T‑377/00, T‑379/00, T‑380/00, T‑260/01 un T‑272/01, EU:T:2003:6, 77. punkts).
24 Ir jāpievērš uzmanība pasākuma, kura atcelšana tiek prasīta, būtībai, lai noteiktu, vai par to var celt prasību, bet formai, kādā tas ticis noteikts, šajā ziņā principā nav nozīmes (spriedumi, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts; 1991. gada 28. novembris, Luksemburga/Parlaments, C‑213/88 un C‑39/89, EU:C:1991:449, 15. punkts, un 1994. gada 24. marts, Air France/Komisija, T‑3/93, EU:T:1994:36, 43. un 57. punkts).
25 Turklāt lēmums, ar ko vienīgi tiek apstiprināts kāds iepriekš pieņemts lēmums, nav apstrīdams tiesību akts, tā ka pret šādu lēmumu celta prasība ir nepieņemama (spriedumi, 1977. gada 25. oktobris, Metro SB‑Großmärkte/Komisija, 26/76, EU:C:1977:167, 4. punkts, un 1998. gada 5. maijs, Apvienotā Karaliste/Komisija, C‑180/96, EU:C:1998:192, 27. un 28. punkts; skat. arī rīkojumu, 1998. gada 10. jūnijs, Cementir/Komisija, T‑116/95, EU:T:1998:120, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Attiecībā uz apstiprinoša akta jēdzienu no judikatūras izriet, ka akts ir uzskatāms par tādu, ar kuru tiek vienīgi apstiprināts agrāks lēmums, ja tajā nav ietverti nekādi jauni apstākļi salīdzinājumā ar agrāku lēmumu un ja pirms tā pieņemšanas nav ticis atkārtoti izvērtēts šī lēmuma adresāta stāvoklis (spriedums, 2001. gada 7. februāris, Inpesca/Komisija, T‑186/98, EU:T:2001:42, 44. punkts, un rīkojums, 2004. gada 29. aprīlis, SGL Carbon/Komisija, T‑308/02, EU:T:2004:119, 51. punkts).
27 Šajā lietā ir jānorāda, ka atšķirībā no situācijas lietā, kurā tika pasludināts 2014. gada 2. oktobra spriedums Spraylat/ECHA (T‑177/12, EU:T:2014:849), Lēmumā SME(2013) 2249, uz kuru ir izdarīta atsauce apstrīdētajā lēmumā, ir paredzēta tieša atsauce uz Lēmumu MB/D/29/2010, kurš ir grozīts ar Lēmumu MB/21/2012/D, un ir precizēts, ka “ECHA izdos [..] rēķinu par administratīvo maksājumu EUR 19 900 apmērā”. Lēmumā SME(2013) 2249 tāpat ir norādīts, ka ECHA izdošot papildu rēķinu, lai segtu starpību starp sākotnēji samaksāto maksājumu un Regulā Nr. 340/2008 lielam uzņēmumam paredzēto maksājumu. Apstrīdētajā lēmumā ECHA turklāt ir precizējusi, ka tā nosūtīs prasītājai jaunus rēķinus, lai aizstātu rēķinus Nr. 10043953 un Nr. 10043954, kas ir tikuši izdoti pēc Lēmuma SME(2013) 2249 pieņemšanas un kuru apmaksas datums ir beidzies. No tā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā, aplūkojot to kopsakarā ar Lēmumu SME(2013) 2249, ir ietverti būtiskie prasītājas pienākumu pret ECHA elementi. Tādējādi rēķiniem Nr. 10045647 un Nr. 10045649 ir šī lēmuma izpildes aktu raksturs un tie ir apstiprinoši akti iepriekš 26. punktā norādītās judikatūras izpratnē (pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2009. gada 30. jūnijs, CPEM/Komisija, T‑106/08, EU:T:2009:228, 32. punkts).
28 Ņemot vērā šos apstākļus, replikas stadijā pirmo reizi izteiktie prasījumi par rēķina Nr. 10045647 atcelšanu, kā arī 2014. gada 24. janvārī samaksātās summas atmaksu un rēķina Nr. 10045649 atcelšanu ir jānoraida kā nepieņemami.
29 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasības izskatīšana ir jāierobežo ar apstrīdētā lēmuma atcelšanas prasījumu.
Par lietas būtību
30 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas būtībā uz Ieteikuma 2003/361 kļūdainu interpretāciju. Otrais pamats ir saistīts ar atteikuma piešķirt prasītājai MVU statusu prettiesiskumu.
