VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS
(apelāciju palāta)

2011. gada 7. jūlijā

Lieta T‑283/08 P

Pavlos Longinidis

pret

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop)

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Atlaišana – Pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Tiesības uz aizstāvību

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 24. aprīļa spriedumu lietā F‑74/06 Longinidis/Cedefop (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑125. un II‑A‑1‑655. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Apelācijas sūdzības iesniedzējs sedz savus, kā arī atlīdzina Cedefop tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Pienākums pierādīt šī pienākuma izpildi

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts)

2.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu – Civildienesta tiesas pienākums pamatot pierādījumu novērtējumu – Piemērojamība

(EKL 225.A pants; Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrais teikums un 90. panta 2. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikums – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pienākums ierosināt disciplinārlietu –Neesamība

(Civildienesta noteikumu IX pielikums; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkts, 49. panta 1. punkts un 50.a pants)

6.      Apelācija – Pamati – Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

7.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Kompetentās struktūras neitralitātes un objektivitātes novērtējums – Novērtējums “in concreto”

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

1.      Kompetentajai iestādei, atlaižot no darba pagaidu darbinieku, kuram ir uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums, ir pienākums norādīt pamatojumu. Pienākums pierādīt šī pienākuma izpildi ir kompetentajai iestādei. Būtībā Savienības tiesību aktu tiesiskuma prezumpcijas princips nekādā veidā neatbrīvo attiecīgo Savienības iestādi vai struktūru no to pienākuma sniegt pierādījumu saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem un piemērojamajiem procesuālajiem noteikumiem par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, ja prasības atcelt tiesību aktu ietvaros tiek apstrīdēts tā tiesību akta tiesiskums, kura autore tā ir.

(skat. 38. un 39. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P ETF/Landgren, Krājums, II‑2841. lpp., 143.–171. punkts. Civildienesta tiesa, 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/ETF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑123. un II‑A‑1‑459. lpp., 73. un 74. punkts.

2.      Atbilstoši EKL 225.A pantam un Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punktam apelācijas sūdzībai, kas iesniegta Vispārējā tiesā, ir jāattiecas tikai uz tiesību jautājumiem un tā var tikt pamatota ar to, ka Civildienesta tiesai nav bijusi kompetence, tā ir pieļāvusi procesuālos pārkāpumus, kas apdraud attiecīgā lietas dalībnieka intereses, vai ka Civildienesta tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības.

Tikai tiesas, kas izskata lietu pirmajā instancē, kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu neprecizitāte pēc būtības izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Ja pirmās instances tiesa ir konstatējusi vai novērtējusi faktus, tad apelācijas instances tiesas kompetencē ir pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, kuras pirmās instances tiesa ir no šīs kvalifikācijas secinājusi.

Tādējādi apelācijas instances tiesas kompetencē nav konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ko pirmās instances tiesa ir izmantojusi šo faktu atbalstam. Ja šie pierādījumi ir likumīgi iegūti un ja ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālie noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, tikai pirmās instances tiesa var noteikt vērtību, kāda piešķirama tai iesniegtajiem pierādījumiem. Izņemot gadījumus, kad šie pierādījumi ir sagrozīti, šis vērtējums tādējādi nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda apelācijas instances tiesai.

Tikai Civildienesta tiesas kompetencē ir noteikt tai iesniegto pierādījumu vērtību, un no tās nevar tikt prasīts norādīt tiešu pamatojumu attiecībā uz visu tai iesniegto pierādījumu novērtēšanu. Civildienesta tiesai ir jāsniedz pamatojums, kas ļautu Vispārējai tiesai īstenot tiesas pārbaudi, tostarp attiecībā uz tai iesniegto pierādījumu iespējamo sagrozīšanu.

(skat. 42.–44. un 59. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2006. gada 6. aprīlis, C‑551/03 P General Motors/Komisija, Krājums, I‑3173. lpp., 51. punkts; 2006. gada 21. septembris, C‑167/04 P JCB Service/Komisija, Krājums, I‑8935. lpp., 106. punkts; 2009. gada 16. jūlijs, C‑440/07 P Komisija/Schneider Electric, Krājums, I‑6413. lpp., 103. punkts. Vispārējā tiesa, 2009. gada 26. jūnijs, T‑114/08 P Marcuccio/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑53. un II‑B‑1‑313. lpp., 12. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Lēmums par tāda pagaidu darbinieka atlaišanu, kurš ir pieņemts darbā atbilstoši uz nenoteiktu laiku noslēgtam līgumam, var tikt uzskatīts par pietiekami pamatotu pat tad, ja tā pamatojums nav ticis norādīts rakstveidā, bet ir paziņots ieinteresētajai personai tās intervijas ar augstākstāvošo vadību laikā.

