PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2009. gada 2. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” reģistrācijas pieteikums – Absolūti atteikuma pamatojumi – Atšķirtspējas neesamība – Aprakstošs raksturs – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 73. pants
Lieta T‑118/06
Zuffa, LLC, Lasvegasa [Las Vegas], Nevada (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv S. Maliničs [S. Malynicz], barrister, M. Blērs [M. Blair] un K. Balme [C. Balme], solicitors,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Buloks [P. Bullock], pārstāvis,
atbildētāju,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 30. janvāra (lieta R 931/2005‑1) lēmumu par vārdiska apzīmējuma “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 12. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 13. jūlijā,
ņemot vērā trešās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 13. novembra rīkojumu par šīs lietas un lietas T‑379/05 apvienošanu mutvārdu procesa norisei,
pēc 2008. gada 16. decembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2002. gada 25. jūlijā prasītāja Zuffa, LLC Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdiska preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst it īpaši 9., 16., 25., 28. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– “iepriekš ierakstītas skaņas kasetes, skaņuplates, kompaktdiski, iepriekš ierakstītas attēlu kasetes, lāzervideodiski, digitālie diski, digitālie videodiski, kompaktdisku lasīšanas iekārtas, kas visas atbalsta dažādas kara mākslas sacensības, pasākumus un programmas; datoru spēļu programmas; datoru programmatūra; kinematogrāfiskas filmas dažādās kara mākslas jomās; brilles; saules brilles”, kas ietilpst 9. klasē;
– “izglītojošas un apmācošas iespiestas grāmatas un rokasgrāmatas sporta un atpūtas jomā; rakstāmpapīra izsniedzēji; žurnāli par vispārējām, sporta, fiziskās audzināšanas un atpūtas tēmām; žurnāli sporta, fiziskās audzināšanas un atpūtas jomās; kalendāri; pamatam piestiprinātas un nepiestiprinātas fotogrāfijas; tirdzniecības kartes; maršrutu kartes; grāmatas un periodiskie izdevumi par sporta sacensībām un spēlēm; sporta piederumu tirdzniecības katalogi; aploksnes; zīmējumu izdrukas uz papīra vai kartona; pastkartes ar vai bez fotogrāfijas; kartes rakstīšanai; piezīmju bloki (note pads); apsveikuma kartītes; pavārgrāmatas; izkrāsojamās grāmatas un tēmu grāmatas bērniem un pieaugušajiem; mīkstās uzlīmes; pašlīmējošās uzlīmes; fotogrāfiju albumi; piezīmju bloki (dienasgrāmatas); pildspalvas; zīmuļi; dokumentu mapes un kabatas portfeļi; piezīmju grāmatas un dokumentu mapes; papīra naži; vēstuļu turētāji; pie roktura piestiprināti papīra transparenti; plānotāji; starpliktuve; grāmatu vāki; grāmatzīmes; attēlošanas tāfele; tāfeles rakstīšanai ar marķieriem; zīmuļu statīvi; papīra saspraužu turētāji; papīra preses; papīra salvetes; plakāti; pasākumu plāni; rakstāmpapīrs un kancelejas piederumi; rasēšanas papīrs; dāvanu iesaiņojamais papīrs; luminiscējošais papīrs; grafikas papīrs; uzlīmes; papīra transparenti; novelkamās bildītes un vējstiklu novelkamo bildīšu sloksnes; kolekcionējamas novelkamās bildītes un kolekcionējamas novelkamās bildītes ar prezentācijas loksnēm; lentes un uzlīmes bamperiem; piezīmju bloki; neelektriskās dzēšgumijas; elektriskās dzēšgumijas; rakstāmlietu atbalsts; kartītes; biroja aprīkojums; uzlīmju albumi krāsu litogrāfijai; pastkaršu grāmatas; tirdzniecības kartes un hologrāfiskas apsveikumu kartes; zīmuļu penāļi; zīmuļu asināmie; dāvanu iesaiņojamā papīra sortiments; dekoratīvas dāvanu kārbas; komiksu grāmatas; grāmatzīmes; attēlplakātu grāmatas; papīra norādes, uzņemšanas telpu ziņojumu stendi un plakāti; zīmogspilventiņi; gumijas spiedogi ilustrētu attēlu sagatavošanai; reģistrācijas piezīmes, kontroles un autogrāfu vākšanas klades; līmlentes dozatori izmantošanai mājsaimniecībā un birojā; viļņota kartona uzglabāšanas kastes, viļņota kartona mēbeles un uzglabāšanas kastes; atstarojošais papīrs”, kas ietilpst 16. klasē;