Pirmais pamats par Ieteikuma 2003/361 kļūdainu interpretāciju
31 Prasītāja, atgādinot nozīmīgas Ieteikuma 2003/361 normas, norāda, ka, lai aprēķinātu uzņēmuma lielumu, datiem par šo uzņēmumu ir jāpievieno dati par iespējamiem partneruzņēmumiem (kā arī dati par ar tiem saistītiem uzņēmumiem) un dati par iespējamiem saistītiem uzņēmumiem (kā arī dati par to partneruzņēmumiem, kuri attiecībā pret saistītiem uzņēmumiem atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā). Šajā lietā ECHA esot kļūdaini uzskatījusi, ka Medini Ltd un A.L.O. Immobilien GmbH ir prasītājas “partneruzņēmumi”. Šie uzņēmumi faktiski esot I.C.B. Srl partneruzņēmumi, un pēdējā minētā esot ar prasītāju saistīts uzņēmums. Tādējādi nedz Compagnie d’Investissement des Alpes, nedz iespējami Medini partneruzņēmumi, par kuriem ECHA ir prasījusi informāciju, neesot I.C.B. partneruzņēmumi un a fortiori neatrodoties tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā attiecībā pret šo pēdējo minēto uzņēmumu. Tādējādi, lai noteiktu prasītājas lielumu, esot jāņem vērā tikai prasītājas, I.C.B. (kā saistītā uzņēmuma), kā arī Medini un A.L.O. Immobilien (kā I.C.B partneruzņēmumu) dati. Prasītāja esot nosūtījusi ECHA visu nozīmīgu informāciju par šiem uzņēmumiem. Attiecībā uz ECHA tās dokumentos veikto Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrās daļas interpretāciju prasītāja norāda, ka minētā panta itāļu valodas redakcijā vārds “vienīgi” neesot iekļauts. Turklāt ECHA interpretācijas rezultātā partneruzņēmumu vai saistītu uzņēmumu dati būtu jāņem vērā “bez ierobežojuma”. Šī interpretācija esot pārmērīgi plaša. Prasītāja neesot daļa no uzņēmumu grupas, kas ietver Compagnie d’Investissement des Alpes vai iespējamus Medini partneruzņēmumus. Prasītājas interpretāciju apstiprinot Eiropas Komisijas publicētās un internetā pieejamās lietotāja vadlīnijas attiecībā uz MVU definīciju (turpmāk tekstā – “vadlīnijas attiecībā uz MVU definīciju”).
32 ECHA vispirms norāda, ka uzņēmumi Medini un A.L.O. Immobilien neesot tikuši uzskatīti par prasītājas partneriem. Turklāt apstrīdētajā lēmumā uz Compagnie d’Investissement des Alpes tiekot norādīts kā uz prasītājas “netiešu” partneri. Informācijas lūgumi attiecībā uz šo uzņēmumu, kā arī uzņēmumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar Medini, esot pamatoti ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. pantu. It īpaši saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu ECHA esot vēlējusies novērtēt divu uzņēmumu – I.C.B. partneru (tas ir, Medini un A.L.O. Immobilien) – datus. Šajā ziņā ECHA norāda, ka esot piemērojusi 6. panta 3. punkta pirmo daļu, kurā sniegtas norādes par veidu, kā nosakāmi tāda uzņēmuma dati, kas ir saistīta uzņēmuma partneruzņēmums. Tādējādi ECHA esot lūgusi prasītājai sniegt datus par A.L.O. Immobilien un Medini, kā arī datus par ar tiem saistītiem uzņēmumiem (tas ir, Compagnie d’Investissement des Alpes). Šis lūgums turklāt atbilstot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrās daļas formulējumam, kurā – atšķirībā no tā, kas ir paredzēts patstāvīgam uzņēmumam, – nav noteikts, ka to uzņēmumu, kas ir saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, partneruzņēmumu datu noteikšana ir jāveic “vienīgi” uz šo uzņēmumu gada pārskatu pamata. ECHA uzsver, ka vārds “vienīgi” esot norādīts daudzās Ieteikuma 2003/361 valodu redakcijās. Tādējādi ECHA interpretē Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu kā tādu, ar kuru tai ir uzlikts pienākums ņemt vērā visu sabiedrību, kas ir saistītas ar partneruzņēmumiem, uz kuriem minētajā pantā ir izdarīta atsauce, datus. Pretējas interpretācijas rezultātā uzņēmuma MVU statuss būtu mainīgs atkarībā no tā, vai uzņēmumu, kas ir saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, partneruzņēmumi ir vai nav iekļauti uzņēmumu, ar kuriem tie ir saistīti (šajā gadījumā – Compagnie d’Investissement des Alpes), bilancēs. Šī interpretācija arī atbilstot saistībā ar Ieteikumu 2003/361 piemērojamajam striktas interpretācijas kritērijam. Tā atbilstot arī vadlīnijām attiecībā uz MVU definīciju un, it īpaši, šo vadlīniju paskaidrojošajai piezīmei un pielikumiem. ECHA piebilst, ka “uzņēmumu grupas” jēdziens, kuru norāda prasītāja, esot pretrunā Ieteikuma 2003/361 noteikumiem. Uzņēmuma piederība grupai esot atkarīga no attiecībām, kuras tam ir ar citiem uzņēmumiem, nevis no holdinga esamības. ECHA uzsver, ka šajā lietā viens no I.C.B. akcionāriem un vadītājiem esot arī prasītājas valdes priekšsēdētājs un A.L.O. Immobilien vadītājs. Tātad, pirms tiekot lemts par prasītājas MVU statusu, esot jāanalizē Compagnie d’Investissement des Alpes dati.