Šie nosacījumi nav pretrunā Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta 1. punktam un Civildienesta noteikumu 25. panta otrajam teikumam, jo, kaut arī šajos noteikumos principā ir netieši paredzēts, ka nelabvēlīga individuāla lēmuma gadījumā ir jānorāda tā pieņemšanas pamatojums, lai ļautu tā adresātam izvērtēt tā pamatotību un Savienības tiesai attiecīgā gadījumā īstenot minētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, tomēr tas, ka ieinteresētā persona pārzina kontekstu, kādā lēmums ir ticis pieņemts, var tikt uzskatīts par minētā lēmuma pamatojumu.

(skat. 67. un 68. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, ETF/Landgren, minēts iepriekš, 179. punkts un tajā minētā judikatūra. Civildienesta tiesa, Landgren/ETF, minēts iepriekš, 79. punkts.

4.      Ievērojot pienākumu norādīt pamatojumu, kas pastāv institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, tai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz tādu līgumu uzteikšanu, kas ir noslēgti ar pagaidu darbiniekiem uz nenoteiktu laiku. Līdz ar to Savienības tiesa pārbauda tikai to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 84. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, ETF/Landgren, minēts iepriekš, 162. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Ņemot vērā institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, plašo novērtējuma brīvību, tādas kļūdas gadījumā, kas var būt pamats pagaidu darbinieka atlaišanai, minētajai institūcijai nekādā ziņā nav pienākuma ierosināt disciplinārlietu pret attiecīgo personu, bet drīzāk izmantot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punktā paredzēto iespēju vienpusēji uzteikt līgumu. Tikai tad, ja minētā institūcija vēlas bez brīdinājuma atlaist pagaidu darbinieku, kurš ir vainojams nopietnā savu pienākumu neizpildē, atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. panta 1. punktam ir jāuzsāk Civildienesta noteikumu IX pielikumā paredzētā disciplinārā procedūra, kas pēc analoģijas ir piemērojama pagaidu darbiniekiem.

Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 50.a pantā nav paredzēts institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, pienākums, bet tai ir tikai sniegta iespēja uzsākt disciplināro procedūru, ja pagaidu darbinieks ir pieļāvis jebkādu tā pienākumu neizpildi.

(skat. 100. un 102. punktu)

6.      No Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta, kā arī no Vispārējās tiesas reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā precīzi ir jānorāda apstrīdētie tā sprieduma elementi, kura atcelšana tiek pieprasīta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti apelācijas sūdzības atbalstam. Šai prasībai neatbilst tāda apelācijas sūdzība, kurā nav ietverts neviens arguments, kurā būtu konkrēti norādīta attiecīgajā pārsūdzētajā spriedumā vai rīkojumā pieļautā kļūda tiesību piemērošanā.

(skat. 112. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2010. gada 9. septembris, T‑17/08 P Andreasen/Komisija, 127. punkts un tajā minētā judikatūra; 2010. gada 16. septembris, T‑52/10 P Lebedef/Komisija, 35. punkts un tajā minētā judikatūra.

7.      Saistībā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra darbiniekiem piemērojamajiem noteikumiem Sūdzību izskatīšanas komisija ir administratīva struktūra, kurai ir tikusi piešķirta kompetence atbildēt uz visām attiecīgo darbinieku iesniegtajām sūdzībām atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam. Šādas struktūras, kurā ir vienāds skaits darbinieku pārstāvju, neitralitāte un objektivitāte nedrīkst tikt apstrīdēta abstrakti. Tās konkrētās sūdzības izskatīšanas procedūras īpašajā kontekstā var tikt apstrīdētas, tikai ņemot vērā visus attiecīgās lietas apstākļus, tostarp apstākļus, kas ir saistīti ar sūdzības iesniedzēja personību, tā sūdzības priekšmetu un iespējamajām attiecībām, kādas tam pašam vai attiecīgā gadījumā personai vai personām, uz kurām attiecas tā sūdzība, ir ar Sūdzību izskatīšanas komisijas locekļiem.

(skat. 114. un 115. punktu)