CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 24. septembrī

Lieta F‑37/05

Michael Brown

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Iestādes iekšējs konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Palīgdarbinieki – Kandidatūras noraidīšana

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko M. Brauns [M. Brown] lūdz atcelt “iekšējā konkursa par pāreju no C kategorijas uz B kategoriju” COM/PB/04 – kas organizēts, lai izveidotu B4/B5 pakāpes asistentu vietnieku, biroja asistentu vietnieku, tehnisko asistentu vietnieku rezerves sarakstu, – atlases komisijas 2004. gada 19. jūlija lēmumu, ar kuru pēc pārskatīšanas apstiprināts 2004. gada 22. jūnijs lēmums neļaut prasītājam piedalīties strīdīgā konkursa pārbaudījumos

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums, kas pieņemts, pārskatot iepriekšēju lēmumu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Iekšējie konkursi – Organizēšanas nosacījumi un kārtība

(Civildienesta noteikumu 27. pants un 29. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Ierēdņi un pagaidu darbinieki – Palīgdarbinieks – Nošķiršanas kritērijs

(Civildienesta noteikumu 5. un 6. pants, 27. panta pirmā daļa un 32. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3., 8. un 9. pants un 12. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iestādes iekšējs konkurss – Dalības atļaušana palīgdarbiniekiem – Pienākums – Neesamība

1.      Ja kandidāts, kura lūgums ļaut viņam piedalīties Kopienas konkursā ir ticis noraidīts, lūdz pārskatīt šo lēmumu, pamatojoties uz precīzu noteikumu, kas ir saistošs administrācijai, atlases komisijas lēmums, ko tā pieņem pēc pārskatīšanas, ir nelabvēlīgs lēmums Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta vai attiecīgā gadījumā 91. panta 1. punkta – gan tā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2004. gada 1. maijam, gan tā redakcijā, kas ir spēkā kopš šīs dienas, – izpratnē. Pēc šī pēc pārskatīšanas pieņemtā lēmuma sāk skaitīt termiņu sūdzības un prasības iesniegšanai, nepārbaudot, vai šādā situācijā minēto lēmumu, iespējams, var uzskatīt par pilnībā apstiprinošu aktu.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 7. jūnijs, T‑375/02 Cavallaro/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑151. un II‑673. lpp., 58. punkts; 2006. gada 31. janvāris, T‑293/03 Giulietti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑5. un II‑A‑2‑19. lpp., 27. un 28. punkts; 2006. gada 13. decembris, T‑173/05 Heus/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑329. un II‑A‑2‑1695. lpp., 19. punkts.

2.      Lai ievērotu mērķi, kas Civildienesta noteikumu 27. pantā noteikts ikvienai darbā pieņemšanas procedūrai, proti, to, “lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie ierēdņi”, ierēdņi ir jāizraugās, ņemot vērā pēc iespējas plašāku pretendentu loku. Tādējādi jēdziens “iestādes iekšējs konkurss” principā attiecas uz visām tās dienestā esošajām personām jebkādā statusā. Tomēr Civildienesta noteikumi iestādēm piešķir ļoti plašu rīcības brīvību, nosakot aizpildāmajiem amatiem nepieciešamo spēju kritērijus un vispārīgāk – dienesta interesēs atkarībā no šiem kritērijiem – konkursa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tomēr šīs rīcības brīvības izmantošanai jāatbilst imperatīvajiem Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas un 29. panta 1. punkta noteikumiem, un tādējādi tā vienmēr jāizmanto, ņemot vērā ar aizpildāmajiem amatiem saistītās prasības un vispārīgāk – dienesta intereses. Līdz ar to Kopienu tiesas veiktā pārbaude ir ierobežota ar jautājumu par to, vai attiecīgā iestāde ir ievērojusi saprātīgas robežas un vai tā nav savu rīcības brīvību izmantojusi acīmredzami kļūdaini. Šī pārbaude nenozīmē, ka tiesa aizstāj iestādes vērtējumu ar savējo.

Iestāde savu rīcības brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini, pielaišanai iekšējam konkursam, kura pamatmērķis ir pāreja no C kategorijas uz B kategoriju, kā nosacījumu izvirzīdama ierēdņa vai pagaidu darbinieka statusu un izslēgdama palīgdarbinieka statusu. Ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem – atšķirībā no palīgdarbiniekiem – atbilstoši Civildienesta noteikumu 27. panta pirmajai daļai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 1. punktam viņu sākotnējās pieņemšanas darbā laikā ir bijis jāpierāda, ka viņi ir visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie.