– “apģērbi un apģērba gabali, proti, siltie treniņtērpi, sporta krekli, īsās treniņbikses, T‑krekli; polo krekli; golfa krekli; sporta krekli; bezpiedurkņu krekli; trikotāžas izstrādājumi, mazuļu bikses; mazuļu zābaciņi; jostas; kaklasaites; bikšturi; lakatiņi; pludmales sandales; mazuļu un mazgadīgu bērnu naktstērpi; peldmēteļi; naktskrekli; pidžamas un atpūtas tērpi; vannas istabas apģērbi; apģērbs pludmalei; no tekstilmateriāla izgatavoti mazuļu autiņi; mazuļu šorti; sporta tērpi skriešanai; zīdaiņu kombinezoni; zēnu šorti; īsās zeķes; rotaļu apģērbs; kombinezoni un siltie uzvalki; piedurkņu noslēgi; kombinezoni; Henley kostīmi; šorti; svārki; blūzes; pusgarās bikses; bikses; krekli; žaketes; tiesnešu formastērpi; sporta tērpi atlētikai; komandu tērpu atdarinājumi; trikotāžas krekli; siltās vējjakas ar kapuci; puloveri ar augsto apkakli; dūraiņi un cimdi; apakšveļa; trikotāžas izstrādājumi; tauriņi; galvassegas un šalles; ausu sildītāji; galvassaites; garās zeķes; lietus apģērbs, proti, lietus pončo un jakas; apavi, proti, kurpes, zābaki un rītakurpes; bikini; virsdrēbes; platmales; beisbola cepures; acu aizsargi pret saules gaismu; priekšauti; auduma kombinezona bikses un slēpošanas kostīmi; auduma kurpes; pusgarās bikses; vējjakas; karnevāla kostīmi; bleizeri; triko; džinsi; zeķbikses; treniņa un sporta apģērbi, proti. šorti, žaketes, bikses, krekli”, kas ietilpst 25. klasē;
– “gumijas bumbas; artikulētās statuetes un to piederumi; iemaņu spēles; šifona lelles; auduma lelles; plīša rotaļlietas; baloni; golfa bumbiņas; tenisa bumbiņas; vannas spēles; Ziemassvētku eglītes rotājumi; sabiedriskās spēles; konstruēšanas spēles; preces, ko pārdod vienībās kāršu spēlēm; lelles un leļļu apģērbi; leļļu rotaļlietas; grima izstrādājumi spēlēm; spēles zīdaiņiem; elektriskas darbības spēles; manipulācijas spēles; golfa cimdi; golfa bumbiņu marķieri; lauzīšu konstruktori; mīklas; atjautības uzdevumi; pūķi; kustīgas rotaļlietas; rotaļu mūzikas lādītes; ballīšu goda zīmes mazu rotaļlietu veidā; piepūšamās baseina rotaļlietas; saliktas darbības rotaļlietas; spēles ar uzvelkamo mehānismu; spēles diska formā; loki un bultas; rotaļu transportlīdzekļi; rotaļu automašīnas; spēļu kravas mašīnas; rotaļu spaiņi un lāpstas; skrituļslidas; modeļu komplekti; rotaļu raķetes; rotaļu pistoles; rotaļlietu makstis; muzikālas spēles; badmintona spēle; burbuļu pūšanas nūjiņas un šķīdumu komplekti; spēļu figūriņas; spēļu bankas; marionetes; jojo; skrituļdēļi; skrejriteņi; maskas; portatīvas elektroniskas spēles; spēļu kārtis; plastikāta sniega bumbas, kas pildītas ar ūdeni”, kas ietilpst 28. klasē;
– “tiešrādes skatuves uzvedumi; dzīvo uzvedumu prezentācija; teātra uzvedumu veidošana; atrakciju un tematisko parku pakalpojumi; animācijas pakalpojumi; tematisko parku pakalpojumi; izglītojoši un izklaides pakalpojumi tematiskajos parkos vai saistībā ar tiem; televīzijas un radio raidījumu ražošana, sagatavošana, izplatīšana un noma; kinofilmu ražošana, prezentēšana, izplatīšana un noma; skaņu un video ierakstu producēšana, prezentācija, izplatīšana un noma; izklaides informācija; izklaides šovu un interaktīvu programmu producēšana, lai tās izplatītu, izmantojot televīziju, kabeli, satelītu, audio un video vidi, kasetnes, lāzerdiskus, datordiskus un elektroniskos līdzekļus; izklaides, ziņu un informācijas producēšana un nodrošināšana, izmantojot sakaru un datoru tīklus”, kas ietilpst 41. klasē.