33 Vispirms ir jānorāda, ka gan Regulas Nr. 1907/2006 3. pantā, gan Regulas Nr. 340/2008 preambulas 9. apsvērumā un 2. pantā nolūkā definēt, kas ir MVU, ir ietverta norāde uz Ieteikumu 2003/361.
34 Ieteikumam 2003/361 ir pielikums, kura I sadaļa attiecas uz “Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu Komisijas definīciju”. Šīs sadaļas 2. panta nosaukums ir “Uzņēmumu kategorijas definējošais darbinieku skaits un finanšu robežvērtības”.
35 Patstāvīga uzņēmuma, tas ir, tāda uzņēmuma, kas nav kvalificēts par “partneruzņēmumu” vai “saistītu uzņēmumu” Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. un 3. punkta izpratnē, gadījumā datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši minētā pielikuma 6. panta 1. punktam tiek veikta, pamatojoties vienīgi uz šī uzņēmuma gada pārskatiem.
36 Gadījumā, ja uzņēmumam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, datu, tostarp darbinieku skaita, noteikšana atbilstoši Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta pirmajai daļai tiek veikta, pamatojoties uz šī uzņēmuma gada pārskatiem un citiem datiem vai uzņēmuma konsolidētiem gada pārskatiem vai konsolidētiem gada pārskatiem, kuros šis uzņēmums ir iekļauts konsolidēšanai, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta otro un trešo daļu šiem datiem ir jāpievieno, pirmkārt, dati par partneruzņēmumiem (kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā) proporcionāli dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem, un, otrkārt, uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīti ar aplūkojamo uzņēmumu, dati 100 % apmērā, kuri vēl nav tikuši iekļauti konsolidētajos gada pārskatos.
37 Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmo daļu aplūkojamā uzņēmuma partneruzņēmumu dati Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv, kuriem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā. Kas attiecas uz uzņēmumu, kas ir saistīti ar aplūkojamo uzņēmumu, datiem, tie izriet no to gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv. Saskaņā ar Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu tiem proporcionāli pievieno šo saistīto uzņēmumu iespējamu partneruzņēmumu, kuri attiecībā uz tiem atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, datus, ja šie dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā, proporcijā, kas ir vismaz līdzvērtīga dalības kapitālā vai balsstiesību procentuālajam lielumam, izmantojot augstāko no šiem diviem lielumiem.
38 Šajā lietā ECHA apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka prasītāja neesot sniegusi informāciju attiecībā uz “uzņēmumu – netiešo partneri” Compagnie d’Investissement des Alpes. Uz šī pamata ECHA ir secinājusi, ka prasītāja nav sniegusi nepieciešamos pierādījumus, kas ļautu secināt, ka tā ir mazs uzņēmums.
39 Savu pamatojumu attiecībā uz informācijas pieprasījumu par Compagnie d’Investissement des Alpes ECHA ir precizējusi 2013. gada 17. jūlija elektroniskā pasta vēstulē un apstrīdētajam lēmumam pievienotajā 2013. gada 15. oktobra vēstulē ar numuru SME(2013) 3666.