Ar palīgdarbinieku izslēgšanu netiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo viņu tiesiskais stāvoklis nav salīdzināms ar ierēdņu vai pagaidu darbinieku tiesisko stāvokli atšķirību saistībā ar šo divu kategoriju administratīvo statusu, pieņemšanas darbā prasību un pieņemšanas darbā nosacījumu dēļ. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts, ja divām personu kategorijām, kuru juridiskais un faktiskais stāvoklis būtiski neatšķiras, tiek piemērota atšķirīga attieksme vai ja dažādas situācijas tiek aplūkotas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.

(skat. 54.–58., 60., 64., 66., 71., 72. un 76. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 31. marts, 16/64 Rauch/Komisija, Recueil, 179. lpp., 2008. gada 9. oktobris, C‑16/07 P Chetcuti/Komisija, Krājums, I‑7469. lpp., 40.–50. un 77. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 8. novembris, T‑56/89 Bataille u.c./Parlaments, Recueil, II‑597. lpp., 42. punkts; 1997. gada 5. februāris, T‑207/95 Ibarra Gil/Komisija, RecueilFP, I‑A‑13. un II‑31. lpp., 66. punkts; 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez/Komisija, RecueilFP, I‑A‑257. un II‑1169. lpp., 53. punkts; 2001. gada 15. novembris, T‑142/00 Van Huffel/Komisija, RecueilFP, I‑A‑219. un II‑1011. lpp., 52. punkts; 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, RecueilFP, I‑A‑13. un II‑73. lpp., 50. punkts; 2005. gada 15. februāris, T‑256/01 Pyres/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑23. un II‑99. lpp., 36. punkts; 2006. gada 8. novembris, T‑357/04 Chetcuti/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑255. un II‑A‑2‑1323. lpp., 48.–51., 53., 56. un 62. punkts.

3.      No Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības normām izriet, ka pastāv atšķirības starp palīgdarbinieku, no vienas puses, un ierēdņu un pagaidu darbinieku, no otras puses, administratīvo statusu, darbā pieņemšanas prasībām un nodarbināšanas nosacījumiem. No šīm atšķirībām izriet, ka palīgdarbinieki nav pieņemti darbā, lai Kopienu iestādēs veiktu pastāvīgu darbu. Gluži pretēji, palīgdarbinieka līgumam raksturīgais ir šādas nodarbinātības pagaidu raksturs, jo šo līgumu var izmantot vienīgi, lai īslaicīgi aizstātu kādu vai lai nodrošinātu īslaicīgu vai steidzamu vajadzību radītu vai skaidri nedefinētu administratīvo uzdevumu izpildi. Tādēļ palīgdarbinieki veido atšķirīgu kategoriju salīdzinājumā ar darbiniekiem, kas atbilst atšķirīgām to iestāžu vajadzībām, kas viņus nodarbina.

(skat. 58. un 74. punktu)

Atsauce

Tiesa: iepriekš minētais spriedums lietā Chetcuti/Komisija, 42. punkts.

4.      Iecēlējinstitūcijai ir iespēja dalībai iestādes iekšējā konkursā pielaist palīgdarbiniekus, taču tai nav pienākuma katrā iestādes iekšējā konkursā ļaut piedalīties visām personām, kas ir tās dienestā. Šāds pienākums aizskartu plašo rīcības brīvību, kas tiek atzīta Kopienu iestādēm savu dienestu organizēšanā, it īpaši dienesta interesēs nosakot konkursu kārtību un nosacījumus.

(skat. 55. un 68. punktu)

Atsauces

Tiesa: iepriekš minētie spriedumi lietā Rauch/Komisija un lietā Chetcuti/Komisija, 71.–74., 76. un 77. punkts.

Pirmās instances tiesa: iepriekš minētie spriedumi lietā Bataille u.c./Parlaments, 42. punkts; lietā Ibarra Gil/Komisija, 66. punkts; lietā Carrasco Benítez/Komisija, 52. punkts; lietā Van Huffel/Komisija, 51. punkts; lietā Pyres/Komisija, 36. punkts, un lietā Chetcuti/Komisija, 49. punkts.