4 Ar 2005. gada 31. maija lēmumu pārbaudītājs saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 38. pantu, konstatējot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija aprakstoša, kā arī tai nepiemita atšķirtspēja un tādējādi nevar tikt reģistrēta atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam un 2. pantam, reģistrācijas pieteikumu noraidīja attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 25., 28. un 41. klasē.
5 2005. gada 29. jūlijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu, par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
6 Ar 2006. gada 30. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju pirmā padome atcēla pārbaudītāja lēmumu, noraidīja prasītāja apelāciju sūdzību tiktāl, ciktāl ar to apstrīdēja pārbaudītāja vērtējumu, atbilstoši kuram preču zīmei “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” nepiemita atšķirtspēja vai aprakstošs raksturs attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 25., 28. un 41. klasē, kas minēti reģistrācijas pieteikumā, un lietu nodeva pārbaudītājam, lai noskaidrotu, vai ir izpildīti Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.
7 Apelāciju padome pirmkārt uzskatīja, ka mērķa sabiedrība bija angļu valodā runājošs vidusmēra patērētājs, kas tieši līdzdarbojas izklaides biznesā un iegādājas tādas patēriņa preces kā apģērbi, papīra rūpniecības izstrādājumi vai spēles (skat. apstrīdētā lēmuma 13. punktu).
8 Apelāciju padome turpinājumā norādīja, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidoja angļu vārdu kombinācija, kuru nozīme bija skaidra un kuri nav divdomīgi: jēdziens “ultimate” nozīmējot “izšķirošu, galēju”, jēdzienam “fighting” esot “cīņas” nozīme, savukārt vārds “championship” attiecoties uz čempionātu uzvarētāja noteikšanai. Tādējādi vārdu savienojums “ultimate fighting championship” ikkatrai angļu valodu sarunāties spējošai personai nozīmējot “ekstrēmas cīņas čempionātu”, kur jēdzienu “ultimate fighting” uztver kā tādu, kas apzīmē cīņas veidu, kas tiek pārtraukts brīdī, kad viens no cīņas dalībniekiem vairs nespēj turpināt cīņu (skat. apstrīdētā lēmuma 14. un 15. punktu).
9 Apelāciju padome turklāt uzskatīja, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītie pakalpojumi, kas ietilpst 41. klasē, bija tieši saistīti ar sporta pasākumu organizāciju. Attiecībā uz tiem preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” bija aprakstoša, jo tā norādot uz šo pasākumu nozīmi. Saistībā ar precēm, kas ietilpst citās klasēs, reģistrācijai pieteiktā preču zīme nevarētu tikt uzskatīta par aprakstošu, bet tai tomēr nepiemītot atšķirtspēja. Preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” faktiski nevarot tikt uztverta kā tāda, kas liecinot par reģistrācijas pieteikumā norādītās preces komerciālo izcelsmi, bet gan par sporta pasākumu apzīmējošu vispārīgos jēdzienos. Sporta čempionātu kontekstā patērētāji turklāt esot ieraduši, ka norādes “Eiropas futbola čempionāts” vai “Masters golfa turnīrs”, piemēram, identificējot attiecīgo pasākumu un to, ka uz izstrādājumiem, piemēram, apģērbiem ar šī pasākuma nosaukumu, ir arī ražotāja nosaukums (skat. apstrīdētā lēmuma 16.–25. punktu).
