Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 11. februārī iesniedza HC par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-804/19, HC/Komisija
(Lieta C-102/22 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: HC (pārstāvji: D. Rovetta, V. Villante, avvocati)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas 2021. gada 1. decembra spriedumu lietā T-804/19, HC/Eiropas Komisija, ECLI:EU:T:2021:849, kas HC tika paziņots 2021. gada 1. decembrī;
atzīt iebildi par nepieņemamību, kas pamatota ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 277. pantu, attiecībā uz aplūkoto Paziņojumu par konkursu saistībā ar tā valodu lietojumu par pieņemamu un pamatotu;
atcelt “otro strīdīgo lēmumu” pirmajā instancē, proti, 2019. gada 21. marta vēstuli/lēmumu, ar kuru EPSO noraidīja pārskatīšanas lūgumu, informējot apelācijas sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir apstiprinājusi EPSO lēmumu neuzaicināt viņu uz vērtēšanas centru;
piespriest izmaksāt apelācijas sūdzības iesniedzējam 50 000 EUR kā atlīdzību par nodarīto kaitējumu;
pakārtoti iepriekš minētajam, atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan šajā apelācijas tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzībā apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatojas uz diviem galvenajiem apelācijas pamatiem.
Pirmais apelācijas pamats: Vispārējās tiesas kļūdaina faktu kvalificēšana un pierādījumu sagrozīšana tās vērtējumā un spriedumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē izvirzītā pirmā pamata otro daļu – Paziņojuma par konkursu pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot nepareizi kvalificējusi faktus, sagrozījusi pierādījumus un pārkāpusi viņam piemērojamo Paziņojumu par konkursu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja profesionālās pieredzes un akadēmisko kvalifikāciju novērtējumu.
Otrais apelācijas pamats: LESD 277. panta pārkāpums un kļūdaina interpretācija. 1958. gada 15. aprīļa Regulas Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas 1 , redakcijā, kāda šobrīd ir spēkā, 1.–4. panta pārkāpums. Civildienesta noteikumu 1.d panta un 28. panta, kā arī to III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārāk šauri interpretējusi prasību par “ciešu saikni” starp aplūkoto Paziņojumu par konkursu un lēmumu, kas pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lai celtu iebildi par nelikumību, pamatojoties uz LESD 277. pantu, attiecībā uz Paziņojumu par konkursu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šāda “cieša saikne” pastāv un tādēļ viņa iebilde par nelikumību, kas attiecas uz ierobežojumu kā konkursa otro valodu izmantot tikai franču vai angļu, ir pieņemama un pamatota.
____________
1 OV 1958, 17, 385. lpp.