Language of document : ECLI:EU:F:2008:123

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 25. septembrī

Lieta F‑44/05

Guido Strack

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Kandidatūras noraidīšana – Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus – Pieņemamība – Interese celt prasību – Pensija – Priekšatlases komiteja – Sastāvs – Jauno noteikumu piemērošana laikā – Neatkarība – Objektivitāte – Lēmuma paziņošana

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru G. Štraks [G. Strack] būtībā lūdz atcelt Eiropas Kopienu Publikāciju biroja lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja kandidatūra šī biroja Publiskā iepirkuma un līgumu nodaļas vadītāja amatam (A 5/A 4) un iecelts šajā amatā A, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus par it kā radušos morālo kaitējumu.

Nolēmums: Prasību atcelt lēmumu par iecelšanu Publikāciju biroja Publiskā iepirkuma un līgumu nodaļas vadītāja amatā noraidīt kā nepieņemamu. Atcelt lēmumu par prasītāja kandidatūras Publikāciju biroja Publiskā iepirkuma un līgumu nodaļas vadītāja amatam noraidīšanu. Komisija pārskaita prasītājam EUR 2000 kā zaudējumu atlīdzību. Pārējā daļā prasību noraidīt. Prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pats. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Interese celt prasību

(Civildienesta noteikumu 53., 78. un 90. pants un VIII pielikuma 14. pants)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Neatkarības un godīguma pienākums

(Civildienesta noteikumu 11.a pants)

3.      Ierēdņi – Amata vakance – Salīdzinošs kandidātu nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 29. pants)

4.      Ierēdņi – Individuāls lēmums – Novēlota paziņošana – Sekas

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

1.      Prasītājam ir jāpamato radusies un pastāvoša interese par to, lai tiktu atcelts apstrīdētais tiesību akts, un, ja interese, uz kuru viņš atsaucas, attiecas uz tiesisko situāciju nākotnē, tam ir jāpierāda, ka aizskārums šajā situācijā turpmāk ir konkrēts. Attiecībā uz ierēdni, kas ir ticis pensionēts pastāvīgas invaliditātes dēļ, kas tiek uzskatīta par pilnīgu, pirms viņš iesniedzis prasību atcelt cita ierēdņa iecelšanu amatā, kuram prasītājs bija izvirzījis savu kandidatūru, iespēja viņu atjaunot dienestā atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 14. pantam ir tikai iespējams notikums, kura iestāšanās nav droša un rada tikai hipotētisku interesi, un tādējādi ir nepietiekams, lai pierādītu, ka viņa tiesisko situāciju ietekmē apstrīdētā lēmuma neatcelšana. Tādējādi prasītājam ir jāpierāda, ka pastāv īpaši apstākļi, kas pamato to, ka turpina pastāvēt personiska un pastāvoša interese celt prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

Savukārt lūgums atcelt lēmumu, ar kuru tiek noraidīta prasītāja kandidatūra strīdīgajam amatam, ir pieņemams, jo prasītājam saglabājas interese panākt, lai tiktu atzīts, ka lēmums par viņa kandidatūras noraidīšanu ir bijis prettiesisks, lai viņš varētu saņemt zaudējumu atlīdzību, ko tas viņam ir varējis radīt.

(skat. 70., 72., 74., 76. un 79. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1987. gada 21. janvāris, 204/85 Stroghili/Revīzijas palāta, Recueil, 389. lpp., 11. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. februāris, T‑82/91 Latham/Komisija, Recueil FP, I‑A‑15. un II‑61. lpp., 25. punkts; 1998. gada 30. novembris, T‑97/94 N/Komisija, Recueil FP, I‑A‑621. un II‑1879. lpp., 26. un 27. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑175/04 Gordon/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 33. un 35. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 11.a pants ir vērsts uz to, lai sasniegtu neatkarības, godīguma un objektivitātes mērķus, kas ir pamatmērķi. Tā 2. punktā noteiktais pienākums nozīmē, ka attiecīgajam ierēdnim preventīvi ir jāinformē iecelējinstitūcija, lai tā atkarībā no lietas apstākļiem varētu veikt piemērotus pasākumus, nevis uzreiz jāatsakās no ārstēšanas vai šīs lietas risināšanas vai – šādas ārstēšanas vai lietas risināšanas mērķiem – jāatsakās no faktoriem, kas var skart viņa personisko interesi. Tādējādi Civildienesta noteikumu 11.a pantam ir plaša piemērošanas joma, kas attiecas uz visiem apstākļiem, kas ierēdnim pamatoti ir jāsaprot, ņemot vērā viņa veicamos pienākumus un lietas apstākļus, kas trešām personām var likt uzskatīt, ka ir ietekmēta viņa neatkarība.