10 Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 20. punktā uzsverot, ka nevar noliegt, ka mērķa sabiedrība izglītošanās procesa gaitā aprod ar sporta aktivitātes nosaukumu tiktāl, ka to asociē ar konkrēta uzņēmuma nosaukumu, Apelāciju padome nodeva lietu pārbaudītājam saistībā ar noskaidrojamu jautājumu par to, vai preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” tās izmantošanas rezultātā bija ieguvusi atšķirtspēju (skat. apstrīdētā lēmuma 26.–28. punktu).
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ar kuru noraida tās apelācijas sūdzību, kas pamatota ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par strīda priekšmetu
13 Tiesas sēdes laikā, atbildot uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem, ITSB norādīja, ka pārbaudītājs vēl nebija pieņēmis lēmumu par jautājumu, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” tās izmantošanas rezultātā bija ieguvusi atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē, gaidot Pirmās instances tiesas galīgo spriedumu šī procesa pabeigšanai. Prasītāja tādējādi saglabāja interesei prasīt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo tās prasījumi nav palikuši bez priekšmeta.
14 Turklāt lietas dalībnieki, saņemot jautājumu par šo aspektu tiesas sēdē, apstiprināja, ka jautājums, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” tās izmantošanas rezultātā bija ieguvusi atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē, neattiecas uz šo lietu.
Par apstrīdētā lēmuma tiesiskumu
Lietas dalībnieku argumenti
15 Prasītāja būtībā norāda, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Tā šajā ziņā norāda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā par apzīmējuma “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” nozīmi, kā arī kļūdu vērtējumā par saikni starp apzīmējumu “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” un preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem. Tā turklāt norāda, ka konkrēti sporta sacensību nosaukumi var tikt izmantoti kā preču zīmes un tiem var piemist atšķirtspēja.
16 ITSB apstrīd visus prasītājas apgalvojumus.
Pirmās instances tiesas vērtējums
17 Kaut arī šajā gadījumā prasītāja nav izvirzījusi jautājumu par pamatojuma trūkumu, pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana, kas attiecas uz visiem aktiem, kuru tiesiskumu kontroli nodrošina Kopienas tiesas, ir absolūts sabiedriskās intereses jautājums, kas noteiktā gadījumā ir jāizvirza pēc savas iniciatīvas (šajā sakarā skat. Tiesas 1959. gada 20. marta spriedumu lietā 18/57 Nold/Augstā iestāde, Recueil, 89. un 115. lpp.; 1997. gada 20. februāra spriedumu lietā C‑166/95 P Komisija/Daffix, Recueil, I‑983. lpp., 24. punkts, un Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB – Educational Services (“ELS”), Recueil, II‑4301. lpp., 59. punkts). Pirmās instances tiesa uzskata par nepieciešamu pēc savas iniciatīvas izvērtēt jautājumu par to, vai apstrīdētais lēmums ir pietiekoši pamatots. Tiesas sēdē lietas dalībniekiem tika uzdots jautājums par apstrīdētā lēmuma pamatojuma pietiekamību.
