EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2014. gada 11. februārī

Lieta F‑65/12

Enrico Maria Armani

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Tiesības uz apgādājamā bērna pabalstu – Apgādājams bērns – Prasītāja laulātās bērns

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru E. M. Armani lūdz Civildienesta tiesai atcelt Eiropas Komisijas lēmumu atteikties atzīt tiesības uz apgādājamā bērna pabalstu attiecībā uz viņa laulātās bērnu

Nolēmums      Atcelt 2011. gada 17. augusta lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija E. M. Armani atteica atzīt tiesības uz apgādājamā bērna pabalstu attiecībā uz viņa laulātās bērnu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina E. M. Armani radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Darba samaksa – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts – Noteikšanas nosacījumi – Faktiska uzturēšana – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkts)

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta pirmajā daļā lietotais bērna faktiskas uzturēšanas jēdziens nozīmē pilnīgu vai daļēju bērna būtisko vajadzību faktisku nodrošināšanu, it īpaši attiecībā uz dzīvesvietu, uzturu, apģērbu, izglītību, kopšanu un medicīniskajiem izdevumiem.

Līdz ar to, ja ierēdnis faktiski nodrošina visas vai daļu no sava laulātā bērna būtiskajām vajadzībām, ir jāuzskata, ka viņš šo bērnu faktiski uztur, un tāpēc tas ir viņa apgādājamais bērns Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta pirmās daļas izpratnē. Šajā ziņā ne šī norma, ne arī kāda cita Civildienesta noteikumu norma ierēdņa tiesības saņemt apgādājamā bērna pabalstu par sava laulātā bērnu burtiski nepakārto nosacījumam, ka minētais laulātais nav Savienības ierēdnis vai darbinieks. Šāds nosacījums nav secināms arī no Civildienesta noteikumu sistēmas.

(skat. 31., 32., 40. un 41. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 11. jūlijs, Skrzypek/Komisija, T‑134/99, 69. punkts; 2006. gada 10. oktobris, Arranz Benitez/Parlaments, T‑87/04, 42. punkts