40 2013. gada 17. jūlija elektroniskā pasta vēstulē ECHA ir norādījusi, ka Compagnie d’Investissement des Alpes esot uzskatāma par prasītājas partneruzņēmumu, jo tā esot tieši saistīta ar A.L.O. Immobilien, kura pati ir prasītājas partneris. ECHA tādējādi uzskata, ka Compagnie d’Investissement des Alpes dati esot bijuši jāņem vērā, nosakot prasītājas lielumu. Šajā ziņā ECHA ir minējusi Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. un 6. pantu.
41 Apstrīdētajam lēmumam pievienotajā 2013. gada 15. oktobra vēstulē ECHA ir atgādinājusi nozīmi, kāda Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. pantam, aplūkojot to kopumā, ir saistībā ar Medini, A.L.O. Immobilien un Compagnie d’Investissement des Alpes datiem. Vispirms, citējot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrās daļas noteikumus, ECHA ir uzskatījusi, ka vārdu “tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā” izmantošana neierobežojot attiecības ar aplūkojamo uzņēmumu. Turpmāk ECHA “papildus” ir norādījusi, ka Compagnie d’Investissement des Alpes dati esot tikuši pieprasīti atbilstoši Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmajai daļai, “jo saskaņā ar šo pantu aplūkojamā uzņēmuma partneruzņēmumu (tas ir, Medini un A.L.O. Immobilien) dati izriet no gada pārskatiem un citiem datiem, kas ir konsolidēti, ja tādi pastāv”, un “tiem pievieno uzņēmumu, kas ir saistīti (tas ir, Compagnie d’Investissement des Alpes) ar šiem partneruzņēmumiem (tas ir, A.L.O. Immobilien), datus 100 % apmērā, ja vien to dati vēl nav tikuši ņemti vērā konsolidācijā”. Visbeidzot, ECHA ir norādījusi, ka, tā kā Compagnie d’Investissement des Alpes ir saistīta ar A.L.O. Immobilien, kura ir I.C.B. partnere, un šī pēdējā minētā ir pati saistīta ar prasītāju, “netiešā partnera” uzņēmuma Compagnie d’Investissement des Alpes dati ir jāņem vērā, lai noteiktu prasītājas kopējos datus. “Šī iemesla dēļ”, kā ECHA ir norādījusi prasītājai, tā saņem apstrīdēto lēmumu ar apstiprinājumu, ka tai nav tiesību uz maksājuma samazinājumu.
42 No ECHA norādītā pamatojuma izriet, pirmkārt, ka juridiskais pamats, ko ECHA ir norādījusi, lai pieprasītu no prasītājas informācijas attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes paziņošanu, ir bijis Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmā daļa un, otrkārt, ka šīs informācijas nepaziņošana no prasītājas puses ir attaisnojusi apstrīdētā lēmuma pieņemšanu.
43 Pirmām kārtām, šajā ziņā ir jāatgādina saistības, kas faktu rašanās laikā prasītājai ir bijušas ar citiem uzņēmumiem un kuras lietas dalībnieki, kā tie to ir apstiprinājuši tiesas sēdē, nav apstrīdējuši. Vispirms prasītāja ir bijusi saistīta ar I.C.B., jo tai ir piederējis vairākums no prasītājas sabiedrības kapitāla. Turklāt I.C.B. ir bijusi divu uzņēmumu – Medini un A.L.O. Immobilien – partnere, jo tai ir piederējuši vairāk nekā 25 %, bet mazāk kā 50 % no to sabiedrības kapitāla. Visbeidzot, A.L.O. Immobilien ir bijusi saistīta ar Compagnie d’Investissement des Alpes, jo šim pēdējam minētajam uzņēmumam ir piederējis vairākums no pirmā uzņēmuma sabiedrības kapitāla un tātad a priori – no tās akcionāru balsstiesībām.
44 Otrām kārtām, ir jānorāda, ka, ņemot vērā šīs lietas faktisko situāciju, ECHA norādītais juridiskais pamats nav ļāvis prasīt no prasītājas informāciju par Compagnie d’Investissement des Alpes. No Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmās daļas skaidri izriet, ka šī tiesību norma ir piemērojama, lai novērtētu “aplūkojamā uzņēmuma”, tas ir, uzņēmuma, kas tiek izskatīts saistībā ar Ieteikumu 2003/361, lai noteiktu tā apmēru, partneruzņēmumu datus. Tomēr pretēji tam, ko ECHA ir norādījusi 2013. gada 15. oktobra vēstulē, šajā lietā Medini un A.L.O. Immobilien nav prasītājas partneruzņēmumi Ieteikuma 2003/361 pielikuma 3. panta 2. punkta izpratnē. ECHA to turklāt ir atzinusi tiesas sēdē. Runājot par ECHA administratīvajā procesā un Vispārējā tiesā norādīto “netiešā” partneruzņēmuma jēdzienu, tas nav iekļauts Ieteikumā 2003/361.