18 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 73. pantu ITSB lēmumos tiek norādīts to pamatojums, un tie balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus. Turklāt Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 50. noteikuma 2. punkta h) apakšpunktā ir noteikts, ka Apelācijas padomes lēmums ietver iemeslus [pamatojumu]. Šajos noteikumos paredzētā pienākuma apjoms ir tāds pats kā EKL 253. pantā paredzētais pienākums (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās T‑124/02 un T‑156/02 Sunrider/ITSB – Vitakraft‑Werke Wührmann un Friesland Brands (“VITATASTE” un “METABALANCE 44”), Recueil, II‑1149. lpp., 72. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā T‑168/04 L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”), Krājums, II‑2699. lpp., 113. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 253. pantā paredzētajam pamatojumam skaidri un nepārprotami jāparāda akta autora argumentācija. Tādējādi šim Apelāciju padomei noteiktajam pienākumam ir divi mērķi, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Kopienu tiesai veikt lēmuma tiesiskuma kontroli (skat. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās VITATASTE un METABALANCE 44, 73. punkts, un lietā Aire Limpio, 114. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst šīm prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne vien tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas konkrēto jomu regulējošās juridiskās normas (skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās VITATASTE un METABALANCE 44, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Šajā ziņā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 4. pantam noteicošais elements, lai no apzīmējuma, ko var attēlot grafiski, varētu izveidot Kopienas preču zīmi, ir tas, ka ar apzīmējumu palīdzību iespējams parādīt viena uzņēmuma preču atšķirību no citu uzņēmumu precēm. No tā it īpaši izriet, ka absolūtus atteikuma pamatojumus, kas norādīti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, proti, attiecīgi atšķirtspējas neesamību un apzīmējuma aprakstošu raksturu, var izvērtēt tikai saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir pieprasīta apzīmējuma reģistrācija (skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumus lietā T‑135/99 Taurus‑Film/ITSB (“Cine Action”), Recueil, II‑379. lpp., 25. punkts, un lietā T‑136/99 Taurus‑Film/ITSB (“Cine Comedy”), Recueil, II‑397. lpp., 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
22 Tādēļ absolūta atteikuma pamatojuma, ko paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, iespējamā esamība ir konkrēti jāizvērtē, ņemot vērā visus faktus un atbilstošos apstākļus par, pirmkārt, precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem reģistrācija ir pieteikta, un, otrkārt, saistībā ar attiecīgās sabiedrības daļas uztveri, kuru veido minēto preču vai pakalpojumu patērētāji (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. jūnija spriedumu lietā T‑315/03 Wilfer/ITSB (“ROCKBASS”), Krājums, II‑1981. lpp., 51. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑441/05 IVG Immobilien/ITSB (I), Krājums, II‑1937. lpp., 41. punkts; pēc analoģijas skat. arī Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑218/01 Henkel, Recueil, I‑1725. lpp., 50. un 51. punkts).
23 Tāpat katrs no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem atteikuma pamatiem ir jāinterpretē vispārējo interešu, kas ir to pamatā, kontekstā, turklāt katrs no šiem pamatiem ir neatkarīgs no citiem un prasa to atsevišķu izvērtējumu (skat. Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra). Faktiski vispārējās intereses, kas ir ņemtas vērā, izvērtējot katru šo atteikuma pamatojumu, var atspoguļot vai pat tām ir jāatspoguļo dažādie apsvērumi saskaņā ar attiecīgo atteikuma pamatojumu (skat. Tiesas 2008. gada 8. maija spriedumu lietā C‑304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I‑3297. lpp., 54. un 55. punkts un tajos minētā judikatūra, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T‑302/03 PTV/ITSB (“map&guide”), Krājums, II‑4039. lpp., 33. punkts).
24 Šajā ziņā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses ir vērstas uz to, lai, pirmkārt, nepamatoti neierobežotu apzīmējuma, par kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids ir pielīdzināms tām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem lūdz reģistrāciju, kā arī, otrkārt, lai garantētu patērētājam vai gala lietotājam preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču vai pakalpojumu izcelsmi, ļaujot viņam – bez jebkādas iespējas sajaukt – atšķirt šīs preces vai pakalpojumus no citiem, kam ir atšķirīga izcelsme. Šāda garantija faktiski ir preču zīmes pamata funkcija (šajā sakarā skat. Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 23., 26. un 27. punkts un tajos minētā judikatūra, un iepriekš minēto spriedumu lietā Eurohypo/ITSB, 59. un 62. punkts).
25 Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir izvirzīts vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai ikviens varētu brīvi izmantot reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošos apzīmējumus vai norādes. Šī norma tātad novērš iespēju, ka šādi apzīmējumi vai norādes tiek rezervētas lietošanai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tās reģistrētas kā preču zīme (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ROCKBASS, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā norādīto pamatojumu attiecīgā piemērojamība acīmredzami pārklājas. It īpaši no judikatūras izriet, ka vārdiskai preču zīmei, ar kuru apraksta preces vai pakalpojuma īpašības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā šo faktu, a priori noteikti nepiemīt arī atšķirtspēja attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tas tomēr ir jāpierāda atsevišķi (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Eurohypo/ITSB, 69. un 70. punkts).
