Lieta C‑369/11

Eiropas Komisija

pret

Itālijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Transports – Direktīva 2001/14/EK – 4. panta 1. punkts un 30. panta 3. punkts – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana – Maksas iekasēšana – Infrastruktūras maksas – Infrastruktūras pārvaldītāja neatkarība

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 3. oktobra spriedums

1.        Transports – Dzelzceļa transports – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksājumu iekasēšana – Maksājumu iekasēšana par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu – Dalībvalstu pienākumi –Apjoms – Maksas par piekļuvi infrastruktūrai noteikšana– Izslēgšana – Infrastruktūras pārvaldītāja neatkarības neesamība – Pienākumu neizpilde

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 4. panta 1. punkts un 30. panta 3. punkts)

2.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

(LESD 258. pants)

3.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Valsts pienākumu neizpildes pierādījums – Komisijas pienākums – Pierādījumu, kas parāda valsts pienākumu neizpildi, iesniegšana – Prezumpcijas – Nepieļaujamība

(LESD 258. pants)

1.        Dalībvalsts, kura nenodrošina infrastruktūras pārvaldītāja neatkarību attiecībā uz maksas noteikšanu par piekļuvi infrastruktūrai un dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu, nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 4. panta 1. punktā un 30. panta 3. punktā.

Saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizveido maksas iekasēšanas sistēma un tās var arī paredzēt specifiskus maksas iekasēšanas noteikumus, allaž ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja pārvaldības neatkarību. Atbilstoši šai tiesību normai pēdējam minētajam, pirmkārt, ir jānosaka maksa par infrastruktūras izmantošanu un, otrkārt, jāveic tās iekasēšana.

Šajā ziņā dalībvalstu norādītajās robežās maksas iekasēšanas un jaudas iedalīšanas sistēmām dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus būtu jāmudina uzlabot savas infrastruktūras izmantošanu. Šie pārvaldītāji nevar panākt šādu optimizāciju, izmantojot maksas iekasēšanas sistēmu, ja to uzdevums ir tikai aprēķināt maksas apmēru katrā konkrētā gadījumā, piemērojot iepriekš ministrijas rīkojumā noteiktu formulu. Tādējādi minētajiem pārvaldītājiem ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, nosakot maksas apmēru.

(sal. ar 41., 43. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 63. punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 68. punktu)