Prasība, kas celta 2008. gada 31. decembrī - Fresh Del Monte Produce/Komisija
(lieta T-587/08)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Fresh Del Monte Produce Inc., Džordžtauna (Kaimanu Salas) (pārstāvji - B. Meyring, advokāts, un E. Verghese, solicitor)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmuma C(2008) 5955 galīgā red. Lietā COMP/39.188 - Banāni 1., 2., 3. un 4. pantu tiktāl, ciktāl šis lēmums skar prasītāju;
pakārtoti, būtiski samazināt naudas sodu, kas prasītājai uzlikts saskaņā ar šī lēmuma 2. c pantu;
pakārtoti, atcelt šī lēmuma 1. un 3. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo prasības pieteikumu prasītāja saskaņā ar EKL 230. pantu lūdz atcelt Komisijas 2008. gada 15. oktobra Lēmumu C(2008) 5955 galīgā red. (Lieta COMP/39.188 - Banāni) saistībā ar procesu saskaņā ar EKL 81. panta 1. punktu, ar kuru tā tika saukta solidāri un individuāli pie atbildības par Internationale Fruchtimport Gesellscaft Weichert & Co rīcību. Komisija konstatēja, ka Weichert bija pārkāpusi EKL 81. pantu, piedaloties saskaņotajās darbībās saistībā ar atskaites cenu koordinēšanu banāniem, kas tika importēti astoņās dalībvalstīs Kopienas Ziemeļeiropas daļā. Pakārtoti, tā vēlas panākt Lēmuma 2. c panta grozīšanu tiktāl, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts naudas sods.
Savu prasījumu atbalstam prasītāja izvirza astoņus pamatus, kas izklāstīti četrās daļās.
Pirmajā daļā prasītāja izvirza pamatus, lai pamatotu prasījumu atcelt lēmumu, ar kuru tā tika solidāri un individuāli saukta pie atbildības par Weichert rīcību.
Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini piemēroja EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003
1 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, konstatējot, ka prasītāja ir solidāri un individuāli atbildīga par
Weichert rīcību sakarā ar izplatīšanas līgumu un tās netiešo interesi attiecībā pret
Weichert kā komandītu (
Kommanditist), no kuriem neviens (ne atsevišķi, ne kopā) nedeva prasītājai noteicošu ietekmi attiecībā pret
Weichert.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa EKL 253. pantu, jo tā nesniedza pamatojumu tam, kādēļ tā sauca pie atbildības prasītāju, kas ir sabiedrība, kurai nebija tiešu attiecību ar Weichert.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa tās tiesības uz aizstāvību, atsakoties atklāt atbilstošos pierādījumus.
Prasītāja izvirza sekundāros un pakārtotos pamatus, lai pamatotu prasījumu atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas gan uz prasītāju, gan uz Weichert. Šajā prasības pieteikuma daļā prasītāja izvirza ceturto un piekto pamatu.
Ceturtajā pamatā tiek izvirzīta EKL 81. panta kļūdaina piemērošana, jo Komisija secināja, ka Weichert bija iesaistījusies saskaņotajās darbībās ar mērķi ierobežot konkurenci.
Piektais pamats attiecas uz prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo tai nebija sniegtas tiesības tikt uzklausītai sakarā ar būtisku pavērsienu Komisijas lietā starplaikā starp paziņojumu par iebildumiem un lēmumu.
Prasības pieteikuma trešajā daļā (kas arī izvirzīta kā pakārtota) prasītāja izvirza pakārtotus pamatus, lai pamatotu prasījumu samazināt naudas sodu, kas solidāri un individuāli uzlikts prasītājai un Weichert. Šajā daļā ir ietverts sestais un septītais pamats.
Sestajā pamatā prasītāja apgalvo, ka, nosakot naudas soda apmēru, Komisija pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pienācīgi nenovērtējot pārkāpuma smagumu.
Septītais pamats attiecas uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta un tiesiskās paļāvības pārkāpumu, jo Komisija neņēma vērā Weichert sadarbību izmeklēšanas laikā.
Prasības pieteikuma ceturtā daļa ir vērsta, lai atceltu lēmuma 1. un 3. pantu saistībā ar prasītāju, pamatojoties uz astoņiem pamatiem, ar kuriem tiek apgalvots, ka šie panti ietver kļūdainu EKL 81. panta piemērošanu, Regulas Nr. 1/2003 7. panta un EKL 253. panta pārkāpumu.
____________1 - Padomes 2002. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).