EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 22. maijā

Lieta F‑42/13

CU

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Lēmums par līguma izbeigšanu

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CU lūdz atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2012. gada 16. oktobra lēmumu par viņa pagaidu darbinieka līguma uz nenoteiktu laiku izbeigšanu, un vajadzības gadījumā atcelt 2013. gada 31. janvāra lēmumu un 2013. gada 24. aprīļa lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība, kā arī piespriest EESK atlīdzināt nodarīto mantisko kaitējumu un samaksāt viņam summu EUR 15 000  apmērā kā atlīdzību par morālo kaitējumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 16. oktobra un 2013. gada 31. janvāra lēmumus par CU uz nenoteiktu laiku noslēgtā pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja samaksā CU summu EUR 25 000 apmērā. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sedz savus un atlīdzina CU tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Jauns lēmums, kuram ir tāds pats priekšmets un tāds pats pamats kā apstrīdētajam lēmumam – Sūdzība, kas iesniegta par pirmo lēmumu – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 117. pants)

2.      Ierēdņi – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Apjoms – Pienākums uzklausīt ieinteresēto personu pirms lēmuma par atlaišanu pieņemšanas

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana uzticības saiknes zuduma dēļ – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.      Ja uzskatītu, ka pagaidu darbinieka iesniegtai sūdzībai ir zudis priekšmets tādēļ, ka Institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir nolēmusi aizstāt savu pirmo lēmumu ar otro lēmumu, kuram attiecībā uz pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu ir tāds pats saturs, tad administrācijai tiktu atzītas pilnvaras uzlikt attiecīgajam darbiniekam pienākumu iesniegt tik daudz sūdzību, cik ir lēmumu, kurus administrācija pieņēmusi atsevišķu pārkāpumu novēršanai, lai gan nelabvēlīgais akts, par kuru ir runa, tā priekšmets un tā pamats saglabājas tieši tādi paši.

(skat. 23. punktu)

2.      Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu ikvienai personai ir tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt. Lai tiesību tikt uzklausītam pārkāpuma dēļ varētu tikt atcelts lēmums par atlaišanu, ir jāpārbauda, vai tad, ja šī pārkāpuma nebūtu, procedūras iznākums varētu būt citāds. Tā kā iestādei ir izvēle starp pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu vai viņa pensionēšanos, tai ir vēl vairāk iemeslu iepriekš uzklausīt viņu, pirms tā nosaka viņam pirmo vai otro risinājumu. Tādējādi ar iestādes argumentu, ka pagaidu darbiniekam tika dota iespēja paust savu viedokli tikšanās laikā, kura notika pēc lēmuma par atlaišanu pieņemšanas, pamattiesības tikt uzklausītam zaudētu savu būtību, tas ir, pagaidu darbiniekam sniegto iespēju paust savu viedokli par pasākumu, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē, un iestādei noteikto pienākumu uzzināt šo viedokli, pirms tā pieņem lēmumu, tādējādi garantējot, ka lēmumā, kurš tiks pieņemts, nebūs kļūdu pēc būtības, un ka tas būs pienācīgi līdzsvarotu dienesta interešu un attiecīgās personas interešu rezultāts.

(skat. 33. un 38.–41. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2013. gada 11. jūlijs, F‑46/11 Tzirani/Komisija, 136. punkts; 2013. gada 12. decembris, F‑129/12 CH/Parlaments, 33. un 38. punkts.

3.      Administrācijas pienākums pamatot savus lēmumus, kurš paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai primāru apsvērumu dēļ. Šī pienākuma mērķis ir sniegt ieinteresētajai personai pietiekamas norādes, lai varētu noskaidrot, vai lēmums ir pamatots, vai arī tajā ir pieļauta kļūda, kas ļauj apstrīdēt tā tiesiskumu, un lai Savienības tiesa varētu veikt pārbaudi par apstrīdētā lēmuma tiesiskumu. Lai gan vienkāršs konstatējums, ka ir zudusi uzticības saikne, tiešām var būt pietiekams pamatojums lēmuma par atlaišanu pieņemšanai un, ja šāds lēmums tiešām ir balstīts tikai uz šo konstatējumu, prasība lēmuma pamatojumā precīzi izklāstīt faktiskos apstākļus, kuri liecina par uzticības saiknes zudumu vai pamato to, var būt tikai ierobežota, tomēr vienkārša norāde uz uzticības saiknes zudumu – bez jebkādiem precizējumiem par faktiskajiem apstākļiem, kuri liecina par šo zudumu vai pamato to –,nav pietiekama, lai pagaidu darbiniekam darītu zināmu to, vai šis lēmums ir pamatots, un lai Savienības tiesa varētu veikt likumības pārbaudi. Ja pamatojums lēmumam par pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu, konstatējot, ka ir zudusi uzticības saikne, ir tikai vispārīgs un šablonisks formulējums, un ja tajā nav iekļauta nekāda konkrēta informācija attiecībā uz ieinteresēto personu, tad šis pamatojums patiesībā ir līdzvērtīgs pilnīgam pamatojuma trūkumam.

(skat. 42., 44. un 49. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 20. februāris, T‑117/01 Roman Parra/Komisija, 31. punkts; 2005. gada 29. septembris, T‑218/02 Napoli Buzzanca/Komisija, 74. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 24. februāris, F‑89/08 P/Parlaments, 73. punkts; Tzirani/Komisija, minēts iepriekš, 137. un 139. punkts.