45 Trešām kārtām, ECHA tās dokumentos veiktā apstrīdētā lēmuma interpretācija, saskaņā ar kuru tā esot centusies novērtēt divu uzņēmumu – I.C.B. partneru, tas ir, Medini un A.L.O. Immobilien, datus, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu, un šim nolūkam esot piemērojusi minētā pielikuma 6. panta 3. punkta pirmo daļu, kurā sniegtas norādes par saistīta uzņēmuma partneruzņēmuma datu noteikšanas veidu, ir jānoraida. Šāda interpretācija ir pretrunā 2013. gada 15. oktobra vēstules redakcijai. Tajā ir uzsvērts, pirmkārt, ka ECHA ir prasījusi datus no Compagnie d’Investissement des Alpes, pamatojoties uz Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmo daļu, un, otrkārt, ka ECHA šajā lietā ir piemērojusi šo noteikumu.
46 Ceturtām kārtām, pat ja, kā ECHA norāda savos procesuālajos rakstos, tās nodoms būtu bijis piemērot Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otro daļu, lai pēc tam šajā ziņā atsauktos uz šī punkta pirmo daļu, šī argumentācija nav skaidri un nepārprotami norādīta apspriešanai sniegtajos dokumentos un tā katrā ziņā neatbilst pienākumam norādīt pamatojumu, kas ECHA ir uzlikts saskaņā ar LESD 296. pantu.
47 Piektkārt un pilnības labad – Ieteikuma 2003/361 pielikuma noteikumu ECHA veiktā interpretācija nevar tikt atbalstīta. Kā ir norādīts iepriekš, Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmā daļa attiecas tikai uz “aplūkojamā uzņēmuma” partneruzņēmumu datiem. Šī tiesību norma neattiecas uz ar aplūkojamo uzņēmumu saistīta uzņēmuma partneruzņēmumiem, uz kuriem attiecas Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrā daļa. Tādējādi Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmā daļa nevar tikt izmantota, lai noteiktu šī punkta otrajā daļā minēto partneruzņēmumu datus. Šo interpretāciju apstiprina tas, ka Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta pirmā daļa, kā skaidri apstiprina tās sākumdaļa, ir paredzēta minētā pielikuma 6. panta “2. punkta piemērošanai”, nevis šī pielikuma 6. panta 3. punkta otrā daļas piemērošanai. Turklāt tiesas sēdē ECHA izteiktais arguments, ka būtībā vārdi “aplūkojamais uzņēmums” var tikt interpretēti kā tādi, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem, no kuriem ir jāiegūst dati, tostarp šajā lietā – A.L.O. Immobilien, ir jānoraida. Līdzās tam, ka šī interpretācija nav saderīga ar Ieteikuma 2003/361 mērķi noteikt aplūkojamā uzņēmuma lielumu, nevis uzņēmumu, kuri stājas ar to attiecībās, lielumu, noteiktos gadījumos tā varētu novest pie uzņēmumu, kas attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas tieši lejupējā vai augšupējā pozīcijā, datu neierobežotas ņemšanas vērā, un to ECHA ir atzinusi tiesas sēdē. Šāda interpretācija acīmredzami pārsniegtu Ieteikuma 2003/361 redakciju, ar kuru ir paredzēts ņemt vērā citu uzņēmumu, nevis aplūkojamā uzņēmuma datus, ievērojot noteiktus minētajā ieteikumā tieši paredzētos ierobežojumus.
48 Ar pārējiem ECHA norādītajiem argumentiem šis secinājums nevar tikt apstrīdēts.
49 Konkrēti – saistībā ar vārda “vienīgi” lietošanu Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 1. punkta valodu redakciju vairākumā un, it īpaši, kā norāda ECHA, šī panta itāļu valodas redakcijā – ir jānorāda, ka ir jānosaka atšķirība starp patstāvīgu uzņēmumu, kura gadījumā ir jāpamatojas tikai uz tā gada pārskatiem, un uzņēmumu, kas nav patstāvīgs, kura gadījumā par pamatu ir jāņem partneruzņēmumu vai saistītu uzņēmumu gada pārskati un dati. Tātad vārda “vienīgi” neesamība Ieteikuma 2003/361 pielikuma 6. panta 3. punkta otrajā daļā nevar nozīmēt, ka ECHA varētu neierobežoti ņemt vērā to uzņēmumu datus, kuri attiecībā pret aplūkojamo uzņēmumu atrodas lejupējā vai augšupējā pozīcijā.