(skat. 132. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 9. jūlijs, T‑21/01 Zavvos/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑483. lpp., 39. punkts; 2002. gada 11 septembris, T‑89/01 Willeme/Komisija, Recueil FP, I‑A‑153. un II‑803. lpp., 47. punkts; 2005. gada 12. jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑199. un II‑901. lpp., 33. punkts.

3.      Rīcības brīvības, kas administrācijai ir jautājumā par iecelšanu amatā vai paaugstināšanu amatā, īstenošana paredz, ka administrācija rūpīgi un objektīvi izvērtē visus atbilstošos katra kandidāta faktorus un ka tā apzinīgi ievēro paziņojumā par vakanci noteiktās prasības, un tādējādi tai ir pienākums noraidīt visus kandidātus, kas neatbilst šīm prasībām. Paziņojums par vakanci ir tiesiskais ietvars, ko iecēlējinstitūcija pati sev ir noteikusi un kas tai stingri ir jāievēro.

Kas attiecas uz iespējamās kļūdas ierēdņa izvēlē novērtēšanu, tad šai kļūdai ir jābūt acīmredzamai un jāpārsniedz plašā rīcības brīvība, kāda paziņojuma par vakanci iezīmētajos ietvaros ir iecēlējinstitūcijai attiecībā uz kandidātu nopelnu salīdzināšanu un dienesta interešu izvērtēšanu. Civildienesta tiesas pārbaudei ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai, ņemot vērā faktorus, uz kuriem šī iecēlējinstitūcija pamatojās, lai veiktu savu novērtējumu, tā ir iekļāvusies saprātīgās robežās un nav savu brīvību izmantojusi acīmredzami kļūdaini vai citiem mērķiem nekā tie, kam tā tai ir piešķirta.

Tādējādi Civildienesta tiesa nevar iecēlējinstitūcijas veikto kandidātu nopelnu un kvalifikāciju vērtējumu aizstāt ar savu, ja nekādi fakti lietas materiālos neļauj apgalvot, ka, novērtējot šos nopelnus un kvalifikācijas, tā būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu.

(skat. 155. un 156. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1974. gada 30. oktobris, 188/73 Grassi/Padome, Recueil, 1099. lpp., 26., 38. un 41. punkts; 1984. gada 30. maijs, 111/83 Picciolo/Parlaments, Recueil, 2323. lpp., 16. punkts; 1987. gada 4. februāris, 324/85 Bouteiller/Komisija, Recueil, 529. lpp., 6. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 13. decembris, T‑20/89 Moritz/Komisija, Recueil, II‑769. lpp., 29. punkts; 2003. gada 18. septembris, T‑73/01 Pappas/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑207. un II‑1011. lpp., 54. punkts; 2004. gada 9. novembris, T‑116/03 Montalto/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑339. un II‑1541. lpp.,65. punkts; 2005. gada 4. maijs, T‑30/04 Sena/EADA, Krājums‑CDL, I‑A‑113. un II‑519. lpp., 80. un 81. punkts.

4.      Civildienesta noteikumu 25. panta otrās daļas pirmajā teikumā ir paredzēts, ka ar jebkuru lēmumu, kas saistīts ar konkrētu personu, nekavējoties rakstveidā iepazīstina attiecīgo ierēdni. Tomēr tas, ka šī iepazīstināšana notikusi novēloti, pats par sevi nav tāds šī noteikuma pārkāpums, kā dēļ apstrīdētais lēmums varētu tikt atcelts.

(skat. 195. un 198. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 18. marts, T‑178/95 un T‑179/95 Picciolo un Caló/Reģionu komiteja, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑155. lpp., 28. un 29. punkts; 1998. gada 17. novembris, T‑131/07 Gómez de Enterría y Sanchez/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑613. un II‑1855. lpp., 69. punkts; 2007. gada 7. februāris, T‑118/04 un T‑134/04 Caló/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑0000. un II‑0000. lpp., 79. punkts.