27 No tā izriet, ka gadījumā, ja preču zīmes reģistrācija tiek lūgta attiecībā uz dažādām precēm un pakalpojumiem, Apelāciju padomei ir jāpārbauda in concreto, vai uz attiecīgo preču zīmi nav attiecināms neviens no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā minētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, ņemot vērā katru no šīm precēm vai pakalpojumiem, un tā var nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem atkarībā no izvērtējamajām precēm un pakalpojumiem (skat. pēc analoģijas Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 KoninklijkeKPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 33. un 73. punkts). Tādējādi Apelāciju padomei gadījumā, ja tā atsaka preču zīmes reģistrāciju, savā lēmumā ir jānorāda secinājumi, kurus tā ir izdarījusi attiecībā uz katru no reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem, neatkarīgi no veida, kā šis pieteikums ir formulēts. Tomēr, ja tas pats atteikuma pamatojums ir sniegts attiecībā uz kādu preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kompetentā iestāde var aprobežoties ar vispārēju vērtējumu par visām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (skat. pēc analoģijas Tiesas 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑239/05 BVBA Management, Training en Consultancy, Krājums, I‑1455. lpp., 38. punkts).
28 Šajā ziņā Apelāciju padomes iespēja veikt vispārēju preču vai pakalpojumu sērijas vērtējumu var tikt attiecināta tikai uz precēm vai pakalpojumiem, starp kuriem ir pietiekoši tieša un konkrēta saikne, kā rezultātā tie veido pietiekoši vienveidīgu kategoriju, lai nodrošinātu, ka visi faktu un tiesību apsvērumi, kas veido attiecīgā lēmuma pamatojumu, pirmkārt, pietiekoši tieši paskaidro Apelācijas padomes argumentāciju saistībā ar katru šajā kategorijā ietilpstošu preci un pakalpojumu un, otrkārt, var tikt piemērota bez atšķirības katrai no attiecīgajām precēm un pakalpojumiem. Tikai ar faktu, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst tajā pašā klasē Nicas nolīguma izpratnē, šajā ziņā nav pietiekoši, jo šīs klases bieži ietver ļoti dažādas preces vai pakalpojumus, starp kuriem ne vienmēr ir pietiekoši tieša un konkrēta saikne (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 21. maija spriedumu lietā T‑329/06 Enercon/ITSB (“E”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑76.* lpp., 34. un 35. punkts, un 2008. gada 15. oktobra spriedumu lietā T‑297/07 TridonicAtco/ITSB (“Intelligent Voltage Guard”), Krājumā nav publicēts, 22.–24. punkts; šajā sakarā pēc analoģijas skat. arī Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedumu lietā T‑392/04 Gagliardi/ITSB – Norma Lebensmittelfilialbetrieb (“MANŪ MANU MANU”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑104.* lpp., 91. un 92. punkts).
29 Šajā gadījumā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver vismaz 215 preces, kas ietilpst četrās dažādās klasēs Nicas nolīguma izpratnē, kā arī vismaz 13 dažādus pakalpojumus, kas tostarp ietver iepriekš ierakstītas skaņas kasetes, pavārgrāmatas, mazuļu zābaciņus, lokus un bultas vai arī informācijas sniegšanu sporta jomā informācijas tīklos (skat. 3. punktu iepriekš). Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un pakalpojumi tādējādi savā starpā ir tik dažādi – ievērojot to būtību, raksturu, mērķi un tirdzniecības veidu –, ka tos nevar uzskatīt par tādiem, kas veido vienveidīgu kategoriju, kura ļautu Apelāciju padomei par tiem pieņemt vispārēju vērtējumu.
