CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 14. decembrī

Lieta F‑74/09

Werner Siegfried Gowitzke

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropols)

Civildienests – Eiropola personāls – Eiropola Civildienesta noteikumu 27. pants – Eiropola personāla pakāpju un līmeņu noteikšanas politikas 4. pants – Amata pārvērtēšana uz augstāku pakāpi – Klasificēšana līmenī

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola konvencija), 40. panta 3. punktu un Eiropola Civildienesta noteikumu 93. panta 1. punktu, un kurā W. S. Gowitzke] lūdz it īpaši atcelt Eiropola 2009. gada 16. februāra viņa darba līguma pagarinājumu, pārvērtējot viņa amatu no 6. pakāpes uz 5. pakāpi un nosakot viņa sākotnējo atalgojumu atbilstoši šīs pakāpes pirmajam līmenim

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Eiropola darbinieki – Amata pārvērtēšana augstākā pakāpē – Klasificēšana līmenī

Ne Eiropola Civildienesta noteikumu 27. pantā, ne Eiropola direktora 2008. gada 26. augustā pieņemtajā dokumentā ar nosaukumu “Eiropola darbinieku pakāpju un līmeņu noteikšanas politika” (“līmeņu politika”) nav paredzēts, kāda pakāpe un līmenis ir jāpiešķir amata pārvērtēšanā.

Šajā ziņā tiesību norma, kurā regulēta šai lietai vislīdzīgākā situācija un kura ir piemērojama pēc analoģijas, ir līmeņu politikas 4. panta 2. punkta pirmā daļa. Lai gan šajā tiesību normā tiešām faktiski ir noteikts, kāds līmenis piešķirams iekšējiem kandidātiem, kas pēc iekšējās atlases procedūras tiek iecelti citā amatā, kurš atbilst augstākai pakāpei, šī tiesību norma ir piemērojama arī gadījumā, kad jaunā ieinteresētajai personai piešķiramā pakāpe nav saistīta ar iekšēju atlases procedūru, pēc kuras tā tiek iecelta citā amatā, bet pēc tās esošā amata pārvērtēšanas augstākā pakāpē.

Tomēr saskaņā ar minēto tiesību normu iekšējam kandidātam, kas tiek iecelts augstākā pakāpē ietilpstošā amatā, tiek piešķirts līmenis, kas ir nākamais augstākais šajā pakāpē salīdzinājumā ar viņa iepriekšējo pamatalgu. Protams, no šīs tiesību normas gramatiskas interpretācijas izriet, ka vārdi “šajā pakāpē” norāda uz jauno pakāpi. Bet skaidrības labad šajā tiesību normā ir precizēts, ka ir jāveic salīdzinājums ar attiecīgā darbinieka iepriekšējo pamatalgu. Tādējādi, lai noteiktu piešķiramo līmeni, ir jāsalīdzina iepriekšējā pamatalga ar augstākajā pakāpē paredzētajām pamatalgas iespējām un jāpiešķir viszemākais līmenis, kurā attiecīgajam darbiniekam pamatalga būs lielāka par to, kādu viņš saņēma iepriekšējā pakāpē. Tāpēc, lai novērstu iespēju, ka darbinieka pamatalga tiktu samazināta, viņu ieceļot augstākā pakāpē, ir nevis automātiski piešķirams augstākās pakāpes pirmais līmenis, bet gan pirmais līmenis no visiem attiecīgās pakāpes līmeņiem, kas ļauj darbiniekam saņemt lielāku pamatalgu par iepriekšējā pakāpē saņemto.

(skat. 31., 32., 34. un 36. punktu)