50 Saistībā ar Komisijas internetā publicētajām vadlīnijām attiecībā uz MVU definīciju vispirms ir jānorāda, ka vadlīnijas, uz kurām ECHA norāda savos procesuālajos rakstos, ir vēlākas par apstrīdēto lēmumu. Turpmāk ir jāatgādina, ka gan Regulas Nr. 1907/2006 3. pantā, gan arī Regulas Nr. 340/2008 preambulas 9. apsvērumā un 2. pantā nolūkā definēt, kas ir MVU, ir ietverta norāde uz Ieteikumu 2003/361, nevis uz vadlīnijām attiecībā uz MVU definīciju. Visbeidzot, ievērojot it īpaši tiesiskās noteiktības principu, ar minētajām vadlīnijām nevar tikt apstrīdēta Ieteikumā 2003/361 izmantotā redakcija.
51 Saistībā ar ECHA Vispārējā tiesā izteikto argumentu, ka prasītāja esot piederīga “uzņēmumu grupai”, un līdzās tam, ka ECHA nav paskaidrojusi, kāds juridiskais pamats tai ļautu ņemt vērā šo iespējamo apstākli šajā lietā, no apspriešanai norādītajiem apstākļiem, it īpaši no Lēmuma SME(2013) 2249, 2013. gada 17. jūlija elektroniskā pasta vēstules, 2013. gada 15. oktobra vēstules un apstrīdētā lēmuma, neizriet, ka ECHA būtu norādījusi uz šo apstākli, lai pamatotu savu pieprasījumu attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes.
52 Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāsecina, ka ECHA šajā lietā norādītais juridiskais pamats neattaisno prasītājai izteikto pieprasījumu attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes.
53 Tādējādi prasības pamatojumam norādītais pirmais pamats ir jāapmierina un tātad apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par otro pamatu attiecībā uz atteikuma piešķirt prasītājai MVU statusu prettiesiskumu
54 Prasītāja, ņemot vērā pirmā pamata ietvaros izteiktos argumentus, norāda, ka ECHA esot bijis jāņem vērā 100 % no tās pašas datiem, 100 % no I.C.B. datiem, 40 % no Medini datiem un 36,66 % no A.L.O. Immobilien datiem. Compagnie d’Investissement des Alpes un Medini iespējamo partneruzņēmumu dati neesot nozīmīgi, lai noteiktu prasītājas lielumu. Tātad ECHA neesot varējusi atteikt tai MVU statusu, pamatojoties uz pieprasīto dokumentu attiecībā uz šiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem neiesniegšanu.
55 ECHA atgādina, ka ar prasītājas piedāvāto Ieteikuma 2003/361 interpretāciju netiekot ievēroti nedz tā noteikumi, nedz arī mērķis, nedz, vēl jo mazāk, vadlīniju attiecībā uz MVU definīciju norādes. Tādējādi ECHA neesot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka prasītājai nevar tikt atzīts MVU statuss, jo tā neesot varējusi iesniegt visus nepieciešamos datus, lai pierādītu, ka tai ir tiesības uz samazināto reģistrācijas maksājumu.
56 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka informācijas attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes nesniegšana ir bijusi apstrīdētā lēmuma un, it īpaši, ECHA izteiktā atteikuma piešķirt prasītājai maksājuma samazinājumu pamatojums.
57 Kā ir konstatēts saistībā ar pirmo pamatu, ECHA šajā lietā norādītais juridiskais pamats neattaisno prasītājai izteikto pieprasījumu attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes.
58 Tādējādi ECHA tāpat ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka informācijas attiecībā uz Compagnie d’Investissement des Alpes nesniegšana šajā lietā var pamatot atteikumu piešķirt prasītājai maksājuma samazinājumu.
59 Tādējādi ir jāsecina, ka prasības pamatojumam izvirzītais otrais pamats ir pamatots, un ir jāatzīst, ka arī uz šī pamata apstrīdētais lēmums ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
60 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā ECHA spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2013. gada 15. oktobra Lēmumu SME(2013) 3665;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ECHA sedz savus, kā arī atlīdzina K Chimica Srl tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2016. gada 15. septembrī.
[Paraksti]