VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 17. decembrī

Lieta T‑567/08 P

Bart Nijs

pret

Eiropas Savienības Revīzijas palātu

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Lēmums nepaaugstināt prasītāju amatā 2005. gadā – Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji ir acīmredzami nepamatota

Priekšmets: Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 9. oktobra spriedumu lietā F‑49/06 Nijs/Revīzijas palāta (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums: Apelācijas sūdzību noraidīt. Bart Nijs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Savienības Revīzijas palātai.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Prasības pieteikumā izvirzītie pamati un tiesību argumenti – Sajaukts un haotisks argumentu izklāsts – Nepieņemamība

(Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.      Apelācija – Pamati – Pamats, kurš balstīts uz iepriekšējā spriedumā, par kuru nav iesniegts pieteikums pārskatīt spriedumu, minēto konstatējumu ņemšanu vērā – “Res judicata” spēks – Noraidīšana

(Tiesas Statūtu 44. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pants)

1.      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunktam apelācijas sūdzībā ir jābūt norādītiem apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatiem un argumentiem. Šīm norādēm ir jābūt pietiekami skaidrām un precīzām, lai ļautu atbildētājam sagatavoties savai aizstāvībai un Vispārējai tiesai pieņemt nolēmumu – vajadzības gadījumā – bez papildu informācijas tās pamatojumam. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, pamata pieņemamībai ir nepieciešams, ka būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem tas ir pamatots, vismaz kopumā, bet loģiskā un saprotamā veidā ir norādīti pašā apelācijas sūdzībā. Ja tā nav, Vispārējā tiesa tikai analizē tos argumentus, kuri tai ir skaidri.

(skat. 17. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 2000. gada 25. jūlijs, T‑110/98 RJB Mining/Komisija, Recueil, II‑2971. lpp., 23. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑167/04 Asklepios Kliniken/Komisija, Krājums, II‑2379. lpp., 39. un 40. punkts.

2.      Apelācijas sūdzības iesniedzējs nevar pārmest Civildienesta tiesai, ka nav varējis pārbaudīt secinājumus, kuri ietverti tiesas iepriekšējā uz viņu attiecināmajā spriedumā, ne pieprasīt jaunus pierādījumus no pretējās puses, ja šis spriedums, jo nav iesniegts pieteikums pārskatīt spriedumu Tiesas Statūtu 44. panta pirmās daļas izpratnē, ir kļuvis res judicata.

Res judicata, kas attiecas uz faktu un tiesību jautājumiem, kuri faktiski vai obligāti tikuši izskatīti tiesas nolēmumā, no jauna ir izskatāms tikai pārskatīšanas procedūrā. Ar pārskatīšanu tiek iepriekš pieņemta to faktu atklāšana, kuri pastāvēja pirms sprieduma un kuri tajā brīdī nebija zināmi tiesai, kas izdeva spriedumu, kā arī lietas dalībniekam, kas lūdz pārskatīšanu, un kuri, ja tiesa tos būtu varējusi ņemt vērā, būtu izraisījuši citu tiesvedības iznākumu. Atbilstoši Tiesas Statūtu 44. panta otrajai daļai kopā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 126. pantu Vispārējās tiesas sprieduma pārskatīšanu sāk ar tās spriedumu, kas skaidri un noteikti fiksē jauno faktu un atzīst, ka būtībā tas ļauj lietu pārskatīt, ja kāds no lietas dalībniekiem ir iesniedzis pieteikumu pārskatīt spriedumu.

(skat. 32.–34. un 39. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1991. gada 19. februāris, C‑281/89, Itālija/Komisija, Recueil, I‑347. lpp., 14. punkts; 1996. gada 16. janvāris, C‑130/91 REV II, ISAE/VP un Interdata/Komisija, Recueil, I‑65. lpp., 6. punkts; 2008. gada 15. maijs, C‑442/04, Spānija/Padome, Krājums, I‑3517. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 12. novembris, T‑91/96 REV, Padome/Hankart, Recueil FP, I‑A‑597. un II‑1809. lpp., 13. punkts.