Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments 2011. gada 26. aprīlī iesniedza Florence Barbin

(lieta T-228/11 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Florence Barbin (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji - S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt un pasludināt

par atceltu Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments, ar kuru ir noraidīta prasītājas prasība;

taisot jaunu spriedumu,

atzīt un pasludināt

par atceltu 2008. gada 10. novembra lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD 12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tās iesniedzēja lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2011. gada 15. februāra spriedumu lietā F-68/09 Barbin/Parlaments, ar kuru Civildienesta tiesa noraidīja viņas prasību atcelt Eiropas Parlamenta 2008. gada 10. novembra lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD 12 pakāpē 2006. gada paaugstināšanas amatā ietvaros.

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus par:

kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka Parlaments nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, pirmkārt, ka Parlamentam nav pienākuma ievērot ar novērtēšanu un paaugstināšanu amatā saistītos iekšējos noteikumus un, otrkārt, ka Parlaments varot likumīgi paaugstināt amatā ierēdņus, kuriem ir mazāk nopelnu punktu nekā prasītājai, balstoties uz pamatiem, ar kuriem tiek pārkāpta sistēma amatā paaugstināmo ierēdņu attiecīgo nopelnu salīdzināšanai, kas ir ieviesta ar Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra un biroja lēmumiem;

vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, kā arī Parlamenta pienākuma iesniegt pierādījumus tam, ka prasītāja nav cietusi no jebkāda veida diskriminācijas tādēļ, ka ir izmantojusi savas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, pārkāpumu.

____________