Apelācijas sūdzība, ko 2024. gada 1. martā enercity AG iesniegusi par Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 20. decembra spriedumu lietā T-65/21 enercity AG/Eiropas Komisija
(Lieta C-179/24 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: enercity AG (pārstāvis: C. Schalast, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, E.ON SE, RWE AG
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 20. decembra spriedumu enercity/Komisija (T-65/21) un strīdīgo Eiropas Komisijas lēmumu;
pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Apelācijas sūdzības pamati un būtiskie argumenti
Apelācijas sūdzība ir balstīta uz pieciem pamatiem.
Pirmkārt, attiecībā uz RWE un E.ON darījuma, skatot to kopumā, sadalīšanu Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi Apvienošanās regulas 1 3. panta 1. punktu, atsaukdamās vienīgi uz Komisijas Konsolidēto jurisdikcijas paziņojumu 2 un neņemot vērā nedz spriedumu Cementbouw 3 , nedz arī Apvienošanās regulas 20. apsvērumu. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesību normu hierarhijas, likuma pārākuma un varas dalīšanas principus.
Otrkārt, Vispārējā tiesa savā nolēmumā neesot aplūkojusi jautājumu par to, vai koncentrācijas dalībnieku noslēgtā vienošanās par norobežošanu attiecībā uz tirgu sadali, saskaņā ar kuru RWE koncentrējas tikai uz ražošanas tirgu un E.ON tikai uz izplatīšanas tirgu, ir ar aizliegtu vienošanos saistīts pārkāpums LESD 101. panta izpratnē. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa it īpaši neesot ņēmusi vērā, ka Apvienošanās regulas 21. panta 1. punkts neliedz piemērot tādas primārās tiesības kā LESD 101. pants. Tādējādi Vispārējā tiesa esot atstājusi neizskatītus būtiskus jautājumus un tātad esot pieņēmusi tiesiski kļūdainu lēmumu.
Treškārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka Komisija ir pareizi noteikusi faktisko pamatu. Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka Komisijas izmantotais tirgus pētījums nav atbilstošs faktiskais pamats. Tirgus pētījuma apstākļi pieļaujot nopietnas šaubas par aptaujāto uzņēmumu sniegtās informācijas ticamību. Turklāt tirgus pētījuma rezultāti esot neviennozīmīgi un neapstiprinot Komisijas secinājumu. Savukārt apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtos atzinumus, kuros esot pierādītas Komisijas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, Vispārējā tiesa kļūdaini neesot ņēmusi vērā, jo tā, pieļaujot tiesību kļūdu, esot uzskatījusi, ka tajos ir ietverti dati par laikposmu pēc lēmuma par atbrīvošanu pieņemšanas.
Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi novērtējusi elektroenerģijas mazumtirdzniecības tirgus norobežošanu. Tā esot kļūdaini secinājusi, ka nepastāv konkurence starp pamatpiegādātājiem un īpašo līgumu piegādātājiem un ka tādējādi pastāv divi pēc būtības norobežoti tirgi. Savā vērtējumā Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas būtiskos argumentus un līdz ar neievērojusi Komisijas pieļautās acīmredzamās kļūdas vērtējumā.
Visbeidzot, piektkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini novērtējusi iespējamo konkurences spiedienu. Tā neesot ņēmusi vērā potenciālās konkurences esamību starp koncentrācijas dalībniekiem, kas jebkurā brīdī varot pārtapt par faktisku konkurenci. Tādēļ Vispārējās tiesas konstatējums, ka koncentrācijas dalībnieki nav tuvi konkurenti, esot kļūdains.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās regula”; OV 2004, L 24, 1. lpp.).
1 Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2008, C 95, 1. lpp.).
1 Spriedums, 2006. gada 23. februāris,
Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, T-282/02, EU:T:2006:64.