EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2012. gada 3. maijā

Lieta F‑44/05 RENV

Guido Strack

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Prasība par kaitējuma atlīdzību pārmērīga tiesvedības ilguma dēļ – Vispārējās tiesas kompetences neesamība – Lietas nodošana Eiropas Savienības Vispārējai tiesai

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Strack lūdz būtībā atcelt lēmumu noraidīt viņa kandidatūru Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja ‟Publiskā iepirkuma un līgumu” nodaļas vadītāja amatam un lēmumu iecelt šajā amatā A., kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto nodarīto morālo kaitējumu

Nolēmums Prasību par kaitējuma atlīdzību pārmērīga tiesvedības ilguma dēļ, kuru prasītājs norādījis savu 2011. gada 21. februārī iesniegto rakstveida apsvērumu 78.–85. punktā un kas ir ietverta šo apsvērumu rezolutīvās daļas A.4. punktā, nodot Eiropas Savienības Vispārējai tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar šo prasību pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Cēlonis – Darba tiesiskās attiecības – Juridiskais pamats

(LESD 270. pants)

2.      Tiesvedība – Kompetences sadale starp dažādām Savienības tiesām – Prasība par kaitējuma atlīdzību pārmērīga tiesvedības ilguma dēļ – Civildienesta tiesas kompetences neesamība – Lietas nodošana Vispārējai tiesai

(LESD 256. panta 1. punkta pirmā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants, Tiesas statūtu 51. panta pirmā daļa; Civildienesta tiesas reglamenta 73. pants)

1.      Strīds starp ierēdni un iestādi, no kuras viņš ir atkarīgs vai bija atkarīgs, par zaudējumu atlīdzināšanu ietilpst LESD 270. panta piemērošanas jomā tikai tad, ja zaudējumi radušies no darba tiesiskajām attiecībām, kas saista vai saistīja šo personu ar iestādi.

(skat. 8. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 12. maijs, F‑50/09 Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, 116. punkts un tajā minētā judikatūra, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑401/11 P.

2.      Civildienesta tiesai acīmredzami nav kompetences lemt par prasību par kaitējuma atlīdzību, ko cēlis bijušais ierēdnis pārmērīga tiesvedības ilguma dēļ, ciktāl tā skar tiesvedību, neskarot citus izteiktos prasījumus par kaitējuma atlīdzību. Apgalvotais kaitējums ir radies nevis no darba tiesiskajām attiecībām, kas vieno prasītāju ar tā iestādi, bet gan kavēšanās pieņemt nolēmumu rezultātā, par ko atbild Savienības tiesas un kas ir prasītāja tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums.

Šajā ziņā atbilstīgi Civildienesta tiesas reglamenta 73. pantam prasība, kas ietilpst Tiesas vai Vispārējās tiesas kompetencē, ir jānodod tām, ja prasības pieteikums ir tikai dokuments, kurā ir ietverta virkne prasību, jo jebkura autonoma prasība pēc būtības var tikt uzskatīta par prasību šī 73. panta izpratnē. Turklāt no LESD 256. panta 1. punkta pirmās daļas un Tiesas statūtu 51. panta pirmās daļas izriet, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir izskatīt pirmajā instancē privātpersonu celtas prasības par kaitējumu atlīdzību, ja šo prasību cēlonis nav darba tiesiskās attiecības, kas saista vai saistīja attiecīgo personu ar iestādi.

(skat. 9. un 10. punktu)