30 Apelāciju padome ir aprobežojusies ar atšķirību noteikšanu, pirmkārt, starp pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē, attiecībā uz kuriem tā norādīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija aprakstoša (skat. apstrīdētā lēmuma 17. punktu), un, otrkārt, visām precēm, kas norādītas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, attiecībā uz kuriem tā norādīja, ka preču zīmi nevarot uzskatīt kā aprakstošu, bet ka tai katrā ziņā nepiemita atšķirtspēja, jo tā esot uztverama nevis kā norāde uz izcelsmi, bet gan kā vispārējs jēdziens, kas apzīmē sporta pasākumus (skat. apstrīdētā lēmuma 18. punktu).
31 Sakarā ar šāda pamatojuma vispārējo raksturu ar to acīmredzami nav pietiekoši, lai Pirmās instances tiesa varētu izpildīt savu apstrīdētā lēmuma pamatotības kontroles pienākumu.
32 Attiecībā uz pakalpojumiem, kas atbilstoši Nicas nolīgumam ietilpst 41. klasē, Apelāciju padome faktiski norādīja, ka, tā kā jēdziens “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” norādot uz šo pakalpojumu nozīmi, attiecībā uz tiem reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija aprakstoša. Tomēr no saraksta, kas norādīts iepriekš 3. punktā, izriet, ka starp pakalpojumiem, kas norādīti reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikumā, – kas tostarp ietver tiešrādes skatuves uzvedumus, animācijas pakalpojumus, tematisko parku izglītojošus pakalpojumus, kinofilmu nomu, izklaides informāciju, interaktīvu programmu producēšanu, lai tās izplatītu, izmantojot datordiskus, – nav pietiekoši tieša un konkrēta saikne, lai tie veidotu vienveidīgu kategoriju, kas ļautu Apelāciju padomei attiecībā uz tiem norādīt vispārēju pamatojumu. Pirmkārt, faktiski tikai ar to, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst tajā pašā klasē Nicas nolīguma nozīmē, nav pietiekoši (skat. iepriekš 28. punktu). No otras puses, šo pakalpojumu neviendabība ir tāda, ka Apelāciju padomes norādītais pamatojums ir pārāk vispārīgs un abstrakts, ņemot vērā pakalpojumu būtību un pazīmes.
33 Attiecībā uz visām precēm, kas ietilpst 9., 16., 25. un 28. klasē Nicas nolīguma izpratnē, par kurām Apelāciju padome uzsvēra, ka apzīmējumam “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” – tā kā to nevarot uztvert par izcelsmes norādi, bet vienīgi par tādu, kas piemin sporta pasākumu, – nepiemītot atšķirtspēja, ir jākonstatē, ka to neviendabība ir vēl lielāka nekā pakalpojumiem, kas ietilpst 41. klasē, – lai gan to starpā nav pietiekoši tiešas un konkrētas saiknes, lai tās veidotu pietiekoši vienveidīgu kategoriju, kas ļautu Apelāciju padomei attiecībā uz tām norādīt vispārēju pamatojumu, – un ka apstrīdētajā lēmumā par tām norādītais pamatojums ir pārāk vispārīgs un abstrakts, ņemot vērā to būtību un pazīmes.
34 Tādējādi Apelāciju padomes veiktais iedalījums divās kategorijās pieļāva ļoti lielas neviendabības pastāvēšanu starp šādi sagrupētām precēm un pakalpojumiem, līdz ar to tie nevar – ievērojot šo vienu atšķirību – izveidot vienveidīgas kategorijas, kas attaisnotu to, ka Apelāciju padome attiecībā uz katru no šīm kategorijām norāda vispārēju pamatojumu.
35 Šajos apstākļos Apelāciju padomes sniegtais pamatojums par katru no abām tās noteiktajām kategorijām pietiekoši neizskaidro tās apsvērumus par katru no precēm un pakalpojumiem, par kurām tika iesniegts preču zīmes “ULTIMATE FIGHTING CHAMPIONSHIP” reģistrācijas pieteikums.
36 Tādēļ uzskatāms, ka apstrīdētais lēmums nav pietiekoši pamatots un tādēļ tas ir atceļams.
Par tiesāšanās izdevumiem
37 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2006. gada 30. janvāra lēmumu (lieta R 931/2005‑1) tiktāl, ciktāl ar to, pamatojoties uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, noraida Zuffa, LLC celto prasību;
2) ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 2. aprīlī.
[Paraksti]