Prasība, kas celta 2006. gada 29. novembrī - Alcoa Trasformazioni pret Komisiju
(lieta T-332/06)
Tiesvedības valoda - angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alcoa Trasformazioni Srl, Portoscuso (Itālija) (pārstāvji - M. Siragusa, T. Müller-Ibord, F. M. Salerno un T. Graf, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2006. gada 19. jūlija lēmumu
1 tiktāl, ciktāl tas attiecas uz prasītāju un elektroenerģijas tarifiem, kas prasītajai jāmaksā
Portovesme un
Fusina, vai, pakārtoti, atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā šie tarifi tiek uzskatīti par pretlikumīgu jaunu atbalstu;
piespriest Komisijai atlīdzināt šīs tiesvedības tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šī prasība ir celta saskaņā ar EKL 230. pantu par Komisijas 2006. gada 19. jūlija lēmuma (turpmāk tekstā - "2006. gada lēmums") atcelšanu, kurā prasītājas alumīnija ražotnēm, kuras atrodas Portovesme, Sardīnijā un Fusina, Veneto reģionā, piemērojamie elektroenerģijas tarifi bija kvalificēti kā pretlikumīgs jauns atbalsts un saskaņā ar EKL 88. panta 2. punktu bija sākta formāla procedūra attiecībā uz šiem tarifiem.
Prasītāja apgalvo, ka 2006. gada lēmums ir kļūdains un prettiesisks jo tas nesaskan ar pašas Komisijas iepriekš pieņemtu lēmumu par to, ka attiecīgie tarifi nav valsts atbalsts, un tajā netiek ievērota procedūra, kāda Komisijai šajā gadījumā bija jāievēro. Konkrētāk prasītāja atsaucas uz trim pamatiem:
Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka uzsākot formālu procedūru attiecībā uz attiecīgajiem tarifiem un kvalificējot tos par pretlikumīgu jaunu atbalstu, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi EKL 88. panta 2. punktu, jo 1) nebija pamata secināt, ka ar tarifiem ir radīta priekšrocība, kas kļūst par valsts atbalstu, un 2) Komisija neveica nevienu nozīmīgu vērtējumu par to, vai ar tarifiem prasītājai faktiski tika radīta šāda priekšrocība. Turklāt prasītāja norāda, - kā to apliecina "1996. gada lēmums", - tarifi atbilst tādām cenām, par kādām racionāli domājošs tirgus dalībnieks varētu rēķināties, ka viņam tās būs jāmaksā parastos tirgus apstākļos, un tādējādi tās nerada prasītājai priekšrocību, kas kļūst par atbalstu. 2006. gada lēmumā, tieši pretēji, ir pausts viedoklis, ka neveicot šāda veida novērtējumu tarifi rada priekšrocību. Tā rīkojoties, Komisija nepamatoti nav ņēmusi vērā tās iepriekšējā lēmumā izklāstītos secinājumus un savus šajā lēmumā izdarītos faktiskos apsvērumus, kas apliecina to, ka šāda priekšrocība nepastāv. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu saskaņā ar EKL 253. pantu - sniegt atbilstošu pamatojumu.
Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus faktiski atceļot "1996. gada lēmumu" un kvalificējot tarifus par jaunu valsts atbalsti, kas acīmredzami ir pretrunā ar tās iepriekšējiem secinājumiem. Pēc prasītājas uzskatiem Komisijas sākotnējie secinājumi joprojām ir saistoši tikmēr, kamēr apsvērumi, uz kuriem ir balstīts Komisijas sākotnējais lēmums, būtiski nemainās.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi EKL 88. pantu un pastāvošam atbalstam ar šo normu paredzēto procesuālo pamatu, kā arī Regulas (EK) 659/99
2 1. panta b) punktu, v) apakšpunktu un 17.-19. pantu un EK tiesību pamatprincipus.