CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 29. septembrī

Lieta F‑114/07

Rainer Wenning

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Eiropola darbinieka līguma pagarināšana – Eiropola Civildienesta noteikumu 6. pants – Novērtējuma ziņojums 

Priekšmets Prasība, kas iesniegta atbilstoši Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija), 40. panta 3. punktam un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktam, kurā R. Wenning būtībā lūdz atcelt Eiropola 2006. gada 21. decembra lēmumu nepagarināt viņa līgumu un atcelt novērtējuma ziņojumu par periodu no 2006. gada janvāra līdz 2006. gada septembrim, kā arī piespriest Eiropolam samaksāt kompensāciju par apgalvotajiem nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Eiropola personāla novērtēšanas vadlīnijas

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. un 28. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Obligāta termiņa neesamība

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. un 28. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana

5.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Vērtējumu grozīšana salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu

6.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pārbaude tiesā

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. un 28. pants)

7.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Aprakstošu komentāru obligāta atbilstība skaitļos izteiktam vērtējumam

8.      Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana

(Eiropola Civildienesta noteikumu 6. pants un 94. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.      Tādu procesuālo noteikumu pārkāpumi kā, piemēram, Eiropola pieņemto vadlīniju par procedūru karjeras izaugsmei un darbinieku novērtējumam ir būtiski pārkāpumi, kas var ietekmēt darbinieka novērtējuma ziņojuma spēkā esamību, ar nosacījumu, ka šī ziņojuma saturs būtu citāds, ja šo pārkāpumu nebūtu.

(skat. 97. un 102. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑185. lpp., 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 15. decembris, F‑34/07 Skareby/Komisija, Krājums–CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 40. punkts, spriedums pārsūdzēts Pirmās instances tiesā, lieta T‑91/09 P.

2.      Attiecībā uz Eiropola darbinieka novērtējuma ziņojuma pieņemšanu ne Eiropola Civildienesta noteikumos, ne arī vadlīnijās par procedūru karjeras izaugsmei un darbinieku novērtējumu nav noteikts precīzs datums, kurā jāpieņem novērtējuma ziņojums. Iepriekš minēto noteikumu 28. punktā ir tikai noteikts, ka novērtējuma ziņojumu pieņem vismaz reizi gadā. Administrācijai ir jānodrošina novērtējuma ziņojumu regulāra sagatavošana Civildienesta noteikumos norādītajos termiņos, un to pareiza sagatavošana ir gan labas pārvaldības interesēs, gan ierēdņu interešu aizsardzības nolūkā, tomēr administrācijai ir dots saprātīgs termiņš, lai pieņemtu novērtējuma ziņojumu, jo novērtēšanas procedūrai nav noteikti precīzi termiņi. Turklāt ne iepriekš minētajos noteikumos, ne vadlīnijās nav nevienas normas, kas aizliegtu kādu no mērķiem sasniegt pirms novērtēšanas perioda beigām. Tieši otrādi, šajās vadlīnijās, saskaņā ar kurām katram mērķim ir jānosaka termiņš, nav noteikts, ka šim termiņam būtu obligāti jābūt novērtēšanas perioda beigās.

(skat. 98. un 99. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 10. maijs, T‑193/03 Piro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑121. un II‑547. lpp., 76.–78. punkts.

3.      Pieņemot novērtējuma ziņojumu, novērtētājs veic novērtējumu ciešā sadarbībā ar apstiprinātāju, kurš var grozīt vai pastiprināt ziņojumu pēc tikšanās, ko lūdzis novērtējamais ierēdnis.

(skat. 100. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 12 jūlijs, T‑157/04 De Bry/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑199. un II‑901. lpp., 44. punkts.

4.      Pats novērtējuma procedūras mērķis ir radīt priekšstatu par ierēdņa sniegumu un spējām attiecībā uz katru iepriekš noteiktu periodu. Ja novērtētājs ziņojumu par pārskata periodu ir sagatavojis, piedaloties abām pusēm, attiecīgais ierēdnis vēlāk nevar norādīt uz to, ka pārskata periodā viņam nav izteikti nekādi starpposma aizrādījumi. Tādēļ nevar prasīt, lai vērtējumi, ko konkrētā pārskata perioda novērtējuma procedūrā snieguši apspriesties aicinātie priekšnieki, tiktu iepriekš apspriesti starp ierēdni un viņa priekšnieku vai būtu tikuši ietverti iepriekšējā rakstiskā paziņojumā pārskata periodā, ja tie patiešām ir viedokļu apmaiņas priekšmets novērtējuma procedūrā.

(skat. 104. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums. I‑10915. lpp., 37.–45. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13 decembris, T‑155/03, T 157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 142. punkts.

