Prasība, kas celta 2011. gada 5. septembrī - Éditions Jacob/Komisija

(lieta T-471/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Éditions Odile Jacob SAS (Parīze, Francija) (pārstāvji - O. Fréget, M. Struys un L. Eskenazi, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 13. maija Lēmumu Nr. SG-Greffe(2011) D/C(2011)3503, kas pieņemts lietā COMP/M.2978 Lagardère/Natexis/VUP pēc Vispārējās tiesas 2010. gada 13. septembra sprieduma lietā T-452/04 Éditions Odile Jacob/Komisija pasludināšanas un ar kuru Komisija vēlreiz ir atzinusi Wendel par atsavināto aktīvu ieguvēju saskaņā ar saistībām, kas izriet no Komisijas 2004. gada 7. janvāra lēmuma, ar kuru tā ir atļāvusi Lagardère/Natexis/VUP koncentrāciju;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai bija acīmredzami neiespējami pieņemt apstiprinošu lēmumu, ar kuru ex post un turklāt ar atpakaļejošu spēku Wendel tiek atzīts par Editis aktīvu ieguvēju 2004. gadā. Prasītāja apgalvo, ka:

šādi rīkodamās, neņemot vērā visas sekas, kas izriet no Vispārējās tiesas konstatētās nelikumības attiecībā uz pilnvarotās personas, kas atbildīga par aktīvu nodošanas uzraudzību, neatkarības trūkumu, Komisija ir pārkāpusi LESD 266. pantu, un

nosakot par apstrīdētā lēmuma spēkā stāšanās datumu 2004. gada 30. jūliju, Komisija esot pārkāpusi atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, neņemdama vērā Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru spēkā stāšanās ar atpakaļejošu datumu ir aizliegta, izņemot, ja tiek ievēroti divi nosacījumi, proti, to kategoriski pieprasa vispārējās intereses, kā arī ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība tiek pienācīgi ievērota. Prasītāja apgalvo, ka šajā gadījumā šie abi nosacījumi nav ievēroti.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajam lēmumam trūkst juridiska pamata, jo Komisijas 2004. gada 7. janvāra lēmums, ar kuru tika atļauta koncentrācija, kļuva nepiemērojams pēc tam, kad Vispārējā tiesa konstatēja, ka Lagardère nav ievērojis dažas saistības.

Ar trešo un ceturto pamatu tiek apgalvotas kļūdas tiesību piemērošanā un acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kuras Komisija ir pieļāvusi, novērtējot Wendel kandidatūru gan 2004. gadā, gan arī attiecībā uz jauno atzīšanas lēmumu, kā arī kļūdas, kas izriet, pirmkārt, no apstākļa, ka, lai pieņemtu apstrīdēto lēmumu, tika ņemta vērā informācija, kas ir vēlāka par 2004. gada 30. jūliju, un, otrkārt, šī vēlākā informācija tika ņemta vērā selektīvi un daļēji.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana, it īpaši jo, pieņemot ex post lēmumu, ar kuru ar atpakaļejošu spēku tiek atzīta prettiesiskā aktīvu nodošana, kā arī, apstiprinot jaunu pilnvaroto personu, kuras vienīgais pienākums bija iesniegt ziņojumu, kas apliecina, ka Wendel atbilst atsavināto aktīvu pārņēmējam izvirzītajām prasībām, Komisija nav ievērojusi LESD 266. panta un Regulas Nr. 4064/89¹, kurā tostarp ir paredzēta iespēja atsaukt apstiprinājuma lēmumu un uzlikt sodu personām, kas izdarījušas šo nelikumību, mērķiem.

Ar sesto pamatu tiek apgalvota pamatojuma neesamība, jo apstrīdētā lēmuma pamatojums vienlaicīgi ir gan nepietiekams, gan pretrunīgs.

____________

¹ - Padomes 1989. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 1. lpp; pēc labojumu izdarīšanas pilnībā publicēta atkārtoti OV 1990, L 257, 13. lpp.).