5.      Pieņemot novērtējuma ziņojumu, noteiktais pienākums pamatot katru izmaiņu attiecībā uz iepriekšējo novērtējumu ļauj ierēdnim zināt analītisko novērtējumu izmaiņu iemeslus, pārbaudīt minēto faktu patiesumu un tādējādi atbilstoši tiesībām tikt uzklausītam, paust savus apsvērumus par šo pamatojumu, novērtējuma ziņojumā ir pieļauts būtisks formas trūkums, tiklīdz pamatojuma trūkums aizskar ierēdņa tiesības tikt uzklausītam.

(skat. 108. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 16. jūlijs, T‑1/91 Della Pietra/Komisija, Recueil, II‑2145. lpp, 30. punkts; Hubert/Komisija, minēts iepriekš, 79. punkts; 2005. gada 25. oktobris T‑50/04, Micha/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑339. un II‑1499. lpp., 36. punkts.

6.       Novērtētājiem ir piešķirta ļoti plaša rīcības brīvība attiecībā uz personu, kuras viņiem jānovērtē, darbu. Tādējādi tiesas kontrolē, ko Kopienu tiesa veic attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu, pārbauda tikai procedūras likumību, faktu saturisko pareizību, kā arī to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Kopienu tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas izdarītā profesionālo spēju novērtējuma pamatotību, ja tas ietver kompleksus spriedumus par atbilstību, kas pēc sava rakstura nav objektīvi pārbaudāmi.

(skat. 111. un 117. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 9. decembris, T‑53/99 Progoulis/Komisija, Recueil FP, I‑A‑255. un II‑1249. lpp., 27. un 29. punkts; 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑81. un II‑389. lpp., 51. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑96/04 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑343. un II‑1523. lpp., 41. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑42/05 Rossi Ferreras/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 33. punkts.

7.      Aprakstošām piezīmēm, kas ir ietvertas novērtējuma ziņojumā, ir jāpamato analītiskie vērtējumi. Šīs piezīmes ir novērtējuma pieņemšanas pamats un ļauj ierēdnim izprast saņemto novērtējumu. Tādējādi, ņemot vērā to ļoti svarīgo nozīmi saistībā ar karjeras attīstības ziņojuma pieņemšanu, piezīmēm ir jāatbilst piešķirtajām atzīmēm tik lielā mērā, ka novērtējums ir jāuzskata par piezīmju skaitlisku vai analītisku atspoguļojumu. Ņemot vērā vērtētājiem piešķirto ļoti plašo rīcības brīvību, vērtējot to personu darbu, kuras tiem ir jānovērtē, iespējamās pretrunas karjeras attīstības ziņojumā pamats tā atcelšanai var būt tikai tad, ja tās ir acīmredzamas.

(skat. 132. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. decembris, Cwik/Komisija, minēts iepriekš, 80. punkts.

8.      Principā administrācijai nav jāpamato tiesību akts, ar kuru tā nolemj nepagarināt uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, beidzoties tā termiņam. Katrai līgumslēdzējai jau no līgumattiecību sākuma ir jārēķinās ar to, ka otra puse var izmantot savas tiesības dienā, kad beigsies līgums, atbilstoši tam, kas šajā līgumā paredzēts, proti, ka līgums izbeidzas ar noteikto datumu. Ja nav tiesību uz līguma uz noteiktu laiku pagarinājumu, tad parasti administrācijai nav pienākuma pamatot savu gribu izbeigt līgumu iepriekš noteiktajā datumā.

Tomēr ar Eiropola direktora 2006. gada 8. decembra lēmumu par Eiropola Civildienesta noteikumu 6. panta ieviešanu, kurā ir iekļauti noteikumi par līgumu pagarināšanu Eiropolā, ir izstrādāta īpaša kārtība ar mērķi nodrošināt līgumu pagarināšanas procedūru pārskatāmību. Ieviešot šādu īpašu kārtību, Eiropols ir precizējis kritērijus, kurus ir paredzēts piemērot, īstenojot tā rīcības brīvību attiecībā uz darba līgumu pagarināšanu vai nepagarināšanu. No tā izriet, ka ir ticis veikts automātisks rīcības brīvības ierobežojums, ņemot vērā, ka Eiropolam ir jāievēro norādes, kuras tas pats sev ir noteicis par saistošām.

No tā izriet, ka Eiropola darbiniekam ar līgumu uz noteiktu laiku bija tiesības uz to, lai Eiropols rūpīgi un objektīvi izvērtē, vai viņš atbilst paredzētajiem nosacījumiem, lai pagarinātu viņa līgumu. Nepagarināšanas gadījumā viņam ir leģitīmas intereses attiecībā uz to, ka viņiem tiek paziņots par pamatojumu, kurā atspoguļotos šāds rūpīgs un objektīvs izvērtējums.

(skat. 142.–147. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 1. marts, T‑143/03 Smit/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑39. un II‑171. lpp., 26.–28., 30. un 32. punkts; 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Eiropols, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 21.–23., 25. un